Klimata pārmaiņu risku iekļaušana Slovākijas dzelzceļa koridora modernizācijas plānošanā

Slovākijas dabas apstākļi ir ļoti atšķirīgi topogrāfijas, klimata, veģetācijas un saimnieciskās darbības ziņā. Valsts dienvidu daļa lielākoties ir līdzenums, t. i., siltāks un sausāks, savukārt kalnainajos ziemeļos ir vēsāks un mitrs klimats. Šī daudzveidība ir viens no iemesliem plašam dabas risku klāstam, ko izraisa klimatiskie apstākļi, kuri ietekmē dzelzceļa transportu un kurus, visticamāk, saasinās klimata pārmaiņas.

Saskaņā ar Slovākijas Republikas pielāgošanās stratēģiju klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei laikposmā no 1881. līdz 2017. gadam gada vidējā temperatūra palielinājās par 1,73 °C. Mainās arī klimata mainīgums, jo īpaši attiecībā uz nokrišņiem: tajā pašā laikposmā tika novērots būtisks ārkārtēju īslaicīgu lietusgāžu gadījumu skaita pieaugums, kā rezultātā palielinājās vietēju plūdu risks.

Paredzams, ka klimata pārmaiņas turpinās palielināt gada vidējo temperatūru Slovākijā par 2 °C (RCP 4.5 scenārijs) un 4 °C (RCP 8.5 scenārijs) salīdzinājumā ar laikposmu no 1951. līdz 1980. gadam. Līdztekus globālajai sasilšanai, visticamāk, palielināsies ekstremālu klimatisko apstākļu, tostarp spēcīgu vētru, lietusgāžu, spēcīgu vēju un karstuma viļņu, rašanās. Ekstremāli laikapstākļi ir potenciāli visbīstamākā klimata pārmaiņu izpausme transporta nozarei un jo īpaši dzelzceļa transportam, nodarot kaitējumu dzelzceļa infrastruktūrai un traucējot satiksmi. Būtiska ietekme ietver plūdus (upju vai pēkšņu plūdu dēļ), zemes nogruvumus (saistībā ar plūdiem) vai spēcīgu vēju, kas rada infrastruktūras bojājumus vai ko rada uz sliežu ceļa krituši koki. Paredzams, ka pat ziemā bīstamās parādības, kas apdraud dzelzceļa satiksmi, piemēram, sasalstošs lietus vai sniega lavīnas, kļūs biežākas biežāku temperatūras svārstību dēļ.

Slovākijas dzelzceļa modernizācijas projekta vispārējie mērķi ir šādi: i) uzlabot dzelzceļa transporta kvalitāti un konkurētspēju, ii) palielināt ieguvumus, ko šis transporta veids sniedz ekonomikai un Slovākijas integrācijai starptautiskajos transporta tīklos, un iii) veicināt vides aizsardzību, izstrādājot videi draudzīgu transporta risinājumu, aizstājot citus transporta veidus (jo īpaši autotransportu). Viens no pamatnosacījumiem, lai sasniegtu projekta mērķus un tādējādi arī tā funkcijas ekonomikas un vides aizsardzības jomā, ir nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras un ekspluatācijas klimatnoturību.

Ņemot vērā ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu plašo mērogu, ar kurām dzelzceļa transports saskarsies nākotnē, un dzelzceļa infrastruktūras ļoti ilgā darbmūža dēļ ir pienācīgi jāplāno un jāsagatavo infrastruktūras klimatnoturības nodrošināšanas process. Tas nozīmē, ka klimata pārmaiņu risku un neaizsargātības noteikšanai attiecībā uz dzelzceļa transporta aktīviem un ekspluatāciju ir jābūt modernizācijas projekta neatņemamai sastāvdaļai. Ieteicamo pielāgošanās pasākumu mērķis ir nodrošināt netraucētu dzelzceļa darbību pat ekstremālu laikapstākļu gadījumā un izvairīties no dzelzceļa transporta traucējumiem, ko rada ilgtermiņa klimata tendences, piemēram, temperatūras paaugstināšanās.

Tika apzināti klimata pārmaiņu riski un neaizsargātība attiecībā uz dzelzceļa transporta aktīviem un ekspluatāciju, un dzelzceļa modernizācijas projekta priekšizpētē tika ierosināti attiecīgi pielāgošanās pasākumi. Šāda analīze tika izstrādāta saskaņā ar vadlīnijām “Metodiskārokasgrāmata par to, kā novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz lieliem transporta projektiem” (slovākuvalodā), ko 2018. gadā izstrādāja Slovākijas Transporta pētniecības centrs un Transporta un būvniecības ministrijas konsultanti.

