Ēkas

Ēkas

Galvenie vēstījumi

• Ēkas var būt neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, kas var ietekmēt gan ēkas strukturālās iezīmes, gan ēkas iekštelpu apstākļus. Nespēja pienācīgi regulēt temperatūru telpās var radīt termisku diskomfortu lietotājiem, kas var negatīvi ietekmēt veselību, labklājību un produktivitāti.
• ES strādā, lai risinātu šo problēmu vairākās jomās. Tā ir strādājusi, lai veicinātu pielāgošanās klimata pārmaiņām integrēšanu ēku standartos, ir izstrādājusi direktīvas, lai palielinātu energoefektivitāti un energoefektivitāti, un izstrādājusi politiku, lai veicinātu ēku renovāciju, kas uzlabo resursefektivitāti un energoefektivitāti. Eiropas Komisija 2023. gada martā izstrādāja ES līmeņa norādījumus par ēku klimatnoturību.
• Zināšanas par to, kā palielināt būvētās vides noturību, tiek atjauninātas un pilnveidotas dažādās pētniecības programmās, un ES piedāvā finansiālu atbalstu, piemēram, ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” starpniecību, inovatīvām idejām un risinājumiem.

Ietekme un neaizsargātība

Ēkas var būt neaizsargātas pret klimata pārmaiņām. Nākotne var radīt paaugstinātu sabrukšanas, būvmateriālu degradācijas un pat ēku strukturālās integritātes risku, ievērojamu vērtības zudumu vētru skaita, sniega vai iegrimšanas bojājumu, ūdens ielaušanās, telpu mikroklimata pasliktināšanās un samazināta ēku kalpošanas laika dēļ. Ir jānovērtē jaunu un esošu ēku noturība pret pašreizējiem riskiem un turpmākām klimata pārmaiņām un tās attiecīgi jāplāno vai jāmodernizē.

Klimata pārmaiņas var ietekmēt ne tikai ēkas strukturālās iezīmes, bet arī apstākļus, kādos cilvēki dzīvo, strādā un mijiedarbojas iekštelpās. Ēku lietotājiem ir jāizmanto apkures un dzesēšanas sistēmas, lai tiktu galā ar termisko diskomfortu, ko rada ekstremālas temperatūras.

Politikas satvars

ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir iekļautas vairākas darbības, kuru mērķis ir novērst būvētās vides neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, vienlaikus paturot prātā ēku transversālo nozīmi Eiropas klimata politikā. Stratēģijā ir uzsvērta nepieciešamība uzlabot ēku gatavību klimata pārmaiņām. Turklāt stratēģijā ir ņemta vērā ēku nozīme plaša mēroga pielāgošanā, piemēram, pilsētas siltumsalas efekta ierobežošanā, izmantojot zaļos jumtus un sienas, un nepieciešamība precīzāk prognozēt klimata pārmaiņu radīto spriedzi apbūvētajā vidē. Ēku līmenī investīciju politikas lēmumu pamatā jābūt stabiliem klimata datiem, tostarp mājsaimniecību mēroga lēmumiem par to, vai veikt renovāciju. Attiecībā uz ēku apdrošināšanu viena no stratēģijas galvenajām prioritātēm ir novērst klimata aizsardzības atšķirības attiecībā uz infrastruktūru un būvēto vidi. Izšķiroša nozīme ir arī saiknei starp ūdeni un enerģiju, un būvniecības nozare var palīdzēt novērst ar to saistīto neaizsargātību.

Stratēģijā prioritāte ir piešķirta dabā balstītiem risinājumiem, piemēram, zaļajiem jumtiem un sienām, kas var palīdzēt samazināt maladaptāciju — praksi, no kuras stratēģijā ieteikts izvairīties. Piemēram, ēkās dabā balstīti risinājumi var būt ilgtspējīga alternatīva gaisa kondicionēšanas izmantošanai tikai aukstumapgādes vajadzībām. Zaļās infrastruktūras pasākumi (zaļie koridori, zaļās pilsētu teritorijas, koki pilsētās, kā arī zaļie jumti un sienas) var palielināt būvētās vides noturību, jo īpaši tad, ja tie ir integrēti pilsētplānošanā un apvienoti ar dabā balstītiem risinājumiem.

