Eiropas fondi pasākumiem aizsardzībai pret plūdiem Smoļanā (Bulgārija)

Bulgārija atrodas reģionā, kas ir īpaši neaizsargāts pret klimata pārmaiņām (galvenokārt temperatūras paaugstināšanās un ārkārtēju nokrišņu dēļ) un arvien biežākiem ar klimata pārmaiņām saistītiem ekstremāliem notikumiem, piemēram, sausumu un plūdiem. Saskaņā ar pieejamajiem klimata pārmaiņu scenārijiem Bulgārijai (Pielāgošanāsklimata pārmaiņām valsts stratēģija)tiek prognozēta tendence, ka arvien biežāk notiks ārkārtēji notikumi un katastrofas. Tas jau ir pieredzēts ar biežām spēcīgām lietusgāzēm, karstuma un aukstuma viļņiem, plūdiem un sausumu, viesuļvētru vējiem, meža ugunsgrēkiem un zemes nogruvumiem.

Pirms intervences vairākas Smoļanas apkaimes smagi skāra ekstrēmi laikapstākļu notikumi ar atkārtotiem plūdiem.

2005. gadā Ustovas rajons Smoļanas pilsētā saskārās ar nopietnām problēmām Černas upes applūšanas dēļ pēc ārkārtējām lietusgāzēm. 2005. gada augusta sākumā Ihtiman ciklons izveidojās virs Vidusjūras rietumu daļas un pārvietojās austrumu virzienā, lai 4. augustā iekļūtu Bulgārijas rietumos. Nakts no 5. līdz 6. augustam raksturo nopietnība laika Rhodopes kalnos, netālu no Smolyan. Smoļanas reģions bija viens no tiem, kas ziņoja par vislielāko 24 stundu kumulatīvo nokrišņu daudzumu (156 mm, 218 litri uz kvadrātmetru) 6. augustā plkst. 7.30 pēc vietējā laika.

Rajona infrastruktūra netika uzbūvēta, lai apstrādātu šo nokrišņu daudzumu (kas, kā zināms, notiek reizi 1000 gados). Černas upe, kas plūst cauri pilsētai, pārplūda tās krastos un izraisīja iedzīvotāju mājokļu applūšanu un postījumus.

Ņemot vērā šīs telpas, Smoļanas pašvaldība nolēma būt piesardzīga un veica pasākumus, lai pielāgotu rajona infrastruktūru turpmākiem plūdiem.  Jo īpaši, lai izvēlētos prioritārās jomas pielāgošanās pasākumu īstenošanai, Smoļanas reģionālā administrācija galveno uzmanību pievērsa šādām galvenajām problēmām:

• cilvēku dzīvības un veselības saglabāšana,
• nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni infrastruktūrai (galvenajiem ceļu sakariem) un komercdarbībai,
• nodrošināt brīvā ūdens daudzumu upju gultnēs, lai nodrošinātu augstviļņu šķērsošanu.

Lai aizsargātu iedzīvotājus un novērstu plūdu postījumus, ir īstenoti pretplūdu aizsardzības pasākumi Ustovas apgabalā (īpaši dzīvojamajos rajonos “Progresi” 1, 2 un 3) Smoļanas pilsētā. Intervences pasākumi tika īstenoti divos dažādos ES finansētos projektos ar šādiem vispārējiem mērķiem:

• uzlabot/atbalstīt/uzturēt esošo pastāvīgo pretplūdu aizsardzības infrastruktūru, lai vai nu palielinātu tās spēju ierobežot plūdu ūdeņus, vai veicinātu labāku ūdens plūsmu un tādējādi samazinātu plūdu risku; 

• piegādāt vajadzīgo aprīkojumu, lai nekavējoties reaģētu uz nenovēršamiem plūdiem un ierobežotu ūdens negatīvo ietekmi plūdu zonās;
• samazināt sociālekonomiskās atšķirības starp Bulgāriju un citām ES dalībvalstīm; 
• padarīt dzīves un darba apstākļus Bulgārijā pievilcīgākus; 
• attīstīt tūrisma potenciālu;  
• stimulēt investīcijas mazākās pašvaldībās. 

Intervences tika īstenotas arī, lai risinātu vajadzību pēc pārrobežu sadarbības (Grieķija-Bulgārija) nolūkā novērst un pārvaldīt plūdus apgabalos ap divām starptautiskām upēm (Strymonas un Evros), kas ir apgabali, kuri pēdējos gados ir saskārušies ar nopietniem plūdiem.

