Zaļie jumti Bāzelē, Šveicē: ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumu apvienošana

Saskaņā ar CH2018 klimata scenārijiem Šveicei Bāzelē to dienu skaits, kurās maksimālā temperatūra ir 30 °C vai augstāka, palielināsies no 1981.–2010. gada atsauces vērtības 10,5 līdz 24,7 2035. gadā, 28 2060. gadā un 68,5 2085. gadā saskaņā ar klimata scenāriju RCP8.5. Tropisko nakšu skaits (minimālā temperatūra 20 °C vai augstāka) palielināsies no 0,6 līdz 5,9, 15,8 un 40,3 attiecīgi 2035., 2060. un 2085. gadā saskaņā ar RCP8.5. Šveices Plateau reģionā gada vidējais nokrišņu daudzums saskaņā ar RCP8.5 2035. gadā var palielināties par līdz pat 10 %, 2060. gadā — par 8,4 % un 2085. gadā — par 10,5 % (lai gan saskaņā ar tām pašām RCP maznozīmīgām aplēsēm nokrišņu daudzums var samazināties no -2 % līdz -5,4 %).

Ņemot vērā šīs prognozētās klimatisko apstākļu izmaiņas, ir konstatēts, ka zaļie jumti piedāvā iespējas apvienot enerģijas taupīšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī bioloģiskās daudzveidības mērķus.

Zaļo jumtu iniciatīvas galvenais mērķis ir palielināt zaļo jumtu segumu Bāzeles pilsētā, izmantojot finansiālu stimulu un būvniecības noteikumu kombināciju. Ēku enerģijas patēriņa samazināšana un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir bijuši pirmie galvenie motivējošie faktori. Sākotnēji zaļos jumtus kā enerģijas taupīšanas pasākumu 90. gadu vidū uz diviem gadiem finansēja Bāzeles pilsēta, lai palielinātu interesi un informētību. Šā projekta panākumu iedvesmots, līdzekļi tika piešķirti pētījumam, kurā dokumentēti zaļie jumti, kas labvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību. Programma atkal tika finansēta 2005.-2007. gadā. Jaunajā programmā bija precizētas pamatnostādnes (galvenokārt saistībā ar jumtu ekoloģiskajām īpašībām un ugunsdrošību), kas jāievēro zaļo jumtu projektos, lai tie būtu tiesīgi saņemt finansējumu. Tagad ir atzīts, ka zaļie jumti nodrošina arī pielāgošanās klimata pārmaiņām funkciju, ierobežojot virszemes ūdeņu noteci un samazinot temperatūru pilsētu teritorijās.

Daudzās Šveices pilsētās astoņdesmitajos gados tika izveidoti daudzi zaļie jumti, galvenokārt kā izmēģinājuma projekti, kas nodrošināja zināšanu un pieredzes pamatu vēlākām iniciatīvām. Turklāt 1995. gads bija ES dabas aizsardzības gads. Tas deva impulsu Bāzeles pirmajai zaļā jumta kampaņai, kas sākās 1996. gadā. 1990. gadu sākumā Bāzeles pilsēta īstenoja likumu, lai atbalstītu energotaupības pasākumus. Saskaņā ar šo likumu, kas bija vienīgais šāda veida likums Šveicē, 5 % no visiem patērētāju rēķiniem par enerģiju tiek ieskaitīti enerģijas taupīšanas fondā, ko pēc tam izmanto, lai finansētu enerģijas taupīšanas kampaņas un pasākumus. Valsts Vides un enerģētikas departaments nolēma turpināt un popularizēt zaļos jumtus, izmantojot šo finansējuma avotu 1996.–1997. gada programmai. Otra finansēšanas programma tika īstenota 2005.-2007. gadā.

Pēc tam netika uzskatīts, ka būtu vajadzīga turpmāka finansēšanas iniciatīva. Kampaņa tika uzskatīta par pietiekami veiksmīgu, un pienākums pārveidot par zaļiem jumtiem visus plakanos jumtus jaunā un modernizētā ēkā, kas stājās spēkā 2010. gadā (pastiprinot 2002. gada ēku), tika uzskatīts par pietiekamu, lai nodrošinātu nepieciešamo impulsu zaļo jumtu paplašināšanai pašvaldībā.

Blīvi apbūvētās teritorijās, kur nav iespējams nodrošināt plašus parkus un stādīt kokus, apzaļumošana ir iespējama ar veģetāciju klāti jumti. Šie jumti ne tikai mazina pilsētas siltumsalas efektu, bet arī darbojas kā izolatori. Samazinot siltuma pieaugumu ēkās, zaļie jumti var pazemināt iekštelpu temperatūru pat par 5 °C un tādējādi samazināt vajadzību pēc dzesēšanas un ar to saistīto enerģijas patēriņu, tādējādi veicinot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Mančestrā (Apvienotā Karaliste) veiktie modelēšanas pētījumi liecina, ka visu piemēroto jumtu apzaļumošana blīvi apbūvētās teritorijās varētu samazināt nokrišņu ūdens noteci par 17–20 % (Speak et al., 2013). Zaļie jumti var arī nodrošināt “atspēriena punktus” migrējošām sugām mainīgos klimatiskajos apstākļos.

Izpēte par zaļo jumtu kopējo skaitu 2006. gadā liecināja, ka Bāzeles pilsētā ir 1711 plaši zaļie jumti (jumti ar seklu augsni, kuros galvenokārt mīt sukulenti un zālaugi) un 218 intensīvie zaļie jumti (jumti ar dziļāku augsni lielāku augu un koku uzņemšanai). Tādējādi 2006. gadā aptuveni 23 % Bāzeles plakano jumtu platības bija zaļa. Kopš tā laika katru gadu ir uzstādīti aptuveni 100 zaļie jumti, kuru platība ir 80 000 m2. Lai gan jaunas oficiālas aplēses nav pieejamas, saskaņā ar Bāzeles pašvaldības sniegto informāciju tam vajadzētu aptvert aptuveni 40 % no jumta virsmas Bāzelē, ko tagad sedz zaļie jumti.

Izstrādātājiem zaļo jumtu uzstādīšana tagad tiek uzskatīta par rutīnu, un izstrādātāji neiebilst pret to uzstādīšanu. Bāzelē noteikumi par zaļajiem jumtiem (t. i., 2002. gada grozījumi Bāzeles pilsētas Likumā par būvniecību un būvniecību) paredz:

• Augsnes substrātam vajadzētu būt vietējām reģionālām augsnēm — regulā ir ieteikts apspriesties ar dārzkopi;
• Augšanas substrātam jābūt vismaz 10 cm dziļam;
• Bezmugurkaulnieku dzīvotnei jābūt 30 cm augstiem un 3 m platiem pakalniem;
• Veģetācijai vajadzētu būt vietējo augu sugu sajaukumam, kas raksturīgs Bāzelei;
• Zaļajiem jumtiem uz plakaniem jumtiem, kuru platība pārsniedz 1000 m2, projektēšanas un būvniecības laikā ir jāapspriežas ar pilsētas zaļo jumtu ekspertu.

Vēl viens grozījums 2015. gadā noteica, ka minimālais augsnes biezums ir 12 cm.

Pirms pirmās veicināšanas programmas (1996.–1997. gads) Vides un enerģētikas departaments kopā ar Šveices sabiedrību veica aptauju, lai noteiktu atbalsta līmeni elektroenerģijas nodoklim, kas jāmaksā par energotaupības pasākumiem. Uzsvaru uz zaļajiem jumtiem veicināja pētnieki no Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes (ZHAW) Vīdensvilā (Šveice), kuru mērķis bija ietekmēt lēmumu pieņēmējus Bāzelē, lai grozītu būvniecības noteikumus un piedāvātu finansiālus stimulus zaļo jumtu seguma palielināšanai. Izstrādājot zaļā jumta koncepciju un izstrādājot pirmo stimulu programmu, notika apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām: vietējā uzņēmēju asociācija, dārzkopības asociācija, zaļo jumtu asociācija, Pro Natura Basel vides organizācija, Bāzeles pilsētas Parku un kapsētu departaments un Valsts vides, mežu un ainavu departaments.

