Agrīnās brīdināšanas sistēmu izveide

Agrīnās brīdināšanas sistēmas (ABS) ir galvenie elementi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu katastrofu risku, un to mērķis ir novērst vai samazināt apdraudējumu radīto kaitējumu. Lai agrīnās brīdināšanas sistēmas būtu efektīvas, tajās ir aktīvi jāiesaista dažādu apdraudējumu apdraudētie cilvēki un kopienas, jāveicina sabiedrības izglītošana un informētība par riskiem, efektīvi jāizplata vēstījumi un brīdinājumi un jānodrošina pastāvīga sagatavotība un agrīnas rīcības iespējas. Efektīvas agrīnās brīdināšanas sistēmas nozīme slēpjas tajā, ka vietējie iedzīvotāji atzīst tās sniegtās priekšrocības.

Ar klimatu saistīto risku agrīnās brīdināšanas sistēmām jābalstās uz stabilu zinātnisko un tehnisko bāzi un jākoncentrējas uz cilvēkiem vai nozarēm, kas visvairāk pakļautas riskam. Tas nozīmē, ka ir jāpieņem sistēmiska pieeja, kas ietver visus attiecīgos riska faktorus neatkarīgi no tā, vai tie izriet no klimata apdraudējumiem vai sociālās neaizsargātības, kā arī no īstermiņa vai ilgtermiņa procesiem. Agrīnās brīdināšanas sistēmas ietver atklāšanu, analīzi, prognozēšanu un pēc tam brīdinājuma izplatīšanu, kam seko atbildes lēmumu pieņemšana un īstenošana. Šādas sistēmas ir ieviestas daudzās pasaules daļās, lai uzraudzītu, prognozētu un brīdinātu cilvēkus par, piemēram, tropiskajiem cikloniem, plūdiem, vētrām, cunami, lavīnām, viesuļvētrām, spēcīgiem pērkona negaisiem, vulkāna izvirdumiem, ārkārtēju karstumu un aukstumu, meža ugunsgrēkiem, sausumu utt. Lai agrīnās brīdināšanas sistēma būtu efektīva un pilnīga, tai ir jāietver četri savstarpēji saistīti elementi, proti: i) zināšanas par risku, ii) uzraudzības un brīdināšanas pakalpojumi, iii) izplatīšana un saziņa un iv) reaģēšanas spējas.

Eiropā ir ievērojama pieredze ar agrīnās brīdināšanas sistēmām, jo īpaši attiecībā uz plūdu un pēkšņu plūdu risku, vētrām, meža ugunsgrēkiem, karstuma viļņiem un sausumu. Agrīnās brīdināšanas sistēmas ir tieši saistītas ar dažādām nozarēm, kuras primāri skar ar klimatu saistīti riski, piemēram, veselība, katastrofu riska mazināšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ēkas, piekrastes un pilsētu teritorijas. Citas var netieši gūt labumu no agrīnās brīdināšanas sistēmām, piemēram, transporta nozare, ja ceļi vai dzelzceļi tiek slēgti iepriekš, pirms tiek negatīvi ietekmēti cilvēki, vai tūrisms, nodrošinot, ka tūristu grupas tiek brīdinātas piekļūt konkrētai teritorijai vai izvairīties no āra aktivitātēm ekstremālos laikapstākļu periodos.

Dažas ABS nodrošina pakalpojumus un produktus vairāk nekā tikai konkrētam ar klimatu saistītam riskam. Meteoalarm ir EUMETNET (Eiropas Meteoroloģisko dienestu tīkls) kopīgs darbs, kas Eiropā brīdina par ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, tostarp spēcīgu lietu ar plūdu risku, spēcīgiem pērkona negaisiem, vētras vējiem, karstuma viļņiem, meža ugunsgrēkiem, miglu, sniegu vai ārkārtēju aukstumu ar putekļiem, lavīnām vai smagiem piekrastes plūdmaiņiem. Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S) sniedz uzticamus augstas kvalitātes datus par klimatu un pielāgotu informāciju sociālekonomiskajām nozarēm Eiropas līmenī, kas noteikti ir svarīgi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Arī Katastrofu riska pārvaldības zināšanu centra (DRMKC) riska datu centrs, ko pārvalda JRC ĢD, nodrošina pārraudzītus ES mēroga riska datus, mitinot datu kopas un sasaistot tās ar valstu platformām.

