Baltijas jūra

Reģiona valstis

Baltijas jūras sadarbības zona sniedzas no Eiropas centrālajām daļām līdz galējai ziemeļu perifērijai. 2021.–2027. gada sadarbības apgabals ietver gandrīz visu iepriekšējās Interreg programmas teritoriju (Dāniju, Igauniju, Somiju, Ziemeļvāciju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Zviedriju, Norvēģiju), izņemot iepriekš iekļautos Krievijas*, Baltkrievijas* un Norvēģijas ziemeļu teritoriju apgabalus.

*No 2022. gada 8. marta ir apturēta transnacionālā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju.

Politikas satvars

1.     Starpvalstu sadarbības programma

Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas (2021–2027), ko ES Komisija apstiprināja 2022. gada 2. jūnijā, mērķis ir praksē īstenot inovatīvus, ūdensviedus un klimatneitrālus risinājumus, īstenojot transnacionālu sadarbību. BJR programmā galvenā uzmanība tika pievērsta četrām prioritātēm:

1. Inovatīva sabiedrība
2. Ūdens resursu ziņā vieda sabiedrība
3. Klimata ziņā vieda sabiedrība
4. Sadarbības pārvaldība

Pielāgošanās klimata pārmaiņām daļēji ir ietverta 2. prioritātē (ūdens resursu ziņā vieda sabiedrība) un ar to saistītajos mērķos “ilgtspējīgi ūdeņi” un “zilā ekonomika”. Programma patiešām atbalsta darbības, kas uzlabo ūdens apsaimniekošanas praksi, lai samazinātu ūdens piesārņojuma riskus, ko saasina klimata pārmaiņas, kā arī darbības zilās ekonomikas uzņēmumu noturības stiprināšanai.

Turklāt saskaņā ar 3. prioritāti attiecīgas pielāgošanās iespējas piedāvā arī darbības, kas veicina enerģētikas pārkārtošanu un viedu zaļo mobilitāti, lai gan tās galvenokārt ir vērstas uz klimata pārmaiņu mazināšanu. To mērķis ir risināt tādus jautājumus kā resursu taupīšana energoefektivitātes un ilgtspējīgu transporta veidu ziņā.

Visbeidzot, programma atbalsta darbības, ar kurām īsteno un stiprina pārvaldības un komunikācijas pasākumus, kas paredzēti ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam (EUSBSR). Saskaņā ar 4. prioritāti šīs darbības var veicināt politikas diskusijas un rosināt transversālas politikas izmaiņas, lai sasniegtu stratēģijas mērķus.

Atbalsts ES makroreģionālās stratēģijas (EUSBSR) īstenošanai jau tika nodrošināts, izmantojot iepriekšējo Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmu (2014–2020), kas bija vērsta uz šādām četrām prioritātēm:

1. inovācijas spējas;
2. efektīva dabas resursu pārvaldība;
3. ilgtspējīgs transports;
4. Makroreģionālās sadarbības institucionālās spējas.

Klimata pārmaiņas tika iekļautas 2. prioritātē, jo tās attiecas uz vairākiem tajā iekļautiem jautājumiem, piemēram, ūdens resursu apsaimniekošanu, piesārņojumu un eitrofikāciju, enerģijas ilgtspēju un efektivitāti, kā arī jūras nozaru izaugsmi. Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība tika iekļautas kā viens no programmas apstiprinātajiem horizontālajiem principiem.

