Videi draudzīgs pilsētas ielu dizains decentralizētai ekoloģiskai lietus ūdens apsaimniekošanai Ober-Grafendorfā, Lejasaustrijā

Austrijas Alpu pašvaldības arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņu ietekme, piemēram, ekstremāli laikapstākļu notikumi vietējā mērogā (smagi nokrišņi, krusas), karstuma viļņi, sausums, sniega segas samazināšanās, plūdi un dabas katastrofu gravitācijas izraisīti notikumi (atlūzu plūsmas, zemes nogruvumi, lietusgāžu procesi, klinšu nogruvumi). Dažāda veida nelabvēlīga ietekme uz vides sistēmām, fiziskajām struktūrām, cilvēku veselību un visu nozaru sociālekonomiskajām darbībām (piemēram, infrastruktūru, ūdensapgādi, energoapgādi, mežsaimniecību, tūrismu) jau rada biežus zaudējumus pašvaldībās, radot izrietošas izmaksas pašvaldību mājsaimniecībām un bieži apdraudot pašvaldību attīstības potenciālu ilgtermiņā.

Tāpat kā citas vietējās kopienas Lejasaustrijas provincē Ober-Grafendorf pašvaldību Mostviertel reģionā pēdējos gados arvien vairāk ir skāruši spēcīgi nokrišņi, no vienas puses, un biežāki un izteiktāki sausuma periodi, no otras puses. Ņemot vērā spēcīgo lietusgāžu un pakāpeniskas augsnes sablīvēšanās kopējo ietekmi, ko rada apdzīvoto vietu pastāvīgais pieaugums, virszemes ūdeņu pārpalikumi no sablīvētajām platībām arvien biežāk izraisa notekūdeņu sistēmu pārslodzi un nelielus dzīvojamo rajonu plūdus. Sekas ir dārgs kaitējums īpašumiem un apbūvētajai videi, kā arī pieaugošās izmaksas par kanalizācijas izsūknēšanu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ekspluatāciju. No tā izrietošās uzturēšanas un remonta izmaksas rada ievērojamu papildu spiedienu uz pašvaldības budžetu, ko tāpat kā lielākajā daļā citu pašvaldību apgrūtina augstās ieguldījumu un ekspluatācijas izmaksas pilsētu notekūdeņu un ūdens sanitārijas infrastruktūrai, kā arī plūdu aiztures konstrukcijām.

Turklāt ilgstoša sausuma laikā izmaksas un centieni apūdeņot un uzturēt veģetāciju pilsētu zaļajās zonās pastāvīgi pieaug, un intensīvāku karstuma viļņu ietekme uz cilvēku veselību un labklājību jau ir jūtama pat salīdzinoši mazās lauku pašvaldībās.

Gada vidējā temperatūra Austrijā jau ir paaugstinājusies par +2 °C salīdzinājumā ar laiku pirms rūpniecības laikmeta. Saskaņā ar jaunākajiem reģionālajiem klimata pārmaiņu scenārijiem Lejasaustrijas provincē (Chimaniet al. 2016a),kuru pamatā ir jaunie Austrijas klimata scenāriji (Chimani et al. 2016b), tiek prognozēts, ka gada vidējā temperatūra laikposmā no 2021. līdz 2050. gadam turpinās palielināties par +1,3 °C līdz 1,4 °C (salīdzinājumā ar laikposmu no 1971. līdz 2000. gadam) un var paaugstināties līdz +3,9 °C saskaņā ar ierastās darbības reprezentatīvo koncentrācijas trajektoriju (RCP8.5) laikposmā no 2071. līdz 2100. gadam, spēcīgākajam sezonālajam pieaugumam notiekot ziemā (+4,4 °C). Vidējais karsto dienu skaits gadā (definētas kā dienas, kad maksimālā dienas temperatūra pārsniedz 30 °C) Lejasaustrijā var palielināties no sešām karstajām dienām gadā līdz 29 karstajām dienām gadā līdz gadsimta beigām. Lai gan klimata modeļi ir pakļauti lielākai nenoteiktībai, tajos tiek prognozēts arī gada vidējo nokrišņu pieaugums līdz +11 % saskaņā ar ierastās darbības scenāriju līdz gadsimta beigām un ievērojamas sezonālo nokrišņu daudzuma izmaiņas visā provincē, un ziemā ir iespējams nokrišņu daudzuma pieaugums par +25,6 %. Maksimālais nokrišņu daudzums dienā tiek simulēts, lai ilgtermiņā ievērojami un pakāpeniski palielinātos lielākajās Austrijas daļās (RCP4.5: 16,2 %; RCP8.5. 23,5 %; gan laikposmā no 2071. līdz 2100. gadam), un lielākās izmaiņas no +20 % līdz +40 % notiek ziemā Austrijas ziemeļos un austrumos.

