All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodies
An official website of the European Union | How do you know?
Environmental information systems
LV
Klimata pārmaiņas ietekmē visus eiropiešus, taču to ietekme nav vienādi jūtama. Vislielāko risku rada vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, grūtnieces un personas ar jau esošām veselības problēmām, savukārt sociāli un ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošas grupas arī ir īpaši neaizsargātas. Lai novērstu šīs atšķirības, ir vajadzīga noturīga infrastruktūra, stabila veselības aprūpes sistēmas sagatavotība un mērķorientēti pielāgošanās pasākumi, kas par prioritāti izvirza un aizsargā visneaizsargātākos iedzīvotājus.
Klimata pārmaiņas ietekmē visus eiropiešus, bet ietekmes līmenis sabiedrībā ir atšķirīgs. Vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, grūtnieces un indivīdi ar iepriekš pastāvējušām veselības problēmām ir vieni no tiem, kurus visvairāk apdraud ar klimatu saistīta ietekme uz veselību. Sociāli un ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošas iedzīvotāju grupas, tostarp tās, kurām ir zemāki ienākumi, izglītība vai piekļuve veselības aprūpei, arī saskaras ar paaugstinātu neaizsargātību, jo tām var būt mazāka spēja pielāgoties ar klimatu saistītiem riskiem vai atgūties no tiem. Āra darbinieki un cilvēki, kas dzīvo blīvi būvētās pilsētu teritorijās, kur siltumsalas var paaugstināt vietējo temperatūru par vairākiem grādiem, arī ir neaizsargāti.
Karstuma viļņi ir vissmagākais un izplatītākais ar klimatu saistītais veselības apdraudējums Eiropā (EVA, 2024). Ekstrēmu karstuma notikumu biežums, ilgums un intensitāte pieaug, pēdējās vasarās izraisot desmitiem tūkstošu pārmērīgu nāves gadījumu (EVA, 2024). Turklāt daudzas slimnīcas, skolas un veselības aprūpes iestādes atrodas karstuma vai plūdu riska zonās — aptuveni 46 % slimnīcu un 43 % skolu atrodas teritorijās, kas ir vismaz par 2 °C siltākas nekā to apkārtne, savukārt aptuveni 10 skolas un 11 % slimnīcu atrodas plūdu riska reģionos (Eiropas Klimata un veselības novērošanas centrs, 2022). Dienvideiropu un Centrāleiropu, tostarp tādas valstis kā Itālija, Grieķija un Spānija, īpaši ietekmē siltuma iedarbība, iedzīvotāju novecošana un augsti urbanizācijas rādītāji.
Ar klimatu saistīta eksponētība bieži vien sakrīt ar sociālo nevienlīdzību, kas nozīmē, ka personas, kuras jau ir nelabvēlīgā situācijā, uzņemas nesamērīgu daļu no veselības riskiem. Pielāgošanās pasākumos šīs atšķirības bieži vien netiek ņemtas vērā vai arī tie nesasniedz grupas, kurām tas visvairāk nepieciešams (EVA, 2025). Tā kā Eiropas iedzīvotāji turpina novecot un pilsētu teritorijas paplašinās, arvien steidzamāk ir jāpievēršas neaizsargāto grupu apdraudējumam. Būtiski soļi ir veselības aprūpes sistēmas sagatavotības stiprināšana, ēku un infrastruktūras noturības uzlabošana un sociālās neaizsargātības integrēšana klimatadaptācijas plānošanā. Pilsētu zaļo zonu uzlabošanai, pieejamu dzesēšanas iespēju nodrošināšanai un resursu novirzīšanai kopienām ar zemiem ienākumiem un marginalizētām kopienām būs izšķiroša nozīme, lai mazinātu nevienlīdzīgu eksponētību un aizsargātu veselību mainīgā klimatā.
Saistītie resursi
Atsauces
Language preference detected
Do you want to see the page translated into ?
Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.