Donavas reģions

Reģiona valstis

Donavas sadarbības teritorija sniedzas no Švarcvaldes (Vācija) līdz Melnajai jūrai (Rumānija-Ukraina-Moldova), aptverot visu Donavas upes baseinu. 2021.–2027. gada sadarbības joma sakrīt ar iepriekšējo plānošanas periodu (2014.–2020. gads) un ietver: Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Čehijas Republikā, Bādenes-Virtembergas un Bavārijas federālajās zemēs, Vācijā, Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, Moldovā, Melnkalnē, Serbijā un četrās Ukrainas provincēs. Karti , kurā salīdzinātas vecās un jaunās robežas , var apskatīt šeit.

Politikas satvars

1.     Starpvalstu sadarbības programma

Interreg Donavas reģiona programma 2021.–2027. gadam tika pieņemta 2022. gada 29.^novembrī. Interreg Donavas programma (DTP) veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Donavas reģionā, integrējot politiku atsevišķās jomās.

2021.–2027. gada programmas pamatā ir četras prioritātes:

• prioritāte: Konkurētspējīgāks un viedāks Donavas reģions
• prioritāte. Videi nekaitīgāks Donavas reģions ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni
• prioritāte: Sociālāks Donavas reģions
• prioritāte: Labāka sadarbības pārvaldība Donavas reģionā.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšana galvenokārt ir aplūkota 2. prioritātē un konkrēti aplūkota 2.4. konkrētajā mērķī (veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska novēršanu, noturību, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas). Atbalstāmajos projektos ņem vērā esošos mehānismus un risinājumus, lai panāktu sinerģiju un izvairītos no centienu dublēšanās. Paredzams, ka starpvalstu sadarbības pasākumi radīs labāk sagatavotu un noturīgāku sabiedrību, ekonomiku un dabu. Attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības jautājumiem paredzams, ka turpmākas transnacionālas darbības dos rezultātus saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2.7 (uzlabot dabas, bioloģiskās daudzveidības un zaļās infrastruktūras aizsardzību un saglabāšanu, tostarp pilsētu teritorijās, un samazināt visu veidu piesārņojumu). Šajā sakarā programma atbalsta koordinētus un saskaņotus pasākumus transnacionāli relevantos ekoloģiskajos reģionos, nodrošinot noturību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām, lai samazinātu to ietekmi uz biodaudzveidību.

2014.–2020. gada plānošanas periodā Donavas Interreg programma risināja problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, galvenokārt saistībā ar starptautisko ūdens resursu apsaimniekošanu, plūdu pārvaldību un ar to saistīto riska pārvaldību. Pielāgošanās klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšana tika skaidri apsvērta 2. prioritātē, kas atbilst programmas tematiskajam mērķim “Vide un resursu efektīva izmantošana” (6. TM).

2.     Makroreģionu stratēģijas

ES stratēģija Donavas reģionam (EUSDR), ko Eiropas Komisija pieņēma 2010. gada decembrī un Eiropadome apstiprināja 2011. gadā, ir makroreģionāla stratēģija, kuru kopīgi izstrādāja EK, Donavas reģiona valstis un ieinteresētās personas, lai kopīgi risinātu kopīgās problēmas. Stratēģijas mērķis ir radīt sinerģiju un koordināciju starp pašreizējo politiku un iniciatīvām, kas tiek īstenotas visā Donavas reģionā.

