Pielāgošanās pasākumi

Pielāgošanās pasākumu mērķis ir pielāgot dabas vai cilvēku sistēmas, reaģējot uz faktiskajiem vai gaidāmajiem klimatiskajiem stimuliem vai to ietekmi. Tie parasti attiecas uz konkrētu ietekmes uz klimatu un/vai pielāgošanās nozari. Pielāgošanās pasākumu plānošana notiek Karpatu kalnos, kas ir īpaši neaizsargāti pret klimata pārmaiņu ietekmi.

“Nākotnesnepilnības: Klimata pārmaiņas un pielāgošanās Karpatu reģionam”ir apkopoti galvenie pielāgošanās pasākumi reģiona neaizsargātākajās nozarēs: ūdens resursi, meži, mitrāji, zālāji, lauksaimniecība un tūrisms. Pieņemot Stratēģisko programmu par pielāgošanos klimata pārmaiņām Karpatu reģionā, Pušu konference (COP) aicina līgumslēdzējas puses, vietējās un reģionālās pašvaldības un citas ieinteresētās personas, kas iesaistītas Karpatu reģiona pārvaldībā un attīstībā, izstrādāt politiku un stratēģijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei un mazinātu tās negatīvo ietekmi. Programmas mērķis ir palīdzēt Karpatu konvencijas dalībvalstīm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas Karpatu reģiona pārvaldībā, formulēt reakciju uz klimata pārmaiņām kā veidu, kā nodrošināt ilgtspējīgu attīstību reģionā. Darba kārtība tika apspriesta sanāksmēs un darbsemināros ar Karpatu konvencijas valstu pārstāvjiem un novērotājiem, kā arī citām ieinteresētajām personām. Tas tika apstiprināts Karpatu konvencijas Pušu konferences ceturtajā sanāksmē (COP4) 2014. gada 23.–26. septembrī. Stratēģiskajā programmā ir iekļauti ieteikumi politikas izstrādei, institucionālajām pārmaiņām un uz ekosistēmu balstītiem pielāgošanās pasākumiem. Kopumā tā secina, ka dažādu dabas aizsardzības, upju baseinu apsaimniekošanas un ilgtspējīgas lauksaimniecības rīcībpolitiku sasaiste varētu ievērojami stiprināt Karpatu reģionu un tā noturību pret klimata pārmaiņām. Pastiprinātas starpvalstu sadarbības un kopīgu pasākumu pievienotā vērtība ir īpaši svarīga, plānojot pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo daudzas prognozētās klimata pārmaiņu ietekmes, piemēram, sezonālās temperatūras un nokrišņu izmaiņas, radīsies plašos ģeogrāfiskos apgabalos, kas vienlaikus ietekmēs vairākas valstis.

Pielāgošanās integrēšana citās politikas nozarēs

Pielāgošanās pasākumi ūdens resursiem

Viens no efektīvākajiem pielāgošanās pasākumiem pret kombinētajiem sausuma un plūdu draudiem Karpatu kalnos ir vietējā ūdens glabāšana.Uzglabāšanas jaudu var palielināt, bloķējot (vecos) drenāžas kanālus, kas tika izrakti iepriekš, bet bieži vien vairs nekalpo mērķim. Ceļu tīklu likvidēšana var arī veicināt uzglabāšanu, jo īpaši Karpatu austrumos. Tomēr, likvidējot ceļus, ir jāpielāgo zemes izmantojums. Darbības, kas prasa biežu transportēšanu (piemēram, siena ražošana), ir jāaizstāj ar transportēšanu bez maksas, piemēram, ganīšana vai dabas aizsardzība. Mitrāju un dīķu (atkārtota) izveide palielina uzglabāšanas kapacitāti un ļauj ievākt lietus ūdeni. Palīdz arī strukturāli pasākumi, piemēram, dambju, ūdens tvertņu un pazemes rezervuāru būvniecība. Tomēr dambju būvniecība ir rūpīgi jāplāno, lai nekaitētu upju ekosistēmām. Pazemes ūdens uzkrāšanu var uzlabot, aizsargājot un atjaunojot dabiskās pļavas, lai vairāk lietus ūdens varētu iekļūt dziļākajos augsnes slāņos. Šis zemes izmantošanas pasākums ir īpaši ieteicams Karpatu reģiona karsta sistēmās, kur zālāji ir primārie ūdens piegādes avoti pazemes ūdens resursiem.

