Agrīnās brīdināšanas sistēmu izveide

Agrīnās brīdināšanas sistēmas (ABS) ir galvenie elementi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu katastrofu risku, un to mērķis ir novērst vai samazināt apdraudējumu radīto kaitējumu. Lai agrīnās brīdināšanas sistēmas būtu efektīvas, tajās ir aktīvi jāiesaista dažādu apdraudējumu apdraudētie cilvēki un kopienas, jāveicina sabiedrības izglītošana un informētība par riskiem, efektīvi jāizplata paziņojumi un brīdinājumi un jānodrošina pastāvīga sagatavotība un agrīnas rīcības iespējas. Efektīvas agrīnās brīdināšanas sistēmas nozīme ir tāda, ka vietējie iedzīvotāji atzīst tās priekšrocības.

Agrīnās brīdināšanas sistēmām attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar klimatu, ir jābalstās uz stabilu zinātnisko un tehnisko bāzi un jākoncentrējas uz cilvēkiem vai nozarēm, kas ir visvairāk pakļautas riskam. Tas nozīmē, ka ir jāpieņem sistēmiska pieeja, kas ietver visus attiecīgos riska faktorus neatkarīgi no tā, vai tie izriet no klimata apdraudējumiem vai sociālās neaizsargātības, kā arī no īstermiņa vai ilgtermiņa procesiem. Agrīnās brīdināšanas sistēmas ietver atklāšanu, analīzi, prognozēšanu un pēc tam brīdināšanas izplatīšanu, kam seko atbildes lēmumu pieņemšana un īstenošana. Šādas sistēmas ir ieviestas daudzās pasaules daļās, lai uzraudzītu, prognozētu un brīdinātu cilvēkus, piemēram, par tropiskajiem cikloniem, plūdiem, vētrām, cunami, lavīnām, viesuļvētrām, spēcīgiem pērkona negaisiem, vulkāna izvirdumiem, ārkārtēju karstumu un aukstumu, meža ugunsgrēkiem, sausumu utt. Lai agrīnās brīdināšanas sistēma būtu efektīva un pilnīga, tai jāietver četri savstarpēji saistīti elementi, proti: i) zināšanas par risku, ii) uzraudzības un brīdināšanas pakalpojumi, iii) izplatīšana un saziņa un iv) reaģēšanas spējas.

Eiropā ir ievērojama pieredze ar agrīnās brīdināšanas sistēmām, jo īpaši attiecībā uz plūdu un pēkšņu plūdu risku, vētrām, meža ugunsgrēkiem, karstuma viļņiem un sausumu. Agrīnās brīdināšanas sistēmas ir tieši svarīgas dažādām nozarēm, kuras primāri skar ar klimatu saistīti riski, piemēram, veselība, katastrofu riska mazināšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ēkas, piekrastes un pilsētu teritorijas. Citas var netieši gūt labumu no agrīnās brīdināšanas sistēmām, piemēram, transporta nozarē, ja ceļi vai sliedes tiek slēgti iepriekš, pirms tiek negatīvi ietekmēti cilvēki, vai tūrisma, nodrošinot, ka tūristu grupas tiek brīdinātas par piekļuvi konkrētai teritorijai vai izvairīšanos no āra aktivitātēm ekstremālos laikapstākļos.

Dažas ABS nodrošina pakalpojumus un produktus vairāk nekā tikai konkrētam ar klimatu saistītam riskam. Meteoalarm ir EUMETNET (Eiropas Meteoroloģisko pakalpojumu tīkls) kopīgs darbs, kas Eiropā brīdina par ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, tostarp spēcīgām lietusgāzēm ar plūdu risku, spēcīgiem pērkona negaisiem, gale-force vējiem, karstuma viļņiem, meža ugunsgrēkiem, miglu, sniegu vai ārkārtēju aukstumu ar plūdiem, lavīnām vai smagiem piekrastes plūdmaiņām. Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S) nodrošina uzticamus augstas kvalitātes klimata datus un īpaši pielāgotu informāciju sociālekonomiskajām nozarēm Eiropas līmenī, kas noteikti ir būtiskas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Arī KPC ĢD pārvaldītā Katastrofu riska pārvaldības zināšanu centra (DRMKC) Riska datu centrs nodrošina pārraudzītus ES mēroga riska datus, mitinot datu kopas un sasaistot tos ar valstu platformām.

