Ziemeļmaķedonijas Karstuma un veselības rīcības plāna īstenošana

Ziemeļmaķedonijas Republika ir maza (25,713 km²) sauszemes ieskauta valsts, kas atrodas Balkānu pussalas vidū Dienvideiropā. Neskatoties uz salīdzinoši nelielo platību, valstī ir daudzveidīgs klimats ar astoņiem klimatiskajiem reģioniem. Pēdējos 25 gados ir novērotas izmaiņas globālajā klimatā. Vidējās temperatūras daudzgadu svārstību analīze liecina, ka 20. gadsimta piecdesmitajos gados visās meteoroloģiskajās stacijās visā Ziemeļmaķedonijas teritorijā tika mērīta salīdzinoši augstāka gaisa temperatūra. Pēc šā perioda bija salīdzinoši aukstāks 20 gadu periods (1971.–1993. gads), savukārt turpmākajos gados gada vidējā temperatūra pastāvīgi bija augstāka nekā daudzgadu vidējā temperatūra (USAID, 2018. gads).

Kā ziņots trešajā valsts paziņojumā par klimata pārmaiņām (2014. gads), gada vidējās gaisa temperatūras atšķirības laikposmā no 1981. līdz 2010. gadam salīdzinājumā ar attiecīgo atsauces periodu (1961.–1990. gads) svārstās no 0,2 °C līdz 0,5 °C (atkarībā no atrašanās vietas). Saskaņā ar klimata scenārijiem (pamatojoties uz IPCC īpašo ziņojumu par emisiju scenārijiem) paredzamais vidējās temperatūras pieaugums gadsimta vidū (attiecībā uz 1986.–2005. gada pārskata periodu) ir attiecīgi 1 °C, 2 °C un 2,5 °C zema, vidēja un augsta līmeņa scenārijā. Tuvākajā nākotnē (2016.–2035. gada periodā) visos trijos emisiju scenārijos ir ņemts vērā vidējās temperatūras pieaugums par aptuveni 1 °C salīdzinājumā ar temperatūru atsauces periodā (1986.–2005. gadā).

HHAP mērķis ir samazināt pašreizējo un turpmāko saslimstību un mirstību, kas saistīta ar ekstremālām temperatūrām un karstuma viļņiem. Plāns un ar to saistītā brīdināšanas sistēma jo īpaši ir vērsta uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām: vecāka gadagājuma cilvēki, zīdaiņi un bērni līdz piecu gadu vecumam, hroniski slimi cilvēki, cilvēki ar lieko svaru, āra darbinieki un cilvēki, kuru sociālekonomiskais statuss padara viņus neaizsargātākus pret klimata pārmaiņu ietekmi (piemēram, bezpajumtnieki). Valsts veselības aprūpes sistēmai ir svarīga loma pielāgošanās, profilakses un reaģēšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā, lai novērstu ar klimata pārmaiņām saistītos veselības riskus:

• esošo sabiedrības veselības spēju stiprināšana agrīnai atklāšanai un adekvātai reaģēšanai;
• paredzēt tādu jaunu slimību sekas, kas varētu būt saistītas ar klimata pārmaiņām;
• Palielināt iedzīvotāju informētību par iespējamām saiknēm starp klimata pārmaiņām un veselību.

Karstuma veselības rīcības plāns (HHAP) tika pabeigts 2011. gadā, un Maķedonijas valdība to pieņēma 2012. gadā. Plāna īstenošanas ietvaros tika ieviesta termiskās veselības brīdināšanas sistēma. Sistēma joprojām darbojas un darbojas no 1. maija līdz 30. septembrim. Tās darbībā ir iesaistītas šādas struktūras:

• starpvaldību struktūra (kurā ietilpst Veselības ministrija, Sabiedrības veselības institūts, Arodmedicīnas institūts un citas attiecīgās valsts ieinteresētās personas), kas koordinē karstuma viļņu trauksmi un ir atbildīga par saistīto zaļo (vigilance), dzelteno (trauksme/sagatavotība), oranžo (siltuma viļņi) un sarkano (ārkārtas) fāžu aktivizēšanu. Tā arī koordinē ar vietējām ieinteresētajām personām īstenojamos pasākumus.
• meteoroloģiskā aģentūra, kas informē Veselības ministriju par trauksmes līmeņa pierādījumiem un operatīvi paziņo 24–48 stundu karstuma viļņu brīdinājumu, un
• sabiedrības veselības aģentūra, kas novērtē karstuma viļņu ietekmi, izmantojot noteiktus rādītājus, kā noteikts valsts karstuma viļņu plānā (SCORCH, 2020).

