Ziemeļrietumu Eiropa

Reģiona valstis

Ziemeļrietumu Eiropas sadarbības zonā 2021.–2027. gada Interreg plānošanas periodā ir septiņas valstis: visa Īrijas, Beļģijas, Luksemburgas, Šveices un Nīderlandes teritorija, kā arī daļa Francijas un Vācijas teritorijas. Būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu (2014.–2020. gads) ir Apvienotās Karalistes* izslēgšana un transnacionālā reģiona paplašināšana, aptverot visu Nīderlandes teritoriju un plašākus Vācijas reģionus. Karti , kurā salīdzinātas vecās un jaunās robežas , var apskatīt šeit.

* No Apvienotās Karalistes izstāšanās līguma stāšanās spēkā 2020. gada 1. februārī saturs no Apvienotās Karalistes vairs netiks atjaunināts šajā tīmekļa vietnē.

Politikas satvars

1.     Starpvalstu sadarbības programma

Interreg VI B Ziemeļrietumu (JAUNS) Eiropas programma (2021–2027), ko Eiropas Komisija apstiprināja 2022. gada 24. augustā, veicina zaļu, viedu un taisnīgu pārkārtošanos visās ZRŪ teritorijās ar mērķi atbalstīt līdzsvarotu attīstību un padarīt visus reģionus noturīgākus, palielinot to spēju labāk reaģēt uz visām esošajām un turpmākajām problēmām. Interreg NEW programma palīdz atbalstīt reģionu enerģētikas un aprites pārkārtošanos, īstenojot un ieviešot transnacionālus un konkrētai vietai pielāgotus risinājumus, lai veicinātu dabas resursu saglabāšanu un dabā balstītu klimata pārmaiņu risinājumu uzlabošanu.

Programmas tematiskā darbības joma aptver zaļās, viedās un taisnīgās pārkārtošanās aspektus un ir organizēta, pamatojoties uz trim prioritātēm:

• prioritāte. Vieda klimatnoturība un vidiskā noturība
• prioritāte. Gudra un taisnīga enerģētikas pārkārtošana
• prioritāte. Pāreja uz vietējiem apstākļiem pielāgotu aprites ekonomiku
• prioritāte. Teritoriālās noturības uzlabošana ar inovatīvu un viedu pārveidi

Klimatadaptācijas projekti tiek īpaši finansēti 1. prioritātes ietvaros ar konkrētu mērķi “uzlabot dabas, bioloģiskās daudzveidības un zaļās infrastruktūras aizsardzību un saglabāšanu, tostarp pilsētu teritorijās, un samazināt visu veidu piesārņojumu”. Programma atbalsta centienus attīstīt zaļo/zilo infrastruktūru. Minēto darbību mērķis ir nodrošināt plaša ekosistēmu klāsta aizsardzību vai atjaunošanu un novērst bioloģiskās daudzveidības un dabas kapitāla izzušanu. Tā kā lielākā daļa NWE reģionu nesasniedz gaisa kvalitātes mērķus, programmas mērķis ir arī samazināt karstuma radīto stresu un uzlabot gaisa kvalitāti.

Energoefektivitātes jautājums, kas attiecas gan uz klimata pārmaiņu mazināšanas, gan pielāgošanās jautājumiem, ir ietverts 2. prioritātē un jo īpaši konkrētajā mērķī Nr. 2.2 (Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana). To panāks, apzinot iespējas, kas palielina energoefektivitāti, piemēram, mājokļiem un sabiedriskajām ēkām, transportam/mobilitātei, iekšējo ūdensceļu transportam, kā arī centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tīkla līnijām.

Iepriekšējās Interreg V B Ziemeļrietumu Eiropas (NWE) programmas (2014.–2020. gadam) mērķis bija veicināt NWE reģiona ekonomisko, vides, sociālo un teritoriālo nākotni. Ņemot vērā lielo pilsētu blīvumu un to, ka pilsētu teritorijas ir pakļautas piekrastes un upju plūdu riskam, NWE programmā kā viena no galvenajām problēmām programmas darbības teritorijā tika minēta neaizsargātības pret klimata pārmaiņām novēršana. Tomēr šī problēma netika pārvērsta par programmas tematisko prioritāti. Tas tika iekļauts starp ieguldījumu prioritātēm, kas saistītas ar pāreju uz sabiedrību ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (2. prioritāte un galvenokārt 4.e ieguldījumu prioritāte), norādot, ka “ir vajadzīgi seku mazināšanas/pielāgošanās pasākumi”.

2.     Starptautiskās konvencijas un citas sadarbības iniciatīvas

Kopā ar citiem reģioniem uz dažām Ziemeļrietumu Eiropas daļām attiecas OSPAR “Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā”. Jo īpaši reģionu piekrastes ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu daļas aptver divi OSPAR konvencijas apakšreģioni: Ķeltu jūru apakšreģions un Lielās Ziemeļjūras apakšreģions. Saskaņā ar šo konvenciju klimata pārmaiņas (un okeānu paskābināšanās) tiek risinātas kā transversāls jautājums attiecībā uz zināšanu radīšanu, ietekmes uzraudzību un tādu pārvaldības iespēju izstrādi, kuru mērķis ir palielināt ekosistēmu noturību. 2019. gadā OSPAR izveidoja starpsesiju korespondences grupu okeānu paskābināšanās jautājumos (ICG-OA).

Citas sadarbības iniciatīvas , kurās iesaistītas dažas ziemeļrietumu reģiona daļas , ir Trīspusējā Vatu jūras sadarbība un Ziemeļjūras komisija Perifēro piejūras reģionu konferencē. Sīkāka informācija par šīm iniciatīvām ir sniegta Ziemeļjūras transnacionālā reģiona lapā.

3.     Pielāgošanās stratēģijas un plāni

Lai gan nav īpašu pielāgošanās stratēģiju un plānu Ziemeļrietumu reģionam, sadarbības iniciatīvām, kurās iesaistītas vairākas transnacionālā reģiona valstis (OSPAR, Trīspusējā Vatu jūras sadarbība un Ziemeļjūras komisija), ir savas stratēģijas, kas attiecas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (Ziemeļjūras reģiona stratēģija 2030. gadam, Vatu jūras klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija un Ziemeļaustrumu Atlantijas vides stratēģija (NEAES) 2030. gadam). Tie ir pilnībā aprakstīti Ziemeļjūras transnacionālā reģiona lapā.

2014.–2020. gada periodā finansēto projektu piemēri.

Neviens no 2014.–2020. gada plānošanas periodā apstiprinātajiem projektiem tieši nerisināja ar pielāgošanos saistītās problēmas. Tā vietā tie ir vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu (samazinot oglekļa emisijas) ar pievienoto vērtību arī attiecībā uz pielāgošanos (uzlabojot energoefektivitāti).

Tomēr Ziemeļrietumu Eiropa var paļauties uz plašu pieredzi starpvalstu sadarbības projektos, kas saistīti ar zināšanu radīšanu un apmaiņu par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šie projekti tika finansēti INTERREG 2007.–2013. gada plānošanas periodā, kā tas bija AMICE, DROP un IMCORE projektu gadījumā. Turklāt pilns astoņu projektu kopums, kas attiecas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un ko finansēja 2007.–2013. gadā, tika sagrupēts SIC pielāgojumā! Tā ir stratēģiska kopa, kuras mērķis ir palielināt projektu rezultātu pamanāmību un kapitalizāciju.