Dzelzceļa transporta noturības veidošana pret Alpu apdraudējumiem Austrijā

Austrumu Alpu skarbais kalnainais raksturs, kurā atrodas aptuveni 65 % Austrijas valsts teritorijas, rada īpašu izaicinājumu dzelzceļa transporta plānošanai un pārvaldībai. Reljefs un stāvas nogāzes ierobežo telpu, ko var izmantot pastāvīgām apmetnēm un infrastruktūrai. Tādējādi dzelzceļa līnijas bieži vien seko palienēm vai atrodas gar stāvām nogāzēm, kas tās ievērojami pakļauj plūdiem un jo īpaši kalnu apdraudējumiem, piemēram, gružu plūsmām, iežu kritieniem, lavīnām vai zemes nogruvumiem. Tā rezultātā dzelzceļa infrastruktūru un ekspluatāciju vairākkārt ir ietekmējuši kalnu apdraudējumi. Piemēram, lielie plūdi 2024. gada septembrī radīja postījumus sliežu ceļiem, applūdušiem tuneļiem un dzelzceļa stacijām Austrijas austrumu-rietumu dzelzceļa sliedēs Lejasaustrijā. Šo dienu ārkārtējās vētras arī atstāja pēdas postījumiem Austrijas dzelzceļa infrastruktūrā. Tiešie finansiālie zaudējumi bija aptuveni līdz EUR 100 miljoniem.

Netiešie zaudējumi bija vēl lielāki. Parastos apstākļos visā rietumu maršrutā starp Vīni un St. Pölten parasti tiek ekspluatēti aptuveni 550 pasažieru un kravas vilcieni. Kad ārkārtējais notikums izraisīja rietumu maršruta pārtraukumu, katru dienu varēja kursēt tikai aptuveni 150 vilcieni.

Lielāko daļu kalnu apdraudējumu izraisa ekstremāli/smagi (hidro) meteoroloģiskie apstākļi, piemēram, spēcīgi nokrišņi, strauja sniega kušana vai ekstremālas temperatūras. Spēcīgas lietusgāzes Austrijā ievērojami palielinās klimata pārmaiņu dēļ, un nokrišņu daudzums stundā tagad ir par 15 % lielāks nekā 1980. gadā (Haslinger et all, 2025). Nākotnē klimata pārmaiņu ietekmes dēļ varētu palielināties risks, ko rada apdraudējumi Alpu reģionā. Piemēram, spēcīgu lietusgāžu skaits varētu palielināties par 36 % Alpu apgabalos un par 70 % valsts zemienēs (no 1961.–1990. gada pārskata perioda līdz 2011.–2040. gada prognožu periodam; Kellermann u.c. 2016).

Austrijas Federālajam dzelzceļam (ÖBB Infra AG) kopā ar partneriem no pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora un valdības ir sarežģītas pilnvaras novērtēt riskus, veikt preventīvus pasākumus un nodrošināt drošu un nepārtrauktu tīkla darbību. Viena no izmantotajām riska mazināšanas stratēģijām ir strukturālo aizsardzības pasākumu īstenošana, piemēram, lavīnu aizsardzības galerijas vai klinšu nogruvumu barjeras. Šajā ziņā ir problemātiski noteikt pasākumu prioritātes un jautājumus par izmaksu dalīšanu ar citām valdības līmeņa ieinteresētajām personām. Tajā pašā laikā strukturālu pasākumu īstenošana pret kalnu apdraudējumiem Austrijā — ar aptuveni 5000 torrentiem un 3800 lavīnu ceļiem visā Austrijas teritorijā — bieži vien nav iespējama gan ekonomisku iemeslu dēļ, gan dabas un ainavu aizsardzības aspektu dēļ. Tā kā tehniskie pasākumi tādējādi ir ierobežoti, lai nodrošinātu samērīgu drošības līmeni dzelzceļa ekspluatācijai kalnu reljefā, ir ļoti nepieciešami papildu (nestrukturāli) riska mazināšanas pasākumi, piemēram, laikapstākļu monitorings un agrīnā brīdināšana.

Lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un noturību pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, gan Eiropas Savienība, gan Austrija ir izveidojušas tiesisko, stratēģisko un finanšu satvaru hierarhiju. Alpu topogrāfijas dēļ Austrijā ir dažas no visstingrākajām valsts prasībām.