Jau gadiem ilgi aktīvi darbojoties vietējās energoefektivitātes, klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības jomā, Ober-Grafendorf pašvaldība atzina, ka klimata pārmaiņas rada arvien lielākas problēmas pilsētu attīstībai, un nolēma izmēģināt un īstenot inovatīvu vietējās pielāgošanās pasākumu jaunā pašvaldības attīstības jomā.

Ober-Grafendorf pašvaldībā īstenotais projekts “Eco-street” (“Ökostraße”) ir vieda, decentralizēta, ekoloģiska lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma, kuras pamatā ir videi draudzīgs pilsētas ielu plānojums (DrainGarden®). Galvenais mērķis bija izvairīties no apbūvētu teritoriju applūšanas, lielu nokrišņu gadījumā novadot liekos virszemes ūdeņus no slēgtās ielas virsmas uz nenoslēgtām ceļa malu zonām, kas apstādītas ar apstādījumiem, kuru īpašā konstrukcija ļauj aizturēt, uzglabāt un filtrēt lietus ūdeni. Tikpat svarīgi mērķi bija izvairīties no publiskā sektora izmaksām par papildu kanalizācijas cauruļu būvniecību un uzturēšanu un samazināt izmaksas un enerģijas patēriņu sūkņu staciju un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatācijai. Tajā pašā laikā pielāgošanās pasākuma mērķis ir radīt papildu ieguvumus, piemēram, uzlabot pilsētas mikroklimatu, izmantojot augu transpirāciju, dzesēšanas efektus vasaras karstuma viļņu laikā, vizuālu pilsētas ainavas uzlabošanu un samazināt izmaksas un centienus apūdeņot un uzturēt pilsētu apstādījumus. Pasākums ir paredzēts kā inovatīvs izmēģinājuma un demonstrējumu pielāgošanās pasākums, kas kalpos kā paraugrisinājums arī citām pilsētām un pašvaldībām. Pastāvīga zinātniskā uzraudzība atbalsta pielāgotus lietojumus citos kontekstos un vietās.

Vietējais pielāgošanās pasākums Ober-Grafendorfā tika izstrādāts un īstenots kā daļa no reģionālā pielāgošanās izmēģinājuma procesa starptautiskā ES projekta C3-Alps – “Zināšanu par klimata pārmaiņām izmantošana, lai pielāgotos Alpu reģionam” (Interreg Alpu reģiona programma 2007.–2013. gadam). Projekta ietvaros Alpu reģionos veikto izmēģinājuma darbību vispārējais mērķis bija iekļaut pielāgošanos klimata pārmaiņām vietējās un reģionālajās darba kārtībās un pavērt ceļu konkrētu pielāgošanās darbību un pasākumu īstenošanai. Mostviertel reģionā procesā piedalījās septiņas izmēģinājuma pašvaldības, tostarp Ober-Grafendorf.

Projekts “Eco-street” (“Ökostraße”) Ober-Grafendorf pašvaldībā ir videi draudzīgs pilsētas ielu projekts decentralizētai ekoloģiskai lietus ūdens apsaimniekošanai. Reaģējot uz atkārtotiem spēcīgiem nokrišņiem, kas izraisīja neliela mēroga plūdus, kanalizācijas sistēmas pārslodzes situācijas un uzturēšanas darbu izmaksu pieaugumu, pasākums 2015. gadā tika īstenots jaunā pilsētas attīstības teritorijā 100 metrus garā un 11 metrus platā ielas posmā.

