5.3 Integrēšana: Adaptācijas integrēšana instrumentos un nozaru politikā

Pielāgošanās mērķu un pasākumu ieviešana un īstenošana nozaru rīcībpolitikās un to instrumentos ir būtiska, jo klimata pārmaiņas ietekmē praktiski visas pārvaldes nozares un sociālekonomiskās darbības, un tādējādi nacionālie vai subnacionālie pielāgošanās rīcības plāni galvenokārt ir daudznozaru transversāli rīcībpolitikas dokumenti. Tā rezultātā pielāgošanos nevar veikt atsevišķi no citu nozaru pašreizējās politikas (piemēram, tiesību akti, finansēšanas sistēmas), instrumentiem (piemēram, tiesību akti, stratēģijas, plāni, programmas, projekti, finanses, izglītība), pārvaldības struktūrām (piemēram, tīkli) un procesiem (piemēram, lēmumu pieņemšanā), bet tā lielā mērā jāīsteno, izmantojot nozaru darbības virzienus. Tāpēc, lai īstenotu pielāgošanos, pielāgošanās rīcībpolitikas ir jāintegrē nozarēs. Pielāgošanās integrēšanā liela nozīme ir integrācijai nozaru politikas instrumentos. Galvenais līdzeklis, kā panākt politikas integrāciju, ir horizontāla pārvaldība, kas ietver koordinācijas, sadarbības un tīklu veidošanas mehānismus, iestādes un procesus.

Integrēšana būtībā nozīmē adaptācijas integrēšanu visos nozaru politikas veidošanas līmeņos, sākot no politikas programmām, tiesību aktiem, stratēģijām, instrumentiem (piemēram, programmām un plāniem) līdz budžetiem, projektiem un ikdienas darba kārtībai. Galvenais mērķis ir panākt publisko rīcībpolitiku saskaņotību, t. i., dažādu nozaru rīcībpolitiku saskaņošanu un saskaņošanu ar klimatadaptācijas mērķiem, lai līdz minimumam samazinātu konfliktus, izvairītos no kompromisiem un veicinātu savstarpēju sinerģiju nolūkā sasniegt kopīgus visaptverošus pielāgošanās rezultātus.

Principā ir pieejams plašs esošo instrumentu klāsts, ko var izmantot, lai īstenotu pielāgošanās stratēģijas un rīcības plānus dažādās nozarēs un līmeņos, padarot tos par galveno līdzekli, lai panāktu integrēšanu un vertikālu īstenošanu. Pielāgošanās integrēšana politikas instrumentos ietver attiecīgo esošo instrumentu izvērtēšanu un pārskatīšanu, pielāgošanās sākumpunktu noteikšanu un pielāgošanās mērķu un bažu iekļaušanu. Ja ar jau ieviesto instrumentu grozījumiem nepietiek, ir jāizstrādā un jāizveido jauni instrumenti pielāgošanās īstenošanai. Plašs politikas instrumentu kopums, kas līdzsvaro “maigos” un “stingros” stimulus, visticamāk, visefektīvāk īstenos praksē plašo pielāgošanās pasākumu klāstu, kas parasti noteikts pielāgošanās rīcības plānos.

Iespējamie instrumenti var attiekties uz šādu spektru:

Juridiskie instrumenti (likumi, noteikumi, dekrēti, ieteikuma tiesības, piemēram, standarti)
Ekonomiskie instrumenti (finansējums, nodokļi, maksas, publiskais iepirkums, dotācijas, aizdevumi, uz tirgu balstīti)
Informatīvie instrumenti (pētījumi, datubāzes, informācijas kampaņas, konsultācijas, apmācība, norādījumi un darba palīglīdzekļi, pasākumi, tīmekļa vietnes)
Partnerības instrumenti (publiskā un privātā sektora partnerības nolīgumi, brīvprātīgi nolīgumi, sadarbības projekti)
Hibrīdstratēģiskie/plānošanas instrumenti (plāni, stratēģijas, programmas, plānošanas instrumenti, ziņošanas shēmas)

Regulējuma integrēšanas piemērs ir nozaru pielāgošanās plānu izveide, kuru pamatā var būt juridiskas prasības vai kurus var veicināt vispārējs stratēģisks satvars integrēšanai. Obligātais pienākums izstrādāt nozaru pielāgošanās plānus vai integrēt pielāgošanos esošajos nozaru politikas dokumentos, kā tas ir dažās Eiropas valstīs, noteikti ir faktors, kas veicina pielāgošanās politikas integrāciju. Tomēr ar tiem vien nepietiek, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu praksē, bet tie būtu jāapvieno ar “nesaistošiem” horizontālās pārvaldības veidiem. Tie var ietvert to, ka nozares pārstāvjiem tiek dota pienācīga rīcības brīvība kopīgi izstrādāt savus attiecīgos pielāgošanās pasākumus, tādējādi ļaujot tiem attīstīt atbildību par īstenošanu, vai izstrādāt pielāgošanās risinājumus, kas ir pievilcīgi un pielāgoti nozarēm un sniedz ieguvumus savās interesēs.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām integrēšana ES rīcībpolitiku līmenī ir svarīgs virzītājspēks pielāgošanās rīcībpolitiku integrācijai valstu līmenī. Kā piemērus var minēt ES ūdens resursu apsaimniekošanas politiku (Ūdenspamatdirektīva),plūdu riska pārvaldību (Plūdudirektīva),katastrofu riska mazināšanu (Civilāsaizsardzības mehānisms),pilsētplānošanu (ESpilsētprogramma, Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā)un zaļo infrastruktūru (Zaļāsinfrastruktūras stratēģija),kā arī starpnozaru politiku, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējumu un apdrošināšanas politiku. Lai uzzinātu, kāds ir integrēšanas faktiskais statuss, skatiet Climate-ADAPT nozares lapas.

Turklāt Interreg programmas transnacionālās sadarbības reģionos, makroreģionālās stratēģijas un starptautiskās konvencijas atbalsta pielāgošanās integrēšanu Eiropas valstīs un reģionos programmu un projektu līmenī. Climate-ADAPT sniedz informāciju par dažādām ES rīcībpolitikām, kurās notiek vai tiek pētīta pielāgošanās klimata pārmaiņām integrēšana.