Citās ABS galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētiem ar klimatu saistītiem riskiem un/vai nozarēm, tostarp Eiropas mēroga piemēriem, kas minēti turpmāk tekstā. Papildus šīm liela mēroga iniciatīvām ABS ir izstrādātas un īstenotas arī zemākā līmenī (valsts, vietējā un vietējā līmenī), piemēram, i) Austrijā, kur ir izstrādāta ABS dzelzceļa transportam, ii) ) Ziemeļmaķedonijā, koncentrējoties uz karstuma viļņiem un piedaloties darbībās, ar kurām īsteno valsts karstuma dziedināšanas rīcības plānu, iii) Tatabanjā (Ungārijā), lai brīdinātu par pilsētu karstuma viļņiem un meža ugunsgrēkiem, iv) Emīlijas-Romanjas reģionā (Itālijā), kur līdztekus reāllaika hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnoloģiju izstrādei un pilnveidei un plaši izplatītai riska komunikācijas programmai ir izstrādāts reģionāls laikapstākļu brīdināšanas tīmekļa portāls, un v) Sogn og Fjordane (Norvēģijā), kas nodarbojas ar daudzējādiem apdraudējumiem (avalanšām, zemes nogruvumiem, vētrām un plūdiem).

Karstuma viļņi un ārkārtējs karstums

Eiropa kopš 2000. gada ir piedzīvojusi vairākus ārkārtējus vasaras karstuma viļņus (sk. EVA rādītāju “Globālā un Eiropas temperatūra”), kas ir izraisījuši augstu mirstību un sociālekonomisko ietekmi. Tiek prognozēts, ka šajā gadsimtā un visos RCP scenārijos karstuma viļņi visā Eiropā kļūs biežāki un ilgs ilgāk. Prognozēts, ka lielu emisiju scenārijā (RCP8.5) ļoti ekstremāli karstuma viļņi (daudz spēcīgāki nekā 2003. vai 2010. gada karstuma viļņi) 21. ^gadsimta otrajā pusē notiks tikpat bieži kā reizi divos gados. Ietekme būs īpaši spēcīga Dienvideiropā. Reaģējot uz šādu risku cilvēku veselībai, kā arī dažādām ar ekonomiku saistītām nozarēm, daudzas valstis ir ieviesušas ar karstumu saistītas agrīnās brīdināšanas sistēmas kā pielāgošanās iespēju. Eiropas mērogā EuroHEAT darbojas kā klimata informācijas lēmumu atbalsta instruments siltumam.

Sausums

Šķiet, ka sausuma smagums un biežums dažās Eiropas daļās ir palielinājies (sk. EEZ rādītāju “Meteoroloģiskais un hidroloģiskais sausums”), jo īpaši dienvidu un dienvidaustrumu reģionos. Tiek prognozēts, ka lielākajā daļā kontinenta sausums palielināsies biežuma, ilguma un smaguma ziņā. Saskaņā ar IPCC 5. novērtējuma ziņojumu vislielākais pieaugums tiek prognozēts Dienvideiropā, kur, visticamāk, palielināsies konkurence starp dažādiem ūdens lietotājiem, piemēram, lauksaimniecību, rūpniecību, tūrismu un mājsaimniecībām. Eiropas Sausuma novērošanas centrs (EDO) satur ar sausumu saistītu informāciju no dažādiem datu avotiem. Dažādi instrumenti ļauj attēlot un analizēt ar sausumu saistītu informāciju, savukārt pakalpojums "Drought News" sniedz pārskatu par situāciju nenovēršama sausuma gadījumā.

