Plūdu aizsardzības satvars nacionālajām tīkla apakšstacijām Apvienotajā Karalistē

Apvienotajā Karalistē vairākas elektroenerģijas apakšstacijas atrodas palienēs. Apakšstacijām ir galvenā nozīme energoapgādes tīklā. Ja notiek plūdi, tie var izkrist, izraisot kaskādes efektu citās nozarēs, piemēram, ūdensapgādē, veselības aprūpē, transportā, saziņā un neatliekamās palīdzības dienestos. Spēcīgi vēji bieži vien iet roku rokā ar plūdiem, un tie var vēl vairāk ietekmēt sadales tīklu, piemēram, noņemot stabus un vadus.

Elektroapgādes pārtraukšanai var būt tālejoša ietekme uz cilvēku dzīvi, kā arī plašāka ekonomiskā ietekme, kas lielā mērā palielina plūdu netiešo ietekmi. 2007. gada vasaras plūdu dēļ aptuveni pusmiljonam cilvēku nebija pieejama energoapgāde. Tika lēsts, ka šā pasākuma kopējās izmaksas pārsniegs 3,2 miljardus sterliņu mārciņu. Aplēses par ziemas plūdu (2015.–2016. gads) ekonomiskajām izmaksām enerģētikas nozarē (galvenokārt sadalījumā) ir 83 miljoni sterliņu mārciņu (zemi 75 miljoni sterliņu mārciņu – lieli 91 miljons sterliņu mārciņu 2015. gada cenās).

Paredzams, ka klimata pārmaiņas saasinās plūdu risku, palielinot plūdu intensitāti un biežumu.

Valsts elektrotīkla apakšstacijas aizsardzības sistēma pret plūdiem ir valsts mēroga programma, kuras mērķis ir uzlabot elektroenerģijas pārvades tīkla noturību pret jebkāda veida plūdiem (fluviāliem, plūdmaiņu, plūdmaiņu un gruntsūdeņu plūdiem, kā arī iespējamiem plūdiem no kanalizācijas un drenāžas un plūdiem no rezervuāra atteices). Ar šo programmu īstenoto pielāgošanās pasākumu konkrētais mērķis ir aizsargāt valsts tīkla apakšstacijas pret plūdiem, novēršot ūdens iekļūšanu šajās infrastruktūrās, tādējādi samazinot risku piegādes drošībai un nodrošinot, ka pārvades tīkls uztur elektroapgādi.

Ir noteikti un izstrādāti pasākumi, lai nodrošinātu aizsardzību pret plūdiem, kuru ilgums ir 1:1000 gadi, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, kas gaidāma saskaņā ar augstu emisiju scenāriju (UKCP09, kas atbilst IPCC SRES A1FI scenārijam) līdz 2080. gadam. Gadījumos, kad šis mērķis nav sasniedzams, National Grid samazinās šo aizsardzību, lai aizsargātu pret plūdiem 1:200 gadu garumā, vienlaikus joprojām ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi 2050. gadā saskaņā ar augstu emisiju scenāriju vai plūdiem 1:1000 pašreizējā līmenī.

Pieeja, ko piemēroja, lai uzlabotu tīkla apakšstaciju noturību pret plūdiem, sastāvēja no diviem posmiem. Pirmajā posmā galvenā uzmanība tika pievērsta neaizsargātības un plūdu riska novērtēšanai. Tika apzinātas apakšstacijas, ko ietekmēja plūdi 1:100 gadā, 1:200 gadā, 1:1000 gadā un 1:1000 gadā+, ņemot vērā paredzamo klimata pārmaiņu ietekmi saskaņā ar augsto UKCP09 emisiju scenāriju. Otrais solis attiecas uz pretplūdu aizsardzības risinājumu apzināšanu, izstrādi un īstenošanu katrā kritiskajā apakšstacijā. Šis solis ir īstenots divos posmos. Pirmajā posmā tika identificētas un aizsargātas 11 augsta riska apakšstacijas; tās ir apakšstacijas, kas varētu piedzīvot ietekmi 1:100 gadu ilgos plūdu gadījumos. Otrajā posmā galvenā uzmanība tiek pievērsta vēl 38 vidēja riska apakšstaciju aizsardzībai; tās ir apakšstacijas, kas varētu piedzīvot ietekmi plūdu gadījumā 1:200 gadā vai 1:1000 gadā. Programma tika sākta 2008. gadā, un līdz 2021. gadam visas National Grid 49 kritiskās (augsta un vidēja riska) apakšstacijas tiks nodrošinātas pret plūdiem. Tiek lēsts, ka līdz 2026. gadam tiks aizsargātas vēl 100 virszemes ūdeņu riska vietas.

