European Union flag

Pilsētas ir vitāli svarīgi saimnieciskās un kultūras darbības centri Eiropā. Tos jau tagad ietekmē tādi klimata apdraudējumi kā intensīvi nokrišņi un karstuma viļņi, kas, kā tiek prognozēts, mainīgajā klimatā kļūs intensīvāki un biežāki. Klimata pārmaiņām progresējot, pilsētām ir jāpielāgojas, lai tās arī turpmāk būtu dzīvotspējīgas, funkcionālas un pārtikušas. Pielāgošanās ir process, kurā notiek pielāgošanās faktiskajiem vai gaidāmajiem klimata un klimata apdraudējumiem, cenšoties samazināt negatīvo ietekmi vai izmantot labvēlīgās iespējas. Tāpat kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas gadījumā ir steidzami jāgatavojas nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei. Pilsētām ir jārīkojas nekavējoties, lai novērstu vai samazinātu ar laikapstākļiem saistītus nāves gadījumus (piemēram, karstuma viļņu dēļ) un ekonomiskos zaudējumus, ko nākotnē radīs ar klimatu saistītas ekstremālas parādības. Līdz 2020. gada aprīlim gandrīz 3000 pilsētu visā Eiropā bija apņēmušās veikt pielāgošanās pasākumus saskaņā ar Pilsētas mēru paktu, un šis skaits pieaug.

Prognozētais ar klimatu saistīto apdraudējumu, piemēram, plūdu, karstuma viļņu, meža ugunsgrēku un sausuma, biežuma un intensitātes pieaugums prasa ne tikai valstu valdību, bet arī vietējo pašvaldību reakciju. Pielāgošanās var būt ļoti lokalizēts process konkrētas vietas īpašo ģeogrāfisko, sociāldemogrāfisko vai ekonomisko īpatnību dēļ. Pilsētu iestādēm ir vislabākās zināšanas par vietējiem apdraudējumiem (sk. 2.1. posmu)un konkrētajiem neaizsargātības cēloņiem vietējā teritorijā (piemēram, iedzīvotāju raksturīgajām iezīmēm, infrastruktūras veidiem, ekonomiski svarīgākajām nozarēm utt.; sk. 2.3. soli),un tāpēc tās ir piemērotas, lai risinātu šos jautājumus.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām vietējā līmenī, novēršot vai samazinot riskus, ir ekonomiski pamatota. Saskaņā ar E3G sniegto informāciju, ja netiks veikti attiecīgi pasākumi, ekonomiskās izmaksas, ko ES pilsētām radītu ekstremāli laikapstākļi, līdz 2070. gadam varētu pārsniegt 190 miljardus EUR gadā. Piemēram, Kopenhāgenā liela nokrišņu daudzuma izraisītie plūdi pilsētas centrā 2011. gadā radīja zaudējumus vairāk nekā 6 miljardu DKK (vairāk nekā 800 miljonu EUR) apmērā. Nākotnes lietusgāžu iespējamās izmaksas bija tik lielas, ka tās attaisnoja 12 miljardu DKK tēriņus vairāk nekā 300 lietusūdens apsaimniekošanas projektiem visā pilsētā 20 gadu laikposmā.

Turklāt augstākās kredītreitingu aģentūras, novērtējot naudas aizdošanas risku, arvien vairāk ņem vērā pilsētu gatavību klimata pārmaiņām. Arī pilsētas, kas ir pasargātas no dabas katastrofām un kurās ir patīkami dzīvot (piemēram, nodrošinot zaļo zonu), parasti piesaista un saglabā vairāk ieguldījumu un kvalificētu darbaspēku.

Reports

Urban adaptation in Europe: how cities and towns respond to climate change
Climate change response in Europe: what's the reality? Analysis of adaptation and mitigation plans from 200 urban areas in 11 countries
Towards the Metropolitan City: adaptation strategies to climate change using new technologies and integrated approaches for e-governance and spatial planning decision-making
Climate change adaptation: Empowerment of local and regional authorities, with a focus on their involvement in monitoring and policy design
Climate change adaptation in Delta Cities
Climate Change and Cities: Second Assessment Report of the Urban Climate Change Research Network

Skatīt arī Climate-ADAPT

Pielāgošanās iespējas Climate-ADAPT

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.