Konkrēti, riska un neaizsargātības novērtējums tika izstrādāts atsevišķiem aplūkojamajiem dzelzceļa posmiem, integrējot ekspozīcijas aspektu (paredzamās klimata pārmaiņu parādības, kas ietekmē dzelzceļa transportu) un jutīgumu (cik lielā mērā sistēmu var ietekmēt klimata pārmaiņu ietekme). Riski tika attiecināti uz dzelzceļa posmiem un dzelzceļa komponentiem (piemēram, tiltiem, tuneļiem) saskaņā ar šādu iedalījumu:

• nenozīmīga (zila); risku var novērst, izmantojot dzelzceļa aktīvu standarta tehnisko projektu vai parastas ekspluatācijas apstākļos.
• Mazs (zaļš); riska dēļ ir daļēji jāmaina tehniskais projekts vai ekspluatācija.
• vidējs (dzeltens); riska dēļ ir būtiski jāmaina tehniskais projekts vai riska darbības pārvaldība.
• nozīmīga (sarkana); riska dēļ ir būtiski jāmaina tehniskais projekts vai ārkārtas situāciju pārvaldība;
• katastrofāla (melna); risks var novest pie ilgtermiņa darbības slēgšanas vai dzelzceļa aktīvu bojāšanas. Alternatīva maršrutēšana ir ļoti ieteicama.

Pamatojoties uz apzināto risku veidu un apmēru, ir ierosināti pielāgošanās pasākumi attiecīgajiem koridora posmiem un iekļauti projekta dokumentācijā sagatavošanas un projektēšanas posmā. Ierosinātos pielāgošanās pasākumus var iedalīt trīs kategorijās:

• Tehniskās iespējas, būtiskas dzelzceļa infrastruktūras noturības palielināšana pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un klimata pārmaiņu tendencēm. Šie pasākumi, kuru mērķis ir novērst infrastruktūras pieejamības traucējumus, ietver: i) kontakttīkla sistēmas aizsardzība pret vēju (piemēram, spēja izturēt vēja ātrumu, kas pārsniedz 30 m/s); ii) palielināta drenāžas sistēmas jauda, piemēram, caurtekas, kas spēj tikt galā ar lielāku ūdens daudzumu, un uzlabota dzelzceļa apakšzemes, tuneļu un tiltu konstrukciju drenāža; iii) palielināts dzelzceļa izvietojums virs iespējamo plūdu robežas (no Q₁₀₀ līdz Q₁₀₀₀ atkarībā no situācijas uz vietas); nogāžu slīpuma samazināšana, lai novērstu zemes nogruvumus; iv) izturīgas tiltu konstrukcijas un dziļi tiltu balsti; v) ļoti ūdensizturīgu būvmateriālu izmantošana dzelzceļa apakškārtai un citiem komponentiem; vi) elastīgs sliežu montāžas veids, kas ievērojami samazina sliežu deformāciju ekstremālu temperatūru dēļ; vii) konstrukciju aizsardzības sistēmu (piemēram, vējlauzēju, aizsargsienu, uzbērumu) uzstādīšana.
• Pārvaldības iespējas, kas nodrošina risinājumus ekstremālu laikapstākļu notikumu un infrastruktūras traucējumu gadījumā. Šīs iespējas palīdz samazināt ekstremālu notikumu negatīvo ietekmi un ietver: i) paaugstinātai riskam pakļauto posmu apkopei un kontrolei, piemēram, pārmiju, sliežu un kontakttīklu aprīkošanai ar detektoriem, kas uzrauga temperatūru (pārkaršanai un sasalšanai), apledojumu, sniega nokrišņu daudzumu vai vēja ātrumu; (ii) autobusu aizvietošanas pakalpojumu sniegšana gadījumā, ja uz laiku tiek pārtraukts dzelzceļa transports; iii) nodrošināt alternatīvus dzelzceļa maršrutus un efektīvu ārkārtas transporta pārvaldību; iv) pasākumi, kas attiecas uz vides pārvaldību (piemēram, upju baseinu atkārtota apmežošana).
• Agrīnās brīdināšanas sistēma, uzraudzība un prognozēšana, kuras mērķis ir palielināt sagatavotību un ļaut iepriekš veikt satiksmes pārvaldības pasākumus. Šī pasākumu tipoloģija balstās uz Slovākijas Hidrometeoroloģijas institūta (SHMI) īstenoto un operatīvo uzraudzības, prognozēšanas un brīdināšanas sistēmu; tas attiecas uz “dzelzceļam pielāgotu” uzraudzības un prognozēšanas sistēmu, kurā galvenā uzmanība pievērsta notikumiem, kas ir īpaši kaitīgi dzelzceļam, piemēram, spēcīgam vējam, apledojumam, plūdiem vai spēcīgam sniegputenim. Nodrošinot agrīnās brīdināšanas sistēmu, tiks samazināta ekstremālu laikapstākļu negatīvā ietekme uz dzelzceļa transporta sistēmu un ekonomiku kopumā.

