Dzelzceļa transporta noturības veidošana pret Alpu apdraudējumiem Austrijā

Austrumu Alpu, kuros atrodas aptuveni 65 % Austrijas valsts teritorijas, skarbais kalnainais raksturs rada īpašas problēmas dzelzceļa transporta plānošanai un pārvaldībai. Reljefs un stāvas nogāzes ierobežo telpu, ko var izmantot pastāvīgām apmetnēm un infrastruktūrai. Tādējādi dzelzceļa līnijas bieži vien iet gar palienēm vai atrodas stāvās, nestabilās nogāzēs, kas tās ievērojami pakļauj plūdiem un jo īpaši kalnu apdraudējumiem, piemēram, gruvešu plūsmām, klinšu kritumiem, lavīnām vai zemes nogruvumiem. Tā rezultātā dzelzceļa infrastruktūru un ekspluatāciju ir atkārtoti ietekmējuši Alpu apdraudējumi. Piemēram, vairāki starppilsētu vilciena vagoni nobrauca no sliedēm Masonbach torrentā (Forarlbergā) 1995. gada 11.^augustā pēc atlūzu plūsmas notikuma, kas bija iznīcinājis tiltu. Trīs cilvēki tika nogalināti, 17 cilvēki tika smagi ievainoti, un trase bija jāslēdz gandrīz vienu nedēļu. Arī 2013. gada jūnijā plūdi un atlūzu plūsmas nodarīja būtiskus postījumus dzelzceļa infrastruktūrai. Valsts dzelzceļa operators ÖBB Infra AG ziņoja par aptuveni 75 miljonu euro lieliem zaudējumiem savā dzelzceļa tīklā.

Lielāko daļu Alpu apdraudējumu izraisa ekstremāli/smagi (hidro-) meteoroloģiskie apstākļi, piemēram, stipri nokrišņi, strauja sniega kušana vai ekstremālas temperatūras. Nākotnē klimata pārmaiņu ietekmes dēļ risks, ko rada apdraudējums Alpu reģionā, varētu ievērojami palielināties. Piemēram, ļoti intensīvu lietusgāžu skaits varētu palielināties par 36 % Alpu apgabalos un par 70 % valsts zemienēs (laikposmā no 1961.–1990. gada pārskata perioda līdz 2011.–2040. gada prognožu periodam; Kellermann et al. 2016).

Austrijas Federālajam dzelzceļam (ÖBB Infra AG), kā arī partneriem no pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora un valdības ir uzticētas sarežģītas pilnvaras novērtēt riskus, veikt preventīvus pasākumus un nodrošināt tīkla drošu un nepārtrauktu darbību. Viena no īstenotajām riska samazināšanas stratēģijām ir strukturālo aizsardzības pasākumu, piemēram, dambju un uzbērumu, īstenošana. Šajā ziņā problemātiska ir prioritāšu noteikšana attiecībā uz pasākumiem un jautājumiem par izmaksu dalīšanu ar citām valdības ieinteresētajām personām. Tajā pašā laikā strukturālo pasākumu īstenošana pret Alpu apdraudējumiem Austrijā — ar aptuveni 5000 torrentiem un 3800 lavīnu ceļiem — bieži vien nav iespējama ne ekonomisku iemeslu, ne dabas un ainavas aizsardzības aspektu dēļ. Tā kā tādējādi tehniskie pasākumi ir ierobežoti, lai nodrošinātu atbilstīgu drošības līmeni dzelzceļa ekspluatācijai Alpu topogrāfiskajā reljefā, ir ļoti nepieciešami papildu (nestrukturāli) riska mazināšanas pasākumi, piemēram, laika apstākļu uzraudzība un agrīnā brīdināšana.

Ekstremāli meteoroloģiskie notikumi rada lielu risku dzelzceļa infrastruktūrai un pasažieru drošībai. Nākotnē klimata pārmaiņas, iespējams, nopietni ietekmēs meteoroloģiskos apdraudējumus Alpu reģionā. Lai samazinātu tiešo kaitējumu dzelzceļa infrastruktūrai, ÖBB Infra AG kopā ar saviem partneriem īsteno strukturālās aizsardzības pasākumus, ja tas ir ekonomiski, tehniski un ekoloģiski iespējams. Tomēr, jo īpaši Alpu vidē, pilnīga aizsardzība nav iespējama, un klimata pārmaiņu dēļ riska profils pastāvīgi mainās. Lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu tīkla darbību un pasažieru drošību, tika uzstādītas papildu laikapstākļu uzraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēmas.

ÖBB Infra AG galvenokārt īsteno divas savstarpēji papildinošas riska pārvaldības stratēģijas. No vienas puses, Alpu apdraudējumu risks tiek samazināts, īstenojot strukturālus aizsardzības pasākumus. ÖBB Infra AG galvenokārt pati ir atbildīga par aizsargpasākumu, piemēram, dambju vai gružu novietņu, būvniecību un uzturēšanu. Vairumā gadījumu tai ir arī jāfinansē šie pasākumi. Tomēr, ja plānotie pasākumi aizsargā arī apdzīvotas vietas vai citus infrastruktūras elementus, piemēram, ceļus vai energoapgādi, notiek sadarbība ar citām valsts un reģionālajām iestādēm vai kopienām, un aizsardzības sistēmu var subsidēt saskaņā ar Hidrauliskās inženierijas palīdzības likumu (WBFG [1985] 2014).

