Cilvēka radītu sniega dreifēšanu izveide, lai uzlabotu Saimaa gredzenoto roņu vairošanās panākumus

Klimata pārmaiņas ilgtermiņā apdraud Saimā roņu populāciju, jo pasugu veiksmīga vairošanās ir atkarīga no ledus un sniega segas. Roņi parasti dzemdē vienu mazuli subnivean lair, kas atrodas pie sniega dreifs veidojas ezera krastā. Lair nodrošina patvērumu pret plēsējiem un skarbu klimatu, un mātes mazuļu pāris to izmanto visā zīdīšanas periodā.

Ziemās ar labiem sniega apstākļiem aptuveni 8% mazuļu ir atrasti miruši lair vietās. Tomēr maiga ziema un sniega trūkums var izraisīt augstu perinatālo mirstību (tāpat kā 2006. un 2007. gadā, aptuveni 30 %). Dažos pēdējos gados Saimā ezera sniega sega ir bijusi ārkārtīgi plāna. Piemēram, 2014. gada ziemā roņu novietnēm trūka nepieciešamo vēja dreifējošo sniega pakalnu. Šo situāciju vēl vairāk var saasināt globālā sasilšana un ar to saistītās klimatisko apstākļu izmaiņas. Turklāt sauszemes ieskautā ezera dzīvotnes dēļ Saimā roņi, reaģējot uz klimata pārmaiņām, nevar pārvietoties uz labvēlīgākām teritorijām.

Saimā roņu projekta mērķis ir samazināt galvenos Saimā apgredzenotā roņa apdraudējumus, kas tika konstatēti Saimā roņu aizsardzības stratēģijā un rīcības plānā. Jo īpaši tās mērķis ir samazināt riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, zveju un cilvēka izraisītiem traucējumiem. Projekta rezultāti tiks izmantoti dabas aizsardzības stratēģijas un ar to saistīto noteikumu aktualizēšanā.

Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, uzkrājot mākslīgos sniega dreifus, lai uzlabotu Saimā roņu vairošanās panākumus maigās ziemās. Citi mērķi ietver piezvejas izraisītas mirstības samazināšanu, izstrādājot roņiem labvēlīgas zvejas metodes, samazinot cilvēka izraisītus traucējumus, iesaistot vietējos iedzīvotājus saglabāšanas pasākumos un palielinot viņu informētību, kā arī atjauninot zināšanas par būtiskiem ekoloģiskiem jautājumiem un iespējamiem roņu apdraudējumiem, kas ir pamats efektīvai saglabāšanai un uzraudzībai.

Cilvēka radītā sniega dreifēšanas metode tika izstrādāta Austrumsomijas Universitātē. Tās kā jaunas saglabāšanas metodes pilnīga īstenošana tika veikta LIFE Saimaa Seal projekta laikā, lai uzlabotu roņu mazuļu izdzīvošanu maigās ziemās, kad sniega sega nav pietiekama.

2014.–2016. gada ziemās ar sliktiem sniega apstākļiem roņu ligzdošanas dzīvotnē tika sakrautas 519 cilvēka radītas sniega dreifēšanas vietas. Dreifēšanu katru gadu veica janvārī un februāra sākumā. Mākslīgo dreifu forma un izmērs atdarina dabiskos vēja dreifējošos sniega pakalnus. Saimaa apgredzenotie roņu grēdas atrodas uz ledus sniega dreifos krastā. Cilvēka radītās sniega dreifēšanas vietas tika sakrautas, izmantojot dabisko sniegu, kas tika savākts drifta vietas tuvumā, izmantojot sniega lāpstas un stūmējus, un dreifēšanas vietas atradās potenciālo lair vietu tuvumā. Minimālais sniega segums uz ledus sniega dreifēšanai ir aptuveni 5 centimetri. Precīzi sniega dreifēšanas izmēri ir atkarīgi no sniega atrašanās vietas un pieejamā sniega daudzuma. Tomēr sniega dreifiem jābūt pietiekami lieliem lieliem lieliem, t. i., aptuveni 1 m augstiem, 3-6 m platiem un 8-15 m gariem.

Vairāk nekā 200 cilvēku bija iesaistīti sniega dreifēšanā, un lielākā daļa no viņiem bija brīvprātīgie. Pamatojoties uz katru gadu (2014.–2016. gadā) martā–aprīlī veikto pirmskaušanas skaitīšanu, šķiet, ka cilvēka radītā sniega dreifēšanas metode ir efektīva saglabāšanas rīcība; apmācīti vietējie brīvprātīgie darbinieki ir labi piemēroti tās īstenošanai. Šajās trijās ziemās lielākā daļa (>75 %) mākslīgo sniega dreifēšanu roņi izmantoja kā aploku, un īpaši maigā 2014. gada ziemā vairāk nekā 90 % novēroto mazuļu piedzima šajos dreifos. Šīs saglabāšanas rīcības dēļ perinatālā mirstība saglabājās ievērojami zemāka nekā iepriekšējās ziemās ar sliktiem sniega apstākļiem.

