Darbības drošības uzlabošana jūras un piekrastes operācijās

Šis risinājums ietver sistēmu un stratēģiju pieņemšanu, lai uzlabotu drošību gan attiecībā uz darbībām jūrā (navigācija, zvejas darbības), gan attiecībā uz darbībām krastā (ostas, apstrādes darbības), reaģējot uz problēmām, ko izraisa klimata pārmaiņas. Šī iespēja ir īpaši svarīga zvejniecības nozarei, ko FAO uzskata par īpaši bīstamu darbību jūrā, bet tā ir svarīga arī citām ar jūru saistītām darbībām, piemēram, navigācijai, ostu darbībām, akvakultūrai un ar platformām atklātā jūrā saistītām darbībām, jo nelabvēlīgi laikapstākļi un vētras veicina daudzus jūras negadījumus.

Jūras līmeņa celšanās un pieaugošais vētru pieplūdums, jo īpaši Ziemeļeiropā (IPCC sestais novērtējuma ziņojums, WGI, 12. nodaļa; ES zināšanu centrs par jūras līmeņa paaugstināšanos), ir nodarījuši kaitējumu vairākām ostu infrastruktūrām un sauszemes iekārtām, tostarp applūšanai, energoapgādes traucējumiem, darba pārtraukšanai un ostu slēgšanai. Tie paši notikumi ir apdraudējuši apkalpes un pasažieru drošību jūrā kuģošanas laikā un var samazināt zvejas darbību izvietošanu un veikšanu. Turklāt tiek ziņots, ka bargas un vētrainas ziemas piespiež zvejas kuģus ilgstoši iestrēgt ostā, lai izvairītos no riska zvejniekiem, radot nepārprotamus ekonomiskus zaudējumus. Daudzas no šīm ietekmēm ir aprakstītas kā būtiskas pasaules mērogā un Eiropas līmenī (cita starpā sk. FAO 2018. gada publikāciju “Klimata pārmaiņu ietekme uz zivsaimniecību un akvakultūru”, UNCTAD ostu nozares apsekojumu par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos tām, JRC ziņojumu “Klimata pārmaiņu ietekme uz transportu”).

Zvejniecības nozare jau reaģē uz vairākām klimata pārmaiņu sekām, lai uzlabotu darbības drošību, ieguldot neaizsargātības pret katastrofu riskiem mazināšanā. Piemēri ir minēti pirmajā pārskatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām Apvienotās Karalistes jūras produktu nozarē un tā secīgajos novērošanas brīfingos, kas pakāpeniski atjaunina informāciju un apkopo jaunas atsauksmes no nozares ieinteresētajām personām. Pielāgošanās stratēģijas, kas vērstas uz drošību jūrā, ir aplūkotas arī IFAD norādījumos par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu (2015. gads) un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētajā projektā ClimeFish, kura mērķis ir nodrošināt, ka jūras produktu ražošanas pieaugums notiek teritorijās un attiecībā uz sugām, kurām ir ilgtspējīgas izaugsmes potenciāls, ņemot vērā gaidāmās klimata pārmaiņas.

Iespējamie pasākumi drošības uzlabošanai jūrā, veicot darbības atklātā jūrā, attiecas uz: i) uzlabotu individuālo peldierīču ieviešanu, ii) ieguldījumiem kuģa stabilitātē un iv) operatoru īpašu apmācību par drošību jūrā. Zvejniecībā pielāgošana varētu ietvert arī pacelšanas klājus un kustīgus zvejas rīkus, sūkņu un apkalpes darbību līdz kuģa pakaļgalam. Attiecībā uz sauszemes darbībām pielāgošanās pasākumi, kas uzlabo operatoru drošību, ietver i) aizsprostus un uzbērumus, kas aizsargā infrastruktūru, ii) ostas ārkārtas procedūru izveidi ar specializētu un apmācītu personālu, ii) dažādas darbības, kas vērstas uz ostas noturības palielināšanu un stratēģisko komponentu aizsardzību (piemēram, infrastruktūras projekta un izmantoto materiālu izmaiņas) un iii) apstrādes vietu pārvietošanu iekšzemē.