No otras puses, Alpu apdraudējumu risks ir samazināts, uzlabojot sagatavotību reaģēšanai un ārkārtas situāciju pārvaldībai. ÖBB riska samazināšanas stratēģijas galvenais elements ir laikapstākļu uzraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēma ar nosaukumu infra:wetter, ko kopīgi pārvalda ÖBB un privātais laikapstākļu dienests UBIMET GmbH. Šajā ÖBB darbiniekiem pieejamajā interaktīvajā tīmekļa portālā ir apvienoti dati no savām un ārējām ZAMG meteoroloģiskajām stacijām (Zentralanstalt für Meteorologie und Geodynamik - Centrālais meteoroloģijas un ģeodinamikas institūts), radariem, satelītiem, kā arī vietējām un globālām meteoroloģiskajām prognozēm ar detalizētu informāciju par visu dzelzceļa tīklu Austrijā. Tajā ir aprēķināti svarīgi meteoroloģiskie parametri, piemēram, temperatūra, vēja ātrums, nokrišņi, sniegputenis un sniega līnija vietējā līmenī.

Infra:wetter ne tikai sniedz individualizētus un maršrutam specifiskus brīdinājumus aptuveni 1500 lietotājiem, bet to izmanto arī, lai iepriekš identificētu tā sauktos kritiskos meteoroloģiskos apstākļus (CMC): laika apstākļi, kas var izraisīt lielākus vilcienu satiksmes traucējumus, un tādēļ ÖBB Infra AG Dabas apdraudējumu pārvaldības departamentam ir jārīkojas saskaņoti. Ja tiek konstatēts kritisks meteoroloģiskais stāvoklis ar pietiekamu iepriekšējas brīdināšanas laiku, tiek izdots meteoroloģiskais brīdinājums un īstenots procedūru plāns. Tas var ietvert saslimstības komandas uzstādīšanu, kas lemj par ekspluatācijas drošības pasākumiem, piemēram, ātruma ierobežojumiem, sliežu ceļu slēgšanu vai pagaidu riska mazināšanas pasākumiem. Piemēram, ja tiek prognozēta spēcīga snigšana, var veikt tādus pasākumus kā pārskatīta cilvēkresursu plānošana un ziemas pakalpojumu sniegšana vai pārmijas punktu iepriekšēja uzsildīšana, lai nodrošinātu tīkla darbību. Funkcionējoša laikapstākļu uzraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēma ir arī efektīvs un elastīgs riska pārvaldības risinājums, lai risinātu klimata pārmaiņu izraisītās prognozētās klimatisko apdraudējumu biežuma un intensitātes izmaiņas.

Lai novērstu risku, ko rada dabiskie apdraudējumi, ÖBB Infra AG nodrošina atbilstošus resursus dabas apdraudējumu pārvaldībai un ir apstiprināts pieņemt lēmumus kā uzņēmums. Tomēr, ņemot vērā sarežģīto situāciju ar apdraudējumiem kalnos, to pārvaldību dzelzceļa pārvadājumos Austrijā nevar veikt tikai ÖBB Infra AG, un strukturālie riska mazināšanas pasākumi transporta nozarē daudzās vietās ir jāsaskaņo ar valsts riska pārvaldības stratēģijām. Tāpēc ir vajadzīgas partnerības un būtiska sadarbība starp dažādām ieinteresētajām personām dažādos administratīvajos līmeņos, t. i., no vietējā līmeņa līdz valsts līmenim.

Augstākajā līmenī ÖBB Infra AG sadarbojas ar federālajām ministrijām stratēģiskos jautājumos, piemēram, lēmumu pieņemšanā par tiesību aktiem un tehniskajiem standartiem. Strukturālo riska mazināšanas pasākumu līmenī ÖBB Infra AG sadarbojas ar reģionālajām iestādēm, kopienām un Federālo lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un ūdenssaimniecības ministriju (BMLFUW). Attiecībā uz nestrukturāliem pasākumiem ÖBB Infra AG sadarbojas ar privāto sektoru, akadēmiskajām iestādēm un reģionālajām iestādēm, lai nodrošinātu laikapstākļu uzraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību un uzlabotu riska novērtējumus.

Strukturālās aizsardzības pasākumu īstenošana var ilgt līdz pat vairākiem gadiem. Piemēram, pēc atkritumu plūsmas notikuma Taxenbach 2013. gadā ÖBB uzbūvēja strukturālu atkritumu plūsmas barjeru, kas tika pabeigta 2016. gadā. Laikapstākļu uzraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēmu infra:wetter 2005. gadā kopīgi ieviesa ÖBB Infra AG un UBIMET GmbH.

Strukturālie aizsardzības pasākumi, piemēram, dambji vai būvgružu plūsmas barjeras, parasti ilgst vairākus gadu desmitus. Laika apstākļu uzraudzība un agrīnās brīdināšanas sistēma infra:wetter ir pastāvīgs uzdevums.

Annegret Thieken
University of Potsdam
Institute of Earth and Environmental Science
Phone:+49 331 977 2984
E-mail: annegret.thieken@uni-potsdam.de

Septītās pamatprogrammas finansēts projekts ENHANCE “Riska pārvaldības partnerību stiprināšana attiecībā uz katastrofāliem dabas apdraudējumiem Eiropā”