Uzraudzības, modelēšanas un prognozēšanas sistēmas

Lai pārvarētu klimata mainīgumu un tā izpausmes ikdienas laikapstākļos, ir vajadzīga savlaicīga un uzticama informācija par klimatu, kā arī atjaunināta informācija par ekstremālu notikumu rašanos un smagumu, iespējamo ietekmi un to ilgumu. Piemēram, ar sausumu saistītie monitoringa un ziņošanas pasākumi nodrošina informācijas bāzlīniju un barometru par klimatisko apstākļu izmaiņām, kas var liecināt par sausuma sākumu. Stratēģisku sausuma monitoringu var panākt, izmantojot sausuma rādītājus. Visbiežāk sastopamie sausuma plūsmas parametri ir: zemākā sausuma plūsmas plūsma, kumulatīvais ūdens trūkuma apjoms un sausuma ilgums. Divi pēdējie no tiem ir atkarīgi no dažiem izplūdes tā sauktajiem saīsināšanas līmeņiem (robežvērtības plūsma). Tiek pieņemti vairāki kritēriji, lai noteiktu saīsināšanas līmeni. To pamatā ir vai nu hidroloģiskās telpas, kurās saīsināšanas līmeni uzskata par izvēlēto plūsmas raksturlielumu funkciju, vai saimnieciskās telpas, t. i., telpas, kurās tiek ņemtas vērā ūdens lietotāju vajadzības. Tiek monitorēti arī ūdens kvalitātes parametri, jo sastāvs ietekmē ūdens vidi un ūdens pieejamību dažādiem lietojumiem. Centrālā valdība, pašvaldības un ūdenssaimniecības iestādes ir vissvarīgākās ūdens sistēmu monitoringā un pārvaldībā.

Sakaru sistēmas palīdz lēmumu pieņēmējiem visos līmeņos pieņemt kritiskus pārvaldības lēmumus par cilvēka darbībām, kas saistītas ar klimatu, jo īpaši par ūdens resursu apsaimniekošanu. Tādējādi komunikācija, informācijas apmaiņa un ārkārtas rīcības plāns var samazināt ekstremālu klimatisko notikumu ietekmi. Kā piemēru var minēt JRC izstrādāto Eiropas Sausuma novērošanas centru (EDO). Tā uzrauga, novērtē un prognozē sausuma notikumus visā Eiropā. EDO mērķis ir sniegt aktuālu ar sausumu saistītu informāciju, piemēram, ikmēneša atjaunināto standartizēto nokrišņu indeksu (SPI), katru dienu atjauninātās modelētās augsnes mitruma anomālijas un attālās izpētes novērojumus par veģetācijas seguma stāvokli (t. i., absorbētās fotosintēzes aktīvās radiācijas (fAPAR) frakcijas anomāliju, normalizēto starpības ūdens indeksu (NDWI)) un vienas nedēļas augsnes mitruma anomāliju prognozi. No otras puses, lai uzlabotu spēju paredzēt un pārvaldīt plūdu risku, pastāv vairākas tehniskas iespējas:

• tostarp telemetriskā tīkla un laikapstākļu un hidroloģisko RADARS ierīkošana;
• izstrādāt digitālos pacēluma modeļus (DEM), lai identificētu plūdu apdraudētās teritorijas un analizētu plūdu izplatīšanos;
• izveidot monitoringa sistēmu, kas reāllaikā sniedz informāciju par ūdens līmeni un apvieno to ar datiem par pašreizējiem nokrišņiem un laikapstākļu prognozēm.

Tas viss ļauj ātrāk un precīzāk prognozēt plūdu notikumus un dod iespēju agrāk brīdināt tos, kurus tie skāruši. Šādu sistēmu izstrādei pāri administratīvajām robežām ir izšķiroša nozīme, un, lai nodrošinātu efektivitāti, ir jāizveido vienota sistēma ziņošanai par plūdiem. Valsts hidrometeoroloģisko dienestu darba kārtībā jau ir iekļautas ievērojamas investīcijas plūdu prognozēšanas sistēmu uzstādīšanai un modernizācijai. Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) atzīst, ka daudzās pasaules daļās prognozes joprojām ir vienīgais efektīvais pasākums, ko var reāli īstenot, lai aizsargātu dzīvību un īpašumu, saskaroties ar ekstrēmiem meteoroloģiskiem notikumiem.

Uzlabota spēja prognozēt maksimālās noplūdes joprojām ir viens no būtiskākajiem nestrukturālajiem pasākumiem aizsardzībai pret plūdiem. Ir vēlams pagarināt sagatavošanās laiku, jo tas atvieglo seku mazināšanas pasākumus un reaģēšanu ekstremālu noplūžu gadījumā. Skaitlisko laikapstākļu prognožu (NWP) iekļaušana plūdu brīdinājuma sistēmā var palielināt prognozēto izpildes laiku no dažām stundām līdz dažām dienām. Plūdu prognožu uzlabošanas pastāvīgas izpētes un īstenošanas piemērs ir Eiropas Plūdu brīdinājuma sistēmas (EFAS) izstrāde. Tā ir izstrādāta, lai uzlabotu sagatavotību plūdiem starpvalstu Eiropas upju baseinos. Tā sniedz vietējām ūdensapgādes iestādēm vidēja diapazona un varbūtēju plūdu prognozēšanas informāciju 3–10 dienas iepriekš.