Saskaņā ar JRC ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz transportu galvenās pielāgošanās pieejas Eiropas jūras ostām ietver infrastruktūras pacēlumu, lai kompensētu prognozēto jūras līmeni, vētras aizsargkonstrukciju būvniecību un jūras ostu pārvietošanu. Šīs pieejas var palīdzēt palielināt to operatoru drošību, kuri strādā jūrā vai krasta iekārtās nelabvēlīgos apstākļos. Jūras ostu pārvietošana būtu jāapsver tikai tad, ja jūras ostā pastāv ievērojams applūšanas risks, kas ir ļoti dārgs risinājums. Rūpīgi jāapsver stingra piekrastes aizsardzība, lai aizsargātu jūras ostas no plūdiem (tostarp dambjiem, jūras mūriem un viļņlaužiem), novērtējot iespējamo saistīto ietekmi uz vidi, piemēram, krasta eroziju un dzīvotņu degradāciju.

Papildus iepriekš aprakstītajām pielāgošanās iespējām drošību atkrastes un piekrastes darbībās var veicināt arī citas pielāgošanās iespējas, tostarp monitoringa, modelēšanas un prognozēšanas sistēmu un agrīnās brīdināšanas sistēmu izveide, kas var laikus informēt operatorus par nelabvēlīgu laikapstākļu radītajiem riskiem. Uz risku balstīts zonējums un atrašanās vieta, ņemot vērā pašreizējos un turpmākos klimatiskos riskus, var arī palielināt drošību jūrā, jo īpaši akvakultūras nozarē. Visbeidzot, plašāka piekļuve finanšu pakalpojumiem un apdrošināšanas mehānismiem (sk. risinājumu “Apdrošināšana kā riska pārvaldības instruments”) var palīdzēt palielināt uzņēmumu noturību, jo īpaši nabadzīgajās kopienās.

Jūras transporta pielāgošana ir daļa no risinājumiem piegādes ķēžu nepārtrauktības nodrošināšanai uzņēmējdarbības un rūpniecības nozarē. Iepriekš minētie klimata pārmaiņu riski rada traucējumus, kas galu galā var radīt lielākas izmaksas un ietekmēt pircēju, piegādātāju vai visu piegādes ķēdi.

Pie ieinteresētajām personām, kas iesaistītas drošības uzlabošanā atkrastes un sauszemes darbībās, pieder zvejniecības un akvakultūras aģentūras, ostu iestādes un publiskās struktūras, kuru kompetencē ir drošība jūrā (krasta apsardze) un noteikumu un standartu izstrāde. Projektētāji un kuģu būvētāji ir iesaistīti arī kuģu un citu jūras iekārtu, piemēram, zivjaudzētavu vai ostu struktūru, drošības nodrošināšanā. Lai palielinātu informētību par drošības jautājumiem, ir ieteicama plaša līdzdalības pieeja, iesaistot vietējās kopienas. FAO jo īpaši iesaka holistisku pieeju, uzsverot, ka zvejnieku drošība būtu jārisina ne tikai ar valdības darbībām, bet arī koordinēti ar augšupējām darbībām.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas palīdz izvēlēties vispiemērotāko pielāgošanās pasākumu ekspluatācijas drošības uzlabošanai, ir skaidra un konkrētai vietai specifiska galveno klimatisko risku noteikšana un izpratne par ietekmi uz drošību. Kopīgi šķēršļi šim pielāgošanās risinājumam attiecas uz vajadzību pēc labākiem pierādījumiem un uzticēšanās klimata pārmaiņu prognozēm un ietekmei. Uzticēšanās klimata pārmaiņu prognozēm ir īpaši nepieciešama, lai pienācīgi ņemtu vērā riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, kā arī daudzus citus riskus, kas ietekmē nozari, un liktu uzņēmumiem ieguldīt līdzekļus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Turklāt ilgtermiņa prognozes par klimata pārmaiņām var būt slikti savietojamas ar īsākiem ieguldījumu termiņiem jūrniecības nozarē.

