European Union flag

Apraksts

Ekonomikas politikas instrumenti (EPI) ir stimuli, kas izstrādāti un īstenoti ar mērķi pielāgot atsevišķus lēmumus kopīgi saskaņotiem mērķiem. EPI tradicionāli klasificē: cenu noteikšana (piemēram, ūdens tarifi), vides nodokļi un maksājumi, subsīdijas (produktiem un praksei), tirdzniecība (piemēram, tirgojamas atļaujas piesārņojumam vai ūdens ieguvei, kompensācijas mehānismi, maksājumi par vides pakalpojumiem) un, visbeidzot, brīvprātīgas vienošanās un riska pārvaldības shēmas (piemēram, apdrošināšana vai saistības). EPI var būtiski uzlabot esošo politikas satvaru, stimulējot, nevis vadot uzvedības izmaiņas, kas var novest pie pielāgošanās.

EPI var stimulēt uzvedības maiņu, izmantojot stimulus vai bremzējošus faktorus, mainīt apstākļus, lai varētu veikt saimnieciskos darījumus, vai samazināt risku. Pēdējās desmitgadēs ekonomikas instrumentiem ir pievērsta arvien lielāka uzmanība kā turpmākai virzībai vides pārvaldībā, jo tie spēj saskaņot atsevišķus lēmumus ar kopīgi saskaņotiem mērķiem un veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Šo instrumentu galvenā priekšrocība ir to ekonomiskā efektivitāte, t. i., spēja sadalīt izkropļojuma un samazinājuma radīto slogu, ja tas ir lētāk. Trūkumi ir saistīti ar taisnīgumu, jo tie atšķirīgi ietekmē dažādus aģentus vai sociālās grupas, kas ne vienmēr ir progresīvi, un ar to ir cieši saistīti, bet būtiski trūkumi ir saistīti ar politisko īstenojamību.

Ekonomikas politikas instrumenti ir piemēroti dažādās vides politikas jomās. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ir izstrādātas, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas politikai, un EPI ir izmantoti arī gaisa kvalitātes, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētikas politikas kontekstā. Pēdējā gadījumā ir piemēroti politikas instrumenti, lai uzlabotu energoefektivitāti, tostarp enerģijas nodokļi, noteikumi, kas nosaka minimālo energoefektivitātes līmeni, un tirgojami baltie sertifikāti (TWC) enerģijas taupīšanai. Projekta EuroPACE mērķis ir izstrādāt inovatīvu finansēšanas mehānismu, lai veicinātu ieguldījumus esošo dzīvojamo ēku energoefektivitātē. LAIKA “Ekstrēmākie laikapstākļi: ietekme uz transporta sistēmām un apdraudējumi Eiropas reģioniem” Septītās pamatprogrammas finansētais pētniecības projekts sniedz pārskatu par iespējamiem stimuliem, lai pielāgotos transportam, un to iespējamo ietekmi.

EPI piemērošanai ūdens resursu politikā ir specifiskas iezīmes un problēmas. Visbiežāk sastopamie EPI ūdens nozarē ir tarifi, nodokļi un maksas, kā arī subsīdijas un kooperatīvās shēmas, ko plaši piemēro. Eiropā ūdens daudzuma tirdzniecības sistēmas, kas ir populāras Austrālijā un ASV, ir ierobežotas līdz dažiem gadījumiem Spānijā, Anglijā un Velsā. Labs pārskats par ekonomiskajiem instrumentiem, ko piemēro ūdens nozarē, un atsauces uz gadījumu izpēti ir sniegtas ES finansētajā projektā EPI-Water. Projektā tika iegūts plašs pierādījumu klāsts par spēkā esošo ar ūdeni saistīto ekonomikas politikas instrumentu dažādajiem veidiem, izstrādes iezīmēm un rezultātiem, kā arī par praksi, kas nosaka to atlasi un īstenošanu. Novērtējums ir viena no nedaudzām visaptverošām un konsekventām (piemēram, izmantojot vienus un tos pašus novērtēšanas principus) EPI ex post pārbaudēm ūdens resursu jomā Eiropā, un daudzos gadījumos tā ir pirmā pārbaude, kas ir atklājusi ekonomisko instrumentu izmantošanu visās ES dalībvalstīs.

Adaptācijas detaļas

IPCC kategorijas
Iestādes: ekonomiskās iespējas, Sociālie: uzvedības
Ieinteresēto pušu līdzdalība

Nav pārsteidzoši, ka sabiedrības līdzdalība ir būtisks elements, lai palielinātu vispārējo atbalstu EPI un motivētu ieinteresētās personas piedalīties. Tas nenozīmē, ka sabiedrības līdzdalība vienmēr ir nepieciešama, lai EPI būtu pieņemams. Piemēram, sabiedrības līdzdalības nozīmi var samazināt gadījumos, kad EPI pati par sevi vai konkrētais risinājums, ko EPI plāno veicināt, jau ir guvis sabiedrības (sociālu) atbalstu.