Brīdināšanas sistēma ir daļa no HHAP izstrādātās plašākās pieejas, un tā ietver:

• Ieteikumi, kā samazināt karstuma iedarbību veselības un sociālajās iestādēs (un īpaši aizsardzības plāni visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām);
• komunikācijas stratēģija iedzīvotāju un veselības un sociālajā jomā iesaistīto personu informēšanai par aizsardzības pasākumiem, kas jāveic karstuma viļņu laikā. Stratēģijā jo īpaši ir atsauce uz iepriekš minētajiem ieteikumiem;
• Veselības un sociālās aprūpes sistēmu sagatavotības ilgtermiņa plānošana, tostarp: personāla plānošana un apmācība, pastāvīga veselības aizsardzības uzlabošana un jaunu zaļo zonu izveide;
• Plāna uzraudzība un novērtēšana: kopā ar Université Catholique de Louvain (Beļģija) tika izstrādāta nesena aptauja (2020).
• Pieteikums Android mobilajiem tālruņiem, lai savlaicīgi nodrošinātu brīdinājumus par karstumu un veselību un saistītos ieteikumus lietotājiem.

Veselības ministrija ir iestāde, kas kopumā atbild par Veselības aprūpes rīcības plāna īstenošanu. Veselības ministrijā kopš 2007. gada jūlija darbojas Siltuma un veselības ietekmes uzraudzības komisija, savukārt 2009. gada jūnijā tika izveidota Klimata pārmaiņu un veselības komisija. Abas komisijas piedalījās HHAP sagatavošanā un sadarbojas plāna īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Klimata pārmaiņu un veselības komisija darbojas kā koordinējošā struktūra, un tā ir atbildīga par citu iestāžu iesaisti plānā izklāstīto darbību īstenošanā. Siltuma-veselības seku uzraudzības komisija pārrauga pasākumu praktisko īstenošanu, jo īpaši to pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar savlaicīgu informācijas sniegšanu iedzīvotājiem un veselības aprūpes darbiniekiem. Ieteicams, lai vajadzības gadījumā šajā Komisijā un plāna īstenošanā piedalītos cilvēki no citām attiecīgajām iestādēm. Šajā sakarā attiecīgās iestādes un citi dalībnieki ir: Sabiedrības veselības institūts un sabiedrības veselības centri, Arodveselības institūts, Krīžu pārvarēšanas centrs, Hidrometeoroloģijas institūts, Aizsardzības un glābšanas direktorāts, departamenti dzīves vides uzlabošanai pašvaldībās, Satiksmes ministrija, Darba un sociālās politikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Maķedonijas Sarkanais Krusts, Plašsaziņas līdzekļi un, visbeidzot, nevalstiskais sektors.

Pašreizējā īstenošanas posmā ir pierādījies, ka šī sadarbības pieeja darbojas efektīvi. Piemēram, lai stiprinātu gatavību krīzes situācijām un ar klimata pārmaiņām saistītām ārkārtas situācijām, pēdējās simulācijas mācības notika 2018. gada 21.^novembrī Kumanovo. Galvenās iesaistītās iestādes bija Veselības ministrija, Strumica vispārējā slimnīca (svarīgs reģionālais slimnīcu centrs), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Krīzes vadības centrs, Sarkanais Krusts, ugunsdzēsības vienības, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Pasaules Veselības organizācija. Pirms simulācijas pasākuma notika dažas sagatavošanās sanāksmes, lai noteiktu pasākuma parametrus, piemēram, paredzamos negadījumus, aktivizēšanas rādītājus ārkārtas reaģēšanas plāna aktivizēšanai, šķirošanu un pacientu satiksmes plūsmu, kā arī slimnīcu un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu darbinieku pienākumus. Simulācija ļāva iestādēm pārbaudīt vispārējo sagatavotību.

