Kultūras mantojums

Kultūras mantojums

Galvenie vēstījumi

• Katastrofu, piemēram, plūdu, sausuma un vētru, ietekme uz kultūras mantojumu ir saistīta ar noplicināšanās procesu izraisīto pārmaiņu lēno sākumu.

• Kultūras mantojums zaļajā kursā netika skaidri minēts, taču saskaņā ar kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam tika izveidota dalībvalstu ekspertu atvērtās koordinācijas metodes grupa kultūras mantojuma noturības pret klimata pārmaiņām stiprināšanai.

• Eiropas kultūras mantojumu atbalsta virkne ES politikas virzienu, programmu un finansējuma, jo īpaši programma “Radošā Eiropa”. ES politika citās jomās, kurās arvien vairāk tiek ņemts vērā mantojums, sniedzas no pētniecības, inovācijas, izglītības, vides, klimata pārmaiņu un reģionālās politikas līdz digitālajai politikai.

Ietekme un neaizsargātība

Eiropas kultūras mantojums ir bagātīga un daudzveidīga kultūras un radošo izpausmju mozaīka, iepriekšējo eiropiešu paaudžu mantojums un mantojums nākamajām paaudzēm. UNESCO kultūras mantojuma definīcija ietver artefaktus, pieminekļus, ēku un objektu grupu, muzejus ar dažādām vērtībām, tostarp simbolisku, vēsturisku, māksliniecisku, estētisku, etnoloģisku vai antropoloģisku, zinātnisku un sociālu nozīmi. Tas ietver materiālo mantojumu (kustamu, nekustīgu un zemūdens), nemateriālo kultūras mantojumu, kas iestrādāts kultūras un dabas mantojuma artefaktos, objektos vai pieminekļos.

Katastrofālu notikumu, piemēram, ekstremālu nokrišņu, plūdu, zemes nogruvumu un sausuma, ietekme uz šo mantojumu ietekmē kultūras mantojuma vietas, tostarp vēsturiskos parkus un dārzus. Tie ir saistīti ar noplicināšanas procesu izraisīto izmaiņu lēno sākumu. Pastāvīga temperatūras paaugstināšanās un temperatūras un mitruma svārstības vai sasalšanas–atkušanas ciklu svārstības izraisa materiālu degradāciju un stresu, kā rezultātā ir lielāka vajadzība pēc atjaunošanas un saglabāšanas. Bioloģiskā degradācija, ko izraisa mikroorganismi, piemēram, pelējums un aļģu augšana, un kukaiņu invāzijas, kas uzbrūk ēku fiziskajam audumam un galeriju, bibliotēku, arhīvu un muzeju kolekcijām, ir vairāk iespējama.

Kultūras mantojums ir neaizsargāts arī pret maladaptāciju, ja adaptācijas pasākumi rada netīšus zaudējumus vai kaitējumu. Ir maz padziļinātu zināšanu par klimata krīzes ietekmi uz praksi, izpausmēm, zināšanām un prasmēm, ko kopienas, grupas un dažkārt indivīdi atzīst par daļu no sava kultūras mantojuma. Strauji pieaugošas, vienlaicīgas vai vienlaicīgas ekstremālas parādības ir klimata zinātnes uzmanības centrā. Tomēr vienlaicīgu katastrofālu notikumu sekas visā kultūras mantojuma nozarē vēl nav pienācīgi risinātas vai izpētītas — tagad tas rada lielas bažas.

Politikas satvars

ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir atzīta nepieciešamība aizsargāt un saglabāt kultūras mantojumu, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, plūdus, vētras un jūras līmeņa celšanos.

Tomēr kultūras mantojums zaļajā kursā netika skaidri minēts. Vienlaikus saskaņā ar kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam tika izveidota dalībvalstu ekspertu atvērtās koordinācijas metodes grupa kultūras mantojuma noturības pret klimata pārmaiņām stiprināšanai. Grupas uzdevums bija izpētīt kultūras mantojuma ieguldījumu Eiropas zaļajā kursā un apzināt apdraudējumus un nepilnības, kas saistītas ar kultūras mantojumu klimata pārmaiņu kontekstā.

Šī grupa izskatīja pašreizējo stāvokli, zināšanu nepilnības un strukturālus trūkumus ES un dalībvalstu līmenī. Apkopotā informācija liecina par to, ka kultūras mantojumu vēl nepieredzētā ātrumā un mērogā apdraud klimata pārmaiņas. Tomēr ES dalībvalstīs nav ieviesta pienācīga politika un rīcības plāni, lai mazinātu šos uzbrukumus, tāpat kā ES nav. Kopumā 83 paraugprakses piemēri no 26 valstīm liecina par kultūras mantojuma risinājumu potenciālu klimata pārmaiņu kontekstā; tie ir nenovērtējams iedvesmas un ideju avots, ko atdarināt.

