Kalnu apgabali

Atkrastes zonas

Galvenie vēstījumi

• Tiek prognozēts, ka līdz gadsimta beigām Eiropas kalni būs fiziski mainījušies. Lielie ledāji būs piedzīvojuši ievērojamus masu zaudējumus, bet izmaiņas ietekmēs arī zemāko, vidējo kalnu un palienes vidi.

• Pielāgošanās pasākumiem tādās nozarēs kā ūdens resursu apsaimniekošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība un tūrisms ir būtiska nozīme kalnu apvidu pielāgošanā.

• ES ir vairākas finansēšanas programmas, kas var atbalstīt projektus kalnu reģionos, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Šos līdzekļus var izmantot, lai atbalstītu plašu iniciatīvu klāstu, tostarp infrastruktūras projektus, darbvietu radīšanu un vides saglabāšanu.

Ietekme un neaizsargātība

Klimata pārmaiņas jau ietekmē Eiropas kalnu reģionus. Tiek prognozēts, ka līdz gadsimta beigām Eiropas kalni būs fiziski mainījušies. Lielie ledāji būs piedzīvojuši ievērojamus masveida zaudējumus, bet pārmaiņas ietekmēs arī zemāko, vidējo pakalnu un palienes vidi, tādējādi ietekmējot ūdens pieejamību, lauksaimniecisko ražošanu, tūrismu un veselības aprūpes nozares. Kalnu sistēmām ir sarežģīta topogrāfija, kas ievērojami mainās īsos attālumos, radot daudzveidīgu ietekmi uz klimatu dažādos augstumos. Piemēram, pieaugot gaisa temperatūrai un palielinoties nokrišņu daudzumam, sezonālās sniega līnijas atradīsies lielākā augstumā, un sniega sezonas kļūs īsākas. Koka līnijas pārvietosies uz augšu, un meža modeļi mainīsies zemākā paaugstinājumā. Valstīs ar augstu kalnu grēdu, piemēram, Alpos, klimata pārmaiņas ietekmēs ūdens līdzsvaru, kas ietekmēs hidroenerģiju, pilsētu drenāžu, kuģošanu un ar ūdeni saistīto dabas katastrofu intensitātes palielināšanos.

Politikas satvars

ES ir vairākas politikas jomas un iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību kalnu apgabalos. Šajā politikā ir atzītas unikālās vides, ekonomiskās un sociālās problēmas, ar kurām saskaras kalnu kopienas, un tās mērķis ir veicināt to noturību un ilgtermiņa dzīvotspēju.

2021. gadā pieņemtās ES Klimatadaptācijas stratēģijas mērķis ir padarīt pielāgošanos viedāku (paplašinot zināšanas par pielāgošanos), ātrāku (paātrināt pielāgošanās risinājumu ieviešanu) un sistēmiskāku (integrēti risinājumi un plāni). Kalnu reģioniem īpaši svarīgi ir stimulēt vietējo pielāgošanos, dabā balstītus risinājumus, ilgtspējīgu izmantošanu un saldūdens resursu noturību.

Pielāgošanās pasākumiem tādās nozarēs kā ūdens resursu apsaimniekošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība un tūrisms ir būtiska nozīme kalnu apvidu pielāgošanā.

Regulas parzemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) pielāgošanu pārskatīšanas mērķis ir palielināt oglekļa uztveršanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kam ir būtiska ietekme uz zemes seguma izmaiņām. Pasākumi šā mērķa sasniegšanai, piemēram, zālāju uzturēšana, oglekļsaistīga lauksaimniecība un kūdrāju atjaunošana, arī palīdzēs novērst augsnes eroziju un samazināt plūdu risku.

Saskaņā ar ES zaļo kursu jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) 2023.–2027. gadam un Biodaudzveidības stratēģijā 2023. gadam lielāks uzsvars tiek likts uz vides jautājumiem un klimatrīcību.

Īpaša politika ES kalnu reģioniem

Viena no galvenajām politikas jomām ir Eiropas stratēģija Alpu reģionam (EUSALP), kas ir makroreģionāla stratēģija, kura apvieno reģionālās un valstu ieinteresētās personas no septiņām Alpu valstīm. Stratēģijas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību reģionā, izmantojot koordinētu rīcību tādās jomās kā inovācija, mobilitāte un bioloģiskā daudzveidība.

Alpu konvencija, kas pieņemta 1991. gadā, ir starptautisks līgums starp Alpu valstīm un ES par Alpu ilgtspējīgu attīstību un aizsardzību. Alpu konvencijas galvenais mērķis ir attīstīt Alpu kopīgo mantojumu un saglabāt to nākamajām paaudzēm, izmantojot starptautisku sadarbību, kurā iesaistītas valsts, reģionālās un vietējās iestādes.

