Zemes izmantošanas plānošana

Svarīgākie vēstījumi

• Zemes izmantošanas plānošana ir atzīta par vienu no efektīvākajiem procesiem, lai veicinātu vietējo pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pašvaldību zemes izmantošanas plānošanas procesā ES pieejamie pašreizējie procesi un instrumenti, tostarp oficiālie plāni, zonējums un/vai attīstības atļaujas, palīdz līdz minimumam samazināt attīstības riskus pašvaldībai, ko rada prognozētā plūdu, dabas ugunsgrēku, zemes nogruvumu un/vai citu dabas apdraudējumu ietekme klimata pārmaiņu dēļ.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Eiropa ir viens no intensīvāk izmantotajiem kontinentiem pasaulē. Tajā ir vislielākais zemes īpatsvars (līdz 80 %), ko izmanto apdzīvotām vietām, ražošanas sistēmām (jo īpaši lauksaimniecībai un mežsaimniecībai) un infrastruktūrai. Tomēr bieži rodas pretrunīgas zemes izmantošanas prasības, kuru dēļ ir jāpieņem lēmumi, kas ietver smagus kompromisus.

Zemes aizņemšana, pilsētu izplešanās un saimnieciskās darbības izraisa dzīvotņu sadrumstalotību, samazinot ekosistēmu noturību. Sadrumstalotība ietekmē visus Eiropas apgabalus, pat ļoti mazapdzīvotos. Sadrumstalotības uzraudzība atbalsta politikas darbības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka atlikušās dzīvotnes var atbalstīt biodaudzveidību.

Zemes izmantošanas plānošana ir atzīta par vienu no efektīvākajiem procesiem, lai veicinātu vietējo pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pašvaldību zemes izmantošanas plānošanas procesā ES pieejamie pašreizējie procesi un instrumenti, tostarp oficiālie plāni, zonējums un/vai attīstības atļaujas, palīdz līdz minimumam samazināt attīstības riskus pašvaldībai, ko rada prognozētā plūdu, dabas ugunsgrēku, zemes nogruvumu un/vai citu dabas apdraudējumu ietekme klimata pārmaiņu dēļ.

Politikas satvars

Lēmumus par zemes izmantošanas plānošanu un apsaimniekošanu parasti pieņem vietējā vai reģionālā līmenī, piemēram, kā daļu no pilsētplānošanas vai lauksaimniecības un mežsaimniecības prakses. Tomēr Eiropas Komisijai ir jānodrošina, lai dalībvalstis savos zemes izmantošanas attīstības plānos ņemtu vērā vides apsvērumus un īstenotu integrētu zemes apsaimniekošanu. Piemēram, Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvas un Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas piemērošana, kā arī nozaru noteikumi, piemēram, Ūdens pamatdirektīva, Plūdu direktīva, kopējā lauksaimniecības politika, TEN-T, ietekmē vietējo zemes izmantošanas politiku.

Tas, kā mēs izmantojam savu zemi, visvairāk ietekmē mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vairāk nekā puse no mūsu bruto siltumnīcefekta gāzu emisijām (metāns, slāpekļa dioksīds un oglekļa dioksīds) rodas lauksaimniecībā. Piemēram, mājlopu audzēšana rada lielu daļu no mūsu kopējām metāna emisijām. Eiropas Komisija 2021. gada jūlijā pieņēma vairākus tiesību aktu priekšlikumus, kuros izklāstīts, kā tā plāno līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti ES, tostarp starpposma mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājumu vismaz par 55 %. Paketē ir ierosināts pārskatīt vairākus ES tiesību aktus klimata jomā, tostarp tiesību aktus transporta un zemes izmantošanas jomā.

Saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, kas pieņemti 2018. gada maijā, ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka uzskaitītās siltumnīcefekta gāzu emisijas no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas vai mežsaimniecības tiek līdzsvarotas ar vismaz līdzvērtīgu uzskaitīto CO2 piesaisti no atmosfēras 2021.–2030. gada periodā. Ar ZIZIMM regulu tiek īstenota ES līderu 2014. gada oktobrī panāktā vienošanās, ka visām nozarēm, tostarp zemes izmantošanas nozarei, būtu jādod ieguldījums ES 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā.

Eiropas ekonomika un cilvēku labklājība ir atkarīga no dabas resursiem, tostarp izejvielām un kosmosa (zemes resursiem), kā arī no vides apstākļiem, kas ir labvēlīgi tīra gaisa, ūdens un veselīgas pārtikas nodrošināšanai. Astotās vides rīcības programmas viens noprioritārajiem mērķiem ir “pastāvīgs progress adaptācijas spēju uzlabošanā un integrēšanā, tostarp pamatojoties uz ekosistēmu pieejām, noturības un pielāgošanās stiprināšanā un vides, sabiedrības un visu ekonomikas nozaru neaizsargātības pret klimata pārmaiņām mazināšanā, vienlaikus uzlabojot ar laikapstākļiem un klimatu saistītu katastrofu novēršanu un sagatavotību tām”. Viens no priekšnosacījumiem prioritāro mērķu sasniegšanai ir zemes degradācijas novēršana un augsnes aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšana.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku zemes izmantošanas plānošanas nozarei.

Copernicus zemes monitoringa pakalpojums sniedz tālizpētes datus par zemes segumu un zemes seguma izmaiņām. Zemes dienests ir sadalīts četros galvenajos komponentos, no kuriem divi ir vissvarīgākie, kas saistīti ar zemes izmantošanu:

• Eiropas mēroga pakalpojums sniedz informāciju par zemes segumu un zemes izmantojumu un tā izmaiņām, kā arī bioģeofizikālajiem parametriem Eiropas mērogā ar augstu izšķirtspēju. Eiropas mēroga komponentu koordinē Eiropas Vides aģentūra (EVA), un tas izstrādā CORINE zemes pārklājuma datu kopas, augstas izšķirtspējas slāņus, biofizikālos parametrus un Eiropas zemes kustības pakalpojumu. CORINE zemes segums ir paredzēts 1990., 2000., 2006., 2012. un 2018. gadam. Šī vektoru datu kopa ietver 44 zemes seguma un zemes izmantošanas klases. Laikrinda ietver arī zemes maiņas slāni, izceļot izmaiņas zemes segumā un zemes izmantošanā.
• Vietējais dienests koncentrējas uz dažādiem karstajiem punktiem, t. i., teritorijām, kas ir pakļautas īpašām vides problēmām un problēmām. Vietējo komponentu koordinē Eiropas Vides aģentūra, un tā mērķis ir sniegt konkrētu un detalizētāku informāciju, kas papildina informāciju, kura iegūta, izmantojot Eiropas komponentu. Vietējā komponente ir vērsta uz dažādiem karstajiem punktiem, t. i., teritorijām, kas ir pakļautas īpašām vides problēmām un problēmām.

Papildu Copernicus datu kopas, piemēram, necaurlaidība un citi augstas izšķirtspējas tematiskie slāņi, un Pilsētu atlants ir izstrādāti, lai papildinātu Corine zemes pārklājuma laikrindu datus, un tos izmanto turpmākiem novērtējumiem, piemēram, zemes reciklēšanai un ainavu sadrumstalotībai.

Galvenais EVA datu avots ir Copernicus zemes monitoringa pakalpojums, kas ietver Corine zemes seguma datu kopu, kura tika sagatavota par 1990., 2000., 2006., 2012. un 2018. gadu un kuras pamatā ir sadarbība ar EVA dalībvalstīm un sadarbības valstīm, kā arī Copernicus programma. Tas ir, piemēram, zemes aizņemšanas rādītāja pamatā. EVA saņem tehnisko atbalstu no Eiropas Pilsētu, zemes un augsnes sistēmu tematiskā centra (ETC/ULS).