• Federālais dzelzceļa likums (EisbG – Eisenbahngesetz): 42. iedaļa. Nodrošina juridisko pamatu ÖBB pamatplānam, kas ir sešu gadu nepārtraukta ieguldījumu programma. Tajā noteikts, ka infrastruktūras pārvaldītājam jāuztur tīkls "drošā un ekspluatācijas stāvoklī". Šis noteikums ietver juridisku pienākumu veikt profilaktisku apkopi pret dabiskiem apdraudējumiem.
• ÖBB pamatplāns (2024–2029): Tas ir galvenais izpildes līdzeklis . Tā piešķir 21,1 miljardu EUR paplašināšanai un 4,7 miljardus EUR īpaši apkopei un defektu novēršanai. Plānā īpaša uzmanība ir pievērsta “esošā tīkla pielāgošanai klimata krīzei”, ieguldot digitālajā uzraudzībā un strukturālajos aizsardzības pasākumos pret apdraudējumiem Alpu reģionā.
• Austrijas Klimatadaptācijas stratēģija: Šajā politikas satvarā “transporta infrastruktūras” nozare ir atzīta par ļoti neaizsargātu. Tajā ir noteiktas pamatnostādnes attiecībā uz:
• Agrīnās brīdināšanas sistēmu (piemēram, infra:wetter) izstrāde.
• Tiltu atstarpju un drenāžas sistēmu tehnisko standartu pielāgošana, lai apstrādātu lielāku nokrišņu daudzumu (aizsardzība pret plūdiem 1–100 gadu garumā).
• Hidrauliskās inženierijas palīdzības likums (WBFG): Šis tiesību akts ļauj sadalīt izmaksas starp dzelzceļu un valdību attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, kas dod labumu plašākai sabiedrībai, nodrošinot, ka dārgie Alpu šķēršļi ir finansiāli dzīvotspējīgi.

Šī valsts sistēma atbalsta ES transporta politikas īstenošanu. Šo rīcībpolitiku mērķis ir “ilgtspējīga un noturīga mobilitāte”, kā izklāstīts ES ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā. Ar to tiek īstenots arī mērķis nodrošināt saskaņotu, efektīvu, multimodālu un kvalitatīvu transportu, kā paredzēts Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regulā. Tajā ir noteikts, ka kopīgu interešu projektiem ir jāapliecina noturība pret klimata pārmaiņām. Tajā ir īpaši noteikts, ka infrastruktūras pārvaldītājiem ir jānovērtē neaizsargātība pret klimata pārmaiņām (plūdi, karstuma viļņi) un jāīsteno pielāgošanās pasākumi, lai aizsargātu publiskās investīcijas.

Ekstremāli meteoroloģiski notikumi rada lielu risku dzelzceļa infrastruktūrai un pasažieru drošībai. Nākotnē klimata pārmaiņas, iespējams, ietekmēs meteoroloģiskos apdraudējumus Alpu reģionā. ÖBB Infra AG un tās partneru īstenoto strukturālo un operatīvo pasākumu mērķis ir samazināt tiešo kaitējumu dzelzceļa infrastruktūrai, ja tas ir ekonomiski, tehniski un ekoloģiski iespējams. Tomēr, jo īpaši Alpu kalnu vidē, pilnīga aizsardzība nav iespējama, un klimata pārmaiņu dēļ pastāvīgi mainās riska profils. Tāpēc laikapstākļu monitoringa un agrīnās brīdināšanas sistēmu mērķis ir nodrošināt drošu un nepārtrauktu tīkla darbību un pasažieru drošību, neraugoties uz klimata pārmaiņu izraisīto ekstremālo notikumu pieaugošo biežumu un apmēru.

ÖBB Infra AG galvenokārt ievēro divas savstarpēji papildinošas riska pārvaldības stratēģijas. No vienas puses, risks, ko rada Alpu apdraudējumi, tiek samazināts, īstenojot strukturālus aizsardzības pasākumus. ÖBB Infra AG galvenokārt ir atbildīga par aizsardzības pasākumu, piemēram, lavīnu aizsardzības galeriju vai klinšu nogruvumu barjeru, būvniecību un uzturēšanu. Vairumā gadījumu tai ir jāfinansē arī šie pasākumi. Tomēr, ja plānotie pasākumi aizsargā arī apdzīvotas vietas vai citus infrastruktūras elementus, piemēram, ceļus vai energoapgādi, ÖBB Infra AG sadarbojas ar citām valsts un reģionālajām iestādēm vai kopienām un aizsardzības sistēmu var subsidēt saskaņā ar Hidrauliskās inženiertehniskās palīdzības likumu (WBFG [1985], 2014).

