Informācija no Pārvaldības regulas, kurā ziņots par pielāgošanos (2023., 2021. gads)

Veselības nozare ir aplūkota Klimatadaptācijas attīstības plānā līdz 2030. gadam (NAS, 2017). Tajā ir noteikti astoņi pielāgošanās mērķi, kuru pamatā ir Igaunijas ekonomikas un administratīvās struktūras prioritārās nozares, tostarp veselības aprūpes un glābšanas spēju uzlabošana.

Viens no iedzīvotāju veselības attīstības plāna 2020.–2030. gadam apakšmērķiem ir veselību atbalstoša vide, un gatavība un elastība ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību ir norādīta kā viens no priekšnoteikumiem tā sasniegšanai. Saskaņā ar attīstības plānu ir jāņem vērā, ka nabadzīgie cilvēki ir visneaizsargātākie pret klimata pārmaiņām (piemēram, biežākas vētras un plūdi ziemā un karstie periodi vasarā), jo viņiem var trūkt līdzekļu un tīkla, lai nodrošinātos pret klimata pārmaiņu ietekmi vai mazinātu klimata riskus.

Pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei ir aplūkota Ārkārtas likumā, uz kura pamata Veselības padome ir sniegusi norādījumus, sagatavojot “epidemisko ārkārtas riska novērtējumu”. Veselības aprūpes notikuma gadījumā vadošā iestāde ārkārtas riska analīzes sagatavošanai ir Veselības padome. Ūdens likumā paredzēto darbību un plānu mērķis ir pārvaldīt iespējamās kaitīgās sekas, ko rada plūdi vairākās teritorijās, tostarp cilvēku veselības jomā.

Veselības nozares pasākumos galvenokārt uzsvērta iedzīvotāju informētības palielināšana par klimata pārmaiņu risku ietekmi uz veselību un veselības aprūpes sistēmas uzraudzības spēju uzlabošana. Risku palielināšanās dēļ ir vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai sīkāk precizētu risku būtību. Galvenie nozarē piemērotie pielāgošanās pasākumi ir informācijas, monitoringa un atbalsta sistēmu izstrāde un rīcības plānu izstrāde, lai palielinātu klimata pārmaiņu izraisīto veselības risku pārvaldības efektivitāti un veselības risku pārvaldību; un palielināt glābšanas spējas.

Klimata pārmaiņas kā horizontāls temats ir iekļautas vairākos nozaru attīstības dokumentos un attīstības plānos, kā arī ilgtermiņa stratēģijās, tostarp Iedzīvotāju veselības attīstības plānā 2020.–2030. gadam.

Vietējā un reģionālā līmenī 2022. gadā tika apstiprināti riska mazināšanas plāni, kuru mērķis ir novērst un mazināt dabisko plūdu radīto kaitējumu cilvēka veselībai, īpašumam un videi Austrumigaunijā, Rietumigaunijā un Koivas ūdensšķirtnēs. Riska mazināšanas plānu pasākumi un pamatnostādnes jāņem vērā valsts un pašvaldību attīstības plānos, plānošanas lēmumos un krīzes pārvarēšanas plānos.

Pielāgošanās darbības un pasākumi, kas vērsti uz veselības nozari, ietver:

• Informācijas, monitoringa un atbalsta sistēmu izstrāde un rīcības plānu izstrāde, lai palielinātu klimata pārmaiņu radīto veselības risku pārvaldības efektivitāti, tostarp meteoroloģisko un hidroloģisko faktoru, ainavu ugunsgrēku, ūdens kvalitātes, intensīvas ziedputekšņu izkliedes, aļģu ziedēšanas, slimību pārnēsātāju un parazītu radīto veselības risku pārvaldības efektivitāti.

Informācija no EVA ziņojuma. Klimata pārmaiņas un veselība: valstu politikas pārskats Eiropā (2022)

Tika analizēta valstu politika attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un valstu veselības stratēģijas, lai noteiktu ar klimatu saistītās ietekmes uz veselību (fiziskās, garīgās un sociālās) aptvērumu un ar to saistīto intervences pasākumu veidus. Ziņojumā sniegts Eiropas pārskats, savukārt dažādu valstu politikas aspektu ģeogrāfisko pārklājumu visā Eiropā var vizualizēt, izmantojot karšu skatītāju. Rezultāti par Igauniju ir apkopoti šeit.

Pārskatītie politikas dokumenti:

Pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plāns līdz 2030. gadam

Nacionālais veselības plāns (2009–2020)

Aspekti, kas aplūkoti pārskatītajā politikas dokumentā:

Resursi Observatorijas katalogā par Igauniju