Pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošana Prāgas pilsētā

Prāga atrodas Čehijas mērenā klimata zonā. Vltavas upe, garākā upe Čehijā, plūst caur Prāgas vēsturisko centru, kas agrāk bija pakļauts plūdiem.

Attiecībā uz klimata pārmaiņām lielākā paredzamā ietekme, iespējams, ir saistīta ar temperatūras izmaiņām, mitrākām ziemām, sausākām vasarām, ekstremālu nokrišņu pieaugumu un klimata mainīgumu kopumā. Nav paredzams, ka gada kopējais nokrišņu daudzums Prāgā būtiski mainīsies, taču prognozes liecina par ekstremālu notikumu pastiprināšanos (mazāks nokrišņu skaits ar intensīvākiem modeļiem, Prāgas Klimatadaptācijas stratēģija).

Čehijas Republika ir viena no valstīm, kuru visvairāk apdraud iespējamie plūdi nākotnē iespējamo postījumu apjoma un izmaksu ziņā, un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi ieguldīt pielāgošanās un pretplūdu aizsardzības pasākumos. Nopietns plūdu notikums skāra Morāvijas reģionu1997. gadā. Pēc tam 2002. gadā Prāgā notika postoši plūdi (ar 500 gadu atgriešanās periodu), kuru kopējie zaudējumi bija 24 miljardi CZK (1 miljards EUR). Šis notikums tika atzīts par vienu no dārgākajām laika apstākļu izraisītajām katastrofām pilsētas vēsturē ar smagiem infrastruktūras, mājokļu un vides bojājumiem.

2002. gada plūdi ievērojami paātrināja noturīgākas plūdu riska pārvaldības sistēmas izstrādi, lai aizsargātu Prāgas pilsētu. Tajā laikā pretplūdu aizsardzības pasākumi netika prezentēti un nosaukti par pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, jo pielāgošanās klimata pārmaiņām nebija politiskās darba kārtības temats. Apzinātie pasākumi tagad tiek uzskatīti par piemērotiem, lai palielinātu noturību pret plūdu risku, arī klimata pārmaiņu perspektīvā. Jo īpaši īstenotie pasākumi tagad var tikt galā ar plūdiem, kuru atgriešanās periods ir 500 gadi, tādējādi ievērojami palielinot Prāgas noturību pret ekstrēmiem notikumiem.

Šīs intervences mērķi veicina darbības, kas paredzētas Prāgas stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām (2020), lai samazinātu pilsētas neaizsargātību pret plūdiem. Stratēģijas darbības jo īpaši ietver: plūdu novēršana un kontrole Vltavas un Berounkas upēs un citās ūdenstecēs galvaspilsētas Prāgas teritorijā; lietusūdens apsaimniekošanas uzlabošana; tādu pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir palēnināt virszemes ūdeņu noteci no ainavas un novērst eroziju, pārveidot noklātas ūdensnecaurlaidīgas virsmas par ūdenscaurlaidīgām un puscaurlaidīgām virsmām; turpināt integrētu palieņu, ūdensteču un rezervuāru atjaunošanu; uzlabot ainavas caurlaidību un tās izmantošanu rekreācijā/atpūtā.

Pamatojoties uz 2002. gada plūdu pieredzi, plūdu kontroles pasākumi tika uzlaboti un izstrādāti, lai aizsargātu pilsētu no tādiem notikumiem kā 2002. gada plūdi (maksimālā plūsma 2002 = 5160 m3s-1), kas atbilst 782 cm ūdens līmenim ar 30 cm drošības rezervi.

Plūdu kontroles sistēmas izbūve Prāgā tika īstenota 8 posmos, no kuriem katrs attiecās uz konkrētu Vltavas upes sektoru. Pretplūdu aizsardzības pasākumu kopējais garums (stacionāras barjeras, cietas betona sienas un pārvietojamas barjeras) pēc visu posmu pabeigšanas ir aptuveni 19,255 km, no kuriem 6,925 km ir pārvietojamas barjeras.

