Mākslīgo sniega driftu izveide, lai uzlabotu Saimaa gredzenveida roņu selekcijas panākumus, Somija

Klimata pārmaiņas ilgtermiņā apdraud Saimaa roņu populāciju, jo sekmīga sugas selekcija ir atkarīga no ledus un sniega segas. Plombas parasti dzemdē vienu mazuli subnivean lair, kas atrodas sniega driftos, kas veidojas ezera krastā. Mātes mazuļu pāris izmanto lair māsu periodā. Tas nodrošina patvērumu pret plēsējiem un skarbu klimatu.

Ziemās ar labiem sniega apstākļiem aptuveni 8% mazuļu tiek atrasti miruši laivu vietās. Tomēr maiga ziema un sniega trūkums var izraisīt lielāku perinatālo mirstību (tāpat kā 2006. un 2007. gadā, aptuveni 30 %). Saimaa ezera sniega sega dažos pēdējos gados ir bijusi nepietiekama. Piemēram, 2020. gada ziema bija ārkārtīgi maiga, izraisot roņu laivām nepieciešamo sniega driftu pilnīgu trūkumu. Šo situāciju vēl vairāk saasina ar globālo sasilšanu saistītās klimatisko apstākļu izmaiņas. Uz modeļiem balstīta analīze par ledus un sniega apstākļiem Saimaa ezerā klimata pārmaiņu scenārijos liecina par nepārprotamu vairošanās dzīvotņu kvalitātes samazināšanos ilgtermiņā. Piemēram, tiek prognozēts, ka no 1981.–2010. gada līdz 2070.–2099. gada pārskata periodam vidējais krasta sniega dreifu dziļums samazināsies par aptuveni 50 %. Paredzams, ka ledus segas ilgums samazināsies par aptuveni 1,5 mēnešiem, ledus kūstot jau pirms pupping sezonas beigām maigākajās ziemās (J akkila et al., 2024). Turklāt sauszemes ieskautā ezera dzīvotnes dēļ Saimaa roņi nespēj pārvietoties uz labvēlīgākām teritorijām, reaģējot uz klimata pārmaiņām.

Saimaa gredzenotajam ronim ir IUCN apdraudētās pasugas statuss. Dzīvotņu direktīvā šis statuss nozīmē, ka šādai sugai ir vajadzīga stingra aizsardzība (Padomes Direktīvas 92/43/EEK IV pielikums). Saskaņā ar to ir aizliegta tādas dzīvotnes, vairošanās vietas un atpūtas vietas noplicināšana un iznīcināšana, kas ir svarīga sugas (vai pasugas) izdzīvošanai stingrā aizsardzībā. Tāpēc ES finansētais projekts “LIFE” ir saņēmis atļaujas no vietējā Ekonomikas attīstības, transporta un vides centra mākslīgo sniega driftu savākšanai roņu laivu vietās.

Turklāt Saimaa roņu aizsardzības projektam ir būtiski šādi juridiskie elementi.

Saglabāšanas politika

Saimaa gredzenotais ronis 1955. gadā tika aizsargāts ar likumu, pamatojoties uz Somijas Medību likumu. 1993. gadā tiesiskā aizsardzība tika pārcelta uz Dabas aizsardzības likumu. Atbildība par apsaimniekošanu tika uzticēta Vides ministrijai un praksē Parks & Wildlife Finland. Tā ir valsts aģentūra, kas ir daļa no valsts uzņēmuma Metsähallitus. Saimaa gredzenoto roņu saglabāšanas stratēģija un rīcības plāns tika pieņemti 2011. gadā un atjaunināti 2017. un 2022. gadā (Saimaannorpan suojelun strategia ja toimenpidesuunnitelma 2022).

Aizsargājamās teritorijas un programmas

Saimaa ezera rajonā Linnansaari nacionālā parka izveide 1956. gadā bija nozīmīgs pamats Saimaa roņu aizsardzībai (9600 hektāri, 65-86 roņu ziemas krājums). Kolovesi nacionālais parks tika izveidots 1990. gadā, un Saimaa gredzenotā roņa aizsardzība bija galvenais iemesls teritorijas saglabāšanai (2300 ha, ziemas krājuma lietotne). 9–12 plombas). Ir arī dažas privātas aizsargājamās teritorijas, kas izveidotas Saimaa roņu aizsardzībai.

