Atlantijas okeāna reģions

Reģiona valstis

Atlantijas reģiona sadarbības zona aptver Eiropas rietumu daļas valstis, kas robežojas ar Atlantijas okeānu. 2021.–2027. gada sadarbības apgabals aptver iepriekšējās Interreg programmas teritoriju (Portugāles, Spānijas, Francijas, Īrijas, Kanāriju salu autonomā apgabala piekrastes reģioni), izņemot Apvienoto Karalisti*. Turklāt tajā ir iekļauti vēl divi Spānijas reģioni (Andalūzija un Larjoha). Karti , kurā salīdzinātas vecās un jaunās robežas , var apskatīt šeit.

* No Apvienotās Karalistes izstāšanās līguma stāšanās spēkā 2020. gada 1. februārī saturs no Apvienotās Karalistes vairs netiks atjaunināts šajā tīmekļa vietnē.

Politikas satvars

1.    Starpvalstu sadarbības programma

Interreg VI B Atlantijas reģiona programma (2021–2027), ko Eiropas Komisija oficiāli apstiprināja 2022. gada 8. septembrī, atjauno saistības ar Atlantijas okeāna reģioniem atbalstīt inovatīvas iniciatīvas, kas veicina šīs teritorijas izaugsmi, risinot kopīgas pārrobežu problēmas, īstenojot kopīgas darbības, apmainoties ar labu praksi un sniedzot ieguldījumu jaunās vai pašreizējās rīcībpolitikās. Tajā ir noteiktas četras prioritātes:

1. Zilā inovācija un konkurētspēja (“viedāka Eiropa”)
2. Zilā un zaļā vide (“zaļāka Eiropa”)
3. Zils ilgtspējīgs tūrisms un kultūra (“Sociālā Eiropa”)
4. Labāka sadarbības pārvaldība (“Interreg mērķis”)

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir īpaši apsvērta saskaņā ar 2. prioritāti un ar konkrēto mērķi: “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska novēršanu, izturētspēju, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas”. Konkrētais mērķis arī veicina Atlantijas okeāna baseina stratēģijas īstenošanu, atbalstot darbības, kas iekļautas Atlantijas reģiona rīcības plāna 2.0 IV pīlārā (sk. šīs lapas 2. iedaļu “Makroreģionu stratēģijas”). Paredzams, ka programma palielinās spēju identificēt, novērst un pārvaldīt riskus, labāk iesaistot iedzīvotājus un publiskās iestādes un stiprinot pārvaldības sistēmu. Ņemot vērā to, ka sadarbības zonā ir liela piekrastes un piekrastes teritoriju procentuālā daļa, programmā īpaša uzmanība ir pievērsta piekrastes un jūras riskiem, veicot darbības, kuru mērķis ir stiprināt piekrastes noturību un zilās ekonomikas inovāciju. Pielāgošanās tiek panākta arī ar 1. prioritāti (zilā inovācija un konkurētspēja), uzlabojot inovācijas spējas un digitalizāciju. Turklāt pielāgošanās klimata pārmaiņām ir minēta arī 3. prioritātē (attīstīt zilo ilgtspējīgo tūrismu) un 4. prioritātē kā transversāls jautājums, jo pielāgošanās, visticamāk, gūs labumu no daudzlīmeņu pārvaldības un transnacionālām pieejām.

Iepriekšējās Interreg V B Atlantijas reģiona programmas (2014–2020) mērķis bija īstenot risinājumus reģionālām problēmām inovācijas, resursefektivitātes, vides un kultūras vērtību jomā, lai nodrošinātu labāku dzīves kvalitāti Atlantijas reģiona teritorijā.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām tika iekļauta 3. prioritātē (inovācijas un konkurētspējas stimulēšana) un saistītajā 3.1. mērķī “Riska pārvaldības sistēmu stiprināšana”. Programmas sasniegtie rezultāti ietvēra uzlabotu sadarbību, kas palīdz samazināt riskus un to ietekmi un stiprināt iedzīvotāju un vides drošību, stiprinot Atlantijas reģiona izturētspēju un plānošanas spējas vietējā un reģionālā līmenī.