Prāgaspretplūdu aizsardzības sistēma ir pabeigta un aizsargā lielāko daļu Prāgas no plūdiem ar 1 līdz 500 gadu atgriešanās periodu (vienīgais izņēmums ir Zbraslavas rajona aizsardzība, kur aizsardzība ir Q100 + 30 cm drošības robeža). 2022. gadā tika izsniegta būvatļauja, lai mainītu pretplūdu aizsardzības pasākumu pirmo posmu Vecrīgā, kur aizsardzības līmenis bija tikai 100. ceturksnī. Aizsardzības palielināšana tika atļauta, un tādējādi aizsardzības līmenis visā pilsētā tika vienādots (Q500 + 30 cm drošības rezerve). Tiek apsvērta arī iespēja nodrošināt aizsardzību pret plūdiem Prāgas zooloģiskajā dārzā.

Pirms šādas aizsardzības sistēmas izbūves plūdu apdraudētā teritorija Prāgā bija 57,5 kvadrātkilometri (kopā 11,6 % no pilsētas). Pēc intervences pabeigšanas iepriekš apdraudētās teritorijas kopējā platība 52,5 kvadrātkilometru apmērā kļuva aizsargāta pret plūdiem. Atlikušās teritorijas ar ierobežotu aizsardzību pret plūdiem ir Sedlec un Troja zonas un Vltavas un Berounkas upes sateces apgabali, kas nav blīvi apdzīvoti.

Lai aizsargātu pilsētu, tās iedzīvotājus un nenovērtējamo vēsturisko mantojumu no šādiem lieliem plūdiem, tika uzskatīts par nepieciešamu ieviest pelēko infrastruktūru, kā sīkāk aprakstīts turpmāk. Zaļā un zilā infrastruktūra tika plānota kā papildu atbalsts plūdu barjerām, un to uzskata par ļoti noderīgu, piemēram, lai novērstu pēkšņus plūdus, ko izraisa ārkārtēji nokrišņi.

Pelēkās pielāgošanās pasākumi (inženiertehniskā infrastruktūra), kas īstenoti, lai kontrolētu Vltavas upju plūdus, ietver:

• Stacionāras barjeras (kāpnes, dambji, zemes pilskalni, cietā betona sienas), kas izbūvētas gar Vltavas upi. Piemēram, slēgšana Čertovkā (Vecpilsētā), kas ir tērauda bīdāmās durvis, kuru garums ir 23,5 m, augstums 4,9 metri un svars 45 tonnas.
• Mobilās barjeras, ko galvenokārt izmanto vecajā vēsturiskajā centrā un daļēji apkārtējās teritorijās. Pārvietojamās barjeras uzglabā centrālajā glabāšanas zonā Dubečā un mazākās daļās Zbraslavā. Mobilo barjeru transportēšana un uzstādīšana plūdu potenciāli skartajās teritorijās ir balstīta uz Prāgas pilsētas Plūdu pārvaldības plānu. Dubečā tika uzbūvēta mācību zona mobilo barjeru uzstādīšanai. Šīs nodaļasdarbinieki tiek pastāvīgi apmācīti. Turklāt reizi gadā izvēlētajā pilsētas pretplūdu aizsardzības infrastruktūras daļā tiek veikts mobilo elementu uzstādīšanas tests.
• Citi pasākumi, piemēram, slēgšana, sūknēšanas sistēmas un drošības vārsti kanalizācijas tīklā gar Vltavas upi.

Ieviestās pretplūdu aizsardzības sistēmas panākumi tika pierādīti 2013. gada plūdu notikumā, kad liela daļa pilsētas gar Vltavas upi tika aizsargāta un applūda tikai ļoti nelielas daļas. Pēc katra plūdu notikuma tiek sagatavoti novērtējuma ziņojumi kā salīdzinoši plaši dokumenti (čehu valodā). Novērtējuma ziņojumos ir apzināti kritiskie punkti, novērtēti zaudējumi un ietverti ierosinājumi uzlabojumiem. Kopš 2013. gada Prāgā nav bijuši nozīmīgi plūdi. Tomēr plūsmas vairākas reizes sasniedza maksimālo vērtību 600 m³/sek. Zemākais brīdinājums par plūdiem tiek sasniegts pie 450 m3/sek. Ar šo brīdinājuma līmeni pretplūdu sistēma jau ir aktivizēta: transportlīdzekļi tiek evakuēti no uzbēruma, tiek slēgti plūdu vārti utt. Mpasākumi galvenokārt ir preventīvi, un netiek nodarīti nekādi zaudējumi.