Panākumi un ierobežojošie faktori

Attiecībā uz EPI piemērošanu pastāv būtiskas atšķirības starp katras valsts vajadzībām, iespējām un ierobežojumiem. Pat valstu iekšienē pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz spēju īstenot ekonomiskos instrumentus dažādos reģionos vai nozarēs. Dažas vēlamās izmaiņas ir vieglāk īstenot, izmantojot ekonomiskus instrumentus, savukārt citas ir vieglāk īstenot, izmantojot vadības un kontroles noteikumus. EPI nekādā gadījumā neaizstāj citus valdības rīcības veidus, bet gan instrumentus, kas var papildināt un stiprināt pārvaldību kā daļu no plaša politikas instrumentu kopuma. Kopumā ir iespējams saskatīt: i) EPI kombinācijas kā daļa no “paketes veidošanas stimulu” stratēģijas un ii) sajaukšana ar cita veida politikas instrumentiem, tostarp regulatīviem, izpratnes veicināšanas, informācijas u. c. instrumentiem. Pārbaudot potenciālos EPI, būtu jāapzinās pašreizējais politikas pasākumu kopums, bet atlasei nevajadzētu būt atkarīgai no tā.

Izmaksas un ieguvumi

EPI izmaksas un ieguvumi gandrīz nav izpētīti, un ir maz informācijas par to, kā tie ir salīdzināmi ar klasiskajām vadības un kontroles pieejām.

EPI izmaksas var nošķirt no tiešajām izmaksām (piemēram, nodokļa maksāšanas izmaksām) un darījuma izmaksām (piemēram, laika un naudas izmaksām, kas saistītas ar nokļūšanu tirgū, pircēja vai pārdevēja atrašanu, sarunām par pirkumu, tirdzniecības pabeigšanu un atgriešanos no tirgus). Darījumu izmaksas var būt saistītas arī ar nepieciešamo papildu uzraudzību. Piemēram, darījumu izmaksas, kas saistītas ar gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu monitoringu, var kavēt nodokļa pieņemšanu (piemēram, nodoklis par piesārņota drenāžas ūdens apglabāšanu pēc tilpuma), bet var būt arī vērts maksāt, lai pārliecinātos, ka nodoklis ir efektīvs. Tāpat jauns ūdens piešķiršanas mehānisms var palielināt ekonomisko efektivitāti, bet radīt augstas sarunu un izpildes izmaksas, padarot vienkāršākus piešķiršanas mehānismus, iespējams, vēlamākus.

EPI priekšrocības ietver uzlabotu vides kvalitāti un ekonomisko efektivitāti, kā arī labāku sloga sociālo sadalījumu, lai sasniegtu vēlamo mērķi. Tajā pašā laikā EPI palielina ieņēmumus (maksājumu gadījumā), lai finansētu, piemēram, piesārņojuma monitoringa un kontroles vai sadales darbības, un tāpēc tie var būt svarīgi pielāgošanās pasākumu finansēšanai.

Īstenošanas laiks

EPI izstrāde un īstenošana varētu ilgt no 1 līdz 5 gadiem.

Visu mūžu

EPI parasti ir ilglaicīgi pasākumi. Tomēr dzīves ilgumu bieži nosaka politikas satvars, konkrētie spēkā esošie tiesību akti un sabiedrības atbalsts.

Atsauces informācija

Vietnes:
Atsauces:

ESAO, Reforming economic instruments for water management in EECCA countries - Policy Perspectives (Ekonomikas instrumentu reforma ūdens resursu apsaimniekošanai EECCA valstīs — politikas perspektīvas), 2016. gads.

ESAO, (2009) Stratēģiskā finanšu plānošana ūdensapgādei un sanitārijai. ESAO darba grupas ziņojums par ilgtspējīgu finansējumu, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamu piekļuvi ūdensapgādei un sanitārijai.

Rey, D., Pérez-Blanco, C.D., Escriva-Bou, A., Girard C., Veldkamp, T., (2019). Ekonomisko instrumentunozīme ūdens sadales reformā: Eiropas pieredze. Starptautiskais ūdens resursu attīstības žurnāls, 35. sējums, 2. izdevums, 206.–239. lpp.

(PDF) Ekonomisko instrumentu izmantošana, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Galīgais ziņojums (researchgate.net)

Publicēts Climate-ADAPT: Apr 18, 2025

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.