Informācija no Pārvaldības regulas, kurā ziņots par pielāgošanos (2023., 2021. gads)

Veselības nozare ir ietverta gan Austrijas Pielāgošanās stratēģijā, gan rīcības plānā (NAS un NAP, 2017. gads). Pielāgošanās pasākumiem nevajadzētu ietvert negatīvus sociālos aspektus; bet gan samazināt riskus demokrātijai, veselībai, drošībai un sociālajam taisnīgumam.

Pielāgošanās darbības un pasākumi sabiedrības veselības jomā ietver:

• Vispārējas sabiedriskās attiecības un īpašs darbs, lai sagatavotos ārkārtējiem notikumiem vai infekcijas slimību uzliesmojumiem: Izpratnes veicināšana, sabiedrības informēšana un koordinētu neatliekamās palīdzības dienestu un atbildīgo iestāžu spēju uzlabošana, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu veselības riskus un samazinātu nāves gadījumu skaitu ārkārtēju notikumu vai infekcijas slimību uzliesmojumu gadījumos.
• Karstuma un sausuma problēmas risināšana: Samazināt karstuma radīto stresu un novērst ar klimata pārmaiņām saistīto papildu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību teritorijās, kurās ir īpaši liels karstums (piemēram, pilsētu teritorijās, kuras ietekmē karstuma salu efekts).
• Plūdu, dubļu nogruvumu, lavīnu, zemes nogruvumu un iežu nogruvumu novēršana: Saglabāt centrālo dienestu piegādes funkcijas katastrofu gadījumos un novērst letālus negadījumus, kā arī akūtu un hronisku, kā arī fizisku un garīgu ietekmi uz veselību.
• Zināšanu uzlabošana un sagatavošanās rīcībai ar patogēniem/infekciozām slimībām: uzlabot zināšanu bāzi par izmaiņām patogēnu un infekcijas slimību ieviešanā un izplatībā, kas saistītas ar klimata pārmaiņām; patogēnu, infekcijas slimību un slimību pārnēsātāju (vektoru) veidošanās un izplatīšanās apturēšana; uzlabot “jaunu un jaunradušos slimību” agrīnu atpazīšanu, diagnostiku un terapiju.
• Riska pārvaldība attiecībā uz alergēnu un toksisku sugu izplatīšanos: Alerģisku un toksisku augu un dzīvnieku izraisītas nelabvēlīgas ietekmes uz veselību novēršana/samazināšana.
• Darbs ar piesārņotājiem un ultravioleto starojumu: tādas nelabvēlīgas ietekmes uz veselību novēršana/samazināšana, ko rada ekstremālu notikumu un klimata pārmaiņu izraisītas izmaiņas eksponētībā piesārņotājiem.
• Uzraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēmu sasaiste un turpmāka attīstība: Sagatavot plašas sabiedrības, veselības aprūpes un palīdzības organizācijas ar klimata pārmaiņām saistītai ietekmei un ārkārtas situācijām, lai samazinātu/novērstu ietekmi uz veselību, izveidojot kopēju, saskaņotu uzraudzības struktūru, jo īpaši savienojot esošās sistēmas. Šai struktūrai jābūt pielāgojamai attiecīgajiem riskiem (piemēram, plūdiem, karstumam, aukstumam, patogēniem / infekcijas slimībām).
• Ar klimatu saistītu tematu iekļaušana ārstu un personāla apmācībā un tālākizglītībā medicīniskās, terapeitiskās un diagnostikas veselības aprūpes profesijās (MTDG): Palielināt ārstu un veselības aprūpes darbinieku kompetenci ar klimatu saistītu veselības jautājumu risināšanā.
• Svaiga/auksta gaisa ražošanas zonu, ventilācijas ceļu un “zaļās” un “zilās” infrastruktūras aizsardzība dzīvojamos rajonos: Mikroklimata uzlabošana blīvi apdzīvotās teritorijās, pārkaršanas un siltuma salu ietekmes novēršana un kompensācija par palielinātu bioklimatisko stresu cilvēku veselībai; nodrošināt svaiga/auksta gaisa piegādi apbūvētās teritorijās, izvairoties no karstuma radītiem veselības apdraudējumiem.
• Bioklimatiski aktīvo pasākumu pārskatīšana un (ja nepieciešams) pielāgošana attīstības plānos: Mikroklimata uzlabošana blīvi apdzīvotās teritorijās, pārkaršanas un siltuma salu ietekmes novēršana un kompensācija par palielinātu bioklimatisko stresu cilvēku veselībai; ar karstumu saistītu veselības risku novēršana.

Pielāgošanās pasākumu integrācija nozaru politikā un programmās un līdz ar to integrēšana kļūst arvien plašāka, un par piemēru var minēt praktiskus piemērus no veselības aprūpes nozares.

Otrais progresa ziņojums par pielāgošanās pasākumu īstenošanu liecina, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām ir kļuvusi intensīvāka un pasākumu īstenošanas darbības ir palielinājušās visā Austrijā. Agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēmas ir svarīgas cilvēku veselības aizsardzībai. Siltuma aizsardzības plāni ir izstrādāti federālā līmenī, kā arī lielākajā daļā federālo provinču; tie ir vērsti uz iedzīvotāju informēšanu un brīdināšanu.

Laba prakse veselības jomā adaptācijas jomā ietver:

• Rokasgrāmata: Aizsardzība pret siltumu mājās un dzīvokļos. Rokasgrāmatā ir izklāstīti pasākumi, ko var izmantot, lai panāktu energoefektīvu aizsardzību pret siltumu. Austrijas Veselības un pārtikas nekaitīguma aģentūras (AGES) ieteikumi pret karstumu, tostarp karstuma tālrunis un videomateriāli par pareizu uzturu karstumā un pārtikas nekaitīgumu vasarā.

• Pamatnostādnes par rīcības plānu attiecībā uz siltumu: Medicīnas un aprūpes iestādēm, lai izveidotu savus siltuma rīcības plānus: Pamatnostādne ir vērsta uz visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu institucionalizētiem aprūpes apgabaliem un tiem, kas ir atbildīgi par slimnīcām, aprūpes un aprūpes iestādēm. Ar ieteikumiem īstermiņa, vidēja termiņa un akūtiem pasākumiem tā palīdz organizācijām izstrādāt un izstrādāt pašām savus siltuma plānus.

Informācija no EVA ziņojuma. Klimata pārmaiņas un veselība: valstu politikas pārskats Eiropā (2022)

Tika analizēta valstu politika attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un valstu veselības stratēģijas, lai noteiktu ar klimatu saistītās ietekmes uz veselību (fiziskās, garīgās un sociālās) aptvērumu un ar to saistīto intervences pasākumu veidus. Ziņojumā sniegts Eiropas pārskats, savukārt dažādu valstu politikas aspektu ģeogrāfisko pārklājumu visā Eiropā var vizualizēt, izmantojot karšu skatītāju. Rezultāti attiecībā uz Austriju ir apkopoti šeit.

Pārskatītie politikas dokumenti:

Austrijas Klimatadaptācijas stratēģijas 1. daļa

Österreichischer Strukturplan Gesundheit 2017

Aspekti, kas aplūkoti pārskatītajos politikas dokumentos:

Resursi Observatorijas katalogā par Austriju