Portugāles ārkārtas karstuma viļņu plāna darbība

Iedzīvotāju neaizsargātība pret paaugstinātu temperatūru ir atkarīga no indivīda veselības stāvokļa un sociālekonomiskajiem apstākļiem, veselības aprūpes sistēmas, konkrētās vietas un biežuma, kādā šajā vietā notiek ekstremālas temperatūras. Katrs no tiem ir sarežģīts un sarežģīts temats. Lai sekmīgi īstenotu valsts karstuma viļņu ārkārtas rīcības plānu, informācija par visiem šiem tematiem ir jāzina, jāuzrauga un vajadzības gadījumā jāveic korektīvi pasākumi.

Paaugstinātas temperatūras iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu mirstību un saslimstību. Pierādījumi, kas gūti laikrindu pētījumos Eiropas pilsētās, liecina par skaidru saikni starp paaugstinātu temperatūru un mirstību no elpošanas traucējumiem. Ir zināms, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir īpaši neaizsargāti vasaras ekstremālos laikapstākļos. Pēdējais ir saistīts ar samazinātu termoregulatīvo reakciju šajos priekšmetos un dažos gadījumos ar hronisku slimību klātbūtni, ierobežotu mobilitāti un nepietiekamu pašpietiekamību.

Klimata pārmaiņu prognozes liecina, ka dienu skaits ar ārkārtēju karstumu Portugālē palielināsies, jo pilsētu teritorijas būs jutīgākas. Ja nākotnē iedzīvotāju skaits kļūs urbanizētāks un vecāka gadagājuma cilvēku skaits turpinās pieaugt, ar karstumu saistītās mirstības jautājums, visticamāk, kļūs nopietnāks.

Portugāles karstuma viļņu ārkārtas rīcības plāna galvenais mērķis ir novērst paaugstinātas temperatūras negatīvo ietekmi uz veselību, ņemot vērā arī iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi. Tas tiek panākts, savlaicīgi sniedzot attiecīgu informāciju vietējām iestādēm, lai tās varētu veikt riska novērtējumus un piemērotus korektīvos pasākumus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. Šis plāns nosaka valsts iestāžu lomu un funkcijas valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Lai gan to centralizēti koordinē Veselības ģenerāldirektorāts, tai ir decentralizēta darbības struktūra.

Plānā paredzētie galvenie elementi un darbības ir šādi:

• Katras plāna darbībā iesaistītās iestādes lomas un atbildības noteikšana. Veselības nozarē uzdevumi un pienākumi ir saistīti ar valsts, reģionālo un pašvaldību līmeni. Plānā ir noteikti arī darbības protokoli ar citām nozarēm, piemēram, aizsardzības dienestiem (tostarp metroloģiskajiem dienestiem) un sociālajiem dienestiem.
• Ikdienas brīdinājumi plašai sabiedrībai par apdraudējuma stāvokli, kas saistīts ar ekstremālu temperatūru un karstuma viļņiem. Tiek apsvērti trīs iespējamie trauksmes līmeņi: i) zaļa, norādot normālu temperatūru attiecīgajā gada laikā; ii) dzeltena, norādot, ka temperatūra ir augsta un var nelabvēlīgi ietekmēt visjutīgāko iedzīvotāju veselību; iii) sarkans, norādot uz ārkārtīgi augstu temperatūru, kas var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz veselību.
• Katram trauksmes līmenim ir noteikti īpaši aizsardzības pasākumi, lai samazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz veselību; piemēram, sarkanā trauksmes līmeņa laikā: a) informēt iedzīvotājus, veselības aprūpes iestādes, sociālos dienestus un attiecīgos plašsaziņas līdzekļu kanālus par trauksmes līmeni un ieteikt, kādus aizsardzības pasākumus (t. i., ūdens dzeršanu) var piemērot, lai samazinātu karstuma stresu; b) uzlabot saziņas kanālus starp veselības nozari un citām nozarēm; c) savienot ar neatliekamās palīdzības dienestiem, lai veicinātu transportēšanu uz neatliekamās palīdzības vienībām slimnīcās un pagaidu vietās ar piekļuvi gaisa kondicionētājiem; d) nodrošināt, ka šajā laikposmā neaizsargātas iedzīvotāju grupas nav vienas; e) nodrošināt, ka veselības iestāžu ārkārtas reaģēšanas vienībām ir papildu jauda.
• Īpaša uzmanība neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Plānā ir noteikti dažādi apmācības un komunikācijas pasākumi, kas paredzēti neaizsargātām iedzīvotāju grupām.
• Ar karstuma radītā stresa periodiem saistītās mirstības un saslimstības monitorings.
• Ziņot veselības ministram un plašai sabiedrībai par gada laikā izstrādātajām darbībām saskaņā ar karstuma viļņu ārkārtas rīcības plānu.

