Klimata pārmaiņu risku iekļaušana Slovākijas dzelzceļa koridora modernizācijas plānošanā

Slovākijas dabas apstākļi ir ļoti atšķirīgi topogrāfijas, klimata, veģetācijas un saimnieciskās darbības ziņā. Valsts dienvidu daļa galvenokārt ir zemiene, t. i., siltāka un sausāka, bet kalnainajos ziemeļos ir vēsāks un mitrāks klimats. Šī daudzveidība ir viens no iemesliem visdažādākajiem dabas riskiem, ko rada klimatiskie apstākļi, kuri ietekmē dzelzceļa transportu un kurus, visticamāk, saasinās klimata pārmaiņas.

Saskaņā ar Slovākijas Republikas Klimatadaptācijas stratēģiju par klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi gada vidējā temperatūra laikposmā no 1881. līdz 2017. gadam palielinājās par 1,73 °C. Mainās arī klimata mainīgums, jo īpaši nokrišņu ziņā: tajā pašā laikposmā tika novērots ievērojams ārkārtēju īstermiņa nokrišņu gadījumu skaita pieaugums, kā rezultātā palielinājās vietējo plūdu risks.

Paredzams, ka klimata pārmaiņas vēl vairāk paaugstinās gada vidējo temperatūru Slovākijā par 2 °C (RCP 4,5 scenārijs) un 4 °C (RCP 8,5 scenārijs) salīdzinājumā ar laikposmu no 1951. līdz 1980. gadam. Līdz ar globālo sasilšanu, visticamāk, palielināsies ekstremālu klimatisko apstākļu, tostarp spēcīgu vētru, lietusgāžu, spēcīgu vēju un karstuma viļņu, rašanās. Ekstremāli laikapstākļi ir potenciāli visbīstamākā klimata pārmaiņu izpausme transporta nozarei un jo īpaši dzelzceļa transportam, radot kaitējumu dzelzceļa infrastruktūrai un satiksmes traucējumus. Būtiska ietekme ietver plūdus (upju vai pēkšņu plūdu dēļ), zemes nogruvumus (saistībā ar plūdiem) vai spēcīgu vēju, kas pats izraisa infrastruktūras bojājumus vai ko rada uz sliežu ceļa krituši koki. Paredzams, ka pat ziemā bīstamas parādības, kas apdraud dzelzceļa satiksmi, piemēram, sasalstošs lietus vai sniega lavīnas, kļūs biežākas biežāku temperatūras svārstību dēļ.

Slovākijas dzelzceļa modernizācijas projekta vispārējie mērķi ir šādi: i) palielināt dzelzceļa transporta kvalitāti un konkurētspēju, ii) palielināt ieguvumus, ko šis transporta veids sniedz ekonomikai un Slovākijas integrācijai starptautiskajos transporta tīklos, un iii) veicināt vides aizsardzību, izstrādājot videi draudzīgu transporta risinājumu, aizstājot citus transporta veidus (jo īpaši autotransportu). Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai sasniegtu projekta mērķus un tādējādi tā funkcijas ekonomikas un vides aizsardzības jomā, ir nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras un ekspluatācijas noturību pret klimata pārmaiņām.

Nodrošinot plašo klimata pārmaiņu problēmu klāstu, ar kurām dzelzceļa transports saskarsies nākotnē, un ņemot vērā dzelzceļa infrastruktūras ļoti ilgo darbmūžu, ir pienācīgi jāplāno un jāsagatavo process, kā padarīt infrastruktūru klimatnoturīgu. Tas nozīmē, ka klimata pārmaiņu risku un neaizsargātības noteikšanai attiecībā uz dzelzceļa transporta aktīviem un darbību jābūt modernizācijas projekta neatņemamai sastāvdaļai. Ieteicamo pielāgošanās pasākumu mērķis ir nodrošināt netraucētu dzelzceļa darbību pat ekstremālu laikapstākļu gadījumā un izvairīties no dzelzceļa transporta traucējumiem ilgtermiņa klimata tendenču, piemēram, temperatūras paaugstināšanās, dēļ.

Tika apzināti klimata pārmaiņu riski un dzelzceļa transporta aktīvu un darbības neaizsargātība, un dzelzceļa modernizācijas projekta priekšizpētes ietvaros tika ierosināti attiecīgi pielāgošanās pasākumi. Šāda analīze tika izstrādāta saskaņā ar pamatnostādni “Metodiskā rokasgrāmata par klimata pārmaiņu ietekmes uz galvenajiem transporta projektiem novērtēšanu”(slovāku valodā), ko 2018. gadā izstrādāja Slovākijas Transporta pētniecības centrs un Transporta un būvniecības ministrijas konsultanti.