Ir skaidri paredzēts integrēt Pielāgošanās stratēģiju un 2020. gada paziņojumu par renovācijas vilni. Eiropas zaļā kursa ietvaros Renovācijas viļņa mērķis ir nākamajos desmit gados divkāršot renovācijas rādītājus un nodrošināt augstāku energoefektivitāti un resursefektivitāti. Attiecībā uz pielāgošanos tā norāda, ka ir jāpārskata ēku siltumapgādes un aukstumapgādes standarti, vienlaikus ņemot vērā neaizsargātos cilvēkus un uzlabojot sabiedrības gatavību karstuma viļņiem. Tas ir sīkāk aplūkots 2020. gada ieteikumā par enerģētisko nabadzību, kas arī ir daļa no renovācijas viļņa.

2021. gadā tika sākta 2016. gada zaļā publiskā iepirkuma kritēriju pārskatīšana biroju ēkām (renovācijas viļņa ietvaros). Tas aptver klimatnoturības kritērijus, un tā pamatā ir rādītāji, kas izstrādāti saskaņā ar jauno Eiropas satvaru ilgtspējīgām ēkām. Tās, kas tika sākta 2020. gadā, mērķis ir novērtēt ēku ilgtspējas rādītājus visā to dzīves ciklā, pamatojoties uz virkni rādītāju, kas aptver veselības un siltumkomforta ekstremālu laikapstākļu riskus, ilgtspējīgu drenāžu un ūdens patēriņu.

ES politika, kas saistīta ar ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, ir izklāstīta lapā Climate-ADAPT Health. Šajā ziņā vadlīnijas ir sniegtas Direktīvā par ēku energoefektivitāti un Energoefektivitātes direktīvā.

Zināšanu bāzes uzlabošana

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība aptver apbūvētās vides neaizsargātību un pielāgošanās iespējas gan no globālas un vairākas reģionālas perspektīvas (ieskaitot Eiropu un Vidusjūras reģionu), gan plašākos agregātos, piemēram, pilsētu apdzīvotās vietās, veselības aprūpē un jūras līmeņa celšanā.

Klimata pārmaiņu radītie fiziskie apdraudējumi ēkām ir dabas ugunsgrēki, mūžīgā sasaluma kušana un jūras līmeņa celšanās, kas ir liela neaizsargātība daudzām zemām piekrastes pilsētām, tostarp Eiropas pilsētām. Tāpēc apbūvētā vide tiek uzskatīta par jomu, kurā steidzami jāveic pielāgošanās pasākumi, piemēram, būvnormatīvu pārskatīšana klimatnoturīgākā perspektīvā; inovatīvu būvniecības pieeju izmantošana; vai pat pārvietošana uz drošākām teritorijām, kad būs izsmeltas iespējas glābt dažas īpaši neaizsargātas apdzīvotas vietas. Ziņotā nevienmērīgā pielāgošanās pasākumu distributīvā ietekme, kas jānovērš, īstenojot tikai pielāgošanās politiku, ietver augstākas izmaksas, iekštelpu dzīves apstākļu pasliktināšanos (jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, jo nabadzīgajiem iedzīvotājiem ir pieejami sliktāki būvmateriāli) un pielāgošanos klimata pārmaiņu izraisītai ģentrifikācijai. IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C ir aplūkota klimata pārmaiņu ietekme un pielāgošanās iespējas būvniecības nozarē, kas var palīdzēt ierobežot sasilšanu līdz 1,5 °C.

Eurostat Urban Audit sniedz uz rādītājiem balstītu informāciju par pilsētu, tostarp infrastruktūras un ēku, pielāgošanās spēju. Pilsētvides pielāgošanas karšu skatītājs sniedz rādītājus, piemēram, par augsnes noslēgšanu un pilsētu zaļajām zonām.

Copernicus zemes monitoringa pakalpojuma Pilsētu atlants sniedz saskaņotu informāciju par zemes segumu un zemes izmantošanas kartēm vairākos simtos pilsētu un to apkārtnē.

Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis 2020” zināšanas par pielāgošanos klimata pārmaiņām ēku infrastruktūrā ir viens no darba programmā ietvertajiem tematiem. Projekts RESIN palīdz pilsētām izstrādāt stabilas pielāgošanās stratēģijas to viskritiskākajai infrastruktūrai. Ar EU-CIRCLE projektu tiek izstrādāts Savienības mēroga satvars, lai atbalstītu vitāli svarīgas infrastruktūras, kas jāsagatavo dabas apdraudējumiem, tostarp klimata pārmaiņām. Projekta ABC21 mērķis ir izpētīt labākos silta klimata zonu ilgtspējīgos projektus, lai atraisītu to tirgus un pētniecības potenciālu. Projekts ir vērsts uz bioklimatiskās projektēšanas pieeju, zema enerģijas patēriņa dzesēšanas metodēm un vietējiem būvmateriāliem, ko jau izmanto pasaules siltākajās daļās, piemēram, Āfrikā, un ko var identificēt un pielāgot citām ģeogrāfiskajām teritorijām.

