Pielāgošanās karstuma viļņu ietekmei mainīga klimata apstākļos Botkirkā, Zviedrijā

Zinātne skaidri norāda, ka klimata pārmaiņas nākotnē izraisīs vairāk karstuma viļņu. Karstuma viļņi arī palielina mirstību: mirstība dienā palielinās par aptuveni 10 %, ja temperatūra 3 dienas pēc kārtas sasniedz 27 grādus vai vairāk, un vēl par 10 %, ja temperatūra 3 dienas pēc kārtas sasniedz 30 grādus vai vairāk (Åström D.O. et al., 2011). Īpaši vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām, plaušu slimībām un nieru darbības traucējumiem ir ļoti neaizsargāti pret karstuma viļņiem. Zāles, kas maina siltuma regulēšanu, cirkulāciju un šķidruma līdzsvaru, arī palielina karstuma viļņu neaizsargātību. Psihiskie traucējumi, tostarp demence, var izraisīt to, ka cilvēki nepietiekami novērtē karstuma riskus. Šie apsvērumi attiecas arī uz Botkyrka pašvaldību.

2010. gada vasarā spēcīgs karstuma vilnis skāra Skones grāfisti (uz dienvidiem no Zviedrijas) un Stokholmu (uz austrumiem no Zviedrijas centrālās daļas), kur atrodas Botkyrka. Botkirkā iedzīvotājus smagi skāra 2010. gada karstuma viļņi, kas jo īpaši skāra visneaizsargātākos iedzīvotājus; piemēram, vissmagāk cieta aprūpes nams, jo tas atradās dienvidrietumu pozīcijā un tam nebija gaisa kondicionēšanas. Bija problēmas iedzīvotājiem, kuri karstuma dēļ jutās slikti, kā arī darbiniekiem, kuriem bija grūtības saglabāt garīgo un fizisko koncentrēšanos karstuma periodā.

Zviedrijā karstuma viļņi, visticamāk, nākotnē notiks biežāk. Pētnieki Rossby centrā SMHI (Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūtā) ir aprēķinājuši, ka periodi ar ārkārtīgi karstu temperatūru, kas pagājušajā gadsimtā ir notikuši vidēji ik pēc 20 gadiem, var notikt reizi 3 līdz 5 gados līdz 2100. gadam.

Pamatojoties uz iepriekšējiem karstuma viļņiem, tika konstatēts, ka gatavība reaģēt uz šiem ārkārtējiem notikumiem nav pietiekami integrēta vispārējā plānošanā. Botkyrka mērķis bija uzlabot savu gatavību karstuma viļņiem, ņemot vērā gan šo notikumu pašreizējo biežumu, gan to turpmāko apjoma un intensitātes pieaugumu klimata pārmaiņu dēļ.

Botkyrka sāka strādāt pie karstuma viļņu riska 2009. gadā, piedaloties Zviedrijas Aizsardzības pētniecības aģentūras (FOI) Klimatoolu pētniecības programmā. Šīs programmas ietvaros Botkyrka rīkoja projektu, kurā tika izvērtēta tās neaizsargātība pret karstuma viļņiem, tostarp visneaizsargātāko teritoriju un grupu kartēšana. Konkrētāk, projektā tika sagatavotas kartes, kurās parādīts, kur atrodas termiski jutīgas zonas, un sniegti dati par šajās zonās dzīvojošo cilvēku siltumjutīgumu. Šo karšu pamatā bija informācija, kas iegūta no iedzīvotāju reģistra, zāļu reģistra, pacientu reģistra un veselības un aprūpes administrācijas lietotāju reģistra. Šo reģistru analīzes rezultāti liecina, ka ceturtā daļa Botkyrka pašvaldības iedzīvotāju ir ļoti neaizsargāti pret karstuma viļņiem. Veselības un aprūpes pārvalde pienācīgi atbalstīja tikai 7 % no visjutīgākajām un neaizsargātākajām personām. Personas, kas vecākas par 80 gadiem un lietoja noteiktas zāles vai kurām bija slimības, kas palielināja jutību pret karstuma viļņiem, tika uzskatītas par īpaši jutīgām pret karstumu. Projekta rezultāti tika izmantoti, lai izstrādātu norādījumus pašvaldībām, kuru mērķis ir samazināt mirstību karstuma viļņu laikā.

Pamatojoties uz jutīguma un neaizsargātības novērtējumu, projektā tika uzsāktas darbības, kuru mērķis ir īstenot jaunus pasākumus, lai palielinātu pilsētas informētību un gatavību labāk tikt galā ar karstuma viļņiem dažās visneaizsargātākajās vietās, t. i.: veco ļaužu pansionāti, pansionāti, pansionāti un pirmsskolas iestādes. Tika iekļauti arī bērnudārzi, jo 2010. gada karstuma viļņa laikā tika konstatēta augsta iekštelpu temperatūra un rotaļu laukumi bez ēnu iespējamības radīja problēmas.

