Melnās jūras baseins (NEXT)

Reģiona valstis

Bulgārija, Gruzija, Grieķija, Moldovas Republika, Rumānija, Turcija un Ukraina.

Politikas satvars

1.     Starpvalstu sadarbības programma

2023. gadā apstiprinātais Interreg NEXT Melnās jūras baseina programmas (NEXT – Melnās jūras baseins, 2021.–2027. gads) sadarbības satvars izriet no iepriekšējiem sadarbības satvariem, kas īstenoti šajā reģionā, proti, EKPI PRS Melnās jūras baseina programma 2007.–2013. gadam un EKI PRS Melnās jūras baseina programma 2014.–2020. gadam.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas ietvaros Interreg NEXT Melnās jūras baseina programma līdz 2027. gada beigām atbalstīs sadarbību starp reģioniem un valstīm šajā jomā. Programma ietilpst Interreg ārējās dimensijas B sadaļā “Transnacionālā sadarbība”. Tā kopējais budžets ir 72,28 miljoni. Euro, kura pamatā ir ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds), NDICI – “Eiropa pasaulē” (Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments) un IPA (Pirmspievienošanās palīdzības instruments) atbalsts.

Programmas vispārējais mērķis ir vēl vairāk padziļināt pārrobežu sadarbību Melnās jūras baseinā, koncentrējoties uz

• reģiona pētniecības un inovācijas spēju attīstību,

• pielāgošanās klimata pārmaiņām un katastrofu riska novēršana, un
• dabas, bioloģiskās daudzveidības un zaļās infrastruktūras aizsardzība un saglabāšana.

Uzsvars uz cīņu pret klimata pārmaiņām ir izklāstīts gan attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanas, gan pielāgošanās mērķiem. Programma paredz “zaļāku mazoglekļa pārkārtošanos uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē un noturīgu Eiropu, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, riska novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās”. Programmas mērķis jo īpaši ir veicināt “pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska novēršanu un noturību pret tām, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas un uzlabojot dabas, bioloģiskās daudzveidības un zaļās infrastruktūras aizsardzību un saglabāšanu, tostarp pilsētu teritorijās, un samazinot visu veidu piesārņojumu”.

2.     Makroreģionu stratēģijas

Divi citi transnacionāli reģioni daļēji pārklājas ar Melnās jūras baseina reģionu: Donavas reģions (tostarp Bulgārija, Rumānija, Ukraina un Moldovas Republika), Ukraina un Moldovas Republika) un Vidusjūras reģions (tostarp Bulgārija). Abas starpvalstu sadarbības iniciatīvas ietver darbības saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

3.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

Melnās jūras piekrastes un jūras vidi aizsargā Bukarestes Konvencija par Melnāsjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko 1992. gadā parakstījaKrievija, Turcija, Ukraina, Gruzija, Bulgārija un Rumānija. Lai gan konvencijā pielāgošanās klimata pārmaiņām nav minēta kā viena no prioritātēm, tās mērķis ir mazināt vairākas vides problēmas, kuras, paredzams, negatīvi ietekmēs klimata pārmaiņas, piemēram, bioloģisko daudzveidību un jūras ekosistēmu saglabāšanu.

Galvenais ekonomiskās sadarbības satvars šajā jomā ir Melnās jūras reģiona ekonomiskā sadarbība (BSEC). BSEC 2017. gada decembrī pieņēma savu stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas ietver šādas prioritātes:

• Reģionālās sadarbības veicināšana cīņā pret klimata pārmaiņām BSEC reģionā. Šī prioritāte galvenokārt ir vērsta uz to, lai starp BSEC dalībvalstīm koordinētu un apmainītos ar zināšanām un informāciju, kas ir būtiska adaptācijai.

• Papildu finansējuma piesaistīšana, strādājot pie efektīviem fiduciāriem standartiem un mobilizējot partnerus, lai formulētu projektus reaģēšanai uz klimata pārmaiņām. 
• Veicināt dialogu un partnerību un palielināt sabiedrības informētību, lai palīdzētu veidot sabiedrības klimatnoturību un stiprinātu zaļo ekonomiku.
• Veicināt institucionālo spēju veidošanu klimata pārmaiņu jautājumos iestādēs visā reģionā.

Turklāt uz Melnās jūras baseinu attiecas kopīgā jūrlietu programma Melnajai jūrai (CMA), kas apstiprināta 2019. gada maijā. Melnās jūras CMA atbalsta jūras ekosistēmu aizsardzību un zilās ekonomikas ilgtspēju šajā apgabalā.