Daļa no ierosinātajiem pasākumiem ir īstenota tajos dzelzceļa koridora posmos, kas jau ir modernizēti. Piemēram, pašlaik notiek būvdarbi koridora posmā starp Pučovas un Povazkas Teplas pilsētām (15,9 km garumā), tostarp divi tuneļi (attiecīgi 1,1 un 1,8 km garumā) un trīs galvenie tilti pār Vāhas upi un ūdenskrātuvi Nosice. Paredzams, ka viss koridora posms Puchov-Zilina (44 km garš) tiks pabeigts līdz 2021. gada beigām. Šis ir atlikušais koridora posms, kas jāmodernizē starp Bratislavu un Žilinu (aptuveni 200 km garš), un daļa no tā ir modernizēta iepriekšējā plānošanas periodā (2007.–2013. gads). Pielāgošanās pasākumi šajās iedaļās ietver: pasākumi, lai nodrošinātu aizsardzību pret plūdiem līdz Q₅₀₀ plūdu līmenim, dzelzceļa nosusināšanu zem zemes un aizsargsienas, kas pastiprina nogāzes ar augstu nestabilitātes risku. Visi tilti un tuneļi ir konstruēti tā, lai izturētu plūdus un lietusgāzes (piemēram, caur izolētiem tiltu klājiem, izturīgiem tiltu balstiem), un pirms to normālas ekspluatācijas ir jāpārbauda statiskā un dinamiskā slodze.

Galvenie Slovākijas dzelzceļa koridora modernizācijā iesaistītie dalībnieki, kuri ir atbildīgi arī par finanšu resursu iegūšanu un piešķiršanu un projektu vadību, ir Slovākijas Republikas Transporta un būvniecības ministrija un Slovākijas Republikas Dzelzceļš (ŽSR). Projekta sagatavošanas posmā tika iesaistīts plašs citu dalībnieku loks, tostarp uzņēmumi, kas atbild par priekšizpēti, ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, un uzņēmumi, kas sniedz neaizsargātības novērtējumu un nodrošina projekta atbilstību klimata pārmaiņām. Pasākumu īstenošanu atsevišķos koridora posmos nodrošina projektēšanas būvuzņēmumi, kas izvēlēti atklātā konkursā.

Slovākijas Republikas Transporta pētniecības centrs un Eiropas Konsultantu asociācija ir bijuši iesaistīti kā galvenie dalībnieki, kas nodrošina klimatdrošināšanu vai visu projektu. Tās veica novērtējumus un sniedza ieteikumus saskaņā ar Integra Consulting (konsultāciju uzņēmuma) sagatavoto “Metodisko rokasgrāmatu par to, kā novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz lieliem transporta projektiem”.

Viens no galvenajiem dzelzceļa modernizācijas projekta virzītājspēkiem ir atbalsts, ko tas var sniegt ekonomikas attīstībai un labklājībai, jo īpaši attālākos Slovākijas reģionos. Pietiekama finansējuma pieejamība gan no Eiropas, gan nacionālajiem resursiem, dzelzceļa modernizācijas iekļaušana nacionālajās un reģionālajās transporta stratēģijās un pašvaldību atbalsts projekta plānošanā un īstenošanā arī ir bijis nozīmīgs dzelzceļa modernizācijas projekta virzītājspēks.

Var būt arī noteikti daži ierobežojoši faktori, kas var kavēt procesu, proti, konflikti ar vides aizsardzības mērķiem, kas galvenokārt saistīti ar ainavu fragmentāciju, vai konflikti ar vietējām kopienām, kuras ir nobažījušās par paaugstinātu trokšņa piesārņojumu un zemes patēriņu, kas var ierobežot pilsētu attīstību. Turpinoties dzelzceļa būvniecībai, šīs problēmas tiek risinātas, konsultējoties ar pašvaldības pārstāvjiem un diskutējot ar projektā iesaistītajiem transporta ekspertiem, lai rastu abpusēji izdevīgus risinājumus.