Eiropadome 2007. gada septembrī pieņēma ES Plūdu direktīvu par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību. Direktīvas mērķis ir samazināt un pārvaldīt riskus, ko plūdi rada cilvēku veselībai, videi, kultūras mantojumam un saimnieciskajai darbībai. Dalībvalstīm ik pēc sešiem gadiem ir jāziņo, cik daudz kultūras mantojuma objektu varētu ietekmēt plūdi.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Ir vairāki ES projekti, kuru mērķis ir uzlabot zināšanu bāzi par pielāgošanos kultūras mantojumam. Lūk, daži piemēri:

1. Projekts CLIMATE FOR CULTURE ir pētniecības projekts, kura mērķis ir izstrādāt jaunus instrumentus un metodes, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi uz kultūras mantojumu. Projekts ietver gadījumu izpēti dažādos Eiropas reģionos, un tā mērķis ir uzlabot izpratni par kultūras mantojuma neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi un izstrādāt pielāgošanās stratēģijas.
2. ROCK projekts, kas nozīmē "Kultūras mantojuma reģenerācija un optimizācija radošajās un zināšanu pilsētās", ir pētniecības projekts, kura mērķis ir izstrādāt un izmēģināt jaunus ilgtspējīgas pilsētu attīstības modeļus, kas kultūras mantojumam piešķir prioritāti. Projekts ietver gadījumu izpēti pilsētās visā Eiropā, un tā mērķis ir uzlabot kultūras mantojuma noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, plūdiem un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem.
3. Projekts HERACLES, kas nozīmē “noturība pret klimata pārmaiņām objektā”, ir pētniecības projekts, kura mērķis ir izstrādāt un testēt jaunas tehnoloģijas un metodes kultūras mantojuma aizsardzībai pret klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, plūdiem, ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un jūras līmeņa paaugstināšanos. Projekts ietver gadījumu izpēti dažādos Eiropas reģionos, un tā mērķis ir uzlabot kultūras mantojuma noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.
4. ES finansētā projekta YADES mērķis ir apmācīt stipendiātu tīklu par to, kā saglabāt un palielināt kultūras mantojuma teritoriju un vēsturisko pilsētu noturību pret klimata pārmaiņām un ar tām saistītajiem apdraudējumiem. Skolēni tiks apmācīti izstrādāt un ieviest detalizētu karti ar vizualizācijām, lai uzraudzītu visu sistēmu apdraudējumiem, ko rada atmosfēras un citu bojājumu funkcijas vēsturiskām ēkām un teritorijām. Monitoringa platformas dati tiks analizēti simulācijas sistēmā un sniegti vietējām iestādēm, ļaujot veikt nepieciešamos preventīvos pasākumus.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Eiropas kultūras mantojumu atbalsta virkne ES politikas virzienu, programmu un finansējuma, jo īpaši programma “Radošā Eiropa”. ES politika citās jomās, kurās arvien vairāk tiek ņemts vērā mantojums, sniedzas no pētniecības, inovācijas, izglītības, vides, klimata pārmaiņu un reģionālās politikas līdz digitālajai politikai. Līdz ar to finansējums kultūras mantojumam ir pieejams no programmām “Apvārsnis Eiropa”, “Erasmus+”, “Eiropa pilsoņiem” un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. CulturEU finansējuma rokasgrāmata ir pieejama kā interaktīvs tiešsaistes tīmekļa rīks un kā izdrukājama rokasgrāmata. Tā aptver iespējas, kas saistītas ar aptuveni 20 ES finansējuma programmām, kuras var atbalstīt projektus ar kultūras un radošo dimensiju.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts pielāgošanās pasākumu īstenošanai

Lai atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām un informētu cilvēkus par šādu prestižu vērtību iespējamo zudumu, var izmantot tādus instrumentus kā mantojuma vērtības novērtējumi, piemēram, UNESCO Pasaules mantojuma saraksts un ICOMOS. Ir svarīgi arī izveidot un uzturēt saikni starp kultūras mantojuma pārvaldītājiem un pētniekiem klimata pārmaiņu zinātnes un komunikācijas jomās, apmainoties ar labas prakses piemēriem. Būtu jāiegulda amatierzinātnes attīstībā, lai sabiedrība varētu palīdzēt plaši uzraudzīt un reģistrēt ietekmi uz mantojuma objektiem.

Pielāgojuma maksimālā pieļaujamā koncentrācija

Saskaņā ar Sesto ūdens pamatdirektīvu un Plūdu direktīvas īstenošanas ziņojumu vides un kultūras mantojumam pievērstā uzmanība kopš pirmā cikla, šķiet, ir palielinājusies, jo par aptuveni 10 procentpunktiem ir samazinājies to potenciāli būtiska plūdu riska teritoriju īpatsvars, kurās vide un kultūras mantojums netika atzīti par būtiskiem. ES kopsavilkums ir pieejams šeit.