Zaļie un zilie risinājumi, kas galvenokārt tiek realizēti, lai novērstu pēkšņus plūdus, sastāv no mazāku plūsmu atdzīvināšanas pilsētā, piemēram, Rokytka. Šajā gadījumā galvenais mērķis ir palēnināt noteci un samazināt cilvēku radītās izmaiņas upju gultnēs (Strems for Life Project, 10 gadu atjaunošanas projekti Prāgā). Citas zaļās stratēģijas vai pieejas ir izpētes fāzē , piemēram , Rohan salā, Perurbijas parka satekā un Trojas baseinā un Imperiālajā salā. 

Atbildība par pasākumiem aizsardzībai pret plūdiem Čehijā, kas tiek īstenoti kopš 1997. gada, ir sadalīta starp divām iestādēm valsts līmenī: Zemkopības ministrija, kas galvenokārt ir atbildīga par tehnisko pasākumu īstenošanu, un Vides ministrija, kas kopā ar dažādām nevalstiskajām organizācijām un vietējām iniciatīvām ir galvenie “zaļo” pielāgošanās pasākumu veicinātāji.

Reģionālā līmenī Prāgas rātsnams sadarbībā ar valsts uzņēmumu Povodí Vltavy ir atbildīgs par plūdu kontroles pasākumu īstenošanu Vltavas upē un mazajās ūdenstecēs. Pielāgošanās procesā , izmantojot konsultācijas , ir iesaistītas arī dažas uz vidi orientētas organizācijas un pilsoņu vietējās iniciatīvas, kas pauž ierosinājumus . Iesaistīto ieinteresēto personu vidū ir Prāgas rātsnams, skartie Prāgas rajoni, politiskie pārstāvji, Čehijas Hidrometeoroloģijas institūts, Povodí Vltavy - Vltava upes baseins un profesionāli uzņēmumi (piemēram, Hydrosoft).

Galvenās problēmas radās plūdu kontroles sistēmas uzstādīšanas apstiprināšanas un atļauju piešķiršanas procesā, un tās tika saistītas gan ar ieinteresēto personu skepticismu, gan kultūras un vēstures mantojuma iestāžu ierobežojumiem. Ierobežojošie faktori jo īpaši bija šādi:

• Jautājumi par īpašuma tiesībām un zemes attiecībām, kas atradās plānotās plūdu kontroles sistēmas teritorijā. Zemes īpašumtiesības un īpašuma attiecības bieži kavē šādu pasākumu īstenošanu, bet, lai pārvarētu šo problēmu, citu zemju privātīpašniekiem tika piedāvāta kompensācija vai apmaiņa pret citu zemi.
• Atbilstība kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanas iestāžu prasībām, jo īpaši vēsturiskajā centrā, kur mobilo plūdu kontroles pasākumu līnijai bija jābūt pēc iespējas neredzamai. Šajā gadījumā projekts bija jāmaina, jo īpaši attiecībā uz materiālu izmantošanu un vizuālo ietekmi. Piemēram, pilsētas centrā priekšroka tika dota akmens elementiem, nevis nerūsējošajam tēraudam. Dažās sekcijās betona sienas tiek aizstātas ar augsnes grāvi vai pastāvīgie elementi tiek aizstāti ar mobiliem.
• Ieguldītāju, projektētāju un vēsturiskā mantojuma iestāžu pretrunīgie viedokļi par pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu, lai saglabātu panorāmas pilsētas vēsturiskajās daļās.

Ieviestās pretplūdu aizsardzības sistēmas panākumi tika pierādīti 2013. gada plūdu notikumā, kad liela daļa pilsētas gar Vltavas upi tika aizsargāta un applūda tikai ļoti nelielas daļas. No otras puses, 2013. gada plūdi izgaismoja “vājos punktus”, piemēram, Rokytka līča sūkņu stacijas jaudu, ko plānots palielināt, pamatojoties uz šiem plūdiem. Pašlaik (2023. gadā) sūkņu stacijas jaudas palielināšanai (divas reizes lielākai par iepriekšējo) ir derīga būvatļauja, bet būvniecība vēl nav sākusies.