Somijas Nacionālā krasta līnijas saglabāšanas programma, kas pieņemta 1990. gadā, nodrošina līdzekļus Saimaa gredzenveida roņu vairošanās dzīvotņu aizsardzībai. Saimaa ezerā aizsardzības programma aptver 92 000 ha (galvenokārt ūdens teritorijas). Lielākā daļa roņu izplatības areāla ir iekļauta arī Natura 2000 tīklā. Natura 2000 teritoriju kopējā platība ir 157 426 ha (33 022 ha zemes, 124 404 ha ūdens). Attiecīgi Krasta līnijas saglabāšanas programma un Natura 2000 tīkls, kas daļēji pārklājas ģeogrāfiskā pārklājuma ziņā, aizsargā aptuveni 70 % un 95 % no krasta līnijām, kurās atrodas roņu laivu teritorijas. Lai īstenotu Natura 2000 tīkla aizsardzības programmu un aizsardzības mērķus, tika izveidotas dabas aizsardzības teritorijas un valsts iegūtās teritorijas aizsardzības mērķiem. Natura 2000 tīkls tiek īstenots arī ar zemes izmantošanas plāniem saskaņā ar Zemes izmantošanas un būvniecības likumu, zvejas ierobežojumiem saskaņā ar Somijas Zvejas likumu un ierobežojumu zonu noteikšanu saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu reljefā.

Zvejas ierobežojumi

Saimaa ezerā zveja ir ierobežota kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, lai aizsargātu Saimaa gredzenoto roni. Zvejas aizliegumi un ierobežojumi ir galvenie apgredzenoto roņu populācijas saglabāšanas pasākumi. Ierobežojuma zonas ir palielinājušās no 1,5 % līdz aptuveni 7 % no ezera virsmas. Pašlaik dekrētā par zvejas ierobežojumiem (Nr. 357/2026) ir noteikts viens telpisks (aptver aptuveni 70 % ezera) un divi pagaidu (pavasara–laika un gada) zvejas ierobežojumi. Pavasarī (no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam), kas ir viskritiskākais mazuļu izdzīvošanas periods, žaunu tīklu izmantošana ir aizliegta. Turklāt gandrīz visu gadu ir aizliegts roņveidīgajiem izmantot nāvējošus zvejas rīkus (piemēram, zivju krātiņveida lamatas ar atveri, kas platāka par 15 cm, žaunu tīklus ar cietu tīklu, āķus ar ēsmu un daudzšķiedru tīklus). Neraugoties uz telpisko paplašināšanos, dekrēta teritoriālais pārklājums joprojām ir mazāks nekā Saimaa gredzenotā roņa izplatības zona, jo īpaši ezera ziemeļu un dienvidu daļā. Papildus dekrētam gan apgabalā, uz kuru attiecas dekrēts, gan blakus esošajās ūdens teritorijās tiek noslēgti brīvprātīgi zvejas ierobežojumu nolīgumi. Finansiāla kompensācija tiek izmaksāta ūdenstilpju īpašniekiem (zvejas tiesību turētājiem), kuri slēdz šos līgumus. Šie līgumi arī ļauj paplašināt ar dekrētu reglamentēto teritoriju dekrēta spēkā esamības laikā. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumiem, kad jauni mazuļi tiek novēroti teritorijās, kas atrodas pašreizējā dekrētzonas malā vai ārpus tās.

ES LIFE Saimaa roņu projekta un Our Saimaa Seal LIFE pēcpasākuma projekta mērķis bija samazināt Saimaa gredzenoto roņu galvenos apdraudējumus, kas tika apzināti Saimaa roņu saglabāšanas stratēģijā un rīcības plānā. Jo īpaši projektu mērķis bija samazināt riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, zveju un cilvēku izraisītiem traucējumiem. Projektu rezultāti tika izmantoti saglabāšanas stratēģijā un attiecīgo noteikumu atjaunināšanā.