Galvenais finansēšanas instruments visos dzelzceļa modernizācijas projekta posmos (sagatavošana, projektēšana un īstenošana) ir darbības programma “Integrētā infrastruktūra 2014.–2020. gadam” (DPII), pirms kuras 2007.–2013. gada periodam bija DPII. Kopējais piešķīrums DPII 2014.–2020. gadam prioritārajam virzienam Nr. 1, kas vērsts uz dzelzceļa infrastruktūru TEN-T pamattīklā, ir EUR 853,9 miljoni, no kuriem EUR 725,8 miljonus nodrošina Eiropas Komisija ar Kohēzijas fonda starpniecību, bet atlikušos EUR 128,1 veido valsts līdzfinansējums no valsts budžeta. Papildu saimnieciskos resursus nodrošina arī nākamajā 2021.–2027. gada plānošanas periodā paredzētā DPII.

Ņemot vērā šo kopējo skaitli, visa koridora modernizācijas kopējās finansiālās izmaksas vēl nav iespējams kvantificēt, jo lielākā daļa tā kopējā garuma joprojām ir sagatavošanas posmā. Finanšu rādītāji ir pieejami tikai par tiem koridora posmiem, kas jau ir modernizēti vai tiek būvēti. Piemēram, kopējais budžets būvdarbiem posmā Půchov – Považská Teplá, kas pašlaik tiek būvēts, ir 365 miljoni euro. Šajā gadījumā 2014.–2020. gada DPII ieguldījums ir EUR 361 miljons. Tomēr to tehnisko pasākumu izmaksas, kas palielina dzelzceļa noturību pret klimata pārmaiņām, nav pieejamas atsevišķi, jo tās ir vispārējo būvdarbu neatņemama sastāvdaļa.

Galvenie kopējie paredzamie ieguvumi no dzelzceļa modernizācijas projekta ir šādi: pievilcīgs, ātrāks un ērtāks dzelzceļa transports; mazākas transporta emisijas salīdzinājumā ar autotransportu; labāka MVU konkurētspēja; ieguvumi veselībai, pateicoties mazākam gaisa piesārņojumam un mazākam trokšņa piesārņojumam salīdzinājumā ar autotransportu. Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām paredzams, ka projekts palielinās dzelzceļa transporta sistēmas noturību un nodrošinās darbību arī ārkārtējos meteoroloģiskos apstākļos.

Transporta infrastruktūras attīstību Slovākijā virza Slovākijas Republikas stratēģiskais transporta attīstības plāns līdz 2030. gadam, kas attiecas arī uz dzelzceļa infrastruktūru. Slovākijas Republikas Klimatadaptācijas stratēģijā, kas pieņemta 2014. gadā un atjaunināta 2018. gadā, ir sniegtas atsauces uz pielāgošanās pasākumiem, kas jāīsteno dažādās nozarēs, tostarp transporta nozarē.

Modernizācijas projekta sagatavošanas posmā veiktie pētījumi (priekšizpēte, ietekmes analīze, neaizsargātības analīze, pielāgošanās pasākumu priekšlikums) pašlaik ir gatavi gandrīz visam dzelzceļa koridora garumam. To sagatavošana ilga no vairākiem mēnešiem līdz aptuveni diviem gadiem atkarībā no konkrētā dzelzceļa posma apjoma un sarežģītības. Dažās koridora daļās īstenošana ir sākusies un turpinās. Bratislavas - Žilinas posma modernizācijas darbi aptuveni 200 km garumā ir gandrīz pabeigti; dzelzceļa klimatdrošināšana ir būvdarbu neatņemama sastāvdaļa. Daudzo ietekmējošo faktoru dēļ vēl nav iespējams noteikt visa koridora pabeigšanas datumu.

Tehnisko pasākumu, kas palielina dzelzceļa klimatnoturību, kalpošanas laiks ir vairākas desmitgades atkarībā no uzturēšanas līmeņa. Dzelzceļa infrastruktūras darbmūžs ir arī ļoti ilgs — no desmitiem līdz pat 100 gadiem vai pat ilgāk, ja tā tiek labi uzturēta un pastāvīgi uzraudzīta.

Michal Lukac
Railways of the Slovak Republic
Tel.: +421 903244460; +421 0220297059
E-mail: hovorca@zsr.sk

Ministry of Transport and Construction of the Slovak Republic
Phone: +421 259494702
E-mail: info@mindop.sk