HHAP izmēģinājuma posmā (2009.–2011. gads) gūtā pieredze liecina, ka:

• informācija par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību ir jāpārtulko no zinātniskās pētniecības jomas politikas veidotājiem piemērotā valodā un laika skalā;
• ļoti svarīga ir valstu datu pieejamība par klimata pārmaiņām un ar tām saistīto ietekmi, kā arī izpratne par būtiskiem cilvēkresursu trūkumiem;
• ir jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, un to vajadzības pēc informācijas var atšķirties.

Plašākā nozīmē, kā liecina Ziemeļmaķedonijas HHAP pieredze, veselības stiprināšanai pret karstuma ietekmi būtu nepieciešams:

• maksimāli palielināt sinerģiju ar esošajiem instrumentiem un iestādēm;
• sagatavot veselības un sociālās aprūpes nozares darbaspēku reaģēšanai uz klimata pārmaiņu sekām, kas saistītas ar veselību, un stiprināt veselības aprūpes pakalpojumus, lai savlaicīgi risinātu ar klimatu saistītus notikumus;
• veicināt veselības jautājumu un ar tiem saistīto risinājumu ņemšanu vērā citās nozarēs;
• Veselības un sociālās aprūpes nozares darbaspēka spēju veidošana. Šajā sakarā tika ieviests Likums par drošību un veselības aizsardzību darbā (Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Valdības Vēstnesis Nr. 92/07), lai nodrošinātu valsts karstuma viļņu plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nolūkā aizsargāt darba ņēmēju veselību karstuma viļņu laikā.

Ziemeļmaķedonija piedalījās PVO divu gadu (2009–2011) projektā “Veselības aizsardzība pret klimata pārmaiņām”. Tā bija septiņu valstu iniciatīva (Albānija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievijas Federācija, Tadžikistāna, Ziemeļmaķedonija un Uzbekistāna), ko finansēja Vācijas Federālās vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrijas starptautiskā klimata iniciatīva. Projekta vispārējais mērķis bija stiprināt spēju izprast klimata pārmaiņu radītos veselības apdraudējumus un reaģēt uz tiem, kā arī izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz siltumapgādi un veselību. Projekta ietvaros PVO pētījums valstī parādīja, ka ir iespējams salīdzināt kaitējuma izmaksas, ko rada saslimstības gadījumu un nāves gadījumu skaita pieaugums, kas netika novērsts, ar pielāgošanās izmaksām. Tika lēsts, ka siltuma veselības pielāgošanas pasākumu gada izmaksas ir 12 miljoni vietējās valūtas vienību (VVV) salīdzinājumā ar izmaksām par kaitējumu veselībai (sakarā ar slimību gadījumu un nāves gadījumu skaita pieaugumu) 170 miljonu VVV apmērā gadā (PVO,2013. gads).

Ziemeļmaķedonijas valdība 2011. gadā apstiprināja Nacionālo veselības aprūpes rīcības plānu. Tas ir oficiāli saistīts ar stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām veselības jomā (2011. gads).

Karstuma veselības rīcības plānu valdība pieņēma 2011. gadā pēc tam, kad 2010. gada vasarā tika sekmīgi izmēģināti konkrēti siltumaizsardzības pasākumi. Plāna īstenošanas ietvaros tika ieviesta un joprojām darbojas veselības brīdināšanas sistēma.

Šobrīd nav plānots pārskatīt HHAP. Siltuma veselības brīdināšanas sistēma darbojas katru gadu no 1. maija līdz 30. septembrim. Paredzams, ka tas turpinās darboties un tiks atjaunināts.

Mihail Kochubovski
Head of Sector of Environmental Health Institute of Public Health of the Republic of North Macedonia
Str. 50 Divizija No.6 1000
Skopje
Republic of North Macedonia
E-mail: kocubov58@yahoo.com 

Ziemeļmaķedonijas Veselības rīcības plāns, Ziemeļmaķedonijas Republikas Vides veselības institūts un PVO Eiropas reģionālais birojs