Brīdinājuma par plūdiem sagatavošanās laiks 3–10 dienas tiek sasniegts, iekļaujot vidēja termiņa laika prognozes no Vācijas laikapstākļu dienesta (DWD) un Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF), kas ietver pilnu 51 varbūtības prognožu kopumu no ECMWF nodrošinātās ansambļu prognozēšanas sistēmas (EPS). Citā pētījumā ir pētīti pēkšņi plūdi Vidusjūras reģionā Eiropā. Pēkšņi plūdi ir viens no postošākajiem apdraudējumiem cilvēku dzīvību zaudēšanas un infrastruktūras ziņā. Pēdējās divās desmitgadēs pēkšņi plūdi tikai Francijā vien ir radījuši zaudējumus miljarda euro apmērā. Viena no pēkšņu plūdu problēmām ir tā, ka brīdinājuma laiki ir ļoti īsi. Vēl viena būtiska uzraudzības darbība ir saistīta ar karstuma viļņiem, kas izraisīja dramatisku mirstību un saslimstības ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem, piemēram, 2003. gada vasarā.

Šajā pielāgošanās iespēju kategorijā ir iesaistīts publiskais sektors dažādos līmeņos. Ieinteresētās personas var iesaistīt visos uzraudzības, apstrādes un lēmumu pieņemšanas procesa posmos. Ieinteresēto personu lomai ir izšķiroša nozīme visos procesos, kuru rezultātā tiek pieņemts lēmums, kas ietekmē sociālās un ekonomiskās sistēmas.

Pašreizējie NWP neatspoguļo nokrišņu telpisko mainīgumu salīdzinoši nelielā sateces baseinā. Tas, iespējams, norāda uz nepieciešamību uzlabot NWP izšķirtspēju un/vai sadalījuma metodes, lai samazinātu telpisko plaisu starp meteoroloģiju un hidroloģiju. Turklāt ir vajadzīga gan teorētiskāka plūdu prognozēšanas sistēmu izstrāde, gan pārliecinoša visaptveroša stratēģija, lai novērstu nenoteiktības kaskādes veidošanos darbības sistēmā. Pašlaik hidroloģiskās un hidrauliskās prognozes, kuru pamatā ir NWP EPS, nenodrošina neviena prognozētā mainīgā pienācīgu varbūtības sadalījumu. Iespējamās kļūdas ir jāsamazina projektēšanas laikā un jāatpazīst datu interpretācijas laikā. Pieņemot jebkuru lēmumu, ir pienācīgi jāņem vērā visi nenoteiktības avoti, un dažos gadījumos prognožu nenoteiktība varētu būt vienkārši augsta, lai izmantotu pieejamos modeļus. Koordinācija starp iestādēm, kas vāc datus, ir nepieciešama, un to nav viegli panākt, un tas bieži vien ir viens no izšķirošajiem ierobežojošajiem faktoriem. Uzraudzības un jo īpaši ABS efektivitātes novērtējumi ir pieejami tikai retos gadījumos, un tie ir steidzami nepieciešami, lai informētu par labu praksi.

Būtiskus tiešos ieguvumus parasti rada uzraudzības, modelēšanas un prognozēšanas sistēmu apvienošana ar ABS. Ar šā risinājuma īstenošanu ir saistīti netieši ieguvumi, piemēram, tas palīdz samazināt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā. Ja apūdeņotajā ūdenī ir vai tiek izmantots pārmērīgs noteiktu parametru (piemēram, slāpekļa) daudzums, vairāku parasti audzētu kultūraugu ražošana var tikt traucēta pārāk stimulācijas, novēlotas gatavības vai sliktas kvalitātes dēļ.

ES politikas jomas, kurās pasākumu varētu veicināt ar Plūdu direktīvu (FD) un Ūdens pamatdirektīvu (WFD). Plūdu direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānovērtē, vai plūdi apdraud visas ūdensteces un krasta līnijas, jākartē plūdu apmērs un apdraudētie aktīvi un cilvēki šajās teritorijās un jāveic atbilstīgi un koordinēti pasākumi, lai samazinātu šo plūdu risku. Datus varētu iegūt arī no GMES. Jau pastāv Eiropas Plūdu brīdinājuma sistēma (EFAS), kas ir agrīnās brīdināšanas par plūdiem sistēma, kura papildina valstu un reģionālās sistēmas. Tā sniedz valstu institūtiem un EK informāciju par iespējamiem upju applūšanas gadījumiem nākamo 3 vai vairāk dienu laikā.

1-5 gadi.

Mainīgais lielums.