Darba ražīguma ietekme

Darbaspēka piedāvājuma procentuālās izmaiņas, ko rada temperatūras izmaiņas nozarēs ar lielu pakļautību riskam (lauksaimniecība;
mežsaimniecība; ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; būvniecība) attiecībā pret bāzes periodu no 1965. līdz 1994. gadam

Avots: van Daalen et al., 2022

Darba aizsardzības jautājumi

Klimata pārmaiņas ietekmē darba ņēmēju drošību un veselību, paaugstinot temperatūru, pakļaujot ultravioleto starojumu, saskaroties ar patogēniem, gaisa piesārņojumu gaisā un ārpus tā un ekstremālos laikapstākļos. Tas var izraisīt augstākas veselības aprūpes izmaksas, zemāku dzīves kvalitāti un ražošanas zaudējumus (Kjellstrom et al., 2016; Dasgupta et al. 2021. gads; Dasgupta & Robinson, 2023).

Novērotā ietekme

Temperatūras izmaiņas Eiropā laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam un no 1965. līdz 1994. gadam ir izraisījušas darbaspēka piedāvājuma (t. i., darba stundu skaita) samazināšanos par 0,98 % nozarēs ar lielu pakļautību riskam (lauksaimniecība, mežsaimniecība, ieguves rūpniecība, karjeru izstrāde un būvniecība; van Daalen et al. 2022). Palielinātais karstuma stress, ar ko saskaras darba ņēmēji, samazina darba intensitāti un prasa papildu darba pārtraukumus, un galu galā noved pie produktivitātes zudumiem un ekonomiskajām sekām (Dasgupta et al. 2021. gads; Dasgupta & Robinson, 2023). Lauka pētījumā par vīnogu novākšanas darbinieku uzvedību Grieķijā tika konstatēts, ka 12 % no kopējā darba maiņas laika veidoja karstuma izraisīti neregulāri darba pārtraukumi (Ioannou et al., 2017). Siltuma ietekme uz darba ražīgumu ir vislielākā āra nozarēs, bet zaudējumi var izplatīties visā ekonomikā (Schleypen et al. 2022. gads; Dasgupta et al. 2021. gads; García-León et al. 2021).

Prognozētā ietekme

Paredzams, ka nākotnē palielināsies vairāku klimatjutīgu apdraudējumu radītais slogs darbā. Šī ietekme, visticamāk, būs neviendabīga visā Eiropā, un paredzams, ka visvairāk tiks ietekmēti reģioni, kas pašlaik ir pakļauti augstai temperatūrai. Lai gan tiek prognozēts, ka nākotnes sasilšanas negatīvā ietekme Eiropā būs mazāka nekā citos pasaules reģionos (Dasgupta et al. Tiek prognozēts, ka 2021. gadā darba ņēmēji Dienvideiropā, tostarp Kiprā, Dienvidegejas reģionā (Grieķijā), Baleāru salās (Spānijā) un Ligūrijā (Itālijā), visvairāk cietīs no paaugstināta karstuma radītā stresa riska, un paredzams, ka šajos reģionos (Dasgupta et al. 2021). Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam saskaņā ar RCP6 un bez riska mazināšanas pasākumiem karstuma radītais stress samazinās (aklimatizētu) āra darba ņēmēju fizisko darba kapacitāti Dienvideiropā vasaras mēnešos līdz 60 % no maksimālās kapacitātes. Tajā pašā laikā tiek lēsts, ka vielmaiņas ātrums samazināsies mazāk, kas nozīmē, ka cilvēki turpinās strādāt intensīvāk nekā vajadzētu, radot nopietnus veselības riskus (Ioannou et al., 2022).

Atsauces

Dasgupta, S., & Robinson, E.J.Z., 2023, The labour force in a changing climate: Pētniecības un politikas vajadzības, PLOS Climate 2. panta 1. punkts, e0000131. https://doi.org10.1371/journal.pclm.0000131

Dasgupta, S., et al., 2021, Effects of climate change on combined labour productivity and supply: empīrisks, multimodāls pētījums, The Lancet Planetary Health 5(7), e455-e465. https://doi.org/10.1016/S2542-5196(21)00170-4.

García-León, D., et al., 2021, Pašreizējā un prognozētā karstuma viļņu reģionālā ekonomiskā ietekme Eiropā, Nature Communications 12(1), 5807. https://doi.org/10.1038/s41467-021-26050-z.

Ioannou, L. G., et al., 2022, Arodsiltuma slodze āra darba ņēmējiem: Visaptverošs pārskats un metaanalīze, Temperature(9), 67-102. https://doi.org/10.1080/23328940.2022.2030634

Ioannou, L.G., et al., 2017, Time-motion analysis as a novel approach for evaluation the impact of environmental heat exposure on labour loss in agriculture workers, Temperature 4(3), 330-340. https://doi.org/10.1080/23328940.2017.1338210.

Kjellstrom, T., et al., 2016, Siltums, cilvēka veiktspēja un arodveselība: A Key Issue for the Assessment of Global Climate Change Impacts, Annual Review of Public Health 37(1), 97-112. lpp. https://doi.org/10.1146/annurev-publhealth-032315-021740.

Schleypen, J.R. u. c., 2022, Sharing the burden: klimata pārmaiņu blakusietekmes kvantitatīva noteikšana Eiropas Savienībā saskaņā ar Parīzes nolīgumu, Telpiskā ekonomiskā analīze 17(1), 67-82. https://doi.org/10.1080/17421772.2021.1904150.

van Daalen, K.R., et al., 2022, The 2022 Europe report of the Lancet Countdown on health and climate change: ceļā uz klimatnoturīgu nākotni, The Lancet Public Health 7(11), E942-E965. https://doi.org/10.1016/S2468-2667(22)00197-9.

Saites uz papildu informāciju

Darbaspēka piedāvājuma un temperatūras rādītājs Eiropā