Šis risinājums ietver pasākumus, kurus var īstenot ar nelielu ietekmi uz resursiem (piemēram, drošības pamataprīkojuma pieņemšana, nelieli infrastruktūras pielāgojumi, lai palielinātu sauszemes darbību noturību) vai ar lieliem resursiem, piemēram, apstrādes vietu vai jūras ostu pacelšanas vai pārvietošanas gadījumā, kas var būt ļoti dārgi.

Ieguvumi ietver zvejnieku un uzņēmēju cilvēku drošību un izvairīšanos no iespējamiem ekonomiskiem zaudējumiem, ko rada ostu slēgšana, infrastruktūras bojājumi, darbības pārtraukšana un ostās iestrēguši zvejas kuģi. Jūras kravu pārvadājumiem ir būtiska nozīme liela apjoma preču pārvadāšanā lielos attālumos, un tie ir daudz mazāk oglekļietilpīgi nekā autopārvadājumi. Tādējādi darbības, kuru mērķis ir uzlabot tā drošību, ir ļoti svarīgas tālsatiksmes loģistikas uzņēmumu dzīvotspējai un ilgtspējai. Izšķiroša nozīme ir arī rūpnieciskajiem ražotājiem, kas uz to paļaujas, lai iegūtu piegādes un piegādātu savus produktus galamērķa tirgos.

Tā kā drošība jūrā ir pasaules mēroga jautājums visām jūrniecības darbībām, starptautiskos noteikumus galvenokārt ir izstrādājusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), nosakot globālus standartus starptautiskās kuģniecības drošumam, drošībai un ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Skaidrs piemērs ir SOLAS, kas ir viens no svarīgākajiem līgumiem, kuri attiecas uz kuģošanas drošību.

ES pastāvīgi pilnveido un pastiprina savu kuģošanas drošības politiku, lai “novērstu standartiem neatbilstošu kuģošanu, palielinātu pasažieru un apkalpes aizsardzību, samazinātu vides piesārņojuma risku un nodrošinātu, ka operatori, kas ievēro labu praksi, netiek nostādīti neizdevīgākā komerciālā situācijā salīdzinājumā ar tiem, kas ir gatavi veikt īsus kuģu drošības samazinājumus”.

Drošība jūrā ir arī būtisks Eiropas jūras transporta politikas elements, lai aizsargātu pasažierus, apkalpes locekļus, jūras vidi un piekrastes reģionus. Eiropas tiesību akti ietver SJO standartus un paredz papildu pasākumus, izmantojot plašu direktīvu un regulu kopumu attiecībā uz apmācību un kvalifikāciju, kuģu aprīkojumu, kuģu un ostu iekārtu drošību un pasažieru kuģu drošību. Turklāt Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģijā un tās rīcības plānā (2021. gads) klimata pārmaiņas un ekstremāli notikumi ir noteikti kā viens no galvenajiem jūras transporta sistēmas un jūras infrastruktūras apdraudējumiem un riskiem, uzsverot nepieciešamību novērtēt nozares noturību pret šiem riskiem un veikt atbilstošus adaptīvus pasākumus to mazināšanai.

Kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF) veicina darba apstākļu drošību un uzlabošanu saskaņā ar Savienības 1. prioritāti (Ilgtspējīgas zvejniecības veicināšana un ūdens bioloģisko resursu atjaunošana un saglabāšana).

Drīz (1–2 gadi) var īstenot vienkāršus pielāgošanās pasākumus, lai uzlabotu drošību zvejas darbību un kuģošanas laikā, savukārt sarežģītākiem risinājumiem, piemēram, ostu infrastruktūras pacelšanai/pārvietošanai, ir vajadzīgs ilgāks laiks to īstenošanai. Citi pasākumi ir daļa no nepārtrauktas un autonomas pielāgošanās procesa pēc sistēmu un ierīču vispārējas tehnoloģiskas modernizācijas.

Šis pielāgošanas risinājums būtu jāuzskata par nepārtrauktu procesu, kas prasa drošības sistēmu un procedūru pakāpenisku atjaunināšanu un to efektivitātes pastāvīgu uzraudzību.