Vidusjūras reģions (Euro-Med)

Reģiona valstis

Vidusjūras reģiona sadarbības zonā ietilpst valstis no Vidusjūras ziemeļu krasta. Interreg EURO-MED programmas (2021–2027) sadarbības zona aptver visu iepriekšējās programmas teritoriju (Portugāles, Spānijas un Francijas dienvidu daļas, gandrīz visu Itālijas teritoriju un visu Slovēnijas, Horvātijas, Grieķijas, Maltas, Kipras, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas un Melnkalnes paplašināšanu). Ar vēl divām valstīm (Bulgārija un Ziemeļmaķedonijas Republika) pirmo reizi pēc diviem iepriekšējiem plānošanas periodiem tā sasniedz arī Melnās jūras piekrastes zonu. Ir iekļauti arī papildu reģioni no Spānijas (Estremadura, Kastīlija-Lamanča un Comunidad de Madrid). Brexit dēļ Gibraltārs (Apvienotā Karaliste)*, kas piedalījās divos iepriekšējos plānošanas periodos, vairs neietilpst transnacionālās programmas darbības jomā. Karti , kurā salīdzinātas vecās un jaunās robežas , var apskatīt šeit.

* No Apvienotās Karalistes izstāšanās līguma stāšanās spēkā 2020. gada 1. februārī saturs no Apvienotās Karalistes vairs netiks atjaunināts šajā tīmekļa vietnē.

Politikas satvars

1.     Starpvalstu sadarbības programma

2021.–2027. gada Interreg Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu programmas, ko ES Komisija pieņēma 2022. gada 22. jūnijā, galvenais mērķis ir veicināt “pāreju uz klimatneitrālu un noturīgu sabiedrību: cīņa pret globālo pārmaiņu ietekmi uz Vidusjūras resursiem, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu izaugsmi un tās iedzīvotāju labklājību”. Tika pieņemta stratēģiska pieeja, kuras pamatā ir četras operatīvās misijas.

• Uzdevums Nr. 1: inovatīvas un ilgtspējīgas ekonomikas stiprināšana
• Uzdevums Nr. 2: aizsargāt, atjaunot un uzlabot mūsu vidi un dabas mantojumu;
• Uzdevums Nr. 3: zaļo dzīves zonu veicināšana
• Uzdevums Nr. 4: ilgtspējīga tūrisma veicināšana,

Programmā ir noteiktas trīs prioritātes:

• prioritāte: Viedāka Vidusjūra
• prioritāte: Zaļāka Vidusjūra
• prioritāte: Labāka Vidusjūras reģiona pārvaldība

Klimata pārmaiņas ir atzītas par vienu no galvenajām reģiona problēmām. Tas ir īpaši aplūkots 2. prioritātē “Zaļāka Vidusjūra”, kas veicina zaļāku dzīves telpu, uzlabojot dabas resursu pārvaldību un novēršot un mazinot riskus. Paredzams, ka programmas atbalstītās darbības, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, palīdzēs īstenot 2., 3. un 4. operatīvo misiju.

Interreg Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu programma veicina sinerģiju un sadarbību ar esošajām transnacionālajām tīklu veidošanas shēmām, piemēram, makroreģionālajām stratēģijām, kas attiecas uz reģionu (EUSAIR, EUSALP).  Tādējādi programma veicina ieinteresēto personu koordināciju un labas prakses apmaiņu starp valstīm.

Iepriekšējās INTERREG V B MED programmas 2014.–2020. gadam mērķis bija veicināt ilgtspējīgu izaugsmi Vidusjūras reģionā, veicinot inovatīvas koncepcijas un praksi (tehnoloģijas, pārvaldība, inovatīvi pakalpojumi). Tā arī mudināja ilgtspējīgi izmantot dabas un kultūras resursus un atbalstīja sociālo integrāciju, izmantojot integrētu un teritoriāli balstītu sadarbības pieeju. Uz pielāgošanos klimata pārmaiņām vairāk vai mazāk tieši attiecās projekti, ko finansēja saskaņā ar prioritāro virzienu Nr. 2 (sekmēt zemu oglekļa emisiju stratēģijas un energoefektivitāti) un prioritāro virzienu Nr. 3 (Vidusjūras reģiona dabas un kultūras resursu aizsardzība un veicināšana).

2.     Makroreģionu stratēģijas

Vidusjūras reģiona daļas pārklājas ar divu ES makroreģionālo stratēģiju ģeogrāfisko tvērumu: visnozīmīgākā attiecībā uz Vidusjūru ir EUSAIR Adrijas un Jonijas jūras reģionā; un mazākā mērā EUSALP, kas ietver Francijas Alpu jūru, Itālijas ziemeļu reģionus un Slovēniju.