Ar nosaukumu “DrainGarden®” aizsargātā “ekoiela” ir sistēma, kas sastāv no veģetatīvām, estētiski pievilcīgām ceļmalas virsmas joslām, kuras klātas ar īpašiem dabiskas izcelsmes substrātiem un apstādītas ar apstādījumiem, kas spēj īsā laikā absorbēt, aizturēt, uzglabāt un filtrēt lielu ūdens daudzumu. Īpaši izstrādātie augsnes substrāti ir slāņoti tā, lai apvienotu augstu ūdens caurlaidību ar augstu uzglabāšanas ietilpību. Spēcīgu lietusgāžu gadījumā ūdens neplūst no ielām un citām bruģētām virsmām kanalizācijā, bet gan zaļajās zonās. Katrs substrāta kubikmetrs var uzglabāt līdz 500 litriem ūdens. Kā to prasa spēkā esošie noteikumi par tradicionālajām ūdens aiztures konstrukcijām, sistēma ir izstrādāta tā, lai nodrošinātu aizsardzību pret plūdiem līdz pat spēcīgiem nokrišņiem ar 100 gadu atgriešanās intervālu. Augiem joprojām ir pieejams ūdens, to filtrē substrāts un ļauj lēnām iefiltrēties gruntsūdens tilpē. Ūdens, ko augi izmanto transpirācijai, mikroklimatiskā ietekme atbilst 100 gadus veca dižskābarža dzesēšanas jaudai karstā vasaras dienā un spēj samazināt vietējo temperatūru līdz 5 °C karstuma periodos. Papildu ieguvumi vides jomā ietver CO₂ uzglabāšanu augos un substrātā, hermētiski noslēgtas augsnes augšanas ierobežošanu, pilsētu zaļo zonu paplašināšanu un pilsētas ainavas vizuālo uzlabošanu.

Sistēma ļauj pašvaldībai izvairīties no ieguldījumu izmaksām papildu kanalizācijas cauruļu būvniecībai, kā arī no regulārām kanalizācijas uzturēšanas un sūkņu iekārtu ekspluatācijas izmaksām. Turklāt tiek noslogota esošā pilsētas ūdens novadīšanas sistēma un samazinātas komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ekspluatācijas, kā arī pilsētu apzaļumošanas un uzturēšanas izmaksas.

Lai pasākums būtu sekmīgs, izšķiroša nozīme ir pareizo augu sugu izvēlei. Papildus tam, ka apstādījumi atbilst ceļu satiksmes drošības standartiem, tie būtu jāprojektē tā, lai autovadītāji un gājēji nesabojātu sistēmu, ko var panākt, izmantojot krūmus, ziedošas un augsni nosedzošas sugas. No otras puses, piemērotas augu sugas ir jāpielāgo vietējam klimatam, un tām vajadzētu būt daudzgadīgām, viegli uzturamām un stabilām, tostarp noturīgām pret atledošanas sāli ziemas laikā.

Projekts ir izstrādāts kā zinātnisks eksperiments, kura veiktspējas parametri pašlaik tiek pastāvīgi uzraudzīti, lai mācītos turpmākiem lietojumiem. Pielāgošanās pasākums ir īpaši piemērots sekundāro ielu sistēmai apdzīvotās vietās un jaunizveidotām apdzīvotām vietām. Ar nepieciešamajām izmaiņām lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu var pielāgot citām situācijām, piemēram, zaļajiem jumtiem, autostāvvietām un privātajiem mājokļiem.

Gan sabiedrība, gan eksperti ir pievērsuši lielu uzmanību ekoielas koncepcijai, un tā tiek uzskatīta par svarīgu inovāciju ilgtspējīgā vietējo ceļu būvniecībā. Ober-Grafendorf pašvaldība plāno plaši piemērot šo koncepciju savā teritorijā, tādējādi samazinot slēgtās platības īpatsvaru.

Projektu ierosināja Ober-Grafendorfas mērs, kurš jau sen ir bijis spēcīgs ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu atbalstītājs pašvaldību attīstībā. Lēmumu par pielāgošanās pasākuma finansēšanu un ieviešanu ir pieņēmusi pašvaldības padome. Tā kā pasākums bija jāīsteno jaunā pilsētas teritorijā, kas joprojām nebija attīstīta, nebija īpašas vajadzības turpmāk iesaistīt iedzīvotājus lēmuma pieņemšanā. Tomēr, kā to paredz Austrijas telpiskās plānošanas tiesību akti, iepriekšējais vietējās telpiskās attīstības plāns un konkrētais zonējuma plāns ir apspriests ar ieinteresētajām personām un ir notikusi sabiedriskā apspriešana. Būtiskus kontaktus ar ārējiem ekspertiem nodrošināja pašvaldības ilgtermiņa dārzkopības pakalpojumu sniedzējs. Pašvaldības vārdā projekts tika īstenots sadarbībā ar Vīnes Dabas resursu un dabaszinātņu universitāti un konsultāciju uzņēmumu Zenebio GmbH, kas jau vairākus gadus bija ieguldījis līdzekļus viedo lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu izstrādē.