Ar LIFE Saimaa roņu projektu tiek īstenoti arī citi pasākumi, kas tieši nerisina klimata pārmaiņu ietekmi, bet samazina roņu mirstību un tādējādi palielina to noturību arī pret klimata pārmaiņām. Seal-safe fyke tīkli (zivju slazdu veids, ko izmanto profesionāli zvejnieki, asariem un līdakām) ir izstrādāti sadarbībā ar vietējiem profesionālajiem zvejniekiem. Arī gandrīz 300 atpūtas zvejnieku žaunu tīkli ir aizstāti ar roņveidīgajiem drošiem zivju krātiņveida lamatām (dažāda veida zvejas rīki, kas ir mazāki nekā kūdras tīkli, kurus galvenokārt izmanto profesionāli zvejnieki). Mērķis ir panākt, lai projekta īstenošanas laikā (līdz 2018. gadam) 500 žaunu tīkli tiktu aizstāti ar roņveidīgajiem drošiem zivju krātiņveida lamatām. Turklāt bez maksas ir izdalīti gandrīz 1500 aizbāžņi, kas padara tradicionālās zivju krātiņveida lamatas drošas (neļaujot maksimālajam atveres platumam pārsniegt 15 cm un tādējādi bloķējot roņu iekļūšanu krātiņveida lamatās). Papildus šīm konkrētajām darbībām atpūtas zvejnieks var parakstīt brīvprātīgu apņemšanos izmantot roņiem drošas zvejas metodes arī ārpus zvejas ierobežojumu perioda. Līdz šim saistības ir parakstījuši vairāk nekā 400 zvejnieku.

Ir sagatavoti vai tiek gatavoti apsaimniekošanas plāni Natura 2000 teritorijām, kas ir vitāli svarīgas Saimā apgredzenotajiem roņiem, un dabas aizsardzībai ir iegādātas 34 ha zemes (salas) un 670 ha ūdens. Visbeidzot, tiek īstenotas arī vairākas iniciatīvas izpratnes veicināšanai un izglītošanai.

Metsähallitus, Parks & Wildlife Finland ir atbildīga par lielāko daļu Saimaa roņu aizsardzības un uzraudzības pasākumu. Austrumsomijas universitātes veiktajam pētījumam ir bijusi izšķiroša nozīme cilvēka radītās sniega dreifēšanas metodes izstrādē un ikgadējās pirmskaušanas skaitīšanā.

Brīvprātīgo loma ir arī ārkārtīgi svarīga, gan veicot sniega dreifēšanu, gan uzraugot un novērtējot populācijas dinamiku. Gadu gaitā pieredzējuši vietējie brīvprātīgie ir piedalījušies ikgadējā Saimā gredzenoto roņu skaitīšanā. Šie brīvprātīgie zina sarežģītos lauka darba apstākļus uz ledus un gredzenoto roņu tradicionālās vairošanās vietas. LIFE Saimaa roņu projekta mērķis bija izveidot plašāku brīvprātīgo tīklu, pamatojoties uz šo sākotnējo galveno brīvprātīgo grupu, lai aptvertu visu roņu izplatības apgabalu un sagatavotos iespējamām problēmām saistībā ar ziemas klimata sasilšanu. Papildus dabas aizsardzības aktīvistiem brīvprātīgo vidū bija arī atpūtas zvejnieki, politiķi (vietējie un valsts), politikas veidotāji, vietējie iedzīvotāji, vasaras iedzīvotāji un vairāku NVO biedri. Tādējādi tas ir labs piemērs tam, kā konkrēts saglabāšanas akts var veicināt vietējo iedzīvotāju atvērtību un iesaistīšanos saglabāšanā un cilvēku apvienošanā.

2014.–2016. gada ziemā Saimaa ezera slikto sniega apstākļu dēļ bija jāpieliek milzīgas pūles, lai uzkrātu cilvēka radītās sniega dreifēšanas vietas. Kopumā šo darbu padarīja iespējamu vairāk nekā 200 brīvprātīgo. Aptuveni divu nedēļu ilgajā ikgadējā darbībā 2014. un 2016. gadā, kad mākslīgo sniega dreifēšanu īstenošana aptvēra lielāko daļu roņu izplatības teritorijas, brīvprātīgie strādāja attiecīgi 169 (t. i., astoņus mēnešus) un 247 (gandrīz 12 mēnešus) pilna laika ekvivalenta dienas. Papildus brīvprātīgajiem un Metsähallitus arī daži sadarbības partneri, piemēram, Austrumsomijas Universitāte, Pasaules Dabas fonds Somijā un vietējie ekonomiskās attīstības, transporta un vides centri, ar ievērojamām pūlēm piedalījās cilvēka radīto sniega dreifu realizācijā. Kopējais uzkrāto mākslīgo sniega dreifu skaits 2014. gadā bija 240 un 2016. gadā – 211. Kopumā 2015. gada ziemā ezera centrālajā daļā, kur sniega apstākļi bija visvājākie, tika sakrautas 68 cilvēka radītas sniega dreifēšanas vietas, un tolaik izšķiroša loma bija arī brīvprātīgajiem.

