Eiropas politika — pielāgošanās klimata pārmaiņām un veselība

Eiropas Klimata akta , kas stājās spēkā 2021. gada jūnijā, 5. pantā pielāgošanās klimata pārmaiņām ir noteikta par juridisku pienākumu ES iestādēm un dalībvalstīm, prasot tām “nodrošināt pastāvīgu progresu pielāgotiesspējas palielināšanā, noturības stiprināšanā un neaizsargātības pret klimata pārmaiņām mazināšanā saskaņā ar Parīzes nolīguma 7. pantu”. Turklāt dalībvalstu pielāgošanās rīcībpolitikās “ņemvērā attiecīgo nozaru īpašo neaizsargātību”, visās politikas jomās konsekventi integrē “pielāgošanos klimata pārmaiņām” un “jo īpaši koncentrējas uz visneaizsargātākajiem un visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un nozarēm”.

Eiropas Komisija 2021. gada februārī pieņēma paziņojumu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”. Tajā izklāstīts ilgtermiņa redzējums par to, kā ES līdz 2050. gadam kļūt par klimatnoturīgu sabiedrību, kas pilnībā pielāgota nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei, un tajā arī norādīts, ka ir vajadzīga dziļāka izpratne par klimata riskiem veselībai. Viens no galvenajiem šīs stratēģijas pasākumiem ir Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs, kamir izšķiroša nozīme, apkopojot un izplatot zināšanas par ietekmi uz veselību, kas saistīta ar klimatu, veicinot politikas izstrādi un atbalstot pielāgošanās plānošanu.

Eiropas Vides aģentūra 2024. gada martā publicēja pirmo Eiropas klimatisko risku novērtējumu (EUCRA). EUCRA novērtē būtisku ar klimata pārmaiņām saistītu ietekmi un riskus, tostarp sabiedrības veselībai, jo īpaši karstuma radītos, Eiropā, un brīdina, ka daudzi no šiem riskiem jau ir sasnieguši kritisko līmeni un varētu kļūt katastrofāli bez steidzamas un izlēmīgas rīcības. Reaģējot uz EUCRA, Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu “Klimatarisku pārvaldība cilvēku un labklājības aizsardzībai”. Tajā ir apzināti risinājumi, kas ES un tās dalībvalstu administratīvās sistēmas padara spējīgākas novērst klimata riskus, un konkrēti pasākumi skartajām kopām (tostarp veselībai), kurus Komisija turpinās īstenot. Paziņojumā uzsvērts, ka ir vajadzīgas agrīnās brīdināšanas sistēmas, uz klimatu balstīta veselības aprūpes plānošana un pētniecība par klimatiski jutīgām slimībām, vienlaikus integrējot klimatu un veselību esošajās rīcībpolitikās. Tajā par prioritāti izvirzīti gaisa kvalitātes uzlabojumi, pastiprināti karstuma veselības rīcības plāni un darba drošības un veselības aizsardzības tiesību akti. Turklāt tajā uzsvērta Eiropas Klimata un veselības observatorija, pastiprināti uzraudzības un reaģēšanas mehānismi, pārrobežu medicīniskā mobilizācija un droša piekļuve kritiski svarīgiem medicīniskiem pretlīdzekļiem, lai stiprinātu noturību pret ar klimatu saistītiem veselības apdraudējumiem.

Eiropas Komisijas politiskajās pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam ir izklāstīta Eiropas Klimatadaptācijas plāna (ECAP) izveide, kura mērķis ir uzlabot dalībvalstu sagatavotības un plānošanas spējas, vienlaikus nodrošinot regulārus zinātniski pamatotus riska novērtējumus. ECAP pievērsīsies Eiropadomes aicinājumam klimata risku pārvaldībā izmantot visaptverošu, visu apdraudējumu un visas sabiedrības pieeju. Papildus citām pamatiniciatīvām ECAP ir svarīgs plašākas politikas programmas elements, un tā mērķis ir aizsargāt Eiropas produktivitāti, drošību un labklājību un uzlabot tās konkurētspēju. Eiropas Komisija plāno pieņemt ECAP politikas paketi 2026. gada otrajā pusē. Šajā plānā tiks novērtēta klimata ietekme un riski tādās nozarēs kā infrastruktūra, enerģētika, ūdens, pārtika un zeme gan pilsētās, gan lauku apvidos, un tiks pētīti stimuli dabā balstītiem risinājumiem. Turklāt Komisijas mērķis ir palielināt noturības finansējumu un stratēģiski piesaistīt publiskos resursus, lai pilnībā izmantotu privātā sektora investīcijas noturībā. ECAP darbosies kopā ar citām Komisijas iniciatīvām, tostarp Ūdens noturības stratēģiju, Konkurētspējas kompasu un ES Sagatavotības Savienības stratēģiju.