Pielāgošanās pasākumi mežiem un mežsaimniecībai

Karpatu valstīm ir ierobežotas iespējas veikt pasākumus, lai palīdzētu mežiem un mežsaimniecībai pielāgoties klimata pārmaiņām. Neviena no tām savos mežsaimniecības tiesību aktos vēl nav tieši pievērsusies klimata pārmaiņām (lai gan šis jautājums parasti ir iekļauts valstu stratēģijās). Pielāgošanās spēja Karpatu reģiona Rumānijas un Serbijas daļā ir ievērojami zemāka nekā Rietumkarpatu reģionā.Pielāgošanās būtu jāorientē uz praktisku meža apsaimniekošanu un tiesību aktiem un jānodrošina, ka meža plānošanā un apsaimniekošanā tiek ņemts vērā riska novērtējums. Tas kļūst arvien svarīgāk, un ir jāmaina tradicionālā uz koksnes ražošanu vērstā pārvaldība uz adaptīvu, uz risku reaģējošu pārvaldību. Adaptīvā meža apsaimniekošanā izmanto tādus jēdzienus kā nepārtraukta mežsaimniecība un dabai tuva mežsaimniecība, lai palielinātu mežu pielāgošanās spēju un samazinātu paredzamos riskus. Tas palielina sausumizturīgu sugu, galvenokārt ozolu, īpatsvaru un samazina jutīgo ūdensprasīgo skujkoku un dižskābaržu īpatsvaru zemākā augstumā. Jāveicina koku sugu sastāva izmaiņas, kas veicina mežu izturību pret sausumu. Tajā pašā laikā ir būtiski jāsamazina neaizsargāto Norvēģijas egļu mežu īpatsvars. Esošās mežaudzes var padarīt izturīgākas, šādā veidā palielinot sugu skaitu audzē un palielinot bioloģisko daudzveidību un izvēršot vietējās sugas. Vēl viens svarīgs darbības virziens ir konsolidēt un saskaņot meža monitoringa sistēmas, lai sniegtu informāciju adaptīvas meža apsaimniekošanas atbalstam. Tas ietver invazīvu kaitēkļu un slimību, kas sastopamas pāri valstu robežām, monitoringu. Tā kā lielāks sausums palielinās meža ugunsgrēku risku, meža ugunsgrēku novēršana ir svarīgs pielāgošanās pasākums. Ainavas mērogā ir jāveido izpratne par mežu neaizstājamo lomu integrētā ūdensšķirtņu apsaimniekošanā, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, ūdens regulēšanu un erozijas kontroli. Ainavu līmeņa politika ir vajadzīga, lai izvairītos no mežu sadrumstalotības un saglabātu lielāku meža platību savienotību nolūkā atbalstīt sugu dabisko migrāciju un gēnu plūsmas.

Pielāgošanās pasākumi mitrājiem

Mitrāju pielāgošanās stratēģijas ir cieši saistītas ar pasākumiem, kuru mērķis ir padarīt hidroloģiskās sistēmas noturīgākas. Tas ietver mitrāju izmantošanu lielākā augstumā, lai aizturētu ūdeni un novērstu maksimālās noplūdes, paplašinātu palienes, lai tās varētu uzglabāt un novadīt vairāk ūdens, un (atkārtoti) izveidotu mitrājus gruntsūdeņu papildināšanai. Mitrāju aizsardzība ir jāintegrē plūdu kontroles praksē un atbalsta programmās, kuru mērķis ir mitrāju un kūdrāju atjaunošana, palienes atjaunošana un jaunu mitrāju un ezeru izveide. Vietās, kur mitrāju atjaunošana ir sarežģīta, ir ļoti ieteicams samazināt ārējo ar klimatu nesaistīto spiedienu, piemēram, zemes izmantošanas maiņu un piesārņojumu. Mitrāju un ūdensobjektu savienojamības uzlabošana var palīdzēt sugām pārvietoties, kā arī saglabāt dzīvotņu neviendabīgumu un biodaudzveidību, kas var nodrošināt ģenētisko daudzveidību sekmīgai adaptācijai. Tā kā informācija par mitrājiem ir trūcīga, prioritāra darbība ir arī ūdeņu un ūdens ekosistēmu stāvokļa monitorings.

Pielāgošanās pasākumi zālājiem

Ir domāts plašs pārvaldīto zālaugu dzīvotņu veidu klāsts, kam raksturīga īsa zālaugu un garšaugu veģetācija. Zālāju ekoloģiskā vērtība ir atkarīga no lauksaimniecības ar zemu resursu patēriņu, piemēram, siena gatavošanas un ganībām, un pēc tam pielāgošanās pasākumu pamatā ir atbalsts lauksaimniekiem, lai viņi varētu saglabāt šīs lauksaimniecības darbības ar zemu resursu patēriņu. Klimata pārmaiņas izraisa izmaiņas ūdens pieejamībā, un palielināts vai samazināts veģetācijas periods izraisa izmaiņas veģetācijas struktūrā un bioloģiskās daudzveidības zudumu. Kopumā var noteikt šādus pielāgošanās pasākumus: (Šie pasākumi jāskata kopā ar pasākumiem, kas ierosināti lauksaimniecības jomā.)

• īstenot agrovides pasākumus un Natura 2000 apsaimniekošanas plānus;
• dažādot ekonomiskās iespējas, ražojot vietējus, dabai draudzīgus produktus;
• Pielāgojiet apsaimniekošanu, izmantojot ganīšanu un pļaušanu, un izvairieties no pamešanas, mulčēšanas un mēslošanas.