Cilvēka radītās sniega dreifēšanas ir izrādījušās efektīva metode, lai samazinātu mazuļu mirstību ziemās ar sliktiem sniega apstākļiem. Perinatālā mirstība šajās trijās ziemās (2014.–2016. gadā) svārstījās no 8 % līdz 16 %, kad cilvēka radītās sniega dreifēšanas tika sakrautas kā saglabāšanas akts, savukārt perinatālā mirstība iepriekšējās maigās ziemās pirms metodes izstrādes bija tuvu 30 % (piemēram, 2006. un 2007. gadā). Roņi ir pieņēmuši aptuveni 75 % no cilvēka radītajām sniega dreifēšanas vietām kā aploku, un pēdējo trīs ziemu laikā kopumā 59 % novēroto mazuļu ir dzimuši cilvēka radītajās sniega dreifēšanas vietās.

Šis projekts ir saņēmis 2013.–2014. gada Biodaudzveidības balvu, ko Somijas Nacionālā komiteja piešķīrusi Starptautiskajai Dabas un dabas resursu aizsardzības savienībai (International Union for Conservation of Nature – IUCN). Provizoriskie rezultāti ir izraisījuši interesi arī ārpus Somijas, jo ir izmēģināts jauns, vienkāršs un inovatīvs risinājums, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz ļoti apdraudētiem iedzīvotājiem.

Tomēr cilvēka radītā sniega dreifēšanas metode ir efektīva tikai tik ilgi, kamēr ir pieejams sniegs un ezeram ir blakus esošs ledus segums. Jau tagad sniega un/vai ledus daudzums dažās teritorijās ir bijis ierobežojošs faktors arī cilvēku radītajām sniega dreifēšanām. Tāpēc šajā projektā ir uzsākta arī ilglaicīgu mākslīgu pirmskaušanas novietnes struktūru izstrāde un testēšana, lai nākotnē nodrošinātu segumu jaundzimušajiem Saimā roņu mazuļiem.

Kopējais LIFE Saimaa Seal projekta budžets ir 5261 612 eiro. 75 % no kopējā budžeta finansē Eiropas Savienības LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības fonds. Darbība “Saimā gredzenoto roņu vairošanās apstākļu uzlabošana ar mākslīgām sniegpārsliņām” ir viena no 63 projekta darbībām, un šīs konkrētās darbības izmaksas ir aptuveni 4 % no projekta kopējā budžeta.

Lielākā daļa (59 %) mazuļu, kas dzimuši 2014.–2016. gadā, ir dzimuši novietnēs, kas veidotas no cilvēka radītām sniegpārsliņām, un perinatālā mirstība bija ievērojami zemāka nekā iepriekšējās ziemās ar sliktiem sniega apstākļiem, kad metode netika izmantota, kas liecina par šīs metodes lietderību un panākumiem (sīkāku informāciju sk. iedaļā “Veiksmes un ierobežojošie faktori”).

Apgredzenotajam ronim Saimā ir apdraudēto (EN) pasugu IUCN statuss, un Dzīvotņu direktīvā šis statuss ir noteikts sugai, kurai nepieciešama stingra aizsardzība (Padomes Direktīvas 92/43/EEK IV pielikums). Saskaņā ar to stingri aizsargājamas sugas (vai pasugas) izdzīvošanai svarīgas dzīvotnes, vairošanās vietas un atpūtas vietas noplicināšana un iznīcināšana ir aizliegta. Tāpēc LIFE projekts ir saņēmis atļaujas no vietējā Ekonomiskās attīstības, transporta un vides centra mākslīgo sniega dreifu uzkrāšanai roņu aploku vietās. Turklāt Saimā roņu aizsardzības projektam ir būtiski šādi juridiskie elementi.

Saglabāšanas politika

1955. gadā Saimā apgredzenotais ronis tika aizsargāts ar likumā noteiktu dekrētu, kura pamatā bija Medību likums. 1993. gadā tiesiskā aizsardzība tika nodota Dabas aizsardzības likumam, un atbildība par pārvaldību tika uzticēta Vides ministrijai un praksē Parks & Wildlife Finland, kas ir publiska aģentūra, kura ietilpst valsts vadītajā uzņēmumā Metsähallitus. 2011. gadā tika pieņemta un pašlaik tiek atjaunināta Saimā gredzenotā roņa saglabāšanas stratēģija un rīcības plāns.