Konkrēti, tika izstrādāts riska un neaizsargātības novērtējums atsevišķiem attiecīgā dzelzceļa posmiem, integrējot ekspozīcijas aspektu (paredzamās klimata pārmaiņu parādības, kas ietekmē dzelzceļa transportu) un jutīgumu (apjoms, kādā sistēmu var ietekmēt klimata pārmaiņu ietekme). Riski tika attiecināti uz dzelzceļa posmiem un dzelzceļa komponentiem (piemēram, tiltiem, tuneļiem) saskaņā ar šādu iedalījumu:

• nenozīmīgs (zils); risku var novērst, izmantojot dzelzceļa aktīvu standarta tehnisko projektu vai parastos ekspluatācijas apstākļos.
• Mazs (zaļš); riska dēļ daļēji jāmaina tehniskais projekts vai ekspluatācija.
• Vidējs (dzeltens); risks prasa būtiskas izmaiņas tehniskajā projektā vai riska ekspluatācijas pārvaldībā.
• Nozīmīgs (sarkans); riska dēļ ir būtiski jāmaina tehniskais projekts vai ārkārtas situāciju pārvaldība;
• katastrofāls (melns); risks var novest pie ilgtermiņa darbības slēgšanas vai dzelzceļa aktīvu bojāšanas. Ļoti ieteicama ir alternatīva maršrutēšana.

Pamatojoties uz apzināto risku veidu un apmēru, ir ierosināti pielāgošanās pasākumi attiecīgajos koridora posmos, un tie ir iekļauti projekta dokumentācijā, kas ir sagatavošanas un projektēšanas posma daļa. Ierosinātos pielāgošanās pasākumus var iedalīt trīs kategorijās:

• Tehniskās iespējas, kas palielina būtiskas dzelzceļa infrastruktūras noturību pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un klimata pārmaiņu tendencēm. Šie pasākumi, kuru mērķis ir novērst infrastruktūras pieejamības traucējumus, ietver: i) kontakttīkla sistēmas izturība pret vēju (piemēram, spēja izturēt vēja ātrumu, kas pārsniedz 30 m/s); palielināta drenāžas sistēmas jauda, piemēram, caurtekas, kas spēj tikt galā ar lielāku ūdens daudzumu, un uzlabota dzelzceļa apakškategorijas, tuneļu un tiltu konstrukciju drenāža; iii) palielināts dzelzceļa izvietojums virs iespējamo plūdu robežas (no _{Q 100} līdz Q ₁₀₀₀ atkarībā no situācijas uz vietas); samazināt nogāžu slīpumu kā zemes nogruvumu novēršanas līdzekli; iv) izturīgas tiltu konstrukcijas un dziļi tiltu balsti; v) ļoti ūdensizturīgu būvmateriālu izmantošana dzelzceļa apakškategorijai un citām sastāvdaļām; vi) elastīgs sliežu montāžas veids, kas ievērojami samazina sliežu deformāciju ekstremālu temperatūru dēļ; vii) konstrukciju aizsardzības sistēmu (piemēram, vējlaužu, aizsargsienu, uzbērumu) uzstādīšana.
• Pārvaldības iespējas, kas nodrošina risinājumus ekstremālu laikapstākļu un infrastruktūras traucējumu gadījumos. Šīs iespējas palīdz samazināt ekstremālu notikumu negatīvo ietekmi un ietver: i) pastiprināta apdraudēto sekciju apkope un kontrole, piemēram, aprīkojot slēdžus, sliedes un kontakttīklus ar detektoriem temperatūras kontrolei (pārkaršanai un sasalšanai), apledojumam, sniega nokrišņiem vai vēja ātrumam; ii) aizstājošu autobusu pakalpojumu sniegšana dzelzceļa pārvadājumu īslaicīga pārtraukuma gadījumā; iii) alternatīvu dzelzceļa maršrutu un efektīvas ārkārtas transporta pārvaldības nodrošināšana; iv) pasākumi, kas attiecas uz vides pārvaldību (piemēram, mežu atjaunošana upju baseinos).
• Agrīnās brīdināšanas sistēma, uzraudzība un prognozēšana, kuras mērķis ir uzlabot sagatavotību un ļaut iepriekš veikt satiksmes pārvaldības pasākumus. Šī pasākumu tipoloģija balstās uz Slovākijas Hidrometeoroloģijas institūta (SHMI) īstenoto un operatīvo uzraudzības, prognozēšanas un brīdināšanas sistēmu; tas attiecas uz “dzelzceļam pielāgotu” uzraudzības un prognozēšanas sistēmu, kurā galvenā uzmanība pievērsta dzelzceļam īpaši kaitīgiem notikumiem, piemēram, spēcīgam vējam, apledojumam, plūdiem vai spēcīgam sniegputenim. Nodrošinot agrīnās brīdināšanas sistēmu, līdz minimumam tiks samazināta ekstremālu laikapstākļu negatīvā ietekme uz dzelzceļa transporta sistēmu un ekonomiku kopumā.