Klimatoolu programmas īstenošanas laikā jau bija ieviesta karstuma viļņu brīdināšanas sistēma, kas ar Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta (SMHI) atbalstu ir vēl vairāk uzlabota, pamatojoties uz neaizsargātības kartēšanu un novērtējumu. Turklāt jaunajai karstuma viļņu brīdināšanas sistēmai ir sniegta skaidra karstuma viļņa definīcija: notikums, kura vidējā temperatūra vismaz 5 dienas ir vismaz 25 °C. Ja notiek kāds no šiem notikumiem, Botkyrka pašvaldība savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par karstuma vilni un pasākumiem, kas jāaktivizē, lai aizsargātu iedzīvotājus. Pateicoties agrīnās brīdināšanas sistēmai, informācija tiek tieši sniegta arī to pašvaldības organizāciju darbiniekiem, kuras karstuma vilnis ietekmē vairāk, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, veco ļaužu pansionātiem un pansionātiem, skolām un pirmsskolas iestādēm. Šī informācija ir ļoti svarīga, jo darbiniekiem ir tiešs kontakts ar bērniem, vecākiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un invalīdiem, kas ir dažas no grupām, kuras ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām.

Informācija galvenokārt ir paredzēta siltumjutīgiem cilvēkiem, kuri nesaņem nekādu citu palīdzību no kopienas. Personas, kas atrodas pašvaldību aprūpes struktūrās, var tieši sasniegt, bet citu neaizsargātu, izolētāku personu sasniegšana ir lielāks izaicinājums, arī saistībā ar ierobežojumiem, kas izriet no Personas datu aizsardzības likuma. Mērķorientētas informācijas nosūtīšana neaizsargātām personām, kas identificētas projektā Climatools, var pārkāpt šā tiesību akta noteikumus, jo daļa informācijas par karstuma viļņu neaizsargātību nāk no privātuma aizsargātiem reģistriem. Botkyrka pašvaldība strādā, lai samazinātu šo šķērsli, apsverot arī iespēju informēt cilvēkus, izmantojot citus līdzekļus (piemēram, vietējo laikrakstu).

Klimatoolu programmas projekta daļa arī ļāva izstrādāt kontrolsarakstus, kas jāievēro veco ļaužu, veco ļaužu un pansionātu darbiniekiem karstuma viļņu brīdinājumu gadījumā. Tie ietver nodrošināšanu, ka iedzīvotāji dzer vairāk un ņem papildu dušas, kā arī to, ka dienas laikā žalūzijas tiek novilktas. Turklāt, ja nepieciešams, ir iespējams nodrošināt iedzīvotājus ar papildu personālu karstuma viļņa laikā. Lai nodrošinātu noteikto procedūru ilgtermiņa efektivitāti, karstuma viļņu gatavības kontrole ir daļa no regulārajām pārbaudēm veco ļaužu pansionātos, pansionātos un pansionātos, kā arī pirmsskolas iestādēs. Ja nākotnē tiek būvētas jaunas mājas vai pirmsskolas, telpa ir jāpielāgo, lai labāk tiktu galā ar karstuma viļņiem. Turklāt turpmākajā darbā varētu izpētīt, kur ir pieejamas vēsas vietas un kā karstuma viļņu gadījumā vislabāk izplatīt informāciju par šīm vietām.

Turklāt, lai atbalstītu dzesēšanas centienus un tādējādi palielinātu iekštelpu siltumkomfortu, Vietējās piegādes un nekustamā īpašuma departaments ir atbalstījis lielāku gaisa kondicionēšanas nodrošināšanu katru gadu, ar nosacījumu, ka tas nepalielina enerģijas izmaksas. Piemēram, Botkyrka ir kompensējusi papildu enerģijas patēriņu, uzstādot saules baterijas uz jumtiem. Komunālajos īpašumos, kur atrodas par veselības aprūpi un atbalstu atbildīgie biroji, 2019. gadā tika uzstādīta komforta dzesēšana. Vēl 2019. gadā mājokļu uzņēmums Botkyrkabyggen AB, kas pārvalda aptuveni 11 000 dzīvokļu, ir uzstādījis “aukstos punktus” katrā teritorijā, kurā atrodas tā dzīvokļi. Tās ir vietas, kas tiek uzturētas vēsas un atvērtas iemītniekiem. Viņus apkalpo Botkyrkabyggen AB darbinieki, un viņi ir atvērti īpašās stundās.

Klimatoolu programmas projekta ietvaros tika izveidota grupa “Veselības un aprūpes administrācija”. To veidoja vides vadītājs, Klimatoolu programmas vadītājs, Health & medmāsu vadītājs un karšu un mērījumu nodaļas vadītājs no Botkyrka pašvaldības. Vēlāk tika iesaistīti arī statistikas un nekustamā īpašuma departamenti. Tās darbība izpratnes veicināšanas un sagatavotības nozīmīguma jomā lika pamatus secīgam darbam, ko veica Botkyrka pašvaldība.