Plūdi

Ļoti spēcīgu plūdu skaits Eiropā laikposmā no 1980. līdz 2010. gadam palielinājās, bet ar lielām ikgadējām atšķirībām dažādu iemeslu dēļ: labāka ziņošana, izmaiņas zemes izmantojumā un lielāki spēcīgi nokrišņi dažās Eiropas daļās. Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas pastiprinās hidroloģisko ciklu un palielinās plūdu gadījumu skaitu un biežumu lielā Eiropas daļā. Pluviāli plūdi un pēkšņi plūdi, ko izraisa intensīvi vietējie nokrišņi, visticamāk, kļūs biežāki visā Eiropā (sk. EVA rādītāju “upju plūdi”). Piekrastes vētras un plūdi ir visbiežākie un dārgākie ekstremālie laikapstākļu notikumi Eiropā, kas veido 69 % no kopējiem dabas katastrofālajiem zaudējumiem. Piemēram, 2010. gadā Franciju smagi skāra ziemas vētra "Ksintija", kurā bojā gāja 51 cilvēks un tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā EUR 1,5 miljardu apmērā (EEZ, 2013. gads). Uzlabota spēja prognozēt maksimālās noplūdes joprojām ir visbūtiskākais nestrukturālais pasākums aizsardzībai pret plūdiem. Brīdinājuma par plūdiem sagatavošanās laiks — 3–10 dienas — dod iespēju izveidot vajadzīgos civilās aizsardzības un ārkārtas pasākumus, samazinot ietekmi uz cilvēku dzīvībām un ekonomiskajiem zaudējumiem. Eiropas Plūdu apzināšanas sistēma (EFAS) atbalsta sagatavošanās pasākumus pirms lieliem plūdiem, jo īpaši lielos starptautiskos upju baseinos un visā Eiropā kopumā. EFAS ir izstrādāta un testēta Kopīgajā pētniecības centrā ciešā sadarbībā ar valstu hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem dienestiem, Eiropas civilās aizsardzības un citiem pētniecības institūtiem.

Ugunsgrēks

Ugunsgrēka risks ir atkarīgs no daudziem faktoriem: klimata pārmaiņām, veģetācijas, mežu apsaimniekošanas prakses un citiem sociālekonomiskiem faktoriem. Siltākā klimatā visā Eiropā tiek prognozēti bargāki ugunsgrēki un līdz ar to arī ugunsbīstamās teritorijas paplašināšanās un ilgākas ugunsgrēku sezonas. Ugunsgrēku ietekme ir īpaši spēcīga Dienvideiropā (sk. EVA rādītāju “Meža ugunsgrēki”). Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma (EFFIS) atbalsta dienestus, kas atbild par mežu aizsardzību pret ugunsgrēkiem ES valstīs, un sniedz Eiropas Komisijas dienestiem un Eiropas Parlamentam atjauninātu un uzticamu informāciju par meža ugunsgrēkiem. EFFIS darbojas modulis, kas ģenerē ikdienas kartes no 1 līdz 9 dienu prognozētā ugunsbīstamības līmeņa, izmantojot skaitliskas laika prognozes. Modulis darbojas visu gadu, lai gan lielākajā daļā valstu meža ugunsgrēku sezonas kodols ir no 1. marta ^līdz 31. oktobrim.

Ar veselību saistīti riski: vektoru pārnēsātas slimības un aeroalergēns

Globalizācija un vides pārmaiņas, sociālie un demogrāfiskie faktori un veselības aprūpes sistēmas spējas ir nozīmīgi infekcijas slimību virzītājspēki, kas var darboties arī kā epidēmijas prekursori. Tādējādi šo virzītājspēku izmaiņu uzraudzība var palīdzēt paredzēt vai pat prognozēt infekcijas slimību pieaugumu. Klimata pārmaiņas var mainīt vektoru pārnēsātu slimību ģeogrāfiskos diapazonus Eiropā, tāpēc agrīna brīdināšana kļūst vēl svarīgāka (sk. EVA rādītāju “Vektoru pārnēsātas slimības”). Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) ir ierosināts agrīnās brīdināšanas sistēmu prototips attiecībā uz vektoru-krūšu slimībām Eiropā: slimību augšupējie vides/klimatiskie un sociālekonomiskie virzītājspēki var nodrošināt sagatavošanās laiku ātrai reaģēšanai sabiedrības veselības jomā, lai ierobežotu cilvēku un finanšu izmaksas, kas saistītas ar vektoru pārnēsātu slimību parādīšanos un izplatīšanos ES.