Pārskatītajam ES rīcības plānam (2020) attiecībā uz EUSDR ir trīs galvenie mērķi: atjaunināt un racionalizēt darbības, kas noteiktas iepriekšējā reģiona rīcības plānā (2010. gads); sniegt stratēģiskākus norādījumus EUSDR īstenošanai; panākt labāku EUSDR rīcības plāna saderību ar citām programmām un finansēšanas instrumentiem. Plānā ir noteiktas 85 darbības 12 prioritārajās jomās, kas noteiktas EUSDR. Klimata pārmaiņu ietekme un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie jautājumi ir izcelti stratēģijas vides pīlārā, kas sastāv no 4. prioritārās jomas “Ūdens kvalitātes atjaunošana un saglabāšana” (PA4), 5. prioritārās jomas “Vides risku pārvaldība” (PA5) un 6. prioritārās jomas “Bioloģiskās daudzveidības, ainavu un gaisa un augsnes kvalitātes saglabāšana” (PA6). No tām PA5 ir visnozīmīgākā pielāgošanās jomā. EUSDR rīcības plāns mudina rīkoties, lai: paredzēt klimata pārmaiņu reģionālo un vietējo ietekmi uz katastrofu riska mazināšanu (2., 3., 4., 5. darbība, PA5); pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei uz ūdens kvalitāti un kvantitāti un atbalstīt ūdens resursu gudru izmantošanu (6. darbība, PA4); ekoloģiski atjaunot mitrājus, jo īpaši Donavas deltā (10. darbība, PA6).

Ņemot vērā ģeogrāfisko pārklāšanos ar citiem makroreģioniem, arī Eiropas stratēģija Alpu reģionam (EUSALP) un Eiropas stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) zināmā mērā ir svarīgas transnacionālai sadarbībai pielāgošanās jomā Donavas reģionā.

3.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

Donavas upes aizsardzības konvencijas (DRPC) galvenais mērķis ir nodrošināt, ka Donavas upes baseina virszemes ūdeņi un gruntsūdeņi tiek apsaimniekoti un izmantoti ilgtspējīgi un taisnīgi. Konvencijas parakstītāji ir vienojušies sadarboties ūdens resursu apsaimniekošanas pamatjautājumos. Klimata pārmaiņas tiek risinātas netieši, cita starpā tiecoties saglabāt, uzlabot un racionāli izmantot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, kā arī veikt preventīvus pasākumus, lai kontrolētu apdraudējumus, ko rada ar plūdiem saistīti negadījumi. Lai koordinētu konvencijas īstenošanu, ir izveidota Starptautiskā Donavas upes aizsardzības komisija (ICPDR). ICPDR strādā pie tā, lai plūdu risku pārvaldītu ilgtspējīgā veidā. Plūdu aizsardzības ekspertu grupa (FP EG) atbalsta Rīcības programmas ilgtspējīgai aizsardzībai pret plūdiem Donavas upes baseinā īstenošanu . Tā arī atbalsta darbības, kas saistītas ar ES Plūdu direktīvas īstenošanu, piemēram, iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska karšu un Donavas upes baseina plūdu riska pārvaldības plāna izstrādi. 2021. gada februārī dalībvalstu ministri, Eiropas Komisijas loceklis un augstās amatpersonas, kas ir atbildīgas par Donavas upes aizsardzības konvencijas īstenošanu, apstiprināja 2022. gada Donavas deklarāciju“Redzējums par integrētu ūdens apsaimniekošanu mūsu kopīgajā baseinā, veidojot ilgtspējīgu nākotni Donavas upes baseinā”. Tā atzinīgi vērtē ICPDR 2018. gada Klimatadaptācijas stratēģijas mērķus un galvenos vēstījumus un atkārtoti apstiprina klimata pārmaiņu ietekmi (sausumu, ūdens trūkumu, ārkārtējas hidroloģiskas parādības un citu ietekmi) kā jaunu būtisku ūdens apsaimniekošanas jautājumu Donavas upes baseinā.

Lai uzlabotu pārrobežu ūdens resursu apsaimniekošanas darbību koordināciju – arī saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu – Donavas upes baseinā, ICPDR un EUSDR vienojās par kopīgu dokumentu par sadarbību un sinerģiju EUSDR īstenošanai.