Viens no galvenajiem projektu mērķiem bija veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, saliekot mākslīgas sniega dreifējošas joslas un veidojot mākslīgas ligzdas, lai uzlabotu Saimaa roņu ´s vairošanās panākumus maigajās ziemās. Citi mērķi ietver piezvejas izraisītas mirstības samazināšanu. Tas tika panākts, izstrādājot roņveidīgajiem labvēlīgas zvejas metodes, samazinot cilvēka izraisītus traucējumus, iesaistot dažādas (vietējās) ieinteresētās personas saglabāšanas pasākumos un izpratnes veicināšanas iniciatīvās. Projektu mērķis bija arī atjaunināt zināšanas kā pamatu efektīvam monitoringam un saglabāšanai, piemēram, būtiskai ekoloģiskās mijiedarbības funkcionēšanai un iespējamiem roņu apdraudējumiem.

Cilvēka radītā sniega dreifēšanas metode tika izstrādāta Austrumsomijas Universitātē. Tā tika ieviesta kā jauna saglabāšanas metode pilnā mērogā, lai uzlabotu roņu mazuļu izdzīvošanu maigās ziemās, kad sniega sega nav pietiekama laivām. Tas tika īstenots ES LIFE Saimaa Seal projekta laikā un turpinājās mūsu Saimaa roņu projektā.

Ziemās ar sliktiem sniega apstākļiem roņu vairošanās dzīvotnē tika sakrautas mākslīgās sniega driftas. Katru gadu janvārī un februāra sākumā tika sakrautas dreifējošas tvertnes. Mākslīgo driftu forma un izmērs atdarina dabiskā vēja drifta sniega pilskalnus. Saimaa gredzenveida roņu lairs atrodas uz ledus sniega dreifē uz krasta līnijas. Cilvēka radītas sniega segas tika sakrautas, izmantojot dabisko sniegu, kas savākts netālu no dreifa vietas, izmantojot sniega lāpstas un stūmējus. Dreifenti atradās potenciālo laivu vietu tuvumā. Minimālais sniega segums uz ledus sniega dreifēšanai ir aptuveni 5 centimetri. Precīzi sniega dreifēšanas izmēri ir atkarīgi no sniega atrašanās vietas un pieejamā sniega daudzuma. Tomēr sniega segumiem jābūt pietiekami lieliem lieliem dzimšanas laikiem, t.i., aptuveni 1 m augstiem, 3-6 m platiem un 8-15 m gariem.

Katru gadu vairāk nekā 300 brīvprātīgo piedalījās laivu skaitīšanā un/vai mākslīgo sniega segu būvniecībā. Pamatojoties uz katru gadu veiktās lair skaitīšanas rezultātiem, cilvēka radītu sniega driftu izveide nodrošināja efektīvu saglabāšanas metodi. Projekta “Mūsu Saimaa roņu LIFE” laikā tika uzbūvētas 1130 sniega segas, kuras lielākoties izgatavoja brīvprātīgie. Aptuveni puse no šiem sniega segumiem tika izmantoti kā atpūtas vai dzimšanas lair, un tajos piedzima 171 mazulis. Šīs saglabāšanas darbības dēļ perinatālā mirstība saglabājās ievērojami zemāka nekā iepriekšējās ziemās ar sliktiem sniega apstākļiem. Kad sniega apstākļi neļāva izveidot mākslīgās sniega segas, tika uzbūvētas un novietotas mākslīgas peldošās ligzdas konstrukcijas. Mākslīgās ligzdas ir peldošas konstrukcijas, kuras var uzstādīt vai nu atklātā ūdenī, vai uz ledus. Projekta laikā tika izvietotas 120 no šīm mākslīgajām ligzdām, un pusi no tām izmantoja plombas.

Projektos tika īstenoti arī citi pasākumi, kas nerisina klimata pārmaiņu ietekmi, bet samazina roņu mirstību un tādējādi arī palielina to noturību pret klimata pārmaiņām. Sadarbībā ar vietējiem profesionālajiem zvejniekiem tika izstrādāti roņveidīgie (zivju krātiņveida lamatas, ko profesionāli zvejnieki izmanto asariem un zandartiem). Pirmajā Saimaa Seal projektā gandrīz 300 žaunu tīkli, kas pieder atpūtas zvejniekiem, tika aizstāti ar roņveidīgajiem drošiem zivju krātiņveida lamatām (atšķirīgs zvejas rīku veids, kas ir mazāks par kūdras tīklu, ko galvenokārt izmanto profesionāli zvejnieki). Turklāt zvejniekiem tika izdalīti gandrīz 1500 “aizbāžņi”. Aizbāžņi padara tradicionālos zivju krātiņveida lamatas “drošus”: tie neļauj maksimālajam atvēruma platumam pārsniegt 15 cm un tādējādi bloķē plombas virzienā uz slazdu. Projekta “Mūsu Saimaa roņi LIFE” laikā vairāk nekā 1700 dalībnieku 135 darbsemināros ir uzbūvējuši vēl vienu tūkstoti drošu roņu zivju krātiņveida lamatu. Šīs darbības ļāva aizstāt aptuveni 150 žaunu tīklus ar 600 roņveidīgajiem drošiem zivju krātiņveida lamatām. Zvejas pasākumos abu Life projektu laikā aptuveni 1100 atsevišķi atpūtas zvejnieki parakstīja vienošanos atturēties no žaunu tīklu zvejas vairošanās apgabalā apmaiņā pret roņveidīgajiem drošiem zivju krātiņveida lamatām. Turklāt mūsu Saimaa Seal LIFE projekts ar vides izglītības palīdzību sasniedza vairāk nekā 23 000 cilvēku.