Klimata pārmaiņu izraisītā temperatūras paaugstināšanās nozīmē, ka augi un koki zied agrāk un ilgāk, paildzinot daudzu cilvēku ciešanas ar putekšņu alerģijām. Eiropas Aeroallergēnu tīkls (EAN) ir apkopojums datiem par ziedputekšņiem un sēnīšu sporām, kas iegūti no Eiropas ziedputekšņu informācijas dienestiem, atsevišķām mērījumu vietām un datu piegādātājiem ārpus Eiropas. Tīkls aptver 38 valstis un vairāk nekā 600 mērījumu vietas. EAN datubāze ir galvenais rīks ziedputekšņu prognozēšanai, un tādējādi tā ir neaizstājama ziedputekšņu informācijas dienestam visā Eiropā. Pakalpojumu attīstība pēdējos gados (tostarp Eiropas slodzes kartes, ziedputekšņu dienasgrāmata cilvēkiem, kas cieš no alerģijas pret ziedputekšņiem, un personalizēta informācija par ziedputekšņiem) nebūtu bijusi iespējama bez Eiropas ziedputekšņu datubāzes. Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojums (CAMS) izveidoja partnerību ar Eiropas Aeroallergen tīklu (EAN) un pēta tehnoloģijas, lai nodrošinātu automātiskus ziedputekšņu novērojumus gandrīz reāllaikā visā Eiropā.

Lai uzturētu agrīnās brīdināšanas sistēmu, ir vajadzīga stingra politiskā apņemšanās un noturīgas institucionālās spējas, kas savukārt ir atkarīgas no sabiedrības informētības. Sabiedrības informētība un atbalsts bieži vien ir augsts tūlīt pēc liela mēroga katastrofas; šādus brīžus var izmantot, lai stiprinātu un nodrošinātu agrīnās brīdināšanas sistēmu ilgtspēju. Agrīnās brīdināšanas sistēmas nepareiza izmantošana varētu būtiski palielināt ietekmi uz skartajiem iedzīvotājiem. Pareiza komunikācija un iestādes uzticamība ir būtisks priekšnoteikums efektīvai agrīnās brīdināšanas sistēmai. Agrīnā brīdināšana arī ir jāizvērtē kopā ar tās lietotājiem, lai nodrošinātu, ka sniegtā informācija ir vērsta uz lietotāju vajadzībām un ka, pamatojoties uz sniegto informāciju, tiek veikti gaidāmie pasākumi. Tādējādi būtiska nozīme ir zināmai līdzizstrādes un kopizstrādes pakāpei ar lietotājiem.

Informācijas analīze un sagatavošana ir īpaši svarīgi agrīnās brīdināšanas ķēdes punkti. Atbildīgie lēmumu pieņēmēji parasti saskaras ar milzīgu daudzumu strukturētu un nestrukturētu datu. Lai nodrošinātu uzticamu agrīno brīdināšanu, pieejamie dati ir iepriekš jāatlasa, jāanalizē un jāsagatavo. Lēmumu pieņēmējiem būtu jāsaņem uzticams un pārvaldāms informācijas apjoms preventīvu pasākumu veikšanai. Ierobežojumi ietver arī neklimatiskus jaucējfaktorus, ierobežotu ģeogrāfisko vai laika izšķirtspēju vai prognozējošā derīguma novērtējuma trūkumu.

Viens no galvenajiem ABS uzdevumiem ir izveidot skaidrus institucionālus pasākumus un spējas valsts un vietējā līmenī, kas atbalsta valsts un iestāžu reaģēšanas spēju ilgtspējīgu attīstību. Sabiedrības izpratne un uzticēšanās sistēmai ir saistīta ar sistēmas galalietotāju zināšanām un informētību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pārliecinošu sniegumu.

