Kultūraugu dažādošana un uzlabota augsnes apsaimniekošana, lai pielāgotos klimata pārmaiņām Segovijā (Spānijā)

Biežāki sausuma periodi, ekstremālas temperatūras un augsnes degradācija samazina ražību un apdraud lauku saimniecību dzīvotspēju. Projektā AgriAdapt ir aprēķināti agroklimatiskie rādītāji izmēģinājuma saimniecībai, kas atrodas Melque de Cercos, pamatojoties uz zinātnisko publikāciju pārbaudi un kultūraugu ražas un 15 gadu (2002–2016) meteoroloģiskajiem datiem, kas iegūti no Eiropas Komisijas portāla Agri4Cast. Temperatūra virs 30 °C maijā ir izraisījusi graudu sarukšanu to attīstības fāzes sākumā un lopbarības kultūru augšanas tempa samazināšanos. Termiskais spriegums no jūnija līdz septembrim (temperatūra virs 32 °C) ietekmē saulespuķu ražu un cauruļu nobarošanu. Ilgāki sausuma periodi (15 dienas bez lietus) no marta līdz augustam ir samazinājuši arī graudu, cauruļu un lopbarības ražošanu. Tās ir dažas no jau novērotajām sekām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām šajā saimniecībā. Paredzams, ka klimata prognozes saasinās šo ietekmi nākamajās desmitgadēs. Saskaņā ar ETH Zürich (Atmosfēras un klimata zinātnes institūts) izstrādātajām klimata prognozēm SRES scenārijam A1B (kas izmantots Agri4Cast darbā) turpmākajos 30 gados paredzams, ka to dienu skaits maijā, kurās maksimālā temperatūra pārsniedz 30 °C, krasi palielināsies par 150 %, tādējādi palielinot graudu saraušanās risku. Paredzams, ka tajā pašā periodā (nākamajos 30 gados) negatīva ūdens bilance (nokrišņi mīnus iespējamā evapotranspirācija, P - ETP) zem -300 mm no marta līdz jūnijam palielināsies par 9 %, savukārt sausuma gadījumu skaits vēl martā-jūnijā palielināsies par 100 %. Turklāt termiskais stress no jūnija līdz septembrim tuvākajā nākotnē palielināsies par 92%.

Īstenoto pasākumu un prakses galvenais mērķis ir uzlabot varavīksnes laukaugu noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, vienlaikus nodrošinot transversālus vidiskos ieguvumus. Tādi pasākumi kā zema augsnes apstrāde, biežāka organisko vielu izmantošana, uzlabota augseka, kultūraugu dažādošana, tradicionālu un klimatnoturīgāku šķirņu izmantošana un daudzfunkcionālu laukmaļu ieviešana ir pielāgošanās pasākumi, kas tiek īstenoti, lai sasniegtu šo mērķi.

LIFE AgriAdapt projekta ietvaros tika veikts klimata riska novērtējums saimniecību līmenī. Šā novērtējuma rezultātā tika ierosināts pielāgošanās pasākumu kopums, un daži no tiem tiek īstenoti izmēģinājuma saimniecībā, kas atrodas Melque de Cercos.