Pļavu apsaimniekošanas pielāgošanu var veikt, piemēram, ar novēlotiem pļaušanas datumiem vai mazāku ganību intensitāti. Tā kā šīs izmaiņas ietekmē lauksaimnieku ienākumus, lauksaimnieks ir jākompensē ar agrovides pasākumiem. To var panākt, pļavu dzīvotņu veidus nosakot par aizsargājamu teritoriju saskaņā ar ES Dzīvotņu direktīvu vai atbalstot lauksaimniekus ar agrovides programmām. Pielāgošanās pasākumi, kuru mērķis ir novērst Karpatu daļēji dabisko zālāju īpašās ainavas un bioloģiskās daudzveidības zudumu, nav nošķirami no ierosinātajiem pielāgošanās pasākumiem lauksaimniecībā, jo to pastāvēšana ir atkarīga no tradicionālās lauksaimniecības prakses. Šo pļavu noteikšana par aizsargājamām teritorijām ir vēl viens pielāgošanās pasākums, jo tas var palīdzēt nodrošināt apsaimniekošanu. Svarīgi pielāgošanās pasākumi ir arī sugu izplatības uzraudzība un invazīvo sugu apkarošana.

Pielāgošanās pasākumi lauksaimniecībai

Mazajiem lauksaimniekiem iespējamās pielāgošanās iespējas var ietvert izmaiņas sēšanas datumos un kultūraugu šķirnēs, uzlabotas ūdens apsaimniekošanas un apūdeņošanas sistēmas, pielāgotu augu barošanu, aizsardzību un augsnes apstrādi. Lai sasniegtu plašāku mērķi, proti, ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku attīstību mainīga klimata apstākļos, rīcībpolitikām būtu jāatbalsta lauksaimnieki, kuri vēlas pielāgoties. Pašreizējais ekonomikas tirgus modelis rada neizdevīgus apstākļus mazajām tradicionālajām saimniecībām, kas ir tipiskas Karpatu reģionam. Lauksaimniecības darbības, piemēram, ganīšana augstkalnu pļavās, vairs nav ekonomiski iespējamas. Lauksaimniekiem ir vajadzīgs tehnisks un finansiāls atbalsts, piemēram, izmantojot agrovides pasākumus, lai saglabātu savu darbību un izvairītos no tā, ka zālāji kļūst par mežiem.Ņemot vērā notikumu attīstību Karpatu reģionā (tostarp zemes pamešanu, pārmērīgu ganīšanu, iedzīvotāju novecošanu un ierobežotu budžetu valdības rīcībai), ir jāveicina lauku ainava kā pievilcīga vieta dzīvošanai, darbam un uzņēmējdarbībai. Konkrētāk, turpmāk minētie pasākumi var palīdzēt lauksaimniekiem un lauksaimniecībai pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei; agrovides pasākumu ieviešana (sk. arī par zālājiem); papildu veicināšanas pasākumi, prasmju un uzņēmējdarbības uzlabošana, pārstrāde un tirdzniecība lauku saimniecību vai vietējā līmenī (attiecībā uz konkrētiem vietējiem produktiem) un uzlabota piekļuve tirgiem. Pielāgošanās pasākumiem jābūt vērstiem gan uz klimata, gan ar klimatu nesaistītiem faktoriem, jo abiem ir būtiska savstarpēji saistīta ietekme uz zālājiem. Pielāgošanās pasākumi var būt sekmīgi tikai tad, ja tiek stiprināta arī lauku kopienu sociālekonomiskā noturība un tiekties uz ekonomiski dzīvotspējīgu lauku vidi.

Pielāgošanās pasākumi tūrismam

Daudzviet tūrisma nozares attīstības potenciāls netiek pietiekami izmantots, un trūkst noturības, lai tiktu galā ar pārmaiņām vai izmantotu esošās iespējas. Ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir ieteicams tūrisma attīstību balstīt uz Karpatu īpašo dabas skaistumu un kultūru, vienlaikus ierobežojot masu tūrisma attīstību. Tas nozīmē, ka tūrisma attīstība būtu jāintegrē plašākā plānošanā, lai turpinātu dažādot kūrortus un tirgus un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Konkrētas darbības ietver tādu noturīgu galamērķu popularizēšanu visa gada garumā, kuros ir labas naktsmītnes (piemēram, labsajūtas un konferenču viesnīcas), atbalstu klimatam draudzīgiem ziemas sporta projektiem (piemēram, slēpošanas trašu alternatīvam dizainam) un ekotūrisma, veselības tūrisma un aktīva tūrisma (piemēram, riteņbraukšanas un pārgājienu) attīstīšanai. Turklāt ir ierosināti pasākumi, lai atbalstītu tūrisma informācijas tīklu attīstību reģionā, iesaistot naktsmītnes, piegādātājus un tūrisma organizācijas. Šie tīkli sniegtu aktuālu informāciju un brīdinājumus par apstākļiem, kas saistīti ar tūrismu (laika apstākļi, sniega dziļums, apdraudējumi, ceļa un satiksmes apstākļi utt.).

Eiropas Komisija

Eiropas Vides aģentūra