Turklāt ģenētiskās daudzveidības nodrošināšana gredzenveida roņu populācijā tiek uzskatīta par būtisku, lai pielāgotos mainīgajiem vides apstākļiem, ko rada klimata pārmaiņas. Lai risinātu šo problēmu, projekta laikā tika veiksmīgi pārvietoti un uzraudzīti trīs roņi Saimaa ezerā. Turpmākie pētījumi var palīdzēt pārbaudīt, vai tas ir palīdzējis palielināt ģenētisko daudzveidību.

LIFE Saimaa Seal projekta laikā no 2013. līdz 2018. gadam tika sagatavoti apsaimniekošanas plāni Natura 2000 teritorijām, kas ir būtiskas Saimaa gredzenveida roņiem. Dabas aizsardzībai tika iegādāti 34 ha zemes (salas) un 670 ha ūdens. Visbeidzot, tika uzsāktas arī iniciatīvas informētības palielināšanai un izglītojošiem mērķiem.

Nākamajos gados (2020.–2025. gadā) tika īstenoti papildu aizsardzības un saglabāšanas pasākumi attiecībā uz divām svarīgākajām Baltijas gredzenveida roņu dzīvotnēm, kas atrodas Arhipelāga jūrā un Ālandu salās. “Mūsu Saimaa roņu LIFE” ietvaros Ālandu arhipelāgā tika izveidotas trīs jaunas aizsargājamās teritorijas. Turklāt Baltijas jūras roņu aizsardzība tika pievienota kā obligāts kritērijs sešām esošajām aizsargājamām teritorijām (Mūsu Saimaa Seal LIFE ziņojums 2025).

Monitoringa rezultāti liecina, ka cilvēka radītas sniega segas samazināja perinatālo gredzenveida roņu mirstību. 2014.–2016. gada ziemā, kad tika sakrauti mākslīgie sniega segumi, perinatālā mirstība svārstījās no 8 % līdz 16 %. Turpretī pirms metodes ieviešanas mirstība bija tuvu 30 % (piemēram, 2006. un 2007. gadā). Pēdējo piecu gadu laikā (2020.–2025. gads) roņi ir pieņēmuši aptuveni 50 % no cilvēku radītajiem sniega segumiem kā laivu vietu, un tajos ir dzimis 171 mazulis. Tajā pašā laikposmā īstenoto saglabāšanas pasākumu dēļ Saimaa gredzenoto roņu populācija palielinājās no 425 līdz 530 īpatņiem. Šie rezultāti nāk no lair skaitīšanas, kas sākas katru gadu pavasarī, kad sniega lair jumti sabrūk un kļūst nosakāmi. Šī skaitīšana aptver vairāk nekā 70 % no Saimaa ezera krasta līnijas (aptuveni 11500 km).

Metsähallitus, Parks & Wildlife Finland ir atbildīga par lielāko daļu Saimaa roņa saglabāšanas un uzraudzības pasākumu. Austrumsomijas Universitātei bija izšķiroša loma ne tikai cilvēka radītas sniega dreifēšanas metodes izstrādē un ikgadējās lairu skaitīšanās. Plašākā nozīmē tā arī virzīja uz priekšu Saimaa gredzenoto roņu saglabāšanu, nodrošinot jaunas monitoringa un saglabāšanas metodes, kā arī zinātniskas zināšanas, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu.