Piemērotie risinājumi noturībai pret plūdiem sastāv no šādu prakšu kombinācijām: plūdu barjeras; pārnēsājami pretplūdu aizsardzības pasākumi; zemes bunds; plūdu durvis un vārti; drenāžas sistēmas un sūkņu stacijas; plūdu uzglabāšanas rezervuāri; zemes apsaimniekošanā balstīti pasākumi; un koordinēja vietējos risinājumus ar Vides aģentūru.

Lielākām teritorijām, kurās ir vairāki riska punkti, bieži vien vēlamā un efektīvā pieeja ir visas teritorijas aizsardzība, apvienojot iepriekš minētos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visa darbības teritorija joprojām ir aizsargāta pret plūdu draudiem. Tas parasti ietver cietas plūdu sienas būvniecību ap vietas perimetru. To piemēroja, piemēram, Walham apakšstacijā, kas atrodas tieši ārpus Glosteras Dienvidrietumu Anglijā, kur tērauda pāļi tika iešūti zemē ap 1 km perimetru, lai veidotu pamatu aizsardzības sienai. Pēc tam tika uzbūvēta betona plūdu siena no 1,6 līdz 1,9 m augsta, lai aizsargātu teritoriju no plūdiem 1:1000 gadu garumā. Tika uzstādītas arī piecas sūkņu stacijas, lai tiktu galā ar iespējamu ieplūšanu vai jebkādu atlikušo plūdu ūdens iekļūšanu. Vēl viens piemērs ir Stella South apakšstacija, kas atrodas netālu no Tyne upes Ņūburnā un ar darbību 132 kV. Šī apakšstacija ir aizsargāta ar cieto plūdu barjeru un mīksto aizsargzemi, kas būvēta no vietējiem materiāliem, lai samazinātu būvniecības ekoloģisko ietekmi. Trešais piemērs ir Aberthaw apakšstacija West of Cardiff Dienvidvelsā; šo 132 kV apakšstaciju tagad aizsargā 2,4 m augsta pāļu betona plūdu siena.

Tomēr ne vienmēr labākā pieeja ir visas teritorijas aizsardzība, jo tā var samazināt palieņu platību ūdens uzglabāšanai un novirzīt plūdu ūdeņus uz blakus esošo māju teritorijām. Ar nosacījumu, ka plūdi neietekmē kritisko aprīkojumu, objekts var turpināt darboties pat tad, ja tā daļa ir pakļauta plūdiem.

Atzīstot, ka plūdu risks netiks nekavējoties mazināts, National Grid iegādājās sākotnējo nojaucamo barjeru sistēmu 1,7 km garumā un pēc 2014.–2015. gadā notikušajiem plūdiem to paplašināja līdz 2,3 km. Šis 2,3 km mobilais aizsardzības aprīkojums nodrošina spēju vienlaikus aizsargāt vairākas vietas: viena ļoti liela vieta; vai divas lielas vietas; vai trīs parastā izmēra vietas. Pašlaik ir septiņas piekabes sakārtotas kā trīs pāri (ar septīto piekabi, kurai ir papildu stūri un aprīkojums), kas var darboties neatkarīgi ar savu autoiekrāvēju un dīzeļa padevi sūkņiem. Barjera ir pieejama arī gāzes ieguves vietās, un, ņemot vērā pietiekami daudz mobilizācijas un uzstādīšanas laika, to var izmantot jebkurā vietā. 12 x 3000 litru sūkņi, kas var sūknēt 3 tonnas minūtē, ir daļa no barjeras aprīkojuma, un tos papildina vēl 10 mazāki sūkņi izmantošanai mazākās teritorijās, piemēram, ēkās utt. Parasti, ierodoties vidēji objektā, barjeras ierīkošanai būtu vajadzīgas 8 līdz 12 stundas atkarībā no objekta sarežģītības. Regulāri tiek veikti šķēršļu vingrinājumi.

National Grid nepārtraukti uzrauga ar laikapstākļiem saistītos riskus, izmantojot savu vadības telpu. Tās objekti ir reģistrēti Vides aģentūras plūdu trauksmes sistēmā un katru dienu saņem Plūdu prognozēšanas centra un Dabas apdraudējumu partnerības brīdinājumus. National Grid ir Plūdu prognozēšanas centra un Dabas apdraudējumu partnerības darba grupu dalībnieks, un MET biroja dati un citas laikapstākļu prognozes tiek uzraudzītas attiecībā uz iespējamiem riskiem.

