Videi draudzīgs pilsētas ielu dizains decentralizētai ekoloģiskai lietusūdens apsaimniekošanai Ober-Grafendorfā, Lejasaustrijā

Alpu Austrijas pašvaldības arvien vairāk skar klimata pārmaiņu ietekme, piemēram, ekstrēmi vietējie laikapstākļu notikumi (smagi nokrišņi, krusas vētras), karstuma viļņi, sausums, sniega segas samazināšanās, plūdi un gravitācijas izraisