Klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropas pilsētām

Klimata pārmaiņas notiek šeit un tagad. Saskaņā ar IPCC datiem 2017. gadā cilvēka izraisītā sasilšana sasniedza aptuveni 1 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, palielinoties par 0,2 °C desmit gados. Klimata pārmaiņas jau ir izraisījušas karstuma viļņu biežuma pieaugumu lielākajā daļā pasaules reģionu un spēcīgus nokrišņus, kas var veicināt plūdus. Tiek prognozēts, ka globālā sasilšana un ar to saistītās temperatūras, nokrišņu daudzuma un jūras līmeņa izmaiņas turpināsies visu 21.^gadsimtu, pat ja siltumnīcefekta gāzu emisijas tiks krasi samazinātas. Apdzīvotās vietas Eiropā saskaras ar pieaugošu risku , ko rada augsta temperatūra, plūdi , ūdens trūkums un dabas ugunsgrēki . Faktiskie riski ir atkarīgi no pilsētas atrašanās vietas un tās īpatnībām. Visās urbanizētajās teritorijās noslēgtas virsmas un cilvēku un aktīvu koncentrācija palielina klimata un laikapstākļu notikumu radītos riskus salīdzinājumā ar citām teritorijām.

Eiropā paaugstinās sauszemes un jūras temperatūra; nokrišņu režīms mainās, tāpēc Eiropas mitrākie reģioni parasti ir mitrāki, jo īpaši ziemā, un sausie reģioni ir sausāki, jo īpaši vasarā. samazinās jūras ledus platība, ledāja tilpums un sniega sega; jūras līmenis paaugstinās; un ar klimatu saistītas ekstremālas parādības, piemēram, karstuma viļņi, spēcīgi nokrišņi un sausums, daudzos reģionos kļūst arvien biežākas un intensīvākas. Pēdējos gados ir konstatēts jauns rekordaugsts temperatūras līmenis un polāro ledus slāņu samazināšanās. Globālās klimata pārmaiņas ir ievērojami palielinājušas dažādu ekstremālu laikapstākļu un klimata notikumu (siltuma viļņi, sausums, dabas ugunsgrēki un plūdi) iespējamību Eiropā.

Klimata pārmaiņas ietekmē visus Eiropas reģionus, bet to ietekme nav vienāda (sk. attēlu turpmāk). Tiek prognozēts, ka Dienvidaustrumeiropa un Dienvideiropa būs karsto punktu reģioni, kuros ir vislielākais smagi skarto nozaru skaits. Piekrastes teritorijas un palienes Eiropas rietumu daļā ir arī daudznozaru karstie punkti. Īpaši straujā gaisa un jūras temperatūras paaugstināšanās un ar to saistītā zemes un jūras ledus kušana spēcīgi ietekmēs ekosistēmas un cilvēku darbības Arktikā.

Galvenās novērotās un prognozētās klimata pārmaiņas un ietekme uz galvenajiem bioģeogrāfiskajiem reģioniem Eiropā (EVA, 2017).

Trīs ceturtdaļas Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās, un šis skaits pieaug. Tāpēc pilsētu vide saskaras ar lielāku klimata pārmaiņu radītā kaitējuma risku nekā lauku apvidi, jo tajā ir liela iedzīvotāju, saimniecisko darbību, aktīvu un kritiskās infrastruktūras koncentrācija. Turklāt dabiskās veģetācijas aizstāšana ar mākslīgām virsmām un ēkām maina temperatūru, mitrumu, vēja virzienu un nokrišņu daudzumu. Necaurlaidīgas virsmas novērš pārmērīgu lietus ūdens novadīšanu zemē un paaugstina temperatūru pilsētās salīdzinājumā ar apkārtējo reģionu, uzglabājot siltumu un radot tā saukto "pilsētas siltuma salu efektu". Skatīt 2. nodaļu: Ar klimatu saistītā ietekme uz Eiropas pilsētām un mazpilsētām saistībā ar pielāgošanos pilsētām Eiropā: kā pilsētas reaģē uz klimata pārmaiņām un pilsētu pielāgošanās karšu skatītāju, lai iegūtu informāciju par klimata pārmaiņu ietekmi un neaizsargātību Eiropas pilsētās.

Plašāku informāciju par to, kā novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi un saistītos riskus jūsu pilsētas teritorijai, varat atrast 2. posmā.

Nākotnē iedzīvotāju novecošanas rezultātā, visticamāk, palielināsies neaizsargāto cilvēku skaits visā Eiropā, un notiekošā urbanizācija var virzīt mājokļus un infrastruktūru uz plūdu apdraudētām teritorijām, vēl vairāk palielināt virsmas sablīvēšanos un radīt sīvāku konkurenci par ūdeni starp pilsētām, lauksaimniecību un rūpniecību.