Plāna izstrādē tika iesaistītas valsts, reģionālā un vietējā līmeņa valdības iestādes, un tās strādāja kopā, dažādos plāna darbības posmos uzņemoties dažādus uzdevumus. Tas attiecas arī uz veselības aprūpes speciālistiem, slimnīcām un citiem neatliekamās palīdzības darbiniekiem. Plašsaziņas līdzekļiem tiek sniegti paziņojumi par trauksmes līmeņiem un attiecīgajām nepieciešamajām riska samazināšanas darbībām. Klīnikās un citās vietās, kas paredzētas neaizsargātām grupām, piemēram, veco ļaužu pansionātos, ir plaši pieejami drukāti materiāli par to, kā samazināt riskus. Informācija ir pieejama arī tiešsaistē Veselības direktorāta tīmekļa vietnē, kā arī reģionālo veselības iestāžu tīmekļa vietnē.

Brīdināšanas sistēma ir labi pazīstama valsts līmenī, un tā ir spējusi identificēt galvenās karstuma viļņu epizodes Portugālē. To, kā tas ir samazinājis nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, ir grūtāk novērtēt, un pašlaik nav pieejama informācija.

Plāns valsts mērogā darbojas kopš 2004. gada; šajā laikposmā ir veikti dažādi pielāgojumi, lai nodrošinātu labāku īstenošanu. Viena no lielākajām izmaiņām ietvēra īstenošanas uzdevumu pārnešanu no centrālās valdības uz reģionālajām un vietējām pašvaldībām, tādējādi ļaujot veikt reālistiskākus riska novērtējumus un ātrāk reaģēt veselības aprūpes sistēmā.

Vēl viena svarīga izmaiņa bija atšķirīgu temperatūras robežvērtību ieviešana, ko izmanto, lai izraisītu izmaiņas katrā reģionā. Tomēr tā ir daļa no plāna, kas joprojām varētu gūt labumu no sīkākas informācijas. Pašreizējā karstuma viļņa (vai ārkārtēja karstuma perioda) definīcija ir balstīta uz prognozētā klimata statistisko salīdzinājumu ar klimata datiem, kas sagaidāmi par šo periodu attiecīgajā reģionā. Novērtējumu veikšana katrā reģionā, lai noteiktu robežvērtību, pamatojoties uz vietējo iedzīvotāju jutīgumu un klimatu, visticamāk, būtu efektīvāka.

Plānu pilnībā finansē Veselības ministrija. Darbinieki, kas strādā pie šā plāna, strādā arī citās primārās veselības aprūpes jomās, tāpēc ir ļoti grūti aplēst ar plānu saistītās izmaksas un resursus.

Pēc definīcijas šā plāna sniegtais labums ir nelabvēlīgas ietekmes uz veselību novēršana. Šo ieguvumu novērtēšana ir ļoti sarežģīta un vēl nav aprēķināta.

Karstuma viļņu ārkārtas rīcības plāns ir valsts plāns, ko izstrādājusi, finansējusi un īstenojusi Veselības ministrija.

Pēc 2003. gada karstuma viļņa tika izveidots Portugāles karstuma viļņa ārkārtas rīcības plāns, kas kopš 2004. gada darbojas katru gadu no maija līdz septembrim.

Tiek pieņemts, ka plānā paredzētās darbības turpināsies ilgtermiņā. Plāna pārskatīšana ir plānota 2016.–2017. gadā.

Paulo Diegues
Head of Environmental and Occupational Health Division
Directorate-General of Health
E-mail: diegues@dgs.pt