Papildu zināšanas par pilsētu pielāgošanos ir sniegtas Climate-ADAPT Urban lapā.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES finansējums pielāgošanās pasākumiem tiek atbalstīts ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas nodrošina, ka klimatadaptācijas pasākumi ir integrēti visās galvenajās ES izdevumu programmās.

ES finansējumu infrastruktūras, tostarp ēku, noturības atbalstam galvenokārt organizē kohēzijas politika, konkrētāk, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondus.

ES Solidaritātes fonds iejaucas ārkārtas situācijās pēc tam, kad ir nodarīti zaudējumi. Var finansēt arī ar klimata pārmaiņām saistītus pasākumus.

No 2021. gada pētniecības programma “Apvārsnis Eiropa” aptver ēkas 5. kopas “Klimata enerģija un mobilitāte” 4. galamērķa “Efektīva, ilgtspējīga un iekļaujoša enerģijas izmantošana” ietvaros. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 2023. gada septembrī bija divi šīs programmas 4. mērķa temati, proti, attiecīgi vēsturisko ēku klimatdrošināšana un neaizsargātu ēku noturība pret graujošiem notikumiem; tādējādi nākamajā ziemā varētu finansēt jaunus projektus, kas vērsti uz pielāgošanos ēkās. Ēkas ir viena no darbības jomām, uz kuru vērsta ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, kas veicina “renovācijas vilnim pieejamo līdzekļu mobilizēšanu, lai modernizētu un klimatnoturīgas sabiedriskās ēkas un sociālos mājokļus, padarot tos resursefektīvus un energoefektīvus, veselīgus un atbilstošus aprites ekonomikas principiem”, integrējot Renovācijas viļņa un Pielāgošanās stratēģijas principus.

Citi ES finansējuma pielāgošanas veidi infrastruktūras nozarē ir Eiropas Investīciju bankas dotācijas. Eiropas Investīciju banka finansētajos projektos aktīvi veicina klimatnoturību.

Apdrošināšanas mērķis ir finansiāli kompensēt katastrofu radītos zaudējumus, kas, paredzams, palielināsies klimata pārmaiņu dēļ. Apdrošināšanas segums ir ļoti svarīgs instruments, lai pielāgotos klimata pārmaiņām infrastruktūras nozarē, tostarp ēku nozarē.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts pielāgošanās pasākumu īstenošanai

Kopš 2014. gada Eiropas standartizācijas organizācijas, CEN un CENELEC veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām integrēšanu ēku standartos, veicinot to izstrādi un saskaņošanu ar mērķi integrēt klimata pārmaiņu ietekmi, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības prasības investīciju lēmumos saskaņā ar Eiropas Komisijas pilnvarām.

Iedvesmojoties no radošās kustības pirms gadsimta, ES Renovācijas viļņa iniciatīvas ietvaros ir izveidojusi Jauno Eiropas “Bauhaus” kā platformu, lai veicinātu jaunu risinājumu radošu līdzradīšanu ilgtspējīgai un skaistai būvētajai videi ES. Iniciatīvas mērķis ir veicināt ideju apmaiņu par cenas ziņā pieejamākām, pieejamākām ilgtspējīgām dzīves telpām, mobilizējot dizaineru, arhitektu, inženieru, zinātnieku, studentu un jebkuras izcelsmes iedvesmotu cilvēku radošumu, lai galu galā uzlabotu mūsu dzīves pieredzes kvalitāti. Tā arī sniegs finansiālu atbalstu, izmantojot ad hoc uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un programmas daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Sākotnējais posms jau ir novedis pie vairākiem sākotnējiem ieguldījumiem, uz kuru pamata Eiropas Komisija 2021. gada 15. septembrī nāca klajā ar paziņojumu.

Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā sniedz atbalstu pielāgošanās pasākumiem pilsētvidē. Plašāka informācija ir pieejama ClimateAdapt Urban lapā.