Pasākuma sagatavošana tika iekļauta reģionālās pielāgošanās procesā, kas no 2011. līdz 2014. gadam tika veikts Mostviertel reģionā Lejasaustrijā. Darbojas ar nosaukumu “Changeable Mostviertel. Fit into climate future” process bija viens no Alpu telpas projekta C3-Alps izmēģinājuma pasākumiem, kura mērķis bija atbalstīt un īstenot pielāgošanos vietējā līmenī. Pamatojoties uz pielāgotu reģionālās komunikācijas stratēģiju un rūpīgu procesa plānošanu, ieinteresēto personu procesā tika izmantoti strukturēti līdzdalības veidi un grupu mijiedarbības formāti, ko atbalstīja neformālāka ad hoc mijiedarbība ar ieinteresētajām personām. Īpaša uzmanība tika pievērsta ieinteresēto personu agrīnai līdzdalībai, procesa nepārtrauktībai un pārredzamībai, kā arī regulārai ieinteresēto personu mijiedarbībai. Lejasaustrijas Klimata alianses pamatkomanda, ko politiski atbalstīja Lejasaustrijas federālās zemes valdības biroja pārstāvji, bija atbildīga par procesa plānošanu, organizēšanu un vadīšanu reģionālā līmenī. Trīs gadu laikā no 2012. līdz 2014. gadam septiņas pašvaldības, tostarp Ober-Grafendorf, piedalījās četros vietējos darbsemināros katrā pašvaldībā, kopumā 28 pašvaldību darbsemināros, kā arī četros kopīgos starppašvaldību darbsemināros un publiskos ieinteresēto personu pasākumos. Procesa vadības grupas galvenās funkcijas bija motivēt ieinteresētās personas piedalīties, ierosināt un veicināt vietējos pielāgošanās procesus, sniegt un veicināt zinātniskās atziņas izmantojamās formās, integrēt vietējās zināšanas un nodrošināt atbalstošu un pilnvarojošu satvaru pašvaldību ieinteresētajām personām.

Galvenās iesaistītās ieinteresētās personas bija mēri, kā arī vietējo darba grupu vadītāji un locekļi katrā no septiņām izmēģinājuma pašvaldībām. Katrā pašvaldībā izveidotās darba grupas veidoja dažāda vecuma, dzimuma, izglītības un profesijas pilsoņu grupa. Dalībnieki augstu novērtēja starppašvaldību darbseminārus un publiskos pasākumus, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un sociālo mācīšanos starp visu pašvaldību darba grupām. Pielāgošanās zināšanu sagatavošanu, kā arī informācijas nodošanu atbalstīja ārējie klimata pārmaiņu eksperti, kuri semināros lasīja ekspertu lekcijas par katras pašvaldības izvēlētajām konkrētajām tēmām. Reģionālās pielāgošanās process tika integrēts plašākos tīklošanas pasākumos ar partnerorganizācijām un iestādēm, kurām ir pastiprinoša loma, tostarp reģionālās attīstības aģentūrām, LEADER reģionu vadītājiem, Lejasaustrijas ciematu un pilsētu atjaunošanas aģentūru, Lejasaustrijas reģionālo enerģētikas un vides aģentūru un klimata un enerģētikas paraugreģionu vadītājiem.