Īstenoto pretplūdu aizsardzības pasākumu izmaksas un ieguvumi tika aprēķināti konkrētiem notikumiem ar atšķirīgu atgriešanās periodu: plūdi 20, 50, 100 un 500 gadu garumā. Aplēstās kopējās izmaksas ir 145,94 miljoni EUR (2013. gadā), un tās ietver: plūdu kontroles sistēmas īstenošanas kopējās izmaksas (144,4 miljoni euro, 2013. gads), uzstādīšanas izmaksas vienam pasākumam (0,65 miljoni euro, 2013. gads), mobilo barjeru ikgadējās uzturēšanas un uzglabāšanas izmaksas (0,89 miljoni euro, 2013. gads).

Ieguvumi ietver lielāku iedzīvotāju drošību pret hidraulisko risku un novērstās izmaksas, kas saistītas ar īpašumu bojājumiem. Tā kā nav aizsardzības pasākumu, aplēstās izmaksas par kaitējumu īpašumam ir sīki izklāstītas turpmāk (miljonos EUR par notikumiem ar dažādiem atgriešanās periodiem (Q)):

• dzīvojamās ēkas robežās no 332 (Q20) līdz 1971 (Q500);
• infrastruktūra un rūpnieciskās ēkas diapazonā no 124 (Q20) līdz 613 (Q500);
• iekārtas, sākot no 42 (Q20) līdz 254 (Q500);
• iedzīvotāju evakuācijas, tīrīšanas un citas izmaksas, kas svārstās no 42 (20. cet.) līdz 74. cet. (500. cet.);
• vides un kultūras vērtības robežās no 38 (20. cet.) līdz 57 (500. cet.).

Atlikušās izmaksas, neraugoties uz plūdu kontroles sistēmu, tiek lēstas robežās no -410 (Q20) līdz -966 (Q500) miljoniem EUR. Kopējās novērsto postījumu neto izmaksas ir (miljonos EUR), tātad no 168 (Q20) līdz 2,003 (Q500).

Ja izmaksas un ieguvumus salīdzina katram notikumam, ir iespējams redzēt, ka ieguvumi ir lielāki nekā pasākuma izmaksas, ja atgriešanās periods ir 50 gadi (Q50) un vairāk. Ieguvumi ir nedaudz lielāki nekā izmaksas arī plūdu gadījumā 20. ceturksnī. Tomēr plūdi ar 20 gadu atgriešanās periodu 80 gadu laikā (pasākumu ilgums) varētu parādīties vairāk nekā vienu reizi, kas padarītu salīdzinājumu negatīvu.

Pat ja tiktu ņemts vērā scenārijs, kurā pasākumu paredzamajā darbības laikā (apmēram 80 gadi) būtu tikai viens 50. ceturkšņa notikums (vai notikumi ar ilgāku atgriešanās periodu, t. i., 100. un 500. ceturksnis), ieguvumi joprojām pārsniegtu izmaksas, neraugoties arī uz ikgadējām uzturēšanas un uzglabāšanas izmaksām. Pamatojoties uz aprēķiniem, var apgalvot, ka, ja rodas vismaz viens notikums ar Q50/100/500 vai Q20 apvienojumā ar citu notikumu (Q20/50/100/500) vai jebkuru citu šo notikumu kombināciju, plūdu kontroles sistēmas ieguldījumi atgriezīsies.

Pelēkās infrastruktūras, tostarp plūdu barjeru, ieviešana bija būtiska, lai efektīvi aizsargātu pilsētas centru. Pamatojoties uz veikto izmaksu un ieguvumu analīzi, tas izrādījās ļoti efektīvs ieguldījums.

Ūdens pamatdirektīva (EK 2000) un Plūdu direktīva (EK 2007) ir ES juridiskie instrumenti, kas mudināja Čehijas Republikā pieņemt tiesību aktus ūdens resursu un plūdu riska pārvaldības jomā.

Valsts līmenīpašreizējās Čehijas plūdu riska pārvaldības pamatā ir 2000. gadā valdības apstiprinātā stratēģija aizsardzībai pret plūdiem. Turklāt 2016. gadā Čehijas Republikā tika pieņemta vēl viena stratēģija aizsardzībai pret plūdu un erozijas negatīvo ietekmi, izmantojot dabā balstītus pasākumus. Tā pamatā ir koncepcija par dabā balstītu risinājumu izmantošanu, lai risinātu plūdu aizsardzības problēmu Čehijas Republikā, kas apstiprināta ar Čehijas Republikas valdības Rezolūciju Nr. 799/2010.

Tika sagatavots arī pētījums par lietus ūdens apsaimniekošanu urbanizētās teritorijās, kas izriet noprasībām, kuras noteiktas Valstsrīcības plānā par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas apstiprināts ar valdības 2017. gada 16. janvāra rezolūciju Nr. 34. Tas ir stratēģijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām Čehijas Republikas apstākļos” (2015. gads) īstenošanas dokuments.

Īpašas pielāgošanās darbības (tostarp zaļie un zilie pasākumi) ir iekļautas “Prāgaspilsētas Klimatadaptācijas stratēģijā 2020. gadam”(kuras mērķis ir samazināt pilsētas neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi: karstuma viļņi un pilsētu karstuma salas, plūdi, nepietiekama nokrišņu ūdens infiltrācija un sausums) un Prāgasklimata plānā 2030. gadam.

Turklāt ar Prāgas Padomes 2015. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 3213 un iesniedzot pieteikumu, Prāgas galvaspilsēta kļuva par “Mayors Adapt” iniciatīvas (tagad “Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā Eiropā”) dalībnieci,tādējādi akceptējot apņemšanos izstrādāt stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām un uzraudzīt un novērtēt pielāgošanās pasākumu procesu un procedūru.

Visbeidzot, pretplūdu aizsardzības pasākumi Prāgas pilsētā atbilst arī citiem valsts plānošanas instrumentiem:

• Galveno upju baseinu plāns (ES Direktīvas 2000/60/EKīstenošana), kas ir svarīgs stratēģisks dokuments ūdens resursu plānošanai. Zemkopības ministrijas 2007. gadā izdotais dokuments ietver aizsardzību pret plūdiem kā vienu no trim galvenajiem tematiem (ūdens kā vides sastāvdaļas aizsardzība, aizsardzība pret plūdiem un ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana un ūdens resursu apsaimniekošana). Dokumentā liels uzsvars likts uz preventīvo aizsardzību un atzīts, ka efektīvai aizsardzībai pret plūdiem ir nepieciešams piemērots pasākumu kopums ainavā, kas palielina dabisko ūdens aizturi, un tehniskie pasākumi, lai novērstu plūdu noteci.
• Telpiskās attīstības politika (2021), kas ir stratēģisks dokuments telpiskās plānošanas koordinēšanai. (piemēram, Telpiskais plāns Prāgā).

Pielāgošanās process Prāgas pilsētā ir nepārtraukts uzdevums. Galvenie pretplūdu aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu Prāgas pilsētu no plūdiem (inženiertehniskā infrastruktūra), tika uzbūvēti no 1997. līdz 2012. gadam. Šo pasākumu īstenošana aizņēma diezgan ilgu laiku, ieskaitot pasākumu izstrādi, projektu sagatavošanu un būvniecību. Laikposmā no 2005. līdz 2015. gadam tika īstenoti vairāki zaļie un zilie pasākumi, savukārt papildu pasākumi joprojām tiek pētīti, lai īstenotu pielāgošanās stratēģijas un plānus.

Prāgas pilsētas galvenās aizsardzības sistēmas (inženiertehniskās infrastruktūras) paredzamais darbmūžs ir aptuveni 80 gadi, savukārt zaļi zilā infrastruktūra (plūsmu atjaunošana) ir plānota uz nenoteiktu laiku.

Jaromír Kačer
Prague City Hall
Environmental Protection Department
Jungmannova 35/29
11000 Prague, Czech Republic
Tel. +420 236 004 267
E-mail: jaromir.kacer@praha.eu

Eliška Krkoška Lorencová
CzechGlobe - Global Change Research Institute, The Czech Academy of Sciences
Department of Human Dimensions of Global Change
V Jirchářích 149/6
11000 Prague, Czech Republic
Tel. +42 060 1383186
E-mail: lorencova.e@czechglobe.cz

Prāgas klimata plāns 2030. gadam

Prāgas pilsētas Klimatadaptācijas stratēģija

10 gadu atdzīvināšanas projekti Prāgā