All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesES finansē pielāgošanos klimata pārmaiņām Eiropā, izmantojot dažādus instrumentus. Šajā lapā ir sniegta skaidra orientācija uz dažādām pieejamām finansējuma iespējām un to, kur tās atrast. Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam vismaz 25 % no ES budžeta tiek piešķirti ar klimatu saistītiem izdevumiem, tāpēc pielāgošanās klimata pārmaiņām ir jāintegrē visās galvenajās ES programmās.
Galvenie vēstījumi
ES atbalsta pielāgošanos klimata pārmaiņām, izmantojot plašu finansēšanas instrumentu portfeli, kas palīdz dalībvalstīm, reģioniem, vietējām pašvaldībām, uzņēmumiem un kopienām stiprināt noturību pret klimata riskiem. Šie instrumenti atbalsta pielāgošanās plānošanu un īstenošanu, pētniecību un inovāciju, ieguldījumus infrastruktūrā un spēju veidošanu:
Pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) NextGenerationEU ietvaros, kas finansē valstu reformas un investīcijas, kuras atbalsta ilgtspēju, noturību un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Programma LIFE īpaši atbalsta rīcību vides un klimata jomā, savukārt programma “Apvārsnis Eiropa” finansē pētniecību un inovāciju, tostarp ES Pielāgošanās misiju, kas palīdz reģioniem un vietējām pašvaldībām paātrināt pielāgošanās risinājumu īstenošanu.
Kohēzijas politikas ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Taisnīgas pārkārtošanās fonds atbalsta ilgtspējīgu reģionālo attīstību un investīcijas, kas var stiprināt klimatnoturību. Arī infrastruktūras satvaros, piemēram, Eiropas enerģētikas tīklā (TEN-E) un transporta tīklā (TEN-T), arvien vairāk tiek integrēti klimatnoturības apsvērumi infrastruktūras plānošanā un investīcijās.
Papildu instrumenti, tostarp InvestEU un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, palīdz mobilizēt publiskās un privātās investīcijas ilgtspējīgā infrastruktūrā. Nozaru finansējuma plūsmas, piemēram, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds, var atbalstīt noturību lauksaimniecībā, lauku kopienās un jūras nozarēs. Šie instrumenti var palīdzēt novērst klimata riskus, vienlaikus atbalstot plašākus vides, sociālos un ekonomiskos mērķus.
Papildu atbalsts ir pieejams, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas stiprina sagatavotību katastrofām un reaģēšanu uz tām, kā arī Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansējumu un konsultāciju pakalpojumus. Tādas programmas kā “Erasmus+” un “Digitālā Eiropa” var sniegt vēl lielāku ieguldījumu, attīstot attiecīgās prasmes, atbalstot inovāciju un stiprinot digitālās spējas klimatnoturības jomā.
Vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas meklē piemērotas finansējuma iespējas, ES Pilsētas mēru pakts nodrošina īpaši pielāgotu finansējuma ceļvedi. Tā filtrēšanas iespējas palīdz lietotājiem noteikt attiecīgos instrumentus un orientēties ES atbalsta klāstā, kas pieejams klimatadaptācijas pasākumu plānošanai un īstenošanai.
ES klimatadaptācijas finansējuma ainava
Politika/instruments | Veids | Galvenā funkcija | Pielāgošanās atbilstība |
|---|---|---|---|
Atveseļošana un ampēri; reforma | Mazināt Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku | Ietver jauno ES Klimatadaptācijas stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par klimatnoturīgu sabiedrību. | |
Tiešais finansējums | ES galvenais vides un klimata pasākumu finansēšanas instruments | Īpaša mitigācijas un amplitūdas apakšprogramma; pielāgošanās apakšprogramma | |
Pētniecība un amplitūda; inovācija | ES galvenā pētniecības un inovācijas finansēšanas programma | Līdzekļi ES pielāgošanās misijai | |
Kohēzijas politika (ERAF, Kohēzijas fonds) | Reģionālie ieguldījumi | Samazināt atšķirības | Fondi zaļš & amp; noturīga infrastruktūra |
Enerģētikas regulējums | Energoapgādes drošība un ampēri; savienojamība | Investīcijas klimatnoturīgā enerģētikā | |
Transporta regula | ES transporta tīkli | Obligātie noturības novērtējumi | |
Finanšu instruments | Budžeta garantijas | Mobilizē ilgtspējīgus ieguldījumus | |
Infrastruktūras finansējums | Transports, enerģētika, telekomunikācijas | Klimata riska novērtēšanas kritēriji | |
Lauku attīstība | Lauksaimniecība & amp; mežsaimniecība | Noturīga lauksaimniecība | |
Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un amatniecības fonds; Akvakultūras fonds | Nozaru fonds | Ilgtspējīgi okeāni | Noturīgas jūrniecības sistēmas |
Katastrofu risks | Ārkārtas sadarbība | Nostiprina sagatavotību | |
Publiskais klimatfinansējums | Klimats un amplitūda; investīcijas noturībā | Tehniskie & amp; finanšu konsultācijas, kas maksimāli palielina publisko līdzekļu ietekmi; uzlabot projektu kvalitāti un paātrināt piekļuvi finansējumam; | |
Izglītība | Informētība par klimatu | Spēju veidošana | |
Digitālās investīcijas | pārvarēt plaisu starp digitālo tehnoloģiju pētniecību un ieviešanu tirgū; orientējas uz MVU | Zaļais & amp; digitālā pārkārtošanās | |
Kāpēc ES finansējums ir svarīgs, lai pielāgotos klimata pārmaiņām?
Projekti, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, var būt dārgi, tomēr tie sniedz labumu sabiedrībai kopumā, samazinot klimata riskus, aizsargājot cilvēkus un infrastruktūru, aizsargājot ekosistēmas un stiprinot ilgtermiņa ekonomikas noturību. Tomēr šos ieguvumus var būt grūti iegūt, izmantojot tikai privātās investīcijas, tāpēc publiskā sektora finansējums, tostarp ES atbalsts, ir būtisks. ES finansējums palīdz novērst investīciju nepietiekamību, mobilizēt papildu publisko un privāto kapitālu un dot reģioniem un kopienām iespēju īstenot pielāgošanās pasākumus. Tā arī atbalsta pētniecību, inovāciju un zināšanu apmaiņu, palīdzot nodrošināt, ka pielāgošanās palīdz sasniegt ES vides, ekonomiskos un sociālos mērķus mainīgā klimatā.
Izpētiet tālāk
Ārējās saites
Language preference detected
Do you want to see the page translated into ?