No otras puses, risks, ko rada Alpu kalnu apdraudējumi, tiek samazināts, uzlabojot sagatavotību reaģēšanai un ārkārtas situāciju pārvaldībai. Būtisks ÖBB riska samazināšanas stratēģijas elements ir laikapstākļu uzraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēma infra:wetter, ko kopīgi pārvalda ÖBB un privātais laikapstākļu dienests UBIMET GmbH. Šis interaktīvais tīmekļa portāls ir pieejams ÖBB darbiniekiem. Tajā apvienoti dati no ZAMG (Zentralanstalt für Meteorologie und Geodynamik - Centrālais meteoroloģijas un ģeodinamikas institūts) pašu un ārējām meteoroloģiskajām stacijām, radariem, satelītiem, kā arī vietējām un globālām laikapstākļu prognozēm ar detalizētu informāciju par visu Austrijas dzelzceļa tīklu. Tas nodrošina aprēķinu par svarīgiem meteoroloģiskajiem parametriem, piemēram, temperatūru, vēja ātrumu, nokrišņiem, sniegu un sniega līniju vietējā līmenī.

Papildus individualizētu un maršrutam specifisku brīdinājumu sniegšanai aptuveni 1800 lietotājiem infra:wetter tiek izmantots arī, lai iepriekš identificētu tā sauktos kritiskos meteoroloģiskos apstākļus (CMC): laika apstākļi, kas var izraisīt lielākus vilcienu satiksmes traucējumus. Šie nosacījumi prasa ÖBB Infra AG Geotechnics and Natural Hazards Management Department koordinētu rīcību. Ja kritiskais meteoroloģiskais stāvoklis tiek konstatēts ar pietiekamu iepriekšēja brīdinājuma laiku, tiek izdots brīdinājums par laikapstākļiem un īstenots procedūru plāns. Tas var ietvert tādas saslimstības komandas uzstādīšanu, kas lemj par ekspluatācijas drošības pasākumiem, piemēram, ātruma ierobežojumiem, sliežu ceļu slēgšanu vai citiem pagaidu riska mazināšanas pasākumiem. Piemēram, ja tiek prognozēts liels sniega daudzums, var veikt tādus pasākumus kā pārskatīta cilvēkresursu plānošana un ziemas pakalpojumu sniegšana vai komutācijas punktu priekšsildīšana, lai nodrošinātu tīkla darbību. Funkcionējoša laikapstākļu monitoringa un agrīnās brīdināšanas sistēma ir arī efektīvs un elastīgs riska pārvaldības risinājums, lai reaģētu uz prognozētajām klimata apdraudējumu biežuma un intensitātes izmaiņām klimata pārmaiņu dēļ.

Pašlaik sistēma tiek pilnveidota, lai labāk tiktu galā ar pērkona negaisiem un spēcīgām lietusgāzēm. Mērķis ir palielināt paredzamību attiecībā uz to, kad un kur maršruti varētu tikt ietekmēti.

Lai novērstu risku, ko rada dabas apdraudējumi, ÖBB Infra AG izmanto attiecīgus resursus un ir atbildīga par svarīgiem lēmumiem. Tomēr, ņemot vērā sarežģīto situāciju saistībā ar apdraudējumiem Alpos, ÖBB Infra AG viena pati nevar veikt to pārvaldību dzelzceļa pārvadājumos Austrijā, un strukturālie riska mazināšanas pasākumi transporta nozarē daudzās vietās ir jāsaskaņo ar publiskajām riska pārvaldības stratēģijām. Tāpēc ir vajadzīgas partnerības un būtiska sadarbība starp dažādām ieinteresētajām personām dažādos administratīvajos līmeņos, t. i., no vietējā līmeņa līdz valsts līmenim.