Apstiprinot projekta inovācijas potenciālu, pasākums 2016. gadā ir ieguvis Austrijas Energy Globe balvu kategorijā “ūdens” un Climate Star balvu. Kopš tā laika adaptācijas risinājums ir pielāgots dažādām konteksta situācijām un tiek piemērots arī citās pašvaldībās un lielās pilsētās, tostarp Vīnē. Veiksmes faktori, kas veicināja pasākuma īstenošanu, ir šādi:

• Ober-Grafendorf pašvaldībai ir ilgstoša pieredze klimata pārmaiņu mazināšanas, energoefektivitātes un ilgtspējīgas attīstības pasākumu jomā. Tā jau gadiem ir aktīvi iesaistījusies attiecīgajos tīklos un programmās, piemēram, Klimata aliansē, programmā e5, Klimata un enerģētikas paraugreģionā “Mostviertel Mitte”, Taisnīgas tirdzniecības pašvaldībās un pavisam nesen Pilsētas mēru paktā. Līdzšinējā pieredze, kas gūta, vietējā līmenī integrējot vides politikas tematus un aktīvi iesaistoties pašvaldību tīklos, ir palīdzējusi sagatavoties klimatadaptācijas iekļaušanai pašvaldību darba kārtībā.
• Pasākums ir ekosistēmā balstīts pielāgošanās pasākums, kas vienlaikus reaģē uz vairākām klimata pārmaiņu ietekmēm un sniedz vairākus papildu ieguvumus videi, un to var uzskatīt par labas prakses piemēru ilgtspējīgai adaptācijai.
• Pasākums darbojas ļoti labi attiecībā uz izmaksu lietderību, un tam ir salīdzinošas izmaksu priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem risinājumiem. Tādējādi tas ietaupa publiskos līdzekļus un noslogo pašvaldību mājsaimniecību.

Turklāt reģionālais pielāgošanās process, kas tika īstenots “sagatavošanas finansējuma” projekta C3-Alps ietvaros, izrādījās veiksmīgs, palielinot informētību par klimata pārmaiņām un pielāgošanās vajadzībām, informējot par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī nododot zināšanas par pielāgošanos un veidojot pielāgošanās spējas. Tādējādi tas bija izšķirošs virzītājspēks, lai iesaistīto pašvaldību darba kārtībā iekļautu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pamatojoties uz procesā C3-Alps gūtās pieredzes novērtējumu, ir apzināti šādi panākumu un veicinošie faktori:

• augstāka administratīvā līmeņa atbalsts un pārstāvju personīga klātbūtne ieinteresēto personu sanāksmēs apliecināja politisko apņemšanos un motivēja pašvaldības piedalīties;
• augšupējai problēmu formulēšanai un interesējošo tematu izvēlei, ko veic pašas pašvaldības, bija izšķiroša nozīme, lai izstrādātie pielāgošanās pasākumi būtu apņēmīgi, pieņemami un atbilstīgi;
• pielāgošanās klimata pārmaiņām pozitīvā nozīmē, uzsverot iespējas un koncepcijas, piemēram, noturību, ilgtspēju un turpmākās attīstības potenciālu, nevis risku, kaitējumu vai zaudējumus, palīdzēja informēt par pielāgošanos;
• atbalstam vietējiem pielāgošanās procesiem ir jāatbilst katras pašvaldības īpatnībām un jāņem vērā atsevišķu ieinteresēto personu vēlmes; nav universālas pieejas, kas vienlīdz labi darbotos katrā pašvaldībā;
• lai līdzdalības process darbotos labi, tam bija nepieciešama intensīva sagatavošanās, rūpīga plānošana, profesionāla procesu pārvaldība un pietiekami resursi (finansējums, laiks), vienlaikus atstājot pietiekamu rīcības brīvību;
• zināšanu sagatavošanai un paziņošanai jābūt vērstai uz mērķgrupām; iekšējās komunikācijas apmācības ar didaktisko ekspertu palīdzēja profesionalizēt komunikācijas pieejas;
• rast pareizo līdzsvaru starp ieinteresēto personu motivēšanu piedalīties un izvairīšanos no ieinteresēto personu resursu un spēju pārspīlēšanas bija grūti, bet ļoti svarīgi;
• pielāgošanās procesa ilgtspējai izšķiroša nozīme bija sadarbībai un tīklu veidošanai ar citām organizācijām, kas darbojas reģionā;
• dalība kā izmēģinājuma reģionam ES projektā un “priekšgājēja reģiona” statuss transnacionālā līmenī bija spēcīgi motivējoši argumenti pašvaldībām.