Daļa ierosināto pasākumu ir īstenoti tajos dzelzceļa koridora posmos, kas jau ir modernizēti. Piemēram, pašlaik notiek būvdarbi koridora posmā starp Puchov un Povazka Tepla pilsētām (15,9 km garš), tostarp divi tuneļi (attiecīgi 1,1 un 1,8 km garš) un trīs lieli tilti pār Váh upi un ūdenskrātuvi Nosice. Paredzams, ka viss koridora posms Puchov-Zilina (44 km garš) tiks pabeigts līdz 2021. gada beigām. Šis ir atlikušais koridora posms, kas jāmodernizē starp Bratislavu un Zilīnu (aptuveni 200 km garš), un daļa no tā ir modernizēta iepriekšējā plānošanas periodā (2007.–2013. gads). Pielāgošanās pasākumi šajās iedaļās ietver: pasākumi, lai nodrošinātu aizsardzību pret plūdiem līdz _500. cet. plūdu līmenim, dzelzceļa nosusināšanu apakšlīmenī un sienu noturēšanu, pastiprinot nogāzes ar augstu nestabilitātes risku. Visi tilti un tuneļi ir projektēti tā, lai izturētu plūdus un spēcīgas lietusgāzes (piemēram, caur izolētiem tiltu klājiem, izturīgiem tiltu balstiem), un pirms to regulāras ekspluatācijas tie ir jāpārbauda attiecībā uz statisko un dinamisko slodzi.

Slovākijas dzelzceļa koridora modernizācijā iesaistītie galvenie dalībnieki, kas ir atbildīgi arī par finanšu resursu iegādi un piešķiršanu un projektu vadību, ir Slovākijas Republikas Transporta un būvniecības ministrija un Slovākijas Republikas Dzelzceļš (ŽSR). Projekta sagatavošanas posmā tika iesaistīts plašs citu dalībnieku loks, tostarp uzņēmumi, kas atbild par priekšizpēti, ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, un uzņēmumi, kas nodrošina projekta neaizsargātības novērtējumu un klimatdrošināšanu. Pasākumu īstenošanu atsevišķos koridora posmos nodrošina projektēšanas būvniecības uzņēmumi, kas izvēlēti atklātā konkursā.

Slovākijas Republikas Transporta pētniecības centrs un Eiropas Konsultantu asociācija ir bijuši iesaistīti kā galvenie dalībnieki, kas nodrošina klimatdrošināšanu vai visu projektu. Viņi veica novērtējumus un sniedza ieteikumus saskaņā ar Integra Consulting (konsultāciju uzņēmums) sagatavoto Metodisko rokasgrāmatu par klimata pārmaiņu ietekmes uz galvenajiem transporta projektiem novērtēšanu.

Viens no galvenajiem dzelzceļa modernizācijas projekta virzītājspēkiem ir atbalsts, ko tas var sniegt ekonomikas attīstībai un labklājībai, jo īpaši attālākajos Slovākijas reģionos. Pietiekama finansējuma pieejamība, ko nodrošina gan Eiropas, gan nacionālie resursi, dzelzceļa modernizācijas iekļaušana nacionālajās un reģionālajās transporta stratēģijās un pašvaldību atbalsts projekta plānošanā un īstenošanā arī ir bijusi būtiska dzelzceļa modernizācijas projekta virzītājspēka loma.

Varētu būt konstatēti arī daži ierobežojoši faktori, kas var kavēt procesu, proti, konflikti ar vides aizsardzības mērķiem, kas galvenokārt saistīti ar ainavu sadrumstalotību, vai konflikti ar vietējām kopienām, kuras ir nobažījušās par pieaugošo trokšņa piesārņojumu un zemes patēriņu, kas var ierobežot pilsētu attīstību. Dzelzceļa būvniecībai turpinoties, šīs problēmas tiek risinātas, apspriežoties ar pašvaldību pārstāvjiem un diskutējot ar projektā iesaistītajiem transporta ekspertiem, lai rastu savstarpēji izdevīgus risinājumus.