Aizsargājamās teritorijas un programmas

Saimaa ezera rajonā Linnansāri nacionālā parka izveide 1956. gadā bija nozīmīgs faktors Saimaa roņu aizsardzībai (9600 hektāri, ziemas roņu krājums 65-86). Kolovesi nacionālais parks tika izveidots 1990. gadā, un Saimā apgredzenotā roņa aizsardzība bija galvenais faktors, kas veicināja teritorijas saglabāšanu (2300 ha, ziemas krājumu lietotne). 9-12 blīves). Ir arī dažas privātīpašumā esošas aizsargājamās teritorijas, kas izveidotas Saimā roņu aizsardzībai.

Somijas nacionālā krasta saglabāšanas programma tika pieņemta 1990. gadā. Tas arī nodrošina līdzekļus, lai aizsargātu Saimā apgredzenotā roņa ligzdošanas dzīvotnes. Saimā ezerā programma aptver 92 000 ha (galvenokārt ūdens platības). Lielākā daļa roņu izplatības teritorijas ir iekļauta Natura 2000 tīklā; Natura 2000 teritorijas kopumā aizņem 157 426 ha (33 022 ha zemes, 124 404 ha ūdens). Attiecīgi krasta aizsardzības programma un Natura 2000 tīkls aptver aptuveni 70 % un 95 % no krasta līnijām, kurās atrodas roņu aploku teritorijas. Lai īstenotu Natura 2000 tīkla aizsardzības programmu un aizsardzības mērķus, ir izveidotas dabas aizsardzības teritorijas un iegūtas teritorijas valsts aizsardzības mērķiem. Natura 2000 tīkla īstenošana tiek veikta arī ar zemes izmantošanas plāniem saskaņā ar Zemes izmantošanas un apbūves likumu, zvejas ierobežojumiem saskaņā ar Zvejas likumu un ierobežojumu zonu izveidi saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu reljefā.

Zvejas ierobežojumi

Zveja Saimā ezerā ir ierobežota kopš 20. gadsimta 80. gadiem, lai aizsargātu Saimā gredzenoto roni. Zvejas aizliegumi un ierobežojumi ir galvenie pogaino roņu populācijas saglabāšanas pasākumi, un ierobežojumu zonas ir palielinājušās no 1,5 % līdz aptuveni 60 % no ezera platības. Pašlaik Dekrētam par zvejas ierobežojumiem (259/2016) ir viens telpisks (aptver aptuveni 60 % ezera) un divi pagaidu (pavasara un visu gadu) zvejas ierobežojumi. Pavasarī (no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam), kas ir viskritiskākais mazuļu izdzīvošanas periods, žaunu tīklu izmantošana ir aizliegta. tā kā roņu zvejai ir aizliegts izmantot lielāko daļu letālo zvejas rīku (piemēram, zivju krātiņveida lamatas, kuru atvērums ir lielāks par 15 cm, žaunu tīklus ar izturīgiem tīkliem, āķus ar zivju ēsmu un daudzpavedienu tīklus); Neraugoties uz teritoriālo paplašināšanos 2016. gadā, dekrēta teritoriālais pārklājums joprojām ir mazāks nekā Saimā apgredzenotā roņa vairošanās vai izplatības apgabals, jo īpaši ezera ziemeļu un dienvidu daļā. Papildus dekrētam tiek īstenoti arī brīvprātīgi zvejas ierobežojumu līgumi ūdens apgabalos, kas atrodas netālu no dekrēta apgabala (2016. gada septembrī aptvēra 81 km^2). Finansiālā kompensācija tiek izmaksāta ūdens īpašniekiem (zvejas tiesību īpašniekiem) par brīvprātīgā zvejas ierobežojuma līguma parakstīšanu dekrētrajonā vai tā tuvumā.

Cilvēka radītās sniega dreifēšanas tika uzbūvētas katru gadu (2014.–2016. gadā) īsā laikposmā (nedēļu pāris ziemā un pirms reproduktīvās sezonas). Dreifs tiks sakrauts arī nākotnē, ja tas būs nepieciešams sliktu sniega apstākļu dēļ.

Cilvēka radītās sniega dreifēšanas ilgst tikai vienu vairošanās sezonu, un tāpēc tās ir jāatjauno katru gadu. Mākslīgā sniega dreifēšanas metode tiks iekļauta Saimā apgredzenotā roņa izveidotajā aizsardzības prakses kopumā.

Raisa Tiilikainen
Project Manager
Metsähallitus Parks & Wildlife Finland
Tel.:  +358 40 754 1449
E-mail: raisa.tiilikainen@metsa.fi

Miina Auttila
miina.auttila@metsa.fi

Dzīves vides programma