Citās ABS galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētiem ar klimatu saistītiem riskiem un/vai nozarēm, tostarp Eiropas mēroga piemēriem, kas minēti nākamajā tekstā. Papildus šīm liela mēroga iniciatīvām ABS ir izstrādāta un īstenota arī zemākā līmenī (valsts, vietējā un vietējā līmenī), piemēram, šādās jomās: i) Austrijā, kur ir izstrādāta ABS dzelzceļa transportam; ii) Ziemeļmaķedonijā, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta karstuma viļņiem un kura ir daļa no darbībām, ar ko īsteno valsts karstuma dziedināšanas rīcības plānu; iii) Tatabanya (Ungārija), lai brīdinātu par pilsētu karstuma viļņiem un meža ugunsgrēkiem; iv) Emīlijas-Romanjas reģions (Itālija), kur līdztekus reāllaika hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnoloģiju un plašas riska paziņošanas programmas izstrādei un pilnveidošanai ir izstrādāts reģionāls Laikapstākļu brīdināšanas tīmekļa portāls, un v) Sogn og Fjordane (Norvēģija), kas nodarbojas ar daudzējādiem apdraudējumiem (avalančiem, zemes nogruvumiem, vētras uzplūdiem un plūdiem).

Karstuma viļņi un ārkārtējs karstums

Eiropa kopš 2000. gada ir piedzīvojusi vairākus ārkārtējus vasaras karstuma viļņus (sk. EVA rādītāju “Globālāun Eiropas temperatūra”),kas ir izraisījuši augstu mirstību un sociālekonomisko ietekmi. Tiek prognozēts, ka karstuma viļņi visā Eiropā šajā gadsimtā un visos RCP scenārijos kļūs biežāki un ilgs ilgāk. Saskaņā ar augsto emisiju scenāriju (RCP8.5) tiek prognozēts, ka 21.^gadsimta otrajā pusē ļoti ekstremāli karstuma viļņi (daudz spēcīgāki nekā 2003. vai 2010. gada karstuma viļņi) notiks tikpat bieži kā reizi divos gados. Sekas būs īpaši spēcīgas Dienvideiropā. Reaģējot uz šādu risku cilvēku veselībai, kā arī dažādām nozarēm, kas saistītas ar ekonomiku, daudzas valstis kā pielāgošanās iespēju ir ieviesušas ar siltumu saistītas agrīnās brīdināšanas sistēmas. Eiropas mērogā EuroHEAT darbojas kā klimata informācijas lēmumu atbalsta rīks attiecībā uz siltumu, un tam ir pievienots norādījumu dokuments.

Sausums

Šķiet, ka sausuma nopietnība un biežums ir palielinājies dažās Eiropas daļās (sk.EEZ rādītāju “Meteoroloģiskais un hidroloģiskais sausums”),jo īpaši dienvidu un dienvidaustrumu reģionos. Tiek prognozēts, ka lielākajā daļā kontinenta sausuma biežums, ilgums un smagums palielināsies. Saskaņā ar IPCC AR5 lielākais pieaugums tiek prognozēts Dienvideiropā, kur konkurence starp dažādiem ūdens lietotājiem, piemēram, lauksaimniecību, rūpniecību, tūrismu un mājsaimniecībām, visticamāk, palielināsies. Eiropas Sausuma novērošanas centrs (EDO) satur ar sausumu saistītu informāciju no dažādiem datu avotiem. Dažādi rīki ļauj attēlot un analizēt ar sausumu saistītu informāciju, savukārt dienests "Sausuma ziņas" sniedz pārskatu par situāciju nenovēršama sausuma gadījumā.

Plūdi

Ļoti lielu plūdu skaits Eiropā laikposmā no 1980. līdz 2010. gadam palielinājās, bet ar lielām ikgadējām svārstībām dažādu iemeslu dēļ: labāka ziņošana, izmaiņas zemes izmantojumā un lielāks nokrišņu daudzums dažās Eiropas daļās. Tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņas pastiprinās hidroloģisko ciklu un palielinās plūdu gadījumu skaitu un biežumu lielā Eiropas daļā. Plūstoši plūdi un pēkšņi plūdi, ko izraisa intensīvi vietējie nokrišņi, visticamāk, kļūs biežāki visā Eiropā (sk. EVA rādītāju “Pušuplūdi”). Piekrastes vētras un plūdi ir visbiežākie un dārgākie ekstremālie laikapstākļu notikumi Eiropā, kas veido 69 % no kopējiem dabas katastrofālajiem zaudējumiem. Piemēram, 2010. gadā Franciju smagi skāra ziemas vētra “Ksintija”, kurā gāja bojā 51 cilvēks un tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 1,5 miljardu EUR apmērā (EEZ,2013). Uzlabota spēja prognozēt maksimālās noplūdes joprojām ir visbūtiskākais nestrukturālais pasākums aizsardzībai pret plūdiem. Plūdu brīdinājuma sagatavošanās laiks 3–10 dienas dod iespēju noteikt nepieciešamos civilās aizsardzības un ārkārtas pasākumus, līdz minimumam samazinot ietekmi uz cilvēku dzīvībām un ekonomiskajiem zaudējumiem. Eiropas Plūdu apzināšanas sistēma (EFAS) atbalsta sagatavošanās pasākumus pirms lieliem plūdiem, jo īpaši lielos starpvalstu upju baseinos un visā Eiropā kopumā. EFAS ir izstrādāts un testēts Kopīgajā pētniecības centrā ciešā sadarbībā ar valstu hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem dienestiem, Eiropas Civilās aizsardzības institūtu un citiem pētniecības institūtiem.