Viens no Melnās jūras stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas (SRIA) konkrētajiem mērķiem ir veicināt pētniecību, kas sniedz jaunas zināšanas, lai mazinātu globālo klimata pārmaiņu un antropogēno stresa faktoru ietekmi.

4.      Pielāgošanās stratēģijas un plāni

Melnās jūras līmenī nav izstrādātas pielāgošanās stratēģijas un plāni. Tomēr INTERREG programmas dokumentā ir izvirzītas vairākas stratēģiskas prioritātes projektiem, kas finansējami pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā, proti:

1. Inovācijas veicināšana, lai uzlabotu viedas novērošanas, monitoringa un precīzas vides prognozēšanas instrumentus.
2. Pasākumi, lai novērstu un mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz Melnās jūras reģionu, tostarp uz ūdens kvalitāti un kvantitāti
3. Vides apdraudējumu novēršana: piekrastes erozija, zemes nogruvumi, jūras līmeņa celšanās, ārkārtēji notikumi, svešzemju sugas (NIS), invazīvas svešzemju sugas (IAS), plūdi un sausums saistībā ar klimata pārmaiņām
4. Dabas un/vai cilvēka izraisītu katastrofu uzraudzības un agrīnās brīdināšanas mehānismu izstrāde un uzlabošana
5. Zaļās atveseļošanas darbību izstrāde un īstenošana, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām Melnās jūras baseina teritorijā, pamatojoties uz gūto pieredzi un paraugpraksi

2014.–2020. gadā finansēto EKI pārrobežu sadarbības programmas projektu piemēri

Joprojām tiek izstrādāti jauni projekti Interreg Next-Black Sea Basin ietvaros. Attiecīgie projekti, kas finansēti iepriekšējās programmas ietvaros, proti, EKI Melnās jūras baseina pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020. gadam, ir aprakstīti turpmāk.

AGREEN (Pārrobežu alianse klimata ziņā viedai un zaļai lauksaimniecībai Melnās jūras baseinā, 2020.–2023. gads) pamatā ir klimata ziņā viedas lauksaimniecības koncepcija, kas ir pieeja, kura nodrošina informāciju integrētām darbībām, lai pārveidotu lauksaimniecības sistēmas, atbalstītu inovāciju un nodrošinātu pārtikas nodrošinājumu mainīgā klimatā. Projekta uzdevums ir “saskaņot darbības, kas veiktas, lai novērstu klimata pārmaiņas un atjaunotu vides stabilitāti, ekonomisko un pārtikas nodrošinājumu nākamajām paaudzēm”. Projekta partneri atrodas Bulgārijā, Rumānijā, Turcijā, Gruzijā, Armēnijā un Grieķijā.

COPREVENT (Sadarbība katastrofu novēršanai un vides monitoringam BSB, 2021.–2023. gads) nodarbojas ar plūdu un meža ugunsgrēku novēršanu un postījumu mazināšanu un iesaista partnerus Bulgari, Grieķijā, Moldovas Republikā un Turcijā.

IASON (Invasive Alien Species Observatory and Network Development for the Assessment of Climate Change Impacts in Black Sea Deltaic Protected Areas, 2020-2023) (Invazīvo svešzemju sugu novērošanas centrs un tīkla izveide klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanai Melnās jūras deltas aizsargājamās teritorijās, 2020.–2023. gads) nodarbojas ar klimata izraisīto risku novērtēšanu attiecībā uz biodaudzveidību un ekosistēmām reģiona upju deltās. Projekta partneri atrodas Ukrainā, Rumānijā, Turcijā, Gruzijā un Grieķijā

HYDROECONEX (Inovatīvas pārrobežu monitoringa sistēmas izveide Melnās jūras upju ekosistēmu pārveidei hidroenerģijas attīstības un klimata pārmaiņu ietekmē, 2018.–2021. gads) uzdevums bija izstrādāt kopīgu pieeju upju ekosistēmu monitoringa sistēmai hidroenerģijas infrastruktūru klātbūtnē mainīga klimata apstākļos un izstrādāt stratēģiju divpusējai sadarbībai ūdens resursu jomā attiecībā uz kopīgu pārrobežu upju monitoringu hidroenerģijas klātbūtnē. Projekta partneri atradās Rumānijā, Moldovas Republikā un Ukrainā.