Viens no pirmajiem pieņemtajiem pasākumiem bija augsekas uzlabošana. Lauksaimnieks pašlaik veic augseku ar piecām dažādām kultūrām (cietie kvieši, ceratonija, mieži/auzas, saulespuķes). Augseka ar pākšaugiem (piemēram, ceratonijām) salīdzinājumā ar monokultūru audzēšanu nodrošina lielāku ražu un labāku noturību pret klimata pārmaiņām, palielinot barības vielu saturu augsnē un uzlabojot augsnes bioloģiju. Turklāt augseka ļauj samazināt SEG emisijas no lauksaimnieciskās darbības. Vēl viens īstenots pasākums ir pākšaugu un graudaugu (piemēram, miežu un ceratonijas vai auzu un lucernas) apvienošana lopbarības kultūrās, lai uzlabotu ražu, un tam ir nozīme pielāgošanās ziņā. Šīm sugām ir atšķirīgas barības vielu prasības; pākšaugi aug labāk, kāpjot pa graudaugu kātiem. Turklāt šo sugu asociācija ļauj uzlabot barības vielu līdzsvaru un augsnes bioloģiju. Tika īstenoti citi pasākumi, piemēram, agrīna sēšana, lai augšanas cikla beigās samazinātu hidroloģisko un termisko stresu, tādu tradicionālo šķirņu izmantošana, kas ir labi pielāgotas vietējam klimatam, un īsāka cikla kultūraugu (piemēram, auzu) sēšana janvārī un februārī, ja kritums ir bijis pārāk sauss un ir apdraudēta pirmās sētās kultūras parādīšanās.

Tiek īstenoti arī augsnes apsaimniekošanas pasākumi: lai uzlabotu augsnes kvalitāti un noturību, papuvēs ir jāizvairās no kailas augsnes, atstājot rugaines stāvus, vismaz reizi divos gados izmantojot organisko mēslojumu (kūtsmēslus) un papuvēs barojot lauksaimniecības dzīvniekus (80 aitas, vietējās šķirnes), lai vēl vairāk mēslotu augsni. Visbeidzot, tika izveidotas vai pārkvalificētas daudzfunkcionālas laukmales, lai samazinātu augsnes eroziju un uzlabotu vietējo biodaudzveidību, radot īpašus ieguvumus apputeksnētājiem un citiem derīgiem kukaiņiem. Veģetācija šajās robežās ietver galvenokārt vietējās ruderālās sugas (piemēram, Matricaria chamomila, Papaver rhoeas, Foeniculum vulgare vai Malva sylvestris), neregulāri izplatītus krūmus (piemēram, Crataegus monogyna, Sambucus nigra, Retama sphaerocarpa vai Rosa canina) un izolētus kokus (piemēram, Populus alba vai Salix alba). Daudzfunkcionālās robežas bieži ietver arī akmens pāļus, kas nodrošina ligzdošanas un patvēruma vietas rāpuļiem un posmkājiem. Lauksaimnieki ziņoja, ka pirmajos divos gados ruderālās veģetācijas izveide līdzenumā bija diezgan sarežģīta, galvenokārt nezāļu konkurences dēļ. Tomēr pēc sākotnējā divu gadu perioda malas veģetācija kļuva par stabilāku sugu kombināciju, kas vairāk interesē apputeksnētājus un kopumā ir labvēlīgāka vietējai faunai.

Projekta ietvaros tiks veikts jauns klimata risku novērtējums, lai uzraudzītu īstenoto pielāgošanās pasākumu sniegumu un efektivitāti. Turklāt regulāri tiek pārbaudīta raža un lauksaimnieku atsauksmes, lai pārliecinātos par šo pasākumu paredzamajiem ieguvumiem.

Galvenie dalībnieki, kas projekta LIFE AgriAdapt ietvaros iesaistīti neaizsargātības novērtējumā un ierosināto pielāgošanās pasākumu īstenošanā, ir lauku saimniecības īpašnieks, lauku saimniecības personāls un Fundación Global Nature (projekta AgriAdapt partneris). Turklāt citi lauksaimnieki, kooperatīvi, agronomi un citi tehniķi (gan vietējā, gan valsts līmenī) tiek informēti par projekta mērķiem un rezultātiem darbsemināros, semināros un konferencēs.