Brīvprātīgo loma ir ļoti svarīga gan sniega drebuļu veidošanā, gan iedzīvotāju dinamikas uzraudzībā un novērtēšanā. Gadu gaitā pieredzējuši vietējie brīvprātīgie piedalījās ikgadējā Saimaa gredzenveida zīmoga lairu skaitīšanā. Šie brīvprātīgie zina sarežģītos lauka darba apstākļus uz ledus un gredzenveida roņu tradicionālo vairošanās vietu atrašanās vietu. Šis brīvprātīgo tīkls ievērojami paplašinājās mūsu Saimaa Seal LIFE projekta laikā no 2020. līdz 2025. gadam. Pamatojoties uz šo sākotnējo galveno brīvprātīgo grupu, projekts sāka veidot plašāka mēroga brīvprātīgo tīklu, lai aptvertu visu roņu izplatības zonu un sagatavotos iespējamām problēmām saistībā ar ziemas klimata sasilšanu. Papildus dabas aizsardzības aktīvistiem brīvprātīgie bija atpūtas zvejnieki, politiķi (vietējie un valsts), politikas veidotāji, vietējie iedzīvotāji, vasaras iedzīvotāji un NVO locekļi. Tas ir labs piemērs tam, kā konkrēta saglabāšanas darbība var veicināt vietējo iedzīvotāju atvērtību un iesaistīšanos saglabāšanā un tuvināt cilvēkus.

Laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam vairāk nekā 300 brīvprātīgo katru gadu aktīvi veica sniega dreifēšanu un vai lair skaitīšanu. Viņu pūliņi kopā veidoja gandrīz 3500 darba dienas. Ņemot vērā visu divu ES LIFE projektu periodu (2013.–2018. gads un 2020.–2025. gads), brīvprātīgo darbs veidoja 5770 darbdienas. Papildus brīvprātīgajiem un Metsähallitus piedalījās arī citi sadarbības partneri, piemēram, Austrumsomijas Universitāte, Somijas Pasaules Dabas fonds un vietējie ekonomiskās attīstības, transporta un vides centri, lai ar ievērojamām pūlēm īstenotu cilvēku radītos sniega dreifus.

Tika organizēti 135 darbsemināri, lai informētu un izglītotu ieinteresētās personas. Šo pasākumu laikā ar zvejnieku, skolēnu un ūdenstilpju apsaimniekotāju palīdzību tika uzbūvēti roņiem droši zivju krātiņveida lamatas.

Veiksmes faktori

Būtisks panākumu elements šajā pielāgošanās risinājumā ir kopumā pozitīvā vietējā un valsts līmeņa attieksme pret Saimaa zīmogu (IUCN SSC, 2025). Šajā ziņā brīvprātīgajiem bija būtiska nozīme projekta sekmīgā īstenošanā un buru populācijas dinamikas uzraudzībā. Mākslīgās sniega driftas ir izrādījušās efektīva metode, lai samazinātu mazuļu mirstību ziemās ar sliktiem sniega apstākļiem. Galvenais panākumu faktors ir tas, ka, ņemot vērā to nelokāmību, roņi katru gadu atgriežas vienā un tajā pašā vietā, lai izveidotu savu laivu. Tas palīdz veicināt cilvēka radītu sniega driftu veiksmīgu izvietošanu (IUCN SSC, 2025).

Panākumi, ko apliecināja pirmais projekts (LIFE Saimaa roņu projekts), veicināja tā pēcpārbaudi, izmantojot projektu Our Saimaa Seal LIFE. Šis projekts ir saņēmis Bioloģiskās daudzveidības balvu 2013-2014, ko piešķīrusi Somijas Nacionālā komiteja Starptautiskajai dabas aizsardzības savienībai (IUCN). Sakarā ar publikācijām starptautiskajos žurnālos un izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos rezultāti izraisīja interesi arī ārpus Somijas.  Tas tika popularizēts kā jauns, vienkāršs un inovatīvs risinājums, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz ļoti apdraudētiem iedzīvotājiem, kas tika sekmīgi testēts reālos apstākļos.

