2.4 Riska un neaizsargātības novērtējumu veikšana

2.4 Riska un neaizsargātības novērtējumu veikšana

Lai plānotu pielāgošanos vietējā līmenī, ir vajadzīga izpratne par pašreizējiem un prognozētajiem klimatiskajiem apdraudējumiem (sk. 2.1. un 2.2. posmu),kā arī izpratne par pilsētas neaizsargātajām nozarēm (2.3.posms). Šie divi faktori ir apvienoti riska un neaizsargātības novērtējumā. Pastāv daudzas metodes, ko var izmantot, lai veiktu riska un neaizsargātības novērtējumus pilsētu teritorijās. Zināšanas par dažādiem metožu veidiem un to rezultātiem ir svarīgas, lai izvēlētos visefektīvāko un lietderīgāko metodi, ko piemērot saskaņā ar vietējo iestāžu spējām.

Klimata pārmaiņu riski pilsētā vai mazpilsētā būtu jāraksturo no vairākiem aspektiem: klimata apdraudējums (prognozētie klimatiskie apstākļi); ģeogrāfiskās atrašanās vietas konteksts (piemēram, piekrastes zona, kalnu reģions utt.); un skartās nozares un sistēmas (piemēram, cilvēku veselība, infrastruktūra, transports, ostas, enerģētika, ūdens, sociālā labklājība utt.), tostarp ietekme uz visneaizsargātākajām grupām (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, bezpajumtniekiem, nabadzības riskam pakļautām personām utt.).

 Šis solis palīdz Pilsētas mēru pakta parakstītājām pilsētām izstrādāt riska un neaizsargātības novērtējumu (RVA). Saskaņā ar Pilsētas mēru pakta ziņošanas sistēmu riska un neaizsargātības novērtējumā ir iekļauti dati par klimata apdraudējumiem, neaizsargātām nozarēm, pielāgotiesspēju un neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Attiecībā uz klimata apdraudējumiem parakstītājām pilsētām ir jānosaka visbūtiskāko apdraudējumu varbūtība un ietekme, to paredzamās intensitātes un biežuma izmaiņas, kā arī termiņi. Tas tiek darīts, izmantojot noteiktu ticamības līmeņa norādi. Katram identificētajam klimatiskajam apdraudējumam ir noteiktas neaizsargātās nozares un to neaizsargātības līmenis. Turklāt ir noteikts adaptācijas spējas novērtējums nozaru līmenī, izmantojot pozitīvas adaptācijas spējas kategorijas, piemēram, piekļuvi pakalpojumiem, valdības un institucionālās spējas, fiziskās un vides spējas, zināšanas un inovāciju. Ir iespējams arī noteikt rādītājus identificētajām neaizsargātajām nozarēm un pielāgošanās spējai. Visi iepriekš aprakstītie RVA komponenti kopā ar izlases rādītājiem ir pieejami ziņošanas platformā MyCovenant (sk. arī ziņošanas veidnesbezsaistes darba versiju ).

Riska novērtējumos galvenā uzmanība tiek pievērsta prognozētajām klimatisko apstākļu izmaiņām, potenciāli skarto aktīvu inventarizācijai, ietekmes iespējamībai un no tās izrietošajām sekām. Neaizsargātības novērtējumos uzsvērta sistēmu, aktīvu un iedzīvotāju eksponētība, jutīgums un pielāgošanās spēja. Integrētie riska un neaizsargātības novērtējumi pievēršas gan neaizsargātībai pret klimatiskajiem apdraudējumiem, gan to ietekmei.

Riska un neaizsargātības novērtējumiem izstrādātās metodes var iedalīt lejupējās metodēs, kuru pamatā parasti ir kvantitatīvi dati (piemēram, skaitīšanas dati, samazināti klimata modeļi), un izmantot kartēšanu; un augšupējas metodes, kas bieži izmanto vietējās zināšanas, lai noteiktu riskus, un parasti ir kvalitatīvas.

Uz rādītājiem balstītos neaizsargātības novērtējumos izmanto iepriekš noteiktu rādītāju kopumus, kas var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi un ko var novērtēt, izmantojot modelēšanu vai apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

Ātrās riska pārbaudes metodi, kuras pamatā ir esošās zināšanas, var izmantot tieši, lai gūtu skaidrāku izpratni par padziļināta novērtējuma vajadzībām.

Izvēloties riska vai neaizsargātības novērtējuma metodiku, būtu jāņem vērā:

• pieejamie cilvēkresursi un finanšu resursi;
• datu pieejamība;
• esošās zināšanas;
• ieinteresēto personu iesaistes līmenis;
• iespējamo risku mērogs un diapazons;
• Vēlamais rezultātu veids turpmākai pielāgošanās rīcības plānošanai.

Neatkarīgi no izmantotās metodes novērtējumā būtu jāņem vērā vismaz šādi elementi:

• dažādu klimata mainīgo lielumu tendences (piemēram, vidējā un ekstremālā temperatūra, dienu skaits ar ārkārtēju karstumu, intensīvi nokrišņi, sniega sega), ideālā gadījumā pamatojoties uz dažādiem klimata scenārijiem;
• paredzamā (tiešā un netiešā) ietekme (draudi un iespējas), nosakot būtiskākos apdraudējumus, kā arī pilsētas teritorijas, kas ir visvairāk apdraudētas, ņemot vērā kopējā iedzīvotāju skaita, neaizsargāto iedzīvotāju, saimnieciskās darbības un ekonomisko vērtību telpisko sadalījumu;
• laika grafiks, piemēram, īstermiņa, vidēja termiņa (piemēram, 2050. g.) vai ilgtermiņa (piemēram, gadsimta beigas);
• Norāde par šādas ietekmes ticamības līmeni (piemēram, augsts, vidējs, zems), lai atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, ņemot vērā ar rezultātiem saistīto nenoteiktības pakāpi.

 Pilsētas mēru pakta tīmekļseminārā “Riskuun neaizsargātības novērtēšana”ir izklāstīta pakta parakstītāju pilsētu pieredze un to pieeja RVA īstenošanai.