Karpatu konvencijas teritorija galvenokārt ir iekļauta Donavas starptautiskajā reģionā. Šo apakšreģionālo līgumu 2003. gadā parakstīja septiņas Karpatu valstis (Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākijas Republika un Ukraina). Tās mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti, stiprināt vietējo ekonomiku un kopienas un saglabāt Karpatu reģiona dabas vērtības un kultūras mantojumu. Karpatu konvencijas Pušu konferences piektajā sanāksmē (COP5, 2017) tika pieņemts Karpatu konvencijas grozījums, lai iekļautu jaunu pantu par klimata pārmaiņām (12.a pants). Tā prasa Pusēm īstenot politiku, kuras mērķis ir klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām visās ar konvenciju saistītajās nozarēs. Līdz ar to Karpatu reģiona ilgtermiņa redzējums 2030. gadam tika izveidots, “lai stiprinātu sadarbības centienus virzībā uz klimatneitrālu ceļu, kas nodrošina klimatnoturīgu un ilgtspējīgu attīstību Karpatos”. Šis redzējums, kas saskaņots ar Karpatu konvencijas 12.a panta īstenošanu, ir sīki izklāstīts septiņos stratēģiskajos mērķos un konkrētos mērķrādītājos. Klimata pārmaiņu darba grupa atbalsta Konvencijas īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot šim pantam. Tā strādā pie ilgtermiņa redzējuma 2030. gadam un aktīvi veicina klimatnoturīgas attīstības ceļus attiecīgajās nozarēs.

Detalizētu informāciju, tostarp saites uz svarīgākajiem dokumentiem par pielāgošanos Karpatu kalnos, sniedz Karpatu konvencijas sekretariāts, pamatojoties uz konvencijas darba grupas par pielāgošanos klimata pārmaiņām iesniegumu.

4.     Pielāgošanās stratēģijas un plāni

Reaģējot uz “Donavas deklarāciju”, 2012. gada decembrī tika pieņemta un 2018. gadā atjaunināta ICPDR Klimatadaptācijas stratēģija. ICPDR stratēģijas par pielāgošanos klimata pārmaiņām mērķis ir sniegt norādījumus par pielāgošanās klimata pārmaiņām integrēšanu ICPDR plānošanas procesos. Tā veicina daudzpusēju un pārrobežu sadarbību saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un kalpo par atsauci valstu politikas veidotājiem un citām amatpersonām. Stratēģija nodrošina zināšanu bāzi un stratēģisku satvaru, lai pielāgošanos klimata pārmaiņām ūdens nozarē integrētu ES Ūdens pamatdirektīvas un ES Plūdu direktīvas īstenošanā. Visaptverošs un viegli lietojams iespējamo pielāgošanās pasākumu rīkkopa ļauj lietotājiem iegūt detalizētu informāciju par interesējošiem pasākumiem, filtrējot nozares, pasākumu tipoloģijas, laika periodu un atbilstību ES Ūdens pamatdirektīvai un ES Plūdu direktīvai.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir iekļauta Donavas upes baseina apsaimniekošanas plāna (DRBM plāna) un Donavas plūdu riska pārvaldības plāna periodiskajos atjauninājumos. Abu plānu īstenošana ir EUSDR rīcības plāna neatņemama sastāvdaļa.

2014.–2020. gada periodā finansēto projektu piemēri.

Donavas programmas 2014.–2020. gadam finansētie projekti, kas vismaz netieši risina klimata pārmaiņu problēmas, galvenokārt attiecas uz starptautisko ūdens resursu apsaimniekošanu, plūdu pārvaldību un ar to saistīto riska pārvaldību (piemēram, JOINTISZA, DANUBE FLOODPLAIN, DAREFFORT projekti). DriDanube  projekts bija vērsts uz sausuma pārvaldību.