Galvenās darbības, ko īsteno Smoļanas rajona administrācija, arī palīdz sasniegt Melnās jūras upju baseinu apsaimniekošanas apgabala plūdu riska pārvaldības plāna mērķus (PRPP,2021. gads, projekta redakcijā). PRPP mērķis ir sniegt pārskatu par plūdu briesmām un plūdu risku visā valstī, nosakot teritorijas, kurās apdraudējuma un riska līmenis ir augstāks (teritorijas ar potenciāli būtisku plūdu risku). Šis plāns atspoguļo ES Direktīvas 2007/60/EK (Eiropas Plūdu direktīva, PL) īstenošanas procesu. Turpmākas darbības, kuru mērķis ir novērst Černas upes plūdu riskus, var izrietēt arī no 2023. gada decembrī pieņemtā Plūdu riska pārvaldības plāna Egejas jūras austrumu baseina apgabalam 2022.–2027. gadam (Ministru padomes Lēmums Nr. 937/2023). 

Plūdu riska mazināšanai īstenotos pasākumus galvenokārt finansēja ERAF, izmantojot darbības programmu “Reģionālā attīstība 2007.–2013. gadā” (līgumsNr. BG161PO001/1.4-06/2010/011 “Atbalsts maza mēroga pasākumiem plūdu novēršanai pilsētu aglomerācijās”) un sadarbības programmu Interreg V A Grieķija–Bulgārija 2014.–2020. gadam (plūduaizsardzības projekts).

Pirmais projekts ietvēra divus galvenos būvdarbus: 1) Černas upes gultnes paplašināšana un tīrīšana, lai nodrošinātu lielāku jaudu liela ūdens daudzuma apstrādei, un 2) esošo atbalsta sienu rekonstrukcija un modernizācija un jaunu sienu būvniecība ar dzelzsbetona margām un parapetiem upes kreisajā un labajā krastā. Šie darbi tika veikti vairākos apakšprojektos. Kopumā tika uzbūvēti 240 metri jaunu plūdu sienu un vairāk nekā 430 metri esošo sienu tika pastiprināti.

Īstenotie intervences pasākumi izrādījās efektīvi, lai novērstu plūdus Smoļanas Ustovas rajonā, jo īpaši 2014. gadā, kas bija ārkārtīgi mitrs gads. Kā ziņots Melnās jūras upju baseinu apsaimniekošanas apgabala sākotnējā plūdu riska novērtējuma projektā (2021), plūdu gadījumu sadalījums pa gadiem novērotajā laikposmā (2011.–2019. gads) 2014. gadā uzrādīja nepārprotamu maksimumu, kam sekoja gadu maiņa ar lielāku un mazāku plūdu skaitu. Aptuveni 38 % no visiem reģistrētajiem plūdiem novērotajā laikposmā (2011.–2019. gads) notika 2014. gadā.

Sākot no 2015. gada un otrā projekta (InterregGrieķija-Bulgārija)ietvaros pilsētā ir īstenoti vairāki citi pasākumi, lai nodrošinātu atbalsta sienas nostiprināšanu, hidraulisko vadītspēju un upju gultnes (Černas un Bjalas upes) tīrīšanu Smoljanas urbanizētajā daļā. Visi šie pasākumi atkal bija vērsti uz plūdu riska samazināšanu un kaitējuma novēršanu cilvēkiem un infrastruktūrai. Saistībā ar šiem pasākumiem ievērojams materiālu daudzums tika paņemts no upju gultņu kritiskajiem posmiem. Kritušie koki un aizaugusī veģetācija tika aizvākti, savukārt tika veikti būvdarbi, lai stiprinātu tiltu konstrukcijas un esošās akmens sienas, kas ir īpaši svarīgas galvenā apvedceļa drošībai virs tiem.

Smoylan pašvaldības attīstības plānā ir paredzēta papildu objektu būvniecība, lai novērstu plūdus, tostarp: veģetācijas un nogulumu upju gultņu tīrīšana, divu pašvaldības dambju (Kiranov dol un Laga) rekonstrukcija un blakus esošās zemes apmežošana. Lai savlaicīgi saņemtu informāciju un brīdinājumu, pašvaldība regulāri saņem Vides un ūdens ministrijas informāciju par nokrišņu daudzumu. Īpašs pakalpojums nodrošina stundas informāciju (pat minūtē) par paredzamo nokrišņu daudzumu un upju ūdens līmeni. Pašvaldības eksperti apstrādā šo informāciju un ievieto to pašvaldības tīmekļa vietnē.