3.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

INTERREG MED reģionā ietilpst visas Vidusjūras teritorijas Eiropas daļas, uz kurām attiecas Barselonas konvencija un UNEP Vidusjūras rīcības plāns (UNEP-MAP). Konvencija ir reģionālās sadarbības platforma, kas koordinē darbības, kuru mērķis ir aizsargāt jūras vidi, izmantojot reģionālu pieeju. Izmantojot UNEP-MAP, Barselonas konvencijas līgumslēdzējas puses cenšas risināt problēmas, kas saistītas ar jūras un piekrastes vides aizsardzību, vienlaikus veicinot reģionālos un valstu plānus, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību.

UNEP-MAP Vidusjūras reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija (MSSD 2016-2025)tika pieņemta 2016. gadā. Šī stratēģija nodrošina stratēģisku politikas satvaru ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai Vidusjūras reģionā saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Stratēģijā galvenā uzmanība pievērsta transversāliem mērķiem, kas ir vides un attīstības mijiedarbības pamatā. “Klimata pārmaiņu jautājuma risināšana kā Vidusjūras reģiona prioritāte” ir viens no MSSD 2016.–2025. gada mērķiem. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir iekļauta daudzos pasākumos, kas ir daļa no četriem stratēģiskajiem virzieniem, kuri saistīti ar šo mērķi. MedECC (Vidusjūras reģiona eksperti klimata un vides pārmaiņu jautājumos) ir pamatiniciatīva, kas izstrādāta saskaņā ar MSSD. Tas ir atvērts un neatkarīgs starptautisks zinātnisko ekspertu tīkls, kas sniedz atbalstu lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai, pamatojoties uz jaunāko pamatoto zinātnisko informāciju. MedECC mērķis ir mazināt plaisu starp zinātniekiem un politikas veidotājiem. Tās mērķis ir arī palīdzēt uzlabot politiku visos līmeņos, atbalstot lēmumu pieņemšanu ar precīzu un pieejamu informāciju par klimata un vides pārmaiņu pašreizējo un turpmāko ietekmi Vidusjūras reģionā. Tīkls sagatavoja pirmo Vidusjūras reģiona novērtējuma ziņojumu (MAR 1) par klimata un vides pārmaiņām Vidusjūras baseinā, kurā analizēta pašreizējā situācija un nākotnes riski.

Integrētā piekrastes pārvaldība (ICM) ir atzīts instruments, lai risinātu pašreizējās un ilgtermiņa piekrastes problēmas, tostarp klimata pārmaiņas un to ietekmi. Barselonas konvencijas Protokols par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību (ICZM protokols) tika izstrādāts 2008. gadā, Eiropadome to ratificēja 2010. gadā, un tas stājās spēkā 2011. gadā. Tas nodrošina vienotu sistēmu līgumslēdzējām pusēm, lai veicinātu un īstenotu IPZP. Līgumslēdzējas puses 2019. gadā pieņēma ICZM vienoto reģionālo satvaru (KZP). Viens no KZF mērķiem ir “novērst dabas apdraudējumus un dabas katastrofu sekas, jo īpaši piekrastes eroziju un klimata pārmaiņas”.

Prioritāro darbību programmas UNEP/MAP Reģionālais darbību centrs (PAP/RAC) sniedz atbalstu ICZM protokola Vidusjūrai un MSSD īstenošanai. Tajā ņemta vērā arī pielāgošanās klimata pārmaiņām. ICZM platforma ir interaktīva tiešsaistes telpa. Tā ir veidota kā daudzdisciplīnu informācijas, dokumentācijas un labas prakses “banka” saistībā ar IPZP Vidusjūras reģionā (un citur), kā arī kā tīklošanas un apmaiņas vieta. Tajā atrodas JTP darba telpa, kas atbalsta reģiona plānotājus jūras telpiskās plānošanas izstrādē, ņemot vērā arī klimata pārmaiņu problēmas (Klimatapolitikas plānošanas rīks).