Bāzeles noteikumi par zaļajiem jumtiem nesaskārās ar būtisku pretestību, jo procesā jau no paša sākuma bija iesaistītas visas ieinteresētās personas un stimulu programmas bija veiksmīgas. Izstrādātājiem zaļo jumtu uzstādīšana tagad tiek uzskatīta par ikdienas praksi, un izstrādātāji neiebilst pret to uzstādīšanu. Stimulu programmas bija vērstas uz uzņēmumiem, kā arī Bāzeles iedzīvotājiem. Stimulu programmas laikā 1996.-1997. gadā plašsaziņas līdzekļu interese bija liela, un laikraksti un plakāti tika izmantoti, lai informētu Bāzeles iedzīvotājus par subsīdijām. Tam bija svarīga nozīme tā panākumos, jo tas palielināja dažādu ieinteresēto personu informētību par zaļajiem jumtiem. Regulāri tiek rīkoti konkursi par labākajiem zaļajiem jumtiem.

Visaptverošs mehānismu kopums, sākot no stimuliem līdz tiesību aktiem, ir nodrošinājis zaļo jumtu plašu ieviešanu Bāzelē. Iniciatīvas panākumus veicināja Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes (Stefan Brenneisen) apņēmīga pētnieka rīkotais projekta čempionāts. Visu ieinteresēto personu iesaistīšana jau no iniciatīvas sākuma palīdzēja risināt jautājumus un bažas un nodrošināja visu mērķu sasniegšanu.

Svarīga mācība ir tāda, ka pilsētvidē pielāgošanās klimata pārmaiņām var būt saderīga ar klimata pārmaiņu mazināšanu; Bāzeles gadījums liecina, ka pielāgošanos var veicināt ar darbībām, kuru mērķis ir energotaupība un klimata pārmaiņu mazināšana. Šādas iespējas pielāgošanās nolūkā izmantot esošo un notiekošo pilsētu un infrastruktūras attīstību, ko virza citi mērķi, būtu jāmeklē un jāpalielina, lai izvairītos no maladaptācijas. Zaļie jumti tam ir lielisks piemērs.

Divi notiekoši projekti, ko finansē Šveices Federālais vides birojs, mēra ieguvumus uz zaļajiem jumtiem bioloģiskās daudzveidības ziņā (kukaiņi, piemēram, tauriņi un vaboles, un gliemji, piemēram, gliemeži), bet līdz šim nav publicēti rezultāti. Abu projektu mērķis ir arī izmērīt klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, sausuma periodu sastopamību periodos, kas tradicionāli nav sausi (piemēram, rudenī un pavasarī), uz zaļo jumtu ekosistēmu sugu sastāvu. Bāzeles zaļo jumtu sistēmas rezultāti un vispārējais progress tiks prezentēts 2023. gadā Zaļo jumtu kongresā.

Kopš programmas uzsākšanas izmaksas un subsīdijas ir ievērojami mainījušās. Sākotnējās izmaksas par jumta apzaļumošanu tika lēstas 100 CHF apmērā par m². Fonda atbalsta saņēmēji laikposmā no 1996. līdz 1997. gadam saņēma 20 Šveices frankus par m2 zaļā jumta gan jaunu projektu izstrādei, gan esošas ēkas zaļo jumtu modernizācijai. 2005.–2007. gada programmā atbalsta saņēmēji saņēma CHF 30–40 par m2 tikai esošo ēku modernizācijai.