Karpatu konvencija ir daudzpusējs nolīgums starp septiņām valstīm, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību Karpatu reģionā. Konvencijas uzmanības centrā ir vairākas svarīgas jomas, tostarp bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga zemes izmantošana un mežsaimniecība, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ilgtspējīgs tūrisms un ilgtspējīgs transports. Tā arī atbalsta sadarbību un informācijas apmaiņu starp reģiona valstīm un ietver noteikumus par sabiedrības līdzdalību un ieinteresēto personu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Karpatu konvenciju atbalsta Eiropas Savienība, kas nodrošina finansējumu un tehnisko palīdzību tās īstenošanai.

Konvencija par Pireneju aizsardzību ir starptautisks nolīgums, kura mērķis ir aizsargāt Pireneju kalnu masīva dabas un kultūras mantojumu un veicināt ilgtspējīgu attīstību reģionā. Ar to izveido satvaru parakstītājvalstu sadarbībai tādās jomās kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga zemes izmantošana un ilgtspējīgs tūrisms. Pireneju konvenciju atbalsta dažādas ES finansējuma programmas un iniciatīvas, kas sniedz finansiālu atbalstu projektiem, kuri veicina ilgtspējīgu attīstību Pireneju reģionā.

Vides un drošības iniciatīva un Dināru Alpu konvencija: Šīs divas atsevišķās iniciatīvas ir starptautiski nolīgumi, kurus parakstījušas starptautiskas organizācijas un vairākas Balkānu un Dināru Alpu reģiona valstis un kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību šajās teritorijās.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Pētniecības projekta MOVING (Mountain Valorisation through INterconnectedness and Green growth) mērķis ir veidot spējas un, izmantojot augšupēju līdzdalības procesu, kurā iesaistīti vērtības ķēdes dalībnieki, ieinteresētās personas un politikas veidotāji, kopīgi izstrādāt attiecīgus politikas satvarus visā Eiropā, lai izveidotu jaunas vai modernizētas/paplašinātas vērtības ķēdes, kas veicina kalnu apvidu noturību un ilgtspēju pret klimata pārmaiņām.

PHUSICOS, kas grieķu valodā nozīmē "pēc dabas", parāda, kā dabā balstīti risinājumi (DBR) nodrošina stabilus, ilgtspējīgus un rentablus pasākumus, lai samazinātu ekstrēmu laikapstākļu notikumu risku lauku kalnu ainavās. Projekts novērsīs zināšanu trūkumu, kas īpaši saistīts ar DBR attiecībā uz hidrometeoroloģiskajiem apdraudējumiem (plūdi, erozija, zemes nogruvumi un sausums), īstenojot DBR vairākās Eiropas gadījumu izpētes vietās.

MountResilience atbalstīs Eiropas reģionus un kopienas, kas atrodas kalnu apgabalos, lai palielinātu to spēju pielāgoties klimata pārmaiņām un pāriet uz klimatnoturīgu sabiedrību. Projektā tiks konceptualizēti, testēti un izvērsti daudzlīmeņu, daudzdimensionāli un atkārtoti piemērojami klimatadaptācijas un dabā balstīti risinājumi, kas pievēršas politikas un sabiedrības vajadzībām, kā arī iedzīvotāju uzvedībai, lai risinātu konkrētu klimata ietekmi kalnu reģionos.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES ir vairākas finansēšanas programmas, kas var atbalstīt projektus kalnu reģionos, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Šos līdzekļus var izmantot, lai atbalstītu plašu iniciatīvu klāstu, tostarp infrastruktūras projektus, darbvietu radīšanu un vides saglabāšanu.

ES kohēzijas politikas mērķis ir samazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem un koncentrēties uz atpalikušajiem reģioniem. Tajā noteikts, ka “īpašu uzmanību pievērš (..) kalnu reģioniem”. Tādējādi kohēzijas politikai ir būtiska nozīme kalnu apgabalu īpašo problēmu risināšanā, tostarp saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo tā var uzlabot pielāgošanos saskaņā ar tās darbības programmām.

Interreg VI B ir noteiktas 14 transnacionālas sadarbības programmas 2021.–2027. gadam liela mēroga teritorijās Eiropā un ārpus tās, kuru budžets ir 1,5 miljardi EUR. Turklāt pastāv īpašas ES saskaņotas stratēģijas četriem makroreģionāliem reģioniem: Baltijas jūras, Donavas, Alpu, Adrijas un Jonijas jūras reģioni. Šīs programmas attiecas arī uz kalnu reģioniem, kas gūst labumu no stratēģiskās sadarbības pasākumu veicināšanas liela mēroga teritorijās.

2014. gadā sākto EK pilnvaru ietvaros Komisija, Eiropas Standartizācijas komiteja un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CEN-CENELEC) ir centušās risināt jautājumu par Eiropas standartu pielāgošanu un standartizāciju klimata pārmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot galveno nozaru noturībai.