1.4 Cilvēkresursu un tehnisko resursu apzināšana un iegūšana

Cilvēkresursu un tehnisko resursu līmenis, kas nepieciešams, lai pielāgotos, ir izšķiroši faktori tiem, kuri vēlas uzsākt pielāgošanās pasākumus pilsētā. Skaidra izpratne par šīm prasībām ir svarīga, lai nodrošinātu augsta līmeņa atbalstu no lēmumu pieņēmējiem.

Katrs pielāgošanās process ir unikāls, un ir iespējami dažādi pārvaldības un institucionālās struktūras pasākumi, un katram no tiem ir atšķirīgas resursu prasības. Cilvēkresursu ziņā izvēles iespējas ir dažādas, sākot no zemu izmaksu vienas personas vadītas esošo nozaru darbību koordinācijas līdz īpašas pielāgošanās nodaļas izveidei, kas pārrauga un koordinē procesus, kuri ietver padziļinātus riska novērtējumus, ieinteresēto personu iesaisti un līdzdalību, kā arī detalizētu pielāgošanās pasākumu plānošanu, īstenošanu un uzraudzību.

Izvēlei būtu jābalstās uz to, cik lielā mērā pilsētas teritorija ir pakļauta klimata pārmaiņu riskiem un ir neaizsargāta pret tiem, uz tās iedzīvotāju skaitu un apdraudētajiem aktīviem, uz jutīgo nozaru klāstu un uz esošo institucionālo struktūru.

Ierobežota budžeta kontekstā dažādi veidi, kā samazināt resursu vajadzības, ir šādi:

• balstīties uz darbībām, kas jau notiek un ir būtiskas adaptācijai, t. i., adaptāciju integrēt esošajos plānos un rīcībpolitikās (sk. 5.3. soli);
• dalība atbalsta tīklos un iniciatīvās, piemēram, Pilsētas mēru paktā (sk. 1.8. soli);
• piekļuve dažādiem finansējuma avotiem (sk. 1.5. soli);
• sadarbība ar privāto sektoru (sk. 1.6. soli);
• sadarbība ar universitātēm un pētniecības projektiem (sk. 1.6. soli);
• Saskaņošana ar citiem procesiem, piemēram, ilgtspējas stratēģijas īstenošanu (sk. 2.6. soli).

Pieredzes apmaiņa un gadījumu izpēte no citām pilsētu teritorijām, kas ir sākušas pielāgošanās procesu, var palīdzēt izprast resursu vajadzības. Labas adaptācijas prakses piemērus sk. 3.2. posmā.