2025. gada martā pieņemtajā ES Sagatavotības Savienības stratēģijā klimatiskie riski ir noteikti kā viens no pašreizējiem apdraudējumiem. Tajā uzsvērts, ka šie riski ir jāparedz un jānovērš, tos visaptveroši novēršot un apsverot, kā tie mijiedarbojas un rada viļņveidīgu ietekmi. Tā plāno veikt detalizētu novērtējumu par riskiem un apdraudējumiem dažādās nozarēs ES. Stratēģijas mērķis ir ES rīcībpolitikās veidot noturību, padarot tās spēcīgākas pret klimata problēmām, lai novērstu turpmākas krīzes. Papildus atsaucei uz ECAP tā apņemas novērst nepilnības apdrošināšanas segumā. Eiropas Komisija, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas un citu attiecīgo iestāžu ieteikumus, izskatīs risinājumus, lai Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu labāku apdrošināšanu pret klimata riskiem.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu galvenā atbildība par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu ir dalībvalstīm. Tāpēc ES veselības politika papildina valstu politiku un nodrošina veselības aizsardzību visās ES politikas jomās. Piemēram, lai stiprinātu sagatavotību veselības apdraudējumiem un reaģēšanas koordināciju uz tiem, ES 2022. gadā pieņēma Regulu 2022/2371 par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu 1082/2013/ES. Tas sniedz ES spēcīgas un visaptverošas pilnvaras koordinācijai un sadarbībai, lai efektīvāk reaģētu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem gan ES, gan ES dalībvalstu līmenī. Tās mērķis ir stiprināt prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānošanu; pastiprināt epidemioloģisko uzraudzību un pārraudzību; uzlabot datu ziņošanu; un stiprināt ES koordināciju.

Eiropas Komisija veido spēcīgu Eiropas veselības savienību, lai vēl vairāk uzlabotu nopietnu pārrobežu apdraudējumu koordināciju, tostarp tādu, kas saistīti ar vides un klimatiskajiem apstākļiem. Paziņojumā teikts:  Veidojot Eiropas veselības savienību – sagatavotību un noturību,Eiropas veselības savienība balstās uz ES kopīgajiem centieniem saskaņot attiecības ar dabisko vidi, iesaistoties dažādos un ilgtspējīgākos ekonomikas izaugsmes modeļos. cīnīties pret klimata pārmaiņām un rast veidus, kā tām pielāgoties; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana; uztura un dzīvesveida uzlabošana; vides piesārņojuma samazināšanai un likvidēšanai būs pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselību.

Programma “ES – veselībai” irlīdz šim lielākā ES veselības programma, kas ieguldīs 5,3 miljardus eiro darbībās ar ES pievienoto vērtību, papildinot ES valstu politiku un īstenojot vienu vai vairākus programmas “ES – veselībai” mērķus. Programmas mērķis ir uzlabot un veicināt veselību Savienībā, aizsargāt Savienības iedzīvotājus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, uzlabot zāles, medicīniskās ierīces un krīzē būtiskus produktus un stiprināt veselības aprūpes sistēmas. Programmas “ES – veselībai” mērķis cita starpā ir “sekmēt klimata pārmaiņu un vides degradācijas negatīvās ietekmes uz cilvēka veselību novēršanu”, nodrošinot finansējumu atbalsttiesīgajiem subjektiem. Programmas mērķi tiks sasniegti, nodrošinot augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni visās Savienības rīcībpolitikās un darbībās, attiecīgā gadījumā ievērojot pieeju “Viena veselība”.

2021. gadā izveidotā Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) ES gatavības un reaģēšanas spējas nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā paceļ jaunā līmenī un būs svarīgs elements spēcīgākas Eiropas veselības savienības izveidē. HERA, kuras budžets 2022.–2027. gadam ir 6 miljardi EUR, strādā pie tā, lai novērstu un atklātu ārkārtas situācijas veselības jomā, tostarp klimata pārmaiņu izraisītas ārkārtas situācijas, un ātri reaģētu uz tām. Tas darbojas divos režīmos: Pirms veselības krīzes – “sagatavotības posmā” – HERA cieši sadarbosies ar citām ES un valstu veselības aģentūrām, nozari un starptautiskajiem partneriem, lai uzlabotu ES gatavību ārkārtas situācijām veselības jomā. Sabiedrības veselības ārkārtas situācijas gadījumā ES līmenī HERA ātri pārslēdzas uz ārkārtas operācijām, ātri pieņemot lēmumus un aktivizējot ārkārtas pasākumus.