Šobrīd izmaksas ir aptuveni 23 CHF par kvadrātmetru². Subsīdijas vairs nav spēkā un tiek uzskatītas par vairs nevajadzīgām. Mūsdienās Bāzelē ieviestā zaļo jumtu tehnoloģija ir kļuvusi par visvienkāršāko konfigurāciju ar vienslāņa izolācijas membrānu, aizsargslāni un pēc tam 12 -15 cm biezu augsnes slāni. Šī konfigurācija garantē ēkas hidroizolāciju un strukturālo stabilitāti, un tas ir atļauts ar būvnormatīviem un noteikumiem, kas ir mazāk stingri nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Austrijā.

Zaļajiem jumtiem ir vairākas priekšrocības, tostarp lietus ūdens absorbēšana un noteces aizkavēšana (tādējādi samazinot plūdu risku augstas intensitātes lietusgāžu gadījumos); ēku siltināšanas nodrošināšana; palīdzēt pazemināt gaisa temperatūru pilsētās un mazināt pilsētas siltumsalas efektu; izveidot dzīvotni augiem un savvaļas dzīvniekiem; un nodrošinot estētiski pievilcīgāku pilsētvidi.

Bāzele pieņēma Būvniecības un būvniecības likumu, kas prasa zaļos jumtus uz visiem jaunajiem projektiem ar plakaniem jumtiem. Kopš tā laika Būvniecības un būvniecības likums ir devis būtisku stimulu vairāk zaļo jumtu būvniecībai Bāzelē. 2002. gadā pieņemtais grozījums paredz, ka visi jaunie un atjaunotie plakanie jumti ir jāapzaļumo, un nosaka to dizainu, lai maksimāli palielinātu bioloģisko daudzveidību. Šī prasība tika pastiprināta 2010. gadā ar regulu, kas noteica, ka zaļie jumti ir obligāti visiem plakanajiem jumtiem, ja tie ir iesaistīti ēkas pārbūvē, un visām jaunajām ēkām ar plakanajiem jumtiem.

Pašreizējais juridiskais jautājums ir par to, kā rīkoties ar zaļajiem jumtiem apvienojumā ar fotoelementu (PV) uzstādīšanu. Bāzeles pašvaldības pilsētas zaļais departaments ir iesaistīts neformālās diskusijās ar arhitektiem un attīstītājiem, lai pielāgotos 100 % virszemes zaļo jumtu un pacelto fotoelementu paneļu līdzāspastāvēšanai tādā veidā, kas netraucē ne augu augšanu, ne elektroenerģijas ražošanu. Ja pilnīga līdzuzstādīšana nav iespējama, vienošanās starp dažādiem pilsētu departamentiem, kas ir spēkā kopš 2018. gada, paredz 60 % PV un 40 % zaļo jumtu kompromisu ar granti zem paneļiem. Grants izmantošanu kompensē prasība, ka atlikušie 40 % zaļā jumta virsmas ir palielinājuši ekoloģisko vērtību (nodrošināta, izmantojot atmirušus mežus vai īpaši ekoloģiski vērtīgas augsnes un smiltis). Pēdējā laikā abu apvienojums ar paceltiem fotoelementiem kļūst tehnoloģiski vieglāk īstenojams un līdz ar to arvien vairāk tiek īstenots praksē.

Zaļie jumti ir privātas iniciatīvas, kuras var stimulēt valdība. Bāzelē noteiktos divus gadus ilgos laikposmos (1996.–1997. gadā un 2005.–2007. gadā) darbojās divas zaļo jumtu veicināšanas programmas.

Zaļo jumtu paredzamais kalpošanas laiks ir aptuveni 50 gadi.

Stephan Brenneisen and Nathalie Baumann
Zurich University of Applied Sciences Wädenswil
Grüental, Postfach 335, CH 8820 Wädenswil, Switzerland
E-mail: stephan.brenneisen@zhaw.ch; nathalie.baumann@zhaw.ch

Stadtgärtnerei Basel
Switzerland, Basel
http://www.stadtgaertnerei.bs.ch/ 

Cīrihes Lietišķo zinātņu universitāte Wädenswil (ZHAW) un projekts “Pielāgošanās zaļajai un zilajai telpai pilsētu teritorijās un ekopilsētās” (GRaBS)