2.     Makroreģionu stratēģijas

Lai gan reāla makroreģionālā stratēģija nav izstrādāta, Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģija darbojas kā satvars transnacionālai ekonomiskajai un sociālajai sadarbībai. Stratēģija attiecas uz to ES dalībvalstu piekrasti, teritoriālajiem un jurisdikcijas ūdeņiem, kurām ir Atlantijas okeāna piekraste, to tālākajām teritorijām, kā arī starptautiskajiem ūdeņiem. Stratēģijai pievienotajam Atlantijas reģiona rīcības plānam 2013.–2020. gadam 2017. gadā tika veikta vidusposma pārskatīšana, kuras rezultātā tika pieņemts pārskatīts Atlantijas reģiona rīcības plāns 2.0. Tās galvenais mērķis ir atraisīt zilās ekonomikas potenciālu Atlantijas okeāna reģionā, vienlaikus saglabājot jūras ekosistēmas un veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu. Rīcības plānā atzīts, ka zilā ekonomika var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas, veicinot dabā balstītus risinājumus un uzlabojot ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir īpaši aplūkota rīcības plāna 2. pīlārā: “Veselīgs okeāns un noturīgas piekrastes” un 6. mērķis: “Spēcīgāka piekrastes noturība”.

Perifēro piejūras reģionu konferences (CPMR) Atlantijas loka komisija aptver lielāko daļu reģionu, kas piedalās Atlantijas reģionā. Darbs Atlantijas loka komisijā veicina koordināciju starp Eiropas, valstu un reģionālo līmeni, veicinot Eiropas politikas īstenošanu Atlantijas loka reģionā. Komisijas Atlantijas reģiona stratēģijas darba grupa ietekmē Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijas stratēģisko ievirzi, uzrauga tās īstenošanu attiecīgajās teritorijās un sniedz ieguldījumu tās rīcības plāna pārskatīšanā.

Atlantijas okeāna makroreģiona izpētes darba grupa ir vieta, kur Atlantijas okeāna reģioni var izpētīt iespējas Atlantijas okeāna makroreģionālās stratēģijas pieņemšanai. Vajadzība stimulēt pielāgošanās pasākumu ilgtspējas dimensiju Atlantijas okeāna reģionā, jo īpaši piekrastes teritorijās, kur riski ir izplatīti, ir uzsvērta 2021. gada politiskajā deklarācijā, ko apstiprināja Atlantijas loka komisijas dalībvalstu reģioni.

3.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

OSPAR “Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā” aptver plašāku teritoriju nekā ES Atlantijas reģiona transnacionālais reģions, tostarp vēl trīs Atlantijas reģionus (Ķeltu jūras, Biskajas līcis un Pireneju pussalas piekraste un Atlantijas okeāna plašākā daļa), kā arī divus citus reģionus: Ziemeļu Ledus ūdeņi un Lielā Ziemeļjūra. Piecpadsmit Ziemeļaustrumu Atlantijas reģiona valstu valdības un ES ir daļa no OSPAR konvencijas. Saskaņā ar OSPAR konvenciju klimata pārmaiņas (un okeānu paskābināšanās) tiek risinātas kā transversāls jautājums attiecībā uz zināšanu radīšanu, ietekmes uzraudzību un pārvaldības iespēju izstrādi ar mērķi palielināt ekosistēmu noturību. 2019. gadā OSPAR izveidoja starpsesiju korespondences grupu okeānu paskābināšanās jautājumos (ICG-OA).

4.      Pielāgošanās stratēģijas un plāni

Ziemeļaustrumu Atlantijas reģiona vides stratēģija (NEAES) 2030. gadam 2010.–2030. gadam tika pieņemta 2021. gada 1. oktobrī, veicot OSPAR iepriekšējās stratēģijas augsta līmeņa pārskatīšanu. Lai gan tā nav stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām, stratēģijas redzējums ir panākt tīru, veselīgu un bioloģiski daudzveidīgu Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu, kas ir produktīvs, ilgtspējīgi izmantots un noturīgs pret klimata pārmaiņām un okeānu paskābināšanos. Četri stratēģiskie mērķi attiecas uz klimata pārmaiņām, pievēršoties tādiem jautājumiem kā noturība (5. stratēģiskais mērķis), informētība (10. stratēģiskais mērķis), pielāgošanās (11. stratēģiskais mērķis) un mazināšana (12. stratēģiskais mērķis). Līgumslēdzējas puses ir vienojušās īstenot NEAES 2030 stratēģiju, izmantojot īstenošanas plānu. Īstenošanas plānu papildina OSPAR pasākumu un rīcības programma (DP),kas ir visaptverošs un integrējošs instruments plānošanas un izstrādes atbalstam un pasākumu un darbību īstenošanas progresa izsekošanai. Lai jūras padarītu noturīgas pret klimata pārmaiņām un okeānu paskābināšanos, OSPAR īstenos vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzraudzīt un novērtēt pašreizējo un prognozēto ietekmi un reaģēt uz to, kā arī izstrādāt reģionālu pieeju dabā balstītu risinājumu piemērošanai oglekļa uzglabāšanai un klimatnoturībai.