Pārvaldes līmenī ÖBB Infra AG sadarbojas ar federālajām ministrijām stratēģiskos jautājumos, piemēram, lēmumu pieņemšanā par tiesību aktiem un tehniskajiem standartiem. Strukturālo riska mazināšanas pasākumu līmenī ÖBB Infra AG sadarbojas ar reģionālajām iestādēm, kopienām un Federālo lauksaimniecības un mežsaimniecības, klimata un vides aizsardzības, reģionu un ūdenssaimniecības ministriju (BMLUK). Attiecībā uz nestrukturāliem pasākumiem ÖBB Infra AG sadarbojas ar privāto sektoru, akadēmiskajām iestādēm un reģionālajām iestādēm, lai nodrošinātu laikapstākļu uzraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību un uzlabotu riska novērtējumus, piemēram, ar Austrijas provinču lavīnu brīdināšanas dienestiem.

ÖBB riska pārvaldības stratēģijas, jo īpaši infra:wetter sistēmas un strukturālo aizsardzības pasākumu pret kalnu apdraudējumiem, panākumi sakņojas pragmatiskā līdzsvarā starp augsto tehnoloģiju inovāciju un tradicionālo inženieriju.

Veiksmes faktori

Ierobežojošie faktori un problēmas

• Fizikālie un bioloģiskie faktori: Kosmoss ir galvenais ierobežojums. Šaurajās Alpu ielejās bieži vien burtiski nav vietas būvēt jaunu klinšu kritiena galeriju, nepārkāpjot aizsargājamās dzīvotnes vai esošās apmetnes. Austrijas stingrie dabas aizsardzības likumi var gadiem ilgi aizkavēt strukturālos pasākumus.
• Sociālie faktori: Pastāv īpaša “riska uztveres” problēma. Lai gan eksperti uzskata, ka sliežu ceļa slēgšana ir nepieciešama, pamatojoties uz infra:wetter datiem, sabiedrība bieži vien uzskata, ka šie “preventīvie” kavējumi liecina par neefektivitāti, nevis drošību, kas rada sociālo spiedienu un pretestību pakalpojumu pārtraukumiem. Tas norāda uz nepieciešamību uzlabot informētību un riska paziņošanu.
• Tehnisko zināšanu trūkums: Lai gan sistēma lieliski apstrādā sniegu un vēju, pēkšņi plūdi un lokalizēti pērkona negaisi joprojām ir "akla vieta". Šie notikumi notiek dažu minūšu laikā un nav modelējami skaitītāja mērogā, kas nepieciešams dzelzceļa drošībai.
• Ekonomiskās robežas: Pilnīga aizsardzība ir matemātiski un finansiāli neiespējama. Ar vairākiem simtiem lavīnu ceļu ÖBB ir jāpiešķir prioritāte intervencēm. Šī “trīspakāpju” pieeja, saskaņā ar kuru prioritāte tiek piešķirta uzdevumiem, kas prasa vissteidzamākās darbības, var būt politiski sensitīva, ja konkrēts reģions uzskata, ka tā dzelzceļa savienojums ir mazāk aizsargāts nekā citi.

Austrumu Alpu skarbais kalnainais raksturs, kas aptver 65 % Austrijas teritorijas, ir nopietns izaicinājums dzelzceļa pārvaldībai, jo stāvas nogāzes un šauras palienes iedarbina infrastruktūru augsta riska zonās, kurās ir gružu plūsmas, klinšu nogruvumi un lavīnas. Šo neaizsargātību spilgti parādīja 2024. gada septembra plūdi. Tie radīja tiešus finansiālus zaudējumus aptuveni 100 miljonu EUR apmērā sliežu ceļiem un tuneļiem Lejasaustrijā, savukārt netiešie zaudējumi pakalpojumu traucējumu dēļ bija vēl lielāki. Netiešās izmaksas bieži aptumšo tiešos infrastruktūras bojājumus. Tās skar visu valsts ekonomiku, ietekmējot gan iedzīvotāju ikdienas dzīvi, gan starptautisko piegādes ķēžu uzticamību. Nozares, kas paļaujas uz savlaicīgu piegādi, piemēram, automobiļu vai ķīmisko vielu klasteri, pārtrauc ražošanu, ja izejvielas ir iestrēgušas. Ikdienas vilcienu skaita samazināšanās tūkstošiem svārstsatiksmes pasažieru liek pārvietoties uz lēnākiem dzelzceļa nomaiņas autobusiem vai privātiem transportlīdzekļiem, kā rezultātā tiek zaudēts milzīgs laiks.