Valsts sistēmu aizsardzībai pret plūdiem elektrotīklā piemēro tikai elektroenerģijas pārvadei un izstrādā, lai īstenotu ETR 138. Riska novērtējumus veica vairāki profesionāli konsultāciju uzņēmumi. Neaizsargātības novērtējuma un plūdu novēršanas pasākumu izstrādes posmos National Grid cieši sadarbojās ar Apvienotās Karalistes Vides aģentūru, Velsas dabas resursiem, vietējām iestādēm, iekšējām drenāžas padomēm un tās enerģētikas partneriem ETR 138 ietvaros. Turklāt, izstrādājot sistēmu, kuras pamatā ir ETR 138, National Grid lūdza Uzņēmējdarbības, enerģētikas un rūpniecības stratēģijas departamentam (BEIS) un mūsu regulatoram, Gāzes un elektroenerģijas tirgu birojam (Ofgem), apstiprināt aizsardzības plānus.

Veiksmes faktori, lai īstenotu pielāgošanās pasākumus, kas ir daļa no valsts tīkla apakšstacijas aizsardzības pret plūdiem satvara, ietver skaidru redzējumu, skaidrus noturības mērķrādītāju līmeņus, spēcīgu vadību un labu sadarbību un partnerību ar vietējām un valsts iestādēm. Tā kā BEIS un Ofgem ir parakstījušas un ir iesaistītas ETR 138 sagatavošanā un atjaunināšanā, tas ir racionalizējis finansēšanas procesu un pamatojis ieguldījumus noturībā pret plūdiem.

Vietēji būtiski ierobežojoši faktori var ietvert citas nozares, kas nedarbojas tik augstā noturības līmenī. Tā kā dati par plūdiem, modelēšana un pieredze, kas gūta faktiskos plūdu gadījumos, pastāvīgi pilnveidojas un tiek pilnveidota, tas rada sarežģītu situāciju, lai saglabātu noturības mērķa līmeni 1:1000. Ir vairāki piemēri vietām, kur plūdu līmenis ir vai nu palielinājies, vai samazinājies, kas pēc tam ir ietekmējis plūdu noturības risinājumu.

Kopējās izmaksas, kas saistītas ar valsts tīkla apakšstacijas aizsardzības pret plūdiem satvara pirmā posma īstenošanu, ir aptuveni 117 miljoni sterliņu mārciņu, un paredzams, ka papildu 59 miljoni sterliņu mārciņu tiks atvēlēti turpmākām investīcijām noturībā pret virszemes ūdeņu riskiem. Tiek lēsts, ka izdevumi demontējamai aizsardzībai ir no 2,5 līdz 3 miljoniem sterliņu mārciņu, un tie ietver izvietošanu gan mācībām, gan reāliem notikumiem.

Paredzamie ieguvumi ir aizsardzība pret nacionālo tīklu apakšstaciju applūšanu un energoapgādes uzturēšana, tādējādi novēršot kaskādes efektu uz citām nozarēm un pakalpojumiem.

Galvenie juridiskie virzītājspēki pielāgošanās pasākumiem, kas ir daļa no valsts sistēmas aizsardzībai pret tīkla apakšstaciju plūdiem, ir Plūdu riska regula (2009), kas ir daļa no ES Plūdu direktīvas īstenošanas procesa, un Apvienotās Karalistes Klimata pārmaiņu akts (2008), tostarp prasības par periodisku ziņošanu pa nozarēm.

2009. gada Plūdu riska regulā ir noteikts, ka vadošajām vietējām plūdu riska pārvaldības iestādēm (LLFA), Vides aģentūrai un Velsas Dabas resursu aģentūrai sešu gadu ciklā ir jāsagatavo un jāpublicē plūdu riska pārvaldības plāni (FRMP). Apvienotās Karalistes Klimata pārmaiņu likumā ir noteikts, ka National Grid regulāri ziņo par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz pielāgošanos. Šis novērtējums un ziņošana ir arī mudinājuši Nacionālo tīklu turpināt pretplūdu aizsardzības pasākumus.

Valsts tīkla apakšstacijas aizsardzības sistēma pret plūdiem sākās 2008. gadā. Paredzams, ka aizsardzības pret plūdmaiņu un upju riskiem īstenošana tiks pabeigta līdz 2021. gadam. Tomēr, ja ir konstatēta efektivitāte, koordinējot darbus ar lielām teritoriju attīstības un vides aģentūru shēmām, neliels skaits teritoriju pārsniegs šo termiņu. Turpmākas investīcijas virszemes ūdeņu riskos tiks veiktas 2021.–2026. gada regulatīvajā pārskata periodā.

Valsts tīkla apakšstacijas plūdu aizsardzības sistēma ietver plašu konkrētu pasākumu klāstu, un katram no tiem ir noteikts darbmūžs. Parasti kalpošanas laiks ir no 30 līdz 80 gadiem. Valsts tīkls uzskata plūdu risku par ilgtermiņa pielāgošanās problēmu, un tam būs nepieciešama bieža pārskatīšana un modrība.

Douglas Dodds
Environmental Engineer
National Grid Electricity Transmission
E-mail: douglas.dodds@nationalgrid.com 
Tel.: +44 (0)7825 385425