5.     2014.–2020. gada periodā finansēto projektu piemēri

Turpmāk sniegti Atlantijas reģiona programmas 2014.–2020. gadam finansēto projektu piemēri.

Projekts MyCOAST  (Koordinētā Atlantijas okeāna piekrastes operatīvā okeanogrāfijas observatorija) (2017.–2021. gads) ir stiprinājis piekrastes monitotoringa un prognozēšanas rīku transnacionālo perspektīvu. Datu pārvaldības darbības veicina atklātu un bezmaksas informācijas apmaiņu un sadarbspēju starp piekrastes novērošanas centriem un kopējām Eiropas datu sistēmām (EMODnet, Copernicus INSTAC, SeaDataNet). Riska pārvaldības instrumenti tika kopīgi izstrādāti un apstiprināti. Galvenie dalībnieki, kas iesaistīti piekrastes risku pārvaldībā un novēršanā, atbalstīja šo attīstību kopā ar galvenajiem dalībniekiem, kas atbild par ūdens kvalitātes jautājumu pārvaldību, un tiem, kas atbild par kuģošanas drošības pārvaldību un reaģēšanu uz piesārņojuma incidentiem.

Turklāt projekts atbalsta izpratnes palielināšanu par šiem riskiem Atlantijas okeāna reģionā un palīdz apzināt un veicināt iespējas privātajam sektoram, piemēram, saistībā ar akvakultūru, kuģniecību un vēja enerģijas piegādātājiem.

PRIMROSE  (Predicting risk and impact of harmful events on the aquaculture sector) projekts (2017-2020) sniedza zināšanas risku pārvaldībai. Minētie riski cita starpā ir saistīti ar klimata apdraudējumiem akvakultūras nozarē, radot sistēmu transnacionālai īstermiņa un vidēja termiņa riska prognozei un ilgtermiņa novērtējumam par klimata ietekmi uz kaitīgo aļģu ziedēšanu un patogēniem.  Projekts nodrošināja tīmekļa portālu, kas palīdz prognozēt kaitīgu aļģu ziedēšanas notikumu risku un ietekmi, nodrošinot svarīgu instrumentu Eiropas akvakultūras nozarei. 10 projekta partneri ir akadēmiskās pētniecības organizācijas visās piecās Atlantijas reģiona programmā iesaistītajās valstīs un zivsaimniecības un akvakultūras nozares pārstāvji Apvienotajā Karalistē un Spānijā. Lai gan pielāgošanās jautājums nav skaidri aplūkots, klimata pārmaiņas ir viens no jūras ekosistēmu noslogojumiem, kas tiek aplūkots arī saistībā ar invazīvo sugu radītajām problēmām.

Risk-AquaSoil  (Atlantijas riska pārvaldības plāns attiecībā uz ūdeni un augsni) projekta (2017.–2019. gads) mērķis bija izstrādāt visaptverošu pārvaldības plānu un kopīgu iniciatīvu attiecībā uz klimata riskiem, kas saistīti ar augsni un ūdeni, lai uzlabotu Atlantijas okeāna lauku apvidu noturību. Pārvaldības plāns ietver agrīnās brīdināšanas un diagnostikas pakalpojumu izstrādi. Tā aptver arī inovatīvu stratēģiju (izmēģinājuma darbību) izstrādi un testēšanu labākai augsnes un ūdens apsaimniekošanai, ņemot vērā ar klimata pārmaiņām saistītos riskus. Ieinteresētās personas un vietējās kopienas tika iesaistītas apmācības un spēju veidošanas pasākumos, riska pārvaldības un kaitējuma kompensācijas sistēmās.