Attiecībā uz visu reģionālo pielāgošanās procesu pats par sevi pielāgošanās klimata pārmaiņām kā vietējas politikas tēmas novitāte apvienojumā ar dominējošo stāvokli un iepriekš panākto klimata pārmaiņu mazināšanas un atjaunīgās enerģijas jautājumu integrācijas dziļumu vietējā līmenī izrādījās visierobežojošākais faktors. Tādējādi daudzām pašvaldību ieinteresētajām personām bija grūti diskriminējoši pielāgoties klimata pārmaiņu mazināšanai. Līdz ar to daļai izstrādāto pielāgošanās pasākumu bija izteikta neobjektivitāte attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, un tiem trūka skaidras pielāgošanās nozīmes. Vēl viena problēma bija tā, ka procesa īstenošanas laikā joprojām trūka reģionālas pielāgošanās stratēģijas provinču līmenī. Pielāgošanās iespējas, kas izklāstītas Valsts rīcības plānā par pielāgošanos klimata pārmaiņām, izrādījās nepiemērotas vietējam līmenim, t. i., tās tika uztvertas kā pārāk abstraktas, stratēģiskas un tālas. Tāpēc bija jāpieliek ievērojamas pūles, lai “translētu” un “samazinātu” pielāgošanās iespējas no valsts līmeņa līdz vietējam līmenim.

Salīdzinot ar tradicionālajiem strukturālajiem risinājumiem, Ober-Grafendorfā īstenotajai viedajai, ekoloģiskajai pilsētas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmai ir ievērojamas izmaksu priekšrocības gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, un tā sniedz dažādus papildu ieguvumus videi. Pašlaik tiek uzraudzīts pasākuma vidiskais sniegums. Tiek vākti kvantitatīvi dati, piemēram, par sistēmas ūdens bilanci, substrātu un augu mikroklimatisko ietekmi, to spēju filtrēt piesārņotājus un vietējās sistēmas ieguldījumu lietusūdens apsaimniekošanā reģionālā mērogā.

Atkarībā no vietnes lieluma un pieejamības absolūtās ieguldījumu izmaksas ekoiela / DrainGarden® koncepcijas ieviešanai katrā gadījumā var atšķirties. Substrāta izmaksas par vienu kubikmetru ir aptuveni 100 eiro. Atkarībā no augu izvēles audzēšanas izmaksas svārstās no diviem eiro / m² sēšanai līdz vairākiem tūkstošiem eiro / m² lielu koka daudzgadīgu augu stādīšanai.

Pasākums ļauj izvairīties no ievērojamām ieguldījumu izmaksām, kas pretējā gadījumā būtu nepieciešamas ceļu kanalizācijas cauruļu būvniecībai un tīra ūdens novadīšanas ierīkošanai, un tas samazina ilgtermiņa darbības izmaksas kanalizācijas uzturēšanai, kanalizācijas izsūknēšanai plūdu gadījumā, notekūdeņu attīrīšanai, kā arī pilsētu apstādījumu apūdeņošanai un uzturēšanai. Tā kā pilsētu kanalizācijas un ūdens sanitārijas sistēmas izbūves un uzturēšanas izmaksas veido lielu daļu no pašvaldību budžetiem, tas ievērojami atvieglo slogu pilsētu mājsaimniecībām. Tūlītējās izmaksas par ceļmalas būvdarbiem un ielu projektēšanu tikai nedaudz atšķiras no standarta risinājumiem, jo sistēma tiek ieviesta teritorijās, kas tik un tā tiktu izmantotas tradicionālajiem ceļmalas apstādījumiem.

Papildus vietējo plūdu riska novēršanai ūdens novadīšanas un lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma sniedz vairākas priekšrocības. Tas uzglabā lietus ūdeni, padara to pieejamu augiem, filtrē piesārņotājus un izdala atlikušo ūdens daudzumu gruntsūdeņos. Substrātos uzkrātā ūdens iztvaikošana un augu transpirācija rada dzesēšanas efektu, tādējādi uzlabojot pilsētas mikroklimatu un palīdzot mazināt karstuma stresu vasaras karstuma periodos bez papildu izmaksām.

Pasākuma īstenošana ir finansēta no pašvaldības parastā budžeta. Pašvaldība nesaņēma nekādu īpašu publisko finansējumu.