2.     Makroreģionu stratēģijas

ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) mērķis ir pastiprināt sadarbību Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu līdzsvarotāku attīstību reģionā, sniegtu ieguldījumu galvenajās ES politikas jomās un stiprinātu integrāciju reģionā. EUSBSR ir pievienots rīcības plāns, kas tiek periodiski pārskatīts. Stratēģija ir saskaņota ar Eiropas zaļo kursu un mērķi līdz 2050. gadam padarīt ES klimatneitrālu. Šajā sakarā visas darbības, kas vērstas uz klimata pārmaiņām un veicina ilgtspējīgu attīstību, ir integrētas stratēģijā kopumā. Stratēģijas trīs galvenie mērķi ir “glābt jūru”, “savienot reģionu” un “palielināt labklājību”, savukārt “pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība” ir viens no deviņiem apakšmērķiem, kas atgādināti 2021. gada rīcības plānā. Ņemot vērā klimata pārmaiņu transversālo raksturu un pieaugošo nozīmi, tās aspekti ir integrēti kā būtisks elements visās 14 plānā noteiktajās politikas jomās.

3.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

Reģiona valstis, izņemot Norvēģiju, ir arī Helsinku konvencijas, kas ir “Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību”, kurā papildus ietilpst Baltkrievija, līgumslēdzējas puses, kas pašlaik nav iekļautas BSR Interreg programmā. Konvencijas mērķis ir aizsargāt Baltijas jūras vidi no visiem piesārņojuma avotiem, izmantojot starpvaldību sadarbību. Tā aptver visu Baltijas jūras teritoriju, tostarp iekšējos ūdeņus, pašas jūras ūdeni un jūras gultni. Konvenciju pārvalda Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM), kurai ir vairākas iniciatīvas, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šīs iniciatīvas ietver regulārus reģionālos novērtējumus par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz Baltijas jūru. EN-CLIME ir HELCOM un Baltic Earth kopīgs ekspertu tīkls, kas dibināts 2018. gadā un darbojas kā koordinācijas satvars un platforma jautājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu tiešo un netiešo ietekmi uz Baltijas jūras vidi. Ekspertu tīkls nodrošina speciālās zināšanas ciešākam dialogam ar politikas veidotājiem. Šā tīkla sagatavotajā 2021. gada faktu lapā par klimata pārmaiņām Baltijas jūrā politikas veidotājiem ir sniegts kopsavilkums par jaunākajām zinātniskajām atziņām par to, kā klimata pārmaiņas pašlaik ietekmē Baltijas jūru un kā tās varētu attīstīties nākotnē.

Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferences (CPMR) ietvaros izveidotā Baltijas jūras komisija veicina dalībreģionu spēcīgu lomu ES makroreģionālās stratēģijas Baltijas jūras reģionam izstrādē un īstenošanā un daudzlīmeņu pārvaldībā tās trīs mērķu sasniegšanā. Klimata pārmaiņām īpaši pievēršas darba grupa Energy & Climate.

Baltijas jūras valstu padome (BJVP) ir politisks forums starpvaldību sadarbībai Baltijas jūras reģionā. Tajā ir 11 dalībvalstis (8 no tām ir arī ESSBJR stratēģijas locekles), kā arī Eiropas Savienība. Tā tika dibināta 1992. gadā, un tās mērķis bija pirmām kārtām atbalstīt Baltijas jūras reģiona pāreju uz jauno starptautisko ainavu pēc aukstā kara beigām. Tās pašreizējais uzdevums ir atbalstīt “reģionālo problēmu globālu perspektīvu”. Tādējādi starptautiskie līgumi, tostarp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, Parīzes klimata nolīgums, Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai un ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, tiek pārvērsti reģionālās darbībās uz vietas. No 2016. līdz 2021. gadam BJVP koordinēja ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam horizontālās rīcības klimatu. No 2021. gada janvāra klimats tika integrēts visās EUSBSR politikas jomās. BJVP turpina veicināt un sekmēt daudzlīmeņu politisko dialogu par klimata jautājumiem, iesaistot valsts un vietējās iestādes, uzņēmēju un pētnieku aprindas, jaunatnes organizācijas, kā arī citus Baltijas mēroga dalībniekus.