Konkrētos veselības jautājumos ES farmācijas stratēģijas (2023. gads) mērķis ir pārskatīt tiesību aktus farmācijas jomā, lai stiprinātu vides riska novērtēšanas prasības un zāļu lietošanas nosacījumus un izvērtētu inovatīvu zāļu iniciatīvas ietvaros veiktās pētniecības rezultātus.

Komisijas 2023. gada jūnija paziņojumā par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai klimata pārmaiņas minētas kā garīgās veselības problēmas veicinošs faktors. Tajā arī uzsvērts, ka jaunieši ir ļoti noraizējušies par klimata pārmaiņām un ka daudzi no viņiem uzskata savu nākotni par biedējošu.

Lai stiprinātu Eiropas aizsardzību pret infekcijas slimībām, 2005. gadā tika izveidots Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC). ECDC atbild par zinātniskiem pierādījumiem un riska novērtējumiem attiecībā uz infekcijas slimībām, tostarp tām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Eiropas valstis ziņo ECDC datus no savām uzraudzības sistēmām. Saskaņā ar Regulu 2022/2371 tiks atjaunināts to slimību saraksts, par kurām ES līmenī jāpaziņo ECDC, ļaujot laikus atklāt slimības, tostarp tās, kas saistītas ar klimata pārmaiņām.  ECDC izstrādāja Eiropas Vides un epidemioloģijas (E3) tīklu, kas nodrošina meteoroloģisko apstākļu reāllaika uzraudzības rīkus, lai novērtētu ūdens pārnēsātu slimību un vektoru pārnēsātu slimību risku, kā arī citus riska novērtēšanas rīkus. Turklāt ECDC un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) kopīgi koordinē VectorNet, tagad tā trešajā atkārtojumā (2019.–2024. gads), kas ir platforma, kura atbalsta datu vākšanu par vektoriem un patogēniem vektoros, kas saistīti gan ar dzīvnieku, gan cilvēka veselību. Tas atvieglo datu apmaiņu par posmkāju slimību vektoru ģeogrāfisko izplatību Eiropā.

Eiropas Vides aģentūra kopā ar Eiropas Komisiju vada Eiropas Klimata un veselības novērošanas centru. Tas sniedz politikas veidotājiem stabilu un neatkarīgu informāciju par vidi, tostarp par klimata apdraudējumu tendencēm un prognozēm un to ietekmi uz cilvēka veselību.

2023. gadā izveidotā starpaģentūru darba grupa “Viena veselība” irpiecu Eiropas Savienības aģentūru kopīga iniciatīva, kurām ir tehniskas un zinātniskas pilnvaras vides ilgtspējas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā: EVA, ECDC, EFSA, Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA). Starpaģentūru darba grupas “Viena veselība” rīcības satvara (2024-26) mērķis cita starpā ir uzlabot aģentūru spēju labāk novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz infekcijas slimību gadījumiem, izmantojot kopīgas darbības un zināšanu apmaiņu.

Citas ES aģentūras, kas arvien vairāk iesaistās klimata pārmaiņu un veselības jautājumu risināšanā, ir Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound).

Daudzas citas ES politikas jomas netieši pievēršas ar klimata pārmaiņām saistītajai ietekmei uz veselību. Piemēram, ES gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķrādītāji saskaņā ar Nulles piesārņojuma rīcības plānu tieši palīdz mazināt elpošanas orgānu un sirds un asinsvadu slimības, ko saasina klimata pārmaiņas. Turpmākiem pasākumiem rūpniecisko emisiju un transporta emisiju regulēšanai būs ievērojami papildu ieguvumi veselības jomā. Renovācijas viļņa mērķis ir padarīt ēkas energoefektīvākas, atzīstot, ka cilvēki slikti izolētās un aprīkotās ēkās ir vairāk pakļauti hipotermijai ziemā un karstuma stresam vasarā, jo īpaši tad, ja viņi pieder neaizsargātām grupām. 2024. gadā pieņemtajā Dabas atjaunošanas regulā ir uzsvērts, ka ekosistēmu atjaunošana palīdz sasniegt Savienības mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka pilsētu zaļās zonas un pilsētu koku vainagu projekcija pilsētu ekosistēmu teritorijās visā valsts teritorijā neizraisa neto zudumu. Satvars “Viena veselība” ir būtisks, lai pievērstos klimata pārmaiņu, biodaudzveidības zuduma un cilvēku veselības mijiedarbībai. Lai mazinātu jaunos veselības apdraudējumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, ir būtiski stiprināt starpnozaru sadarbību starp veselības, vides un lauksaimniecības nozarēm.