Visu dzelzceļa modernizācijas projekta posmu (sagatavošanas, projektēšanas un īstenošanas) galvenais finansēšanas instruments ir darbības programma “Integrētā infrastruktūra 2014.–2020. gadam” (DPII), pirms kuras ir DPII laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Kopējais piešķīrums DPII 2014.–2020. gadam 1. prioritārajam virzienam, kas vērsts uz dzelzceļa infrastruktūru TEN-T pamattīklā, ir EUR 853,9 miljoni, no kuriem EUR 725,8 miljonus nodrošina Eiropas Komisija ar Kohēzijas fonda starpniecību un atlikušos EUR 128,1 miljonus veido valsts līdzfinansējums no valsts budžeta. Turpmākus saimnieciskos resursus nodrošina arī nākamajā 2021.–2027. gada plānošanas periodā paredzētā DPII.

Ņemot vērā šo kopējo skaitli, visa koridora modernizācijas kopējās finansiālās izmaksas vēl nevar izteikt skaitļos, jo lielākā daļa no tā kopējā garuma joprojām ir sagatavošanas posmā. Finanšu dati ir pieejami tikai par koridora posmiem, kas jau ir modernizēti vai tiek būvēti. Piemēram, pašlaik būvniecības stadijā esošajā posmā Půchov - Považská Teplá veikto būvdarbu kopējais budžets ir 365 miljoni euro. Šajā gadījumā 2014.–2020. gada DPII ieguldījums ir 361 miljons EUR. Tomēr to tehnisko pasākumu izmaksas, kas palielina dzelzceļa noturību pret klimata pārmaiņām, nav pieejamas atsevišķi, jo tās ir vispārējo būvdarbu neatņemama sastāvdaļa.

Galvenie paredzamie ieguvumi no dzelzceļa modernizācijas projekta ir šādi: pievilcīgs, ātrāks un ērtāks dzelzceļa transports; mazākas transporta emisijas salīdzinājumā ar autotransportu; labāka MVU konkurētspēja; ieguvumi veselībai, ko rada mazāks gaisa piesārņojums un mazāks trokšņa piesārņojums salīdzinājumā ar autotransportu. Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām paredzams, ka projekts palielinās dzelzceļa transporta sistēmas noturību un nodrošinās darbību arī ekstremālu meteoroloģisko apstākļu laikā.

Transporta infrastruktūras attīstību Slovākijā virza Slovākijas Republikas stratēģiskais transporta attīstības plāns līdz 2030. gadam, kas attiecas arī uz dzelzceļa infrastruktūru. Slovākijas Republikas Klimatadaptācijas stratēģijā, kas pieņemta 2014. gadā un atjaunināta 2018. gadā, ir sniegtas atsauces uz pielāgošanās pasākumiem, kas jāīsteno dažādās nozarēs, tostarp transporta nozarē.

Modernizācijas projekta sagatavošanas posmā veiktie pētījumi (priekšizpēte, ietekmes analīze, neaizsargātības analīze, pielāgošanās pasākumu priekšlikums) pašlaik ir gatavi gandrīz visam dzelzceļa koridora garumam. Atkarībā no konkrētā dzelzceļa posma apjoma un sarežģītības to sagatavošana ilga no vairākiem mēnešiem līdz aptuveni diviem gadiem. Īstenošana ir sākusies un turpinās kādā koridora posmā. Bratislavas - Žilinas posma modernizācijas darbi aptuveni 200 km garumā ir gandrīz pabeigti; dzelzceļa klimatdrošināšana ir būvdarbu neatņemama sastāvdaļa. Daudzu ietekmējošu faktoru dēļ vēl nav iespējams noteikt visa koridora pabeigšanas datumu.

Tehniskie pasākumi, kas palielina dzelzceļa klimatnoturību, ilgst vairākas desmitgades atkarībā no tehniskās apkopes līmeņa. Dzelzceļa infrastruktūras kalpošanas laiks ir arī ļoti ilgs — desmitiem gadu līdz pat 100 gadiem vai pat ilgāk, ja tā tiek labi uzturēta un pastāvīgi uzraudzīta.

Michal Lukac
Railways of the Slovak Republic
Tel.: +421 903244460; +421 0220297059
E-mail: hovorca@zsr.sk

Ministry of Transport and Construction of the Slovak Republic
Phone: +421 259494702
E-mail: info@mindop.sk