UBC (Union of the Baltic Cities) ir vadošais Baltijas jūras reģiona pilsētu tīkls . Tās Ilgtspējīgu pilsētu komisija aktīvi darbojas savā politikas jomā “Klimata pārmaiņas”, kuras mērķis ir stiprināt sadarbību un tīklu veidošanu vietējā līmenī. . Komisija atbalsta vietējo pašvaldību darbu klimata jomā, piedāvājot UBC dalībpilsētām apmācību par integrētu pārvaldību vietējai reaģēšanai uz klimata pārmaiņām. Tā arī veicina pieredzes apmaiņu par Pilsētas mēru pakta saistību īstenošanu.

Kopš 2016. gada ir notikušas ikgadējās BJR Klimata politikas dialoga platformas apaļā galda sanāksmes, kas īpaši veltītas pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumiem. Tajās piedalījās pārstāvji no ministrijām, valdības aģentūrām, uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un Baltijas valstu organizācijām, tostarp HELCOM, CPMR un UBC.

4.     Pielāgošanās stratēģijas un plāni

Projekts Baltadapt, ko finansēja saskaņā ar INTERREG IV B Baltijas jūras programmu 2007.–2013. gadam, izstrādāja reģiona pielāgošanās stratēģiju, ko papildināja pamatnostādnes un nesaistošs rīcības plāns. 2014. gada BJVP augsta līmeņa politiskajā sanāksmē adaptācijas stratēģija tika apstiprināta dokumentā “Baltijas jūras valstu padomes lēmums par BJVP ilgtermiņa prioritāšu pārskatīšanu”. Baltadapt stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām Baltijas jūras reģionam ir viens no nedaudzajiem starpvalstu pielāgošanās stratēģiju piemēriem Eiropā. Stratēģijas mērķis ir papildināt nacionālos un vietējos pielāgošanās procesus Baltijas jūras reģionā, jo īpaši uzlabojot koordināciju starp līmeņiem un nozarēm, apmainoties ar informāciju un attīstot tīklus.

Turklāt 2021. gada rīcības plāns, kas papildina ESSBJR, ietver 14 politikas jomas, kas kopumā aptver 44 darbības. Ņemot vērā to transversālo raksturu un pieaugošo nozīmi, klimata pārmaiņu aspekti (kā sadarbība ar kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis) ir integrēti kā būtiski elementi visās 14 politikas jomās.

Baltijas jūras rīcības plāns (BJRP),ko HELCOM līgumslēdzējas puses pieņēma 2007. gadā un atjaunināja 2021. gadā, ir HELCOM stratēģiskā pasākumu un darbību programma laba Baltijas jūras vides stāvokļa sasniegšanai. Plānā klimata pārmaiņas ir aplūkotas kā transversāls jautājums. Vairāku pasākumu, kas paredzēti, lai stiprinātu Baltijas jūras vispārējo noturību, mērķis ir uzlabot tās spēju reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi.

2014.–2020. gada periodā finansēto projektu piemēri.

Projekti, kas bija saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām INTERREG VB Baltijas jūras programmas (2014–2020) ietvaros, tika finansēti saskaņā ar 2. prioritāti “Efektīva dabas resursu apsaimniekošana” (NOAH projekts) un 4. prioritāti “Institucionālās spējas makroreģionālajai sadarbībai” (CAMS platforma, CASES BSR, CLIMATEALIGNED, WATERMAN SEED projekti). Tie ir vērsti uz plašu jautājumu loku, tostarp sinerģijas veidošanu starp pielāgošanos un seku mazināšanu enerģētikas nozarē, pielāgošanās stratēģiju un pamatnostādņu izstrādi gan pašvaldībām, gan privātiem uzņēmumiem un ūdens apsaimniekošanas sistēmu uzlabošanu, lai uzlabotu noturību pret ekstremālu notikumu un plūdu riskiem.