Saskaņā ar Direktīvu par kritisko vienību noturību, kas stājās spēkā 2023. gada janvārī, dalībvalstīm būs jāidentificē kritiskās vienības no pamatpakalpojumu saraksta dažādām nozarēm, tostarp veselības nozarei, ar izplatīšanu, ražošanu, veselības aprūpes sniegšanu un medicīniskajiem pakalpojumiem, un jāveic pasākumi, lai uzlabotu to noturību pret dažādiem apdraudējumiem, tostarp riskiem sabiedrības veselībai vai dabas katastrofām.

Savienības civilās aizsardzības mehānisma mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES valstīm un 10 iesaistītajām valstīm, lai uzlabotu katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām. Tā piemēro kopīgu pieeju, lai apvienotu pirmās palīdzības sniedzēju zināšanas un spējas, izvairītos no palīdzības centienu dublēšanās un nodrošinātu, ka palīdzība atbilst skarto personu vajadzībām, ja ārkārtas situācija pārsniedz atsevišķas valsts reaģēšanas spējas. Īsā laikā var mobilizēt specializētas vienības un aprīkojumu izvietošanai Eiropā un ārpus tās.

Ar DDVA pamatdirektīvu tiek ieviesti pasākumi, lai veicinātu darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu darbā. Tā veicina visu to arodrisku novēršanu, kas darba devēju darbā var rasties no visām saimnieciskās darbības nozarēm (publiskām vai privātām) un kas var ietekmēt darba ņēmējus un trešās personas.

ES ilgtspējīga finansējuma taksonomijas mērķis ir nodrošināt veselīgāku un klimatnoturīgāku dzīves vidi, novirzot vairāk privāto ieguldījumu vides ziņā ilgtspējīgās darbībās, tostarp attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.

“Apvārsnis Eiropa” ir ES galvenā pētniecības un inovācijas finansēšanas programma līdz 2027. gadam. Ar 95,5 miljardu eiro budžetu tā risina klimata pārmaiņu problēmu, palīdz sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un veicina ES konkurētspēju un izaugsmi. Tā piedāvā daudzas finansējuma iespējas pētniecībai un inovācijai saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību, jo īpaši tā dēvētās veselības kopas ietvaros. Seši pašreizējie Eiropas pētniecības un inovācijas projekti ir vērsti uz klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību un sadarbojas klimata un veselības kopā, lai palielinātu ar klimatu, veselību un politiku saistītās ES finansētās pētniecības ietekmi uz sabiedrību un politiku.

Vēl viena svarīga pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļa ir tā dēvētās ES misijas — apņemšanās risināt būtiskas sabiedrības problēmas —, kas ietver ES misiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp sabiedrības pārveidi. Tā budžets ir 673 miljoni eiro, un tā mērķis ir atbalstīt ES reģionus, pilsētas un vietējās pašvaldības to centienos veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Līdz šim uzdevumu hartu ir parakstījušas 312 reģionālās un vietējās pašvaldības. Misijas “Klimatneitrālas un viedas pilsētas” mērķis ir veicināt taisnīgu pārkārtošanos, lai uzlabotu cilvēku veselību un labbūtību, sniedzot papildu ieguvumus, piemēram, uzlabotu gaisa kvalitāti vai veselīgāku dzīvesveidu, uzsverot svarīgo saikni starp pielāgošanos klimata pārmaiņām, to mazināšanu un veselību.

Eiropas Komisija pašlaik izstrādā Stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu klimata un veselības jomā, kas ir turpinājums 2024. gada februārī notikušajaikonferencei “Pētniecības perspektīvas par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību”. Šīs iniciatīvas mērķis ir mazināt plaisu starp pētniecību un politikas īstenošanu, nodrošinot, ka jaunas zinātniskas atziņas tiek pārvērstas efektīvās sabiedrības veselības intervencēs.

Informācija par pētniecības projektiem, kas finansēti no pašreizējām un iepriekšējām ES pamatprogrammām, ir pieejama Novērošanas centra resursu katalogā.