Ugunsgrēks

Ugunsgrēka risks ir atkarīgs no daudziem faktoriem: klimata pārmaiņas, veģetācija, mežu apsaimniekošanas prakse un citi sociālekonomiskie faktori. Siltākā klimatā visā Eiropā tiek prognozēti bargāki ugunsgrēki un līdz ar to arī ugunsbīstamo zonu paplašināšanās un ilgākas ugunsgrēka sezonas. Ugunsgrēku ietekme ir īpaši spēcīga Dienvideiropā (sk. EVA rādītāju “Mežaugunsgrēki”). Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma (EFFIS) atbalsta dienestus, kas atbild par mežu aizsardzību pret ugunsgrēkiem ES valstīs, un sniedz Eiropas Komisijas dienestiem un Eiropas Parlamentam atjauninātu un uzticamu informāciju par savvaļas ugunsgrēkiem. EFFIS vada moduli, kas ģenerē ikdienas kartes ar prognozēto ugunsbīstamības līmeni no 1 līdz 9 dienām, izmantojot skaitliskas laika prognozes. Modulis ir aktīvs visu gadu , lai gan dabas ugunsgrēku sezonas pamatā lielākajā daļā valstu ir no 1^. marta līdz 31^{. oktobrim .}

Ar veselību saistīti riski: vektoru pārnēsātas slimības un aeroalergēns

Globalizācija un vides pārmaiņas, sociālie un demogrāfiskie faktori un veselības aprūpes sistēmas kapacitāte ir nozīmīgi infekcijas slimību virzītājspēki, kas var darboties arī kā epidēmijas prekursori. Tādējādi šo virzītājspēku izmaiņu uzraudzība var palīdzēt paredzēt vai pat prognozēt infekcijas slimību pieaugumu. Klimata pārmaiņas var mainīt vektoru pārnēsāto slimību ģeogrāfiskos diapazonus Eiropā, tāpēc agrīnā brīdināšana kļūst vēl svarīgāka(sk. EEZ rādītāju “Vektoru pārnēsātas slimības”). Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) ir ierosināts Eiropas Vektoru-Bornu slimību agrīnās brīdināšanas sistēmu prototips: augšposma vides/klimatiskie un sociālekonomiskie slimību virzītājspēki var nodrošināt sagatavošanās laiku ātrai reaģēšanai sabiedrības veselības jomā, lai ierobežotu cilvēku un finanšu izmaksas, kas saistītas ar vektoru pārnēsātu slimību rašanos un izplatīšanos ES.

Klimata pārmaiņu izraisītā temperatūras paaugstināšanās nozīmē, ka augi un koki zied agrāk un ilgāk, paildzinot daudzu cilvēku ar ziedputekšņu alerģijām ciešanas. Eiropas Aeroalergēnu tīkls (EAN) ir Eiropas ziedputekšņu informācijas dienestu, atsevišķu mērījumu vietu un datu piegādātāju ārpus Eiropas datu apkopojums par ziedputekšņiem un sēnīšu sporām. Tīkls aptver 38 valstis un vairāk nekā 600 mērījumu vietas. EAN datubāze ir pamatinstruments ziedputekšņu prognozēm, un tāpēc tā ir neaizstājama ziedputekšņu informācijas dienestam visā Eiropā. Pēdējos gados pakalpojumu darbības (tostarp Eiropas slodzes kartes, ziedputekšņu dienasgrāmata personām, kas cieš no ziedputekšņu alerģijas, un personalizēta informācija par ziedputekšņiem) nebūtu bijušas iespējamas bez Eiropas ziedputekšņu datubāzes. Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojums (CAMS) izveidoja partnerību ar Eiropas Aeroalergēnu tīklu (EAN) un pēta tehnoloģijas, kas nodrošina automātiskus ziedputekšņu novērojumus gandrīz reāllaikā visā Eiropā.