2018. gada vasarā tika izveidota karstuma viļņu pārvaldības grupa, lai labāk tiktu galā ar karstuma viļņu notikumiem. Vadības grupa tiekas divas reizes nedēļā no jūlija līdz augustam. Grupā ir visu Botkyrka pašvaldības departamentu un mājokļu sabiedrības Botkyrkabyggen AB pārstāvji. Grupu darbības cita starpā ir vērstas uz to, lai biežāk apmeklētu neaizsargātākās grupas un cilvēkus.

2010. gada karstuma vilnis bija svarīgs virzītājspēks politikas lēmumiem par darbībām, kuru mērķis ir uzlabot sagatavotību karstuma viļņiem. Viena no galvenajām atziņām, kas gūta no Klimatoolu programmas, ir tā, ka liela daļa iedzīvotāju ir neaizsargāti pret karstuma viļņiem un tikai nelielai daļai ir pieejama veselības aprūpes palīdzība. Lai uzlabotu gatavību karstuma viļņiem, ir svarīgi noteikt, kurš ir atbildīgs par siltumjutīgu cilvēku informēšanu un saziņu ar tiem. Karstuma viļņu laikā informācija kopienas tīmekļa vietnē sasniedz tikai nelielu iedzīvotāju daļu. Lai sasniegtu vairāk cilvēku, kopiena apsver iespēju reklamēties vietējā laikrakstā vai organizēt informāciju sadarbībā ar namīpašniekiem. Turklāt, lai nodrošinātu noteikto procedūru ilgtermiņa efektivitāti, karstuma viļņu gatavības kontrole ir neatņemama daļa no regulārajām pārbaudēm veco ļaužu pansionātos, pansionātos un pansionātos, kā arī pirmsskolas iestādēs.

Palielinātā sagatavotība karstuma viļņiem bija dabiska pašvaldības riska pārvaldības darba daļa, un tā tika apstrādāta parastajā režīmā, nepievienojot papildu naudu. Izmaksas galvenokārt aprobežojās ar to trīs pašvaldības iedzīvotāju darba laiku, kuri bija iesaistīti Klimatoolu programmā. Pagāja 1,5 gadi, un katrs cilvēks šajā periodā pavadīja aptuveni 3 mēnešus pilna laika darbā. Kopumā izmaksas var lēst aptuveni EUR 100 000 apmērā. Agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrādes un pārvaldības izmaksas nevar noteikt ekonomiskā izteiksmē.

Kopumā Botkyrka pašvaldība uzskata, ka tā bija labāk sagatavota 2018. gada karstuma vilnim, jo problēma jau tika pieredzēta un risināta iepriekšējā 2010. gada pasākumā. Pamatojoties uz 2010. gada pieredzi, tika veikti turpmāki uzlabojumi attiecībā uz kontrolsarakstiem, personāla apmācību un ēkām.

Viens no pasākumiem, ko var aktivizēt karstuma viļņu gadījumā, ir papildu darbinieku pieņemšana darbā. 2018. gada karstajā vasarā darbinieki bieži apmeklēja mājas un biežāk rūpējās par veco ļaužu, veco ļaužu un pansionātu iemītniekiem. Pieredze liecina, ka biežāku, bet īsāku apmeklējumu dēļ darbiniekiem neradās papildu izmaksas, vairāk koncentrējoties uz to, lai iemītnieki saglabātu vēsumu, nevis uz tīrīšanu. Tādējādi papildu personāla izmaksas ir ierobežotas. Turklāt Klimatoolu programma un ar to saistītās iniciatīvas uzlaboja neaizsargātāko grupu locekļu un viņu radinieku informētību par karstuma viļņu risku.

Botkyrka ir klimata stratēģija un pielāgošanās plāns, kas attiecas arī uz karstuma viļņiem. Lai gan nav juridiska pienākuma, plānā ir sniegts stingrs ieteikums rīkoties attiecībā uz karstuma viļņu risku veselībai.

Neaizsargātības novērtējums un karstuma viļņu agrīnās brīdināšanas sistēmas modernizācija Botkyrka pašvaldībā sākās 2010. gadā un ilga aptuveni 1,5 gadus. Jaunieviestie pasākumi tiek pastāvīgi uzturēti un īstenoti praksē, kā arī regulāri pārbaudīti.

Karstuma viļņu brīdinājuma sistēma regulāri darbojas katru gadu no jūnija līdz augustam. Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz brīdinājumiem par karstuma viļņiem, tiek aktivizēti citi pasākumi.

Gunilla Isgren
Botkyrka Municipality
E-Mail: gunilla.isgren@botkyrka.se