Izmēģinājuma saimniecības Melque de Cercos īpašnieks jau bija ļoti labi informēts par riskiem, ko rada klimata pārmaiņas, un tāpēc bija gatavs pieņemt pasākumus, lai novērstu to paredzamo ietekmi. Turklāt lauksaimniecības dzīvnieku klātbūtne vienā saimniecībā ļāva īstenot īpašus augsnes apsaimniekošanas pasākumus. Viens no galvenajiem ierobežojumiem, kas ietekmēja pielāgošanās pasākumu īstenošanu, bija vietējo datu un informācijas trūkums un no tā izrietošā nepieciešamība pārbaudīt ierosināto pasākumu ietekmi pirms to piemērošanas visai saimniecībai. Patiešām, daži pasākumi (piemēram, sēšanas datumu maiņa un tradicionālo šķirņu un jaunu pākšaugu kultūru kā ceratonijas izmantošana) vispirms tika pārbaudīti nelielā saimniecības zemes gabalā, jo lauksaimnieks uzskatīja, ka ir pārāk riskanti tos plaši piemērot pirms pienācīgas testēšanas.

Neaizsargātības novērtējumu un rīcības plāna izstrādi ilgtspējīgu pielāgošanās pasākumu īstenošanai finansēja projekts AgriAdapt, ko finansēja Eiropas Komisija LIFE programmas ietvaros un līdzfinansēja Fundación Biodiversidad no Spānijas Ekoloģiskās pārkārtošanās ministrijas. Novērtējuma un rīcības plāna izstrādes kopējās izmaksas Melque de Cercos saimniecībā bija EUR 5000. Pielāgošanās pasākumi tiek īstenoti laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam, tāpēc joprojām nav pienācīgas izmaksu aplēses. Tomēr lielākajai daļai no tiem nav jārada papildu izmaksas lauksaimniekam, un dažos gadījumos ir gaidāmi ietaupījumi.

Paredzams, ka īstenotie pielāgošanās pasākumi: palielināt saimniecības ražošanas efektivitāti, samazināt lauksaimniecības izmaksas, uzlabot augsnes saglabāšanu, palielināt oglekļa sekvestrēšanu augsnē un slāpekļa saturu, ļaut lauka perimetrā attīstīt vietējo veģetāciju, tādējādi nodrošinot dzīvotnes derīgiem kukaiņiem un apputeksnētājiem, un kopumā uzlabot vietējo biodaudzveidību. Īstenoto pasākumu paredzamo ieguvumu uzraudzības process ietver pastāvīgu saziņu ar lauksaimniekiem, kas ļauj pārbaudīt atgriezenisko saiti un novērtēt ražu projekta darbības laikā.

Īstenotie pasākumi ir saskanīgi ar mērķiem un noteikumiem, kas paredzēti Spānijas valsts plānā par pielāgošanos klimata pārmaiņām (2017.^{gada 13. decembra} Likums Nr. 45/2007 par lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību), valsts stratēģiskajā plānā dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības jomā (2011.^{gada 16. septembra} Karaļa dekrēts Nr. 1274/2011) un RĪKOJUMĀ ARM/2444/2008 (2008.^{gada 12. augusts),} ar ko apstiprināja valsts rīcības programmu cīņai pret pārtuksnešošanos, kura atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par cīņu pret pārtuksnešošanos.

Izstrādāto pielāgošanās pasākumu īstenošana ir nepārtraukts process. Tā sākās 2017. gadā ar augsekas uzlabošanu, kultūraugu apvienību audzēšanu un agrīnas sējas prakses testēšanu, kā arī tradicionālo šķirņu audzēšanu. Daudzfunkcionālās rezerves tika ieviestas 2017. gada sākumā, un lauksaimniecības dzīvnieku iesaistīšana saimniecības pārvaldībā sākās tā paša gada rudenī. 2018. gadā rugāji tika atstāti uz pirmo gadu. Visi šie pasākumi joprojām tiek īstenoti.

Ja pieņemtie pielāgošanās pasākumi tiks pastāvīgi īstenoti un uzturēti, tie var ilgt mūžīgi.

Vanessa Sánchez
Fundación Global Nature
C/ Tajo, 2. 28231
Las Rozas de Madrid
Tel: +34 917104455
E-Mail: vsanchez@fundacionglobalnature.org