Projekta laikā mērs un pašvaldības eksperti rīkoja daudzas sanāksmes, kurās viņi iedzīvotājiem sīki izskaidroja aizsardzības pasākumu pret plūdiem nepieciešamību un to pozitīvo ietekmi. Būvdarbi tieši skāra tikai dažus cilvēkus. Bija dažas problēmas ar iedzīvotājiem, piemēram, nelikumīgu ēku klātbūtne būvlaukumā, piemēram, klētis un dārzi, kas bija jānojauc, pirms varēja sākt darbus.  Tomēr tos varēja atrisināt tiesiskā regulējuma ietvaros, un tie neizraisīja protestus vai būtiskas negatīvas reakcijas.

ES finansējums bija svarīgs faktors, kas ļāva veikt būvdarbus. Pašvaldība pieteicās finansējumam no darbības programmas “Reģionālā attīstība” (sk. arī sadaļu “Izmaksas un ieguvumi”) un Interreg sadarbības programmas.  Pašvaldību eksperti rūpējās par pieteikuma veidlapu, un viņiem bija pieejama visa projektam nepieciešamā informācija, tostarp iepriekšēji pētījumi un tehniskie projekti, kā arī skaidri noteikts mērķis. Tas viņiem lielā mērā palīdzēja pieteikties ES finansējumam. Projekta iesniegums Reģionālās attīstības ministrijai tika iesniegts 2012. gadā. Ministrija tolaik darbojās kā šīs programmas vadošā iestāde. Projekta piešķiršanas laikā tika izstrādāts līgums starp ministriju un Smoļanas pašvaldību. Nākamajā posmā tika uzsākta atklāta būvniecības darbu procedūra. Būvniecības uzņēmums atbildēja tieši pašvaldībai, kas savukārt ziņoja ministrijai.
Citi faktori, kas veicināja projekta raitu īstenošanu, bija tas, ka zeme, uz kuras tika īstenoti pasākumi, galvenokārt pieder pašvaldībai un ka bija viegli saņemt būvatļaujas.

Pirmā ES projekta ietvaros finansēto pretplūdu aizsardzības pasākumu kopējās izmaksas sasniedza 933,438 Bulgārijas levas jeb 477,259 EUR. Nelielu daļu, 5% no kopējās summas (46 959 levas jeb 24 010 eiro), nodrošināja Smolyan. Lielākā daļa finansējuma, proti, 886,478 levas (EUR 453,249), tika piešķirta no ES darbības programmas “Reģionālā attīstība 2007.–2013. gadā” (LīgumsNr. BG161PO001/1.4-06/2010/011)“Atbalsts maza mēroga pasākumiem, lai novērstu plūdus pilsētu aglomerācijās”.

Otrajā projektā (Interreg V-A Grieķijas-Bulgārijas plūdu aizsardzības projekts) veiktie būvdarbi izmaksāja 2 145 943,51 BGN (aptuveni 109 miljoni EUR, Interreg tīmekļa vietne). Projektu līdzfinansēja Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Bulgārijas un Grieķijas valsts ieguldījumu.

Pasākumu sniegtie ieguvumi (kas izpaužas kā plūdu radīto postījumu samazinājums) nav aplēsti un aprēķināti. Tomēr 2005. gada plūdu postījumus tagad, iespējams, izvairīsies no turpmākiem spēcīgiem nokrišņiem. Faktiski 2014. gads bija ļoti mitrs gads, un citi Smoļanas rajoni ir piedzīvojuši plūdus, bet Ustovas rajons netika ietekmēts. Citi papildu ieguvumi nav ņemti vērā.

Pašreizējā pašvaldības attīstības plāna jaunie pasākumi tika finansēti no dažādiem avotiem, piemēram, no pašvaldības budžeta, darbības programmas “Vide” (2014.–2020. gads), pārrobežu sadarbības programmām un Starpministriju komitejas katastrofu jautājumos.

Galvenās struktūras, kas atbild par aizsardzību pret plūdiem Smoļanā, ir Plovdivas Austrumu Belomorksi reģiona baseina direktorāts, kā arī attiecīgās ūdensteces pašvaldības mērs. Pašvaldība ir atbildīga par īstenoto pasākumu uzturēšanu, kas ietver veģetācijas un nogulšņu attīrīšanu divas reizes gadā.

Intervences tika īstenotas no 2011. gada jūnija līdz 2013. gada jūnijam kā daļa no pirmā projekta, ko finansēja no Reģionālās attīstības programmas (2007.–2013. gads). Papildu intervences ir pabeigtas 2017.–2022. gada periodā Interreg VA sadarbības programmas “Grieķija–Bulgārija” ietvaros.

Plānots, ka intervences ilgs vismaz 100 gadus.

Maria Bogotlieva
Smolyan Municipality
4700 Smolyan, 12 Bulgaria blvd.

email: m.bogotlieva@smolyan.bg