Transnacionālā sadarbība attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām reģionā tiek veicināta arī ar šādām iniciatīvām:

Savienība Vidusjūrai (SV) ir daudzpusēja partnerība, kas izveidota 2008. gadā. To veido visas Eiropas Savienības Vidusjūras reģiona valstis un 15 citas Vidusjūras reģiona partnervalstis. Savienības Vidusjūrai mērķis ir darboties kā unikālai platformai, kas atvieglo un veicina reģionālo dialogu un sadarbību, kā arī konkrētus projektus un iniciatīvas enerģētikas un klimata politikas jomā. Savienība Vidusjūrai 2014. gadā izveidoja Klimata pārmaiņu ekspertu grupu, lai veicinātu informācijas un paraugprakses apmaiņu visā Vidusjūras reģionā, kā arī lai veicinātu konkrētu projektu un iniciatīvu izstrādi.

WESTMED jūrniecības iniciatīvā ir iesaistītas 10 valstis no Vidusjūras rietumu baseina ziemeļu un dienvidu puses (Alžīrija, Francija, Itālija, Lībija, Malta, Mauritānija, Maroka, Portugāle, Spānija un Tunisija). Iniciatīvā, ko pieņēmusi Eiropas Komisija un apstiprinājusi ES Padome, ir noteikti trīs galvenie mērķi: 1) drošāka un aizsargātāka jūras telpa; 2) vieda un noturīga zilā ekonomika; (3) labāka jūras pārvaldība. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir minēta otrajā mērķī. Tas attiecas uz pielāgotu risinājumu un jaunu tehnoloģiju izstrādi, lai izmantotu jūras atjaunojamos energoresursus, mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, kā arī veicinātu energoefektivitāti un pielāgošanos klimata pārmaiņām piekrastes pilsētās. 2018. gadā iniciatīvas parakstītāji vienojās par ceļvedi ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai Vidusjūras rietumdaļas apakšbaseinā. Šim ceļvedim būtu jānodrošina Vidusjūras ekosistēmas sniegto pakalpojumu saglabāšana. Saskaņā ar ceļveža prioritāti “Bioloģiskā daudzveidība un jūras dzīvotņu saglabāšana un atjaunošana” iniciatīvas dalībvalstis vienojās veikt darbības, lai risinātu piekrastes erozijas un dzīvotņu degradācijas problēmu. Minēto darbību mērķis ir panākt labu jūras vides ekoloģisko stāvokli Vidusjūrā un uzlabot piekrastes teritoriju noturību pret klimata pārmaiņām. Boloņas harta ir politikas iniciatīva, kuras mērķis ir stiprināt piekrastes reģionālo pārvalžu lomu saistībā ar Eiropas politiku un iniciatīvām Vidusjūras reģiona mērogā, kas saistītas ar: piekrastes aizsardzība, integrēta pārvaldība un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Harta arī veicina makroprojektu iniciatīvu, kas ir sīki izklāstīta kopīgajā rīcības plānā.

Vidusjūras reģiona integrācijas centrs (CMI) ir vairāku partneru iniciatīva, kas apvieno valstis no reģiona ziemeļu un dienvidu puses. Attīstības aģentūras, valdības, vietējās pašvaldības un pilsoniskā sabiedrība no visas Vidusjūras tiekas, lai apmainītos ar idejām, apspriestu publisko politiku un apzinātu reģionālos risinājumus reģionālo problēmu risināšanai Vidusjūras reģionā. Otrajā tematiskajā pīlārā 2019.–2021. gadam (Noturība: ārējo satricinājumu mazināšana un pielāgošanās tiem, galvenokārt klimata pārmaiņas un reaģēšana uz konfliktu sekām), CMI uzsāka “Aktīvo programmu “Teritoriālā noturība pret klimata pārmaiņām” ar daudzteritoriālu un daudznozaru pieeju.

4.     Pielāgošanās stratēģijas un plāni

INTERREG transnacionālās sadarbības vai citu sadarbības veidu ietvaros Vidusjūras reģionam nav izstrādātas pielāgošanās stratēģijas un plāni. Tomēr 2016. gadā Barselonas konvencijas 19. līgumslēdzēju pušu^sanāksmē (COP 19) tika apstiprināts “Reģionālaisklimatadaptācijas satvars Vidusjūras jūras un piekrastes teritorijām”. Dokumenta mērķis ir izveidot kopīgu reģionālu stratēģisku pieeju, lai palielinātu klimatnoturību un pielāgošanās spējas.

2014.–2020. gada periodā finansēto projektu piemēri.

Turpmāk sniegti MED programmas 2014.–2020. gadam finansēto projektu piemēri.