CAMS platformas projekta (Pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas sinerģijas 2019.–2022. gada energoefektivitātes projektos) mērķis bija veicināt energoauditu, mājokļu renovācijas kvalifikācijas programmu un politikas dialogu par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās sinerģijām mājokļu renovācijas un pakalpojumu nozarē. Ēku energoefektivitātes pasākumi ir atzīti par risinājumiem, kas novērš dažas neaizsargātības pret klimata pārmaiņu ietekmi un arī neitralizē pieaugošo enerģijas pieprasījumu. CAMS platforma nodrošina piekļuvi ēku un telpu energoauditu izmēģinājuma datiem, kas izstrādāti Baltijas jūras reģionā 2020.–2021. gadā.

CASES BSR projektā (Klimatadaptācijas atbalsts uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā, 2020.–2021. gads) tiek risināts jautājums par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), un par pieaugošo vajadzību pieņemt klimatadaptācijas stratēģijas ilgtermiņa ilgtspējai. Projektā tika pētīts, kā dažādu veidu MVU pašlaik risina šo jautājumu Baltijas jūras reģionā, lai apzinātu galvenās MVU atbalsta vajadzības.

Projekta CLIMATEALIGNED (Klimatam pielāgota budžeta plānošana pašvaldībās, 2020.–2021. gads) mērķis ir izstrādāt pašvaldībām paredzētu pamatnostādņu koncepciju, saskaņā ar kuru budžeta lēmumus var izskatīt, ņemot vērā to ietekmi uz klimatu ilgā laikposmā. Šīs koncepcijas mērķis ir sistemātiskāk atbalstīt plānošanas lēmumus un budžeta priekšlikumus attiecībā uz to atbilstību klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās vajadzībām.

Projektā WATERMAN SEED (Klimatnoturīga notekūdeņu un gruntsūdeņu apsaimniekošana un gruntsūdeņu apsaimniekošana, izmantojot aprites pieejas, 2020.–2021. gads) tiek izstrādātas un veicinātas aprites pieejas, lai samazinātu barības vielu un bīstamu vielu aizplūšanu uz virszemes ūdeņiem, gruntsūdeņiem un Baltijas jūru. Projekts ir vērsts uz pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt ūdens aizturi un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ūdens atkalizmantošanu. Minētie pasākumi palielina to Baltijas jūras reģiona vietējo ūdensapgādes sistēmu noturību, kuras var ietekmēt klimata pārmaiņas.

NOAH projekts (Baltijas jūras aizsardzība pret neattīrītu notekūdeņu noplūdi plūdu laikā pilsētu teritorijās 2019.–2021. gadā) uzlabo telpisko plānošanu un pilsētu nokrišņu ūdeņu noteces un drenāžas sistēmu darbību. Minēto pasākumu mērķis ir samazināt piesārņojumu, ko rada ekstremāli laikapstākļi, piemēram, spēcīgas lietusgāzes un plūdi, kurus saasina klimata pārmaiņas. Projekts ir apvienojis deviņas pilsētas un ūdensapgādes uzņēmumus, septiņas akadēmiskās un pētniecības iestādes un divas jumta organizācijas no sešām Baltijas jūras valstīm, lai apvienotu savus spēkus holistiskas plānošanas koncepcijas izveidē, kas apvieno lietus ūdeņu apsaimniekošanu ar telpisko plānošanu. Tam seko viedo drenāžas sistēmu izstrāde, lai esošās iekārtas padarītu noturīgas pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Ar vētras ūdens apsaimniekošanu saskārās arī EUSBSR pamatprojekts iWater (Integrated Storm Water Management), kas norisinājās no 2015. līdz 2018. gadam INTERREG V A Centrālbaltijas programmas 2014.–2020. gadam ietvaros. Tā ietver ievērojamu Centrālbaltijas daļu savā sadarbības zonā (kas sastāv no Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas daļām). Projekta mērķis bija uzlabot pilsētplānošanas praksi Baltijas jūras reģiona pilsētās, izstrādājot integrētu lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu. Projekts nodrošināja integrēto vētras ūdens apsaimniekošanas rīkkopu, kas sniedz gan vispārīgu, gan detalizētu informāciju par pilsētu lietus ūdens apsaimniekošanas pieejām.