Agrīnās brīdināšanas sistēmas parasti ir rentabli nestrukturāli pasākumi. To izmaksas, kas nav nenozīmīgas absolūtā izteiksmē, ir ārkārtīgi zemas salīdzinājumā ar iespējamo zaudējumu apjomu, ko šīs sistēmas ļauj samazināt. Ir vajadzīgi resursi, lai uzturētu sistēmu un to vēl vairāk uzlabotu. Turklāt agrīnās brīdināšanas sistēma darbojas labi tikai tad, ja meteoroloģisko un hidroloģisko staciju tīkls ir labi izveidots un attiecīgi uzturēts. Citas atjauninātas informācijas pieejamība ir vienlīdz svarīga mērķtiecīgām agrīnās brīdināšanas sistēmām, piemēram, vektoru pārnēsātu slimību, aeroalergēnu, veģetācijas stāvokļa u. c. gadījumā.

Agrīnās brīdināšanas sistēmas ir svarīgs pielāgošanās pasākums klimata pārmaiņām, kas izmanto integrētas komunikācijas sistēmas, lai atbalstītu dažādas nozares un kopienas, gatavojoties ar klimatu saistītiem notikumiem. Veiksmīga ABS glābj dzīvības, infrastruktūru, zemi un darbvietas un atbalsta ilgtermiņa ilgtspēju. Agrīnās brīdināšanas sistēmu mērķis ir palīdzēt valsts amatpersonām un administratoriem, kā arī privātā sektora dalībniekiem, kopienām un privātpersonām plānot, ilgtermiņā ietaupīt naudu un aizsargāt ekonomiku.

Eiropas un Eiropas mēroga agrīnās brīdināšanas un atklāšanas sistēmas laikapstākļu izraisītām dabas katastrofām (piemēram, EFAS, EFFIS un Eiropas Sausuma novērošanas centrs) sniedz pievienoto vērtību, kas pārsniedz valstu centienus pārrobežu sadarbības jomā.

No finansiālā viedokļa ES ir nodrošinājusi konsekventus ieguldījumus ar agrīnās brīdināšanas sistēmu saistītās stratēģijās. Piemēram, COPERNICUS ir Eiropas programma Eiropas Zemes novērošanas spēju izveidei. COPERNICUS pakalpojumi, piemēram, COPERNICUS klimata pārmaiņu pakalpojumi, ir paredzēti Zemes apakšsistēmu monitoringam un prognozēšanai un tieši veicina klimata pārmaiņu monitoringu. COPERNICUS pakalpojumi attiecas arī uz ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumiem (piemēram, dabas katastrofu, meža ugunsgrēku, tehnoloģisku avāriju vai humanitāro krīžu gadījumā) un ar drošību saistītiem jautājumiem (piemēram, jūras uzraudzība, robežkontrole).

Agrīnās brīdināšanas sistēmas attīstību var veicināt politika, kas vērsta uz konkrētiem ar klimatu saistītiem riskiem. Piemēram, ES Plūdu un ūdens pamatdirektīvā ir paredzēts, ka plūdu riska pārvaldības plānos ņem vērā plūdu prognozes un agrīnās brīdināšanas sistēmas. Faktiski uzlabotas plūdu prognozes ir daudzu Eiropas valstu pielāgošanās darba kārtībā. Vēl viens piemērs ir EFAS, kas pilnībā atbilst EK paziņojumam "Spēcīgāka Eiropas Savienības reakcija uz katastrofām", kuru Padome pieņēma un apstiprināja 2010. gadā un kurā uzsvērts, cik svarīgi ir stiprināt saskaņotu rīcību dabas katastrofu, tostarp plūdu, gadījumā, kas ir vienas no visdārgākajām dabas katastrofām ES.

Agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrāde un īstenošana parasti ilgst 1–5 gadus atkarībā no sistēmas konkrētā mērķa un iezīmēm.

ABS kalpošanas laiks parasti ir ilgs, tomēr tas ir atkarīgs no pieejamā finansējuma ABS uzturēšanai un atjaunināšanai, kā arī mērījumu tīkla uzturēšanai, kas atbalsta agrīnās brīdināšanas sistēmu.