Ņemot vērā apsvērumu, ka aizsargājamām jūras teritorijām (AJT) var būt svarīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanā tām, ar diviem projektiem tika atbalstītas Vidusjūras AJT, lai pielāgotos pašreizējām klimata pārmaiņu sekām Vidusjūrā un mazinātu tās:   MPA-ADAPT (Vidusjūras AJT virzīšana klimata pārmaiņu laikmetā: pielāgošanās izturētspējai veidošana, 2016.–2019. gads) un šādiem MPA-ENGAGE (Vidusjūras reģiona galveno dalībnieku iesaistīšana ekosistēmas pieejā, lai pārvaldītu aizsargājamās jūras teritorijas nolūkā stāties pretī klimata pārmaiņām, 2019.–2022. gads). MPA Engage un MPA-ADAPT projekti izstrādāja monitoringa protokolus un mudināja tos izmantot katrā Vidusjūras reģiona MPA. Ar šiem diviem projektiem pirmo reizi tika izstrādāti plāni par pielāgošanos klimata pārmaiņām atsevišķās aizsargājamās jūras teritorijās Vidusjūrā.

Projektā POSBEMED (2016.–2018. gads) tika atzīta Posidonia Oceanica atlieku (kaltētas lapas, šķiedras un sakneņi, kas regulāri iestrēgst krastā un tiek pludināti krastā) loma piekrastes vispārējās noturības palielināšanā pret dabas un klimata pārmaiņu ietekmi. Ar projektu tika panākts ievērojams progress virzībā uz ilgtspējīgāku pieeju Posidonia pludmales kāpu sistēmu pārvaldībai. Galīgais rezultāts bija visaptveroša stratēģija Vidusjūras reģionam “Poseidonia beach-dune sistēmu pārvaldība un pārvaldība”, kas vērsta uz visām attiecīgajām ieinteresētajām personām lēmumu pieņemšanas procesos Posidonia piekrastes vidē.

UNEP-MAP veicina arī zināšanas un praksi saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmes novērtējumu un pielāgošanos tām Vidusjūras reģionā (un jo īpaši attiecībā uz trešām valstīm). Tie ietver dažādus projektus GEF finansētajā MedProgrammā un vairākus pielāgošanās pasākumus, ko īsteno dažādi UNEP/MAP reģionālie darbības centri. Labs piemērs UNEP-MAP darbībām zināšanu radīšanas un apmaiņas jomā ir projekts ClimVar & ICZM (Klimatisko svārstību un pārmaiņu integrēšana valstu stratēģijās, lai īstenotu ICZM protokolu Vidusjūras reģionā) (2012.–2015. gads).

Citi projekti tika finansēti no BalkanMed programmas 2014.–2020. gadam. Tā aptvēra lielu ģeogrāfisko apgabalu, ko daļēji aptver transnacionālais Vidusjūras reģions 2021.–2027. gadam. Turpmāk sniegti daži piemēri.

BeRTISS  (BalkanMed reāllaika bargo laikapstākļu dienests) (2017.–2019. gads) iesaistīja partnerus no trim valstīm (Grieķijas, Kipras un Bulgārijas). Tā mērķis bija izstrādāt starptautiskus izmēģinājuma pakalpojumus saistībā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, lai uzlabotu drošību, dzīves kvalitāti un vides aizsardzību Balkānu un Vidusjūras reģionā. Agrīnā brīdināšana ir arī DISARM (Drought and fire ObServatory and eArly waRning systeM) projekta (2017–2019) uzmanības centrā, kurā bija iesaistīti partneri no tām pašām valstīm. Tas veicina BeRTISS, bet ir vērsts uz dažādu ar klimatu saistītu ietekmi (sausums un savvaļas ugunsgrēki).

Dabas ugunsgrēki ir atzīti par vienu no būtiskākajiem riskiem reģionā. To agrīna atklāšana ir arī SFEDA (Meža uzraudzības sistēma agrīnai ugunsgrēku atklāšanai un novērtēšanai Balkānu un Vidusjūras reģionā) projekta (2017.–2019. gads) uzmanības centrā.

Partneri, kas pārstāv visas četras Balkānu–Vidusjūras piekrastes valstis (Grieķiju, Kipru, Albāniju un Ziemeļmaķedonijas Republiku), sniedza ieguldījumu projektā HERMES (Saskaņota sistēma piekrastes erozijas mazināšanai), veicinot ICZM protokola īstenošanu (2017.–2019. gads). HERMES, izmantojot iepriekšējos projektus, izstrādāja kopīgu satvaru piekrastes erozijas mazināšanai un pludmales atjaunošanai. Tas tika panākts, īstenojot saskaņotu pētījumu kopumu, apmainoties ar jau izstrādātiem tehniskiem rīkiem un izstrādājot kopīgus politikas instrumentus.