JOINTISZA  (Sadarbības stiprināšana starp upju baseinu apsaimniekošanas plānošanu un plūdu riska novēršanu, lai uzlabotu Tisas upes baseina ūdeņu stāvokli) projekts (2017.–2019. gads) apvienoja partnerus no piecām valstīm, kurām ir kopīgi Tisas upes baseina ūdeņi, lai izstrādātu atjauninātu integrētu Tisas upes baseina apsaimniekošanas plānu (ITRBMP) saskaņā ar Eiropas Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu. Divas izmēģinājuma darbības pilsētu hidroloģijas pārvaldības un sausuma pārvaldības jomā ļāva dalībniekiem izstrādāt jaunas pieejas, lai analizētu un risinātu klimata pārmaiņu ietekmi atsevišķos upes baseina apgabalos. Šajās darbībās cieši iesaistījās ICPDR Tisza grupa, kā arī EUSDR PA4 (Ūdens kvalitāte) un PA5 (Vides riski) koordinatori. Karpatu konvencijas sekretariāts bija asociētais stratēģiskais partneris un darbojās kā projekta konsultants JOINTISZA ietvaros jautājumos, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

DANUBE FLOODPLAIN projekta (Plūdu riska samazināšana, atjaunojot palienes gar Donavas upi un pietekām, 2018.–2020. gads) mērķis bija uzlabot starptautisko ūdens resursu apsaimniekošanu un plūdu riska novēršanu, vienlaikus maksimāli palielinot ieguvumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Viens no galvenajiem projekta rezultātiem bija tiešsaistes kurss par palieņu atjaunošanu. Manis mērķauditorija bija jauni un vidēja līmeņa profesionāļi, kas strādā ūdens resursu apsaimniekošanas un katastrofu riska mazināšanas jomā, kā arī studenti. Visi projekta rezultāti tika glabāti Donavas palienes tīmekļa ĢIS. Tas ļauj vizualizēt aktīvās, potenciālās un bijušās palienes, to atjaunošanas pieprasījumu, to sniegumu maksimālās noplūdes gadījumā, ekoloģiskās un sociālekonomiskās iezīmes utt.

DAREFFORT projekta (Donavas upes baseina pastiprināta sadarbība plūdu prognozēšanā, 2018.–2021. gads) mērķis bija izveidot plūdu prognozēšanas sistēmu, kuras pamatā ir sadarbība starp Donavas baseina valstīm. Projekts uzlaboja prognozēšanas novērtēšanu, saskaņotu datu apmaiņu un zināšanu nodošanu. Šā projekta ietvaros partneri sadarbojās ar plūdiem saistītu datu vākšanā un apstrādē, kā arī kopīgā ceļvedī kopīgai plūdu prognozēšanai, tostarp prognožu rezultātu apmaiņā.

DriDanube  (Sausuma risks Donavas reģionā) projekta (2017.–2019. gads) mērķis bija palielināt Donavas reģiona spēju pārvaldīt ar sausumu saistītos riskus. DriDanube projekta partneri izstrādāja Donavas sausuma stratēģiju. Tās mērķis bija stiprināt Donavas reģiona spējas pārvarēt kopējos trūkumus sausuma pārvarēšanā, un tādējādi tā palīdzēja pāriet no reaktīvas pieejas uz proaktīvu sausuma pārvaldības pieeju. Projektā DriDanube tika izstrādāti arī vairāki instrumenti, kas atbalsta proaktīvas sausuma pārvaldības īstenošanu Donavas reģiona valstīs. Drought Watch ir interaktīva tīmekļa platforma sausuma apstākļu prognozēšanai un palīdz pieņemt atbilstošus lēmumus. DriDanube atbalstīja EUSDR PA5 īstenošanu attiecībā uz vides riskiem un sniedza ieguldījumu Centrāleiropas un Austrumeiropas Integrētajā sausuma pārvaldības programmā (IDMP CEE). Tā ir reģionāla iniciatīva, kas atbalsta sausuma riska pārvaldības instrumentu un politikas izstrādi, novērtēšanu un piemērošanu Dienvidaustrumeiropā ar mērķi uzlabot sagatavotību sausumam un samazināt sausuma ietekmi.