2012. gadā aizstājošie autobusu pakalpojumi vien izmaksāja aptuveni 15 000 EUR dienā. No sliedēm nobraukuša pasažieru vilciena atgūšana izmaksāja vairāk nekā 100 000 EUR. Tam jāpieskaita lavīnu barjeru, sliežu ceļa gultnes un citas infrastruktūras bojājumu izmaksas. Austrijas Federālais dzelzceļš (ÖBB) lēš, ka atjaunošanas izmaksas Tirolei un Forarlbergai ir aptuveni 5 miljoni EUR .

Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ var tikt slēgti visi dzelzceļa tīkli un satiksmes ceļi, galvenokārt tādu notikumu dēļ kā sniegputenis, vētras un plūdi. Ar laikapstākļiem saistīta kavēšanās vai kļūmes transporta maršrutos un dzelzceļa līnijās dzelzceļa uzņēmumam rada papildu izmaksas. No 60 minūšu kavēšanās 25 % cenas tiek atmaksāti pat ar laikapstākļiem saistītu kavējumu gadījumā, kā noteikts Regulā (ES) 2021/782 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem. Nevienā citā nozarē nav tik svarīgi ievērot grafikus un savlaicīgi transportēt cilvēkus un preces.

Šo ar klimata pārmaiņām saistīto seku un kavējumu samazināšana sniedz vairākus ieguvumus, galvenokārt attiecībā uz novērstajām izmaksām, saimnieciskās darbības nodrošināšanu, samazinātiem maksājumiem pasažieriem un balasta operāciju personālam.

Strukturālo aizsardzības pasākumu (piemēram, galeriju un pretplūdu aizsardzības sistēmu) īstenošana var ilgt vairākus gadus. Citu strukturālu pasākumu, piemēram, aizsardzības tīklu pret zemes nogruvumiem un atlūzu plūsmām, īstenošana ir nepārtraukts ÖBB Infra AG uzdevums. Aizsardzības pasākumi ir vērsti arī uz aizsardzību pret iežu nogruvumiem, uzstādot aizsargtīklus, kuriem nepieciešama arī nepārtraukta apkope. Pašlaik ÖBB Infra AG un UBIMET GmbH sistemātiski analizē laika apstākļus attiecībā uz klimata pārmaiņu izraisītām anomālijām. Tas ļauj labāk preventīvi plānot pasākumus.

ÖBB Infra AG un UBIMET GmbH 2005. gadā ieviesa laikapstākļu uzraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēmu infra:wetter, un tā joprojām darbojas (2026. gada atjauninājums).

Strukturālās aizsardzības pasākumi, piemēram, lavīnu aizsardzības galerijas vai klinšu nogruvumu barjeras, parasti ilgst vairākas desmitgades. Laikapstākļu uzraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēma infra:wetter ir pastāvīgs uzdevums.

ÖBB-Infrastruktur AG
Line Management and Asset Development
Department for Geotechnics and Natural Hazard Management
1020 Vienna

E-mail: meteo@oebb.at

Septītās pamatprogrammas finansētais projekts “ENHANCE” “Riska pārvaldības partnerību stiprināšana attiecībā uz katastrofāliem dabas apdraudējumiem Eiropā”

INFRA.wetter – Laikapstākļu brīdināšanas un informācijas sistēma dzelzceļa infrastruktūrai, konference “The Lakeside”. Drošība mobilitātes jomā 2008, https://uic.org/IMG/pdf/weather_information_warning_systems__christian_rachoy.pdf

ÖBB INFRA – stabilai rītdienai. ÖBB-Infrastruktur AG 2024. gada pārskats

RISKCAST — elastīga, modulāra atklāšanas un informācijas pārraides sistēma dabisko apdraudējumu procesu reģistrēšanai un prognozēšanai. Projekts, ko finansēja saskaņā ar izmēģinājuma iniciatīvu transporta infrastruktūras pētniecībai 2011. gadā (tikai vācu valodā)

Clim_ect. - Klimatietekmes analīze gar ÖBB dzelzceļa līnijām. Projekts, ko finansē saskaņā ar 2018. gada Transporta infrastruktūras pētniecības programmu (VIF2018). Kopsavilkums – 2021. gads (tikai vācu valodā)