Ierobežojošie faktori

Tomēr cilvēka radītā sniega dreifēšanas metode ir efektīva tikai tik ilgi, kamēr ir pieejams sniegs un ezeram ir tuvs ledus segums. Kopš pirmā LIFE projekta dažās teritorijās sniega un/vai ledus daudzums ir bijis ierobežojošs faktors cilvēka radītu sniega segu radīšanā. Tāpēc ilglaicīgu mākslīgu laivu struktūru izstrāde un testēšana, kas tika sākta pirmajā LIFE projektā, turpinājās otrajā projektā un tika uzskatīta par īpaši svarīgu.

Izmaksas

Kopējais LIFE Saimaa Seal projekta budžets bija 5 261 612 EUR. 75 % no kopējā budžeta finansēja no Eiropas Savienības LIFE+ (Dabas un bioloģiskās daudzveidības programma). Darbība “Saimaa gredzenotā roņa vairošanās apstākļu uzlabošana ar cilvēka radītiem sniega segumiem” ir viena no 63 projekta darbībām. Šīs konkrētās darbības izmaksas ir aptuveni 4 % no kopējā projekta budžeta. Projekta “Mūsu Saimaa Seal LIFE” kopējais budžets bija 7,1 miljons EUR, no kuriem ES ieguldīja 5,3 miljonus EUR.

Ieguvumi

Apmēram 50 % mazuļu ir dzimuši cilvēku veidotos sniega driftos. Perinatālā mirstība bija ievērojami zemāka nekā iepriekšējās ziemās ar sliktiem sniega apstākļiem, kad šo metodi neizmantoja. Tas norāda uz šā paņēmiena lietderību un panākumiem (sīkāku informāciju sk. sadaļā “Risinājumi”).

Papildus tiešajiem saglabāšanas rezultātiem simtiem vietējo brīvprātīgo iesaiste ir devusi nozīmīgus sociālos ieguvumus. Līdzdalība saglabāšanas darbā uzlaboja sabiedrības attieksmi pret Saimaa gredzenoto roni un tā aizsardzību. Tā arī stiprināja uzticēšanos starp vietējām kopienām un saglabāšanas iestādēm. Zvejnieki, studenti un ezeru apmeklētāji tika izglītoti par roņu saglabāšanas centieniem. Tāpēc paredzams, ka informētāka uzvedība un cieņpilna zvejas prakse uzlabos abu ES LIFE projektu laikā īstenoto pielāgošanās pasākumu rezultātus. Tika attīstīts arī roņiem draudzīgs tūrisms. Roņu ekskursiju dalībnieki saņēma informāciju par Saimaa gredzenotajiem roņiem un šīs sugas aizsardzībai īstenotajiem saglabāšanas pasākumiem.

Projekts “LIFE Saimaa Seal” tika īstenots no 2013. līdz 2018. gadam. Tam sekoja mūsu Saimaa Seal LIFE, kas ilga no 2020. līdz 2025. gadam. Cilvēka radītas sniega segas joprojām tiek būvētas katru gadu. To īstenošana aizņem īsu laiku (dažas nedēļas ziemā un pirms reproduktīvās sezonas).

Cilvēka radītas sniega segas ilgst tikai vienu vairošanās sezonu, un tāpēc tās katru gadu ir jāpārbūvē. Mākslīgā sniega dreifēšanas metode tika iekļauta vispāratzīto Saimaa gredzenveida roņu saglabāšanas paņēmienu kopumā.

Metsähallitus Parks & Wildlife Finland
E-mail: saimaannorppa@metsa.fi

Es ucn-ssc-conservation-success-stories-2021-2025

Kunnasranta, M., Niemi, M., Auttila, M., Valtonen, M., Kammonen, J., & Nyman, T. (2021). Noslēgts ezerā — apdraudētā Saimaa gredzenotā roņa bioloģiskā daudzveidība un saglabāšana: pārskatīšanu. Bioloģiskā aizsardzība, 253, 108908.

Klimata pārmaiņu ietekmes modelēšana uz ezeru ledu un sniegu parāda apdraudētā Saimaa gredzenveida roņa vairošanās biotopa samazināšanos | Climatic Change | Springer Nature Link

Kunnasranta, M., Niemi, M. & Auttila, M. (2022). Mākslīgo ligzdu kastu izstrāde lielam ūdens zīdītājam. Ūdens resursu saglabāšana: Jūras un saldūdens ekosistēmas, 32(8), 1365–1371. https://doi.org/10.1002/aqc.3851

Mūsu Saimaa Seal LIFE Layman ziņojums 2025. gadā