Tas pats attiecas uz pasākumiem, kas īstenoti citās pašvaldībās, kuras piedalījās reģionālās pielāgošanās procesā. Lai gan procesa pārvaldības un atbalsta pakalpojumiem ES līdzfinansētā projekta “C3 Alps” ietvaros bija pieejams budžets 65 000 EUR apmērā, pašvaldības un citas ieinteresētās personas nesaņēma nekādu finansējumu vai atlīdzību par dalību reģionālajā izmēģinājuma procesā un konkrētu pasākumu īstenošanu. Tomēr procesu vadītāji sniedza konsultācijas un padomus par pieejamajiem finanšu stimuliem un finansēšanas iespējām esošo provinces valsts un federālās valdības finansēšanas programmu ietvaros. Kopumā pašvaldību noteiktās un īstenotās pielāgošanās darbības bieži vien bija nesaistoši un zemu izmaksu pasākumi, nevis tehnoloģiski risinājumi, kam nepieciešami ievērojami ieguldījumi.

Sekundāro ceļu tīkla būvniecība un uzturēšana Austrijas pašvaldībās ir pašvaldību kompetencē, un tādējādi tā ir pašvaldību likumiska atbildība. Ekoloģiskajai pilsētas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmai ir jāatbilst tādiem pašiem noteikumiem un standartiem kā jebkuram citam tradicionālam risinājumam, piemēram, noteikumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību, vai valsts normām attiecībā uz ūdens infiltrācijas inženiertehniskajiem darbiem. Konkrētais gadījuma izpētes mērķis bija panākt atbilstību Austrijas Ūdens un atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (ÖWAV) noteikumiem, kas saistīti ar 100 gadu ilgu spēcīgu lietusgāžu uzglabāšanu.

Īpašā sistēma DrainGarden®, kas ir ieviesta šajā lietā, ir reģistrēta preču zīme un tādējādi uz to attiecas attiecīgās piemērojamās aizsardzības tiesības. Sistēmu tirgo Austrijas dārzkopības un ainavu plānošanas uzņēmums Zenebio GmbH.

Videi draudzīgs pilsētas ielu plānojums decentralizētai ekoloģiskai lietus ūdens apsaimniekošanai Ober-Grafendorfā tika īstenots vairākus mēnešus 2015. gada vasarā. To papildina vairākus gadus ilgs zinātniskās uzraudzības posms.

Attiecībā uz visu reģionālo pielāgošanās procesu C3-Alps projekta ietvaros sagatavošanas darbības sākās 2011. gada sākumā. Sākot ar pirmo ieinteresēto personu darbsemināru 2011. gada rudenī, procesa darbības posms ilga līdz 2014. gada beigām. Pasākumu īstenošana pašvaldībās un pašvaldību savstarpējā apmaiņa turpinās pēc projekta C3-Alps beigām.

Ober-Grafendorfā īstenotā pasākuma dzīves cikls tiek lēsts aptuveni 50 gadu garumā ar nosacījumu, ka plānošana, īstenošana un uzturēšana tiek veikta, izmantojot vajadzīgās speciālās zināšanas.

Gemeindeentwicklung und Raumplanung
DI Sonja Kadanka
Marktgemeinde Ober-Grafendorf
Hauptplatz 2
3200 Ober-Grafendorf
Tel: +43 (0) 2747/2313-204
Email: sonja.kadanka@ober-grafendorf.at

Gemeinde Ober-Grafendorf
Gemeindeamt
DDI Gerhard Gruber
Hauptplatz 2
3200 Ober-Grafendorf
T: +43 (0)2747 2313-0; +43 (0)2747 2313-202
Email: gerhard.gruber@ober-grafendorf.at; gemeindeamt@ober-grafendorf.at

Amt der Niederösterreichischen Landesregierung (Provincial Government of Lower Austria), Abteilung RU3
Mag. Karina Zimmermann
Landhausplatz 1, Haus 16
3109 St. Pölten
Tel.: +43 (0)2742 9005 15188
E-mail: post.ru3@noel.gv.at

Klimabündnis Niederösterreich (Climate Alliance Lower Austria)
DI Petra Schön
Wiener Straße 35
3100 St. Pölten
Tel.: +43 (0)2742 26967
E-mail: niederoesterreich@klimabuendnis.at

Zenebio GmbH
Preysinggasse 19
1150 Wien
Tel.: +43 (0)1 9828305
E-mail: office@zenebio.at

Ober-Grafendorf pašvaldība, Lejasaustrijas provinces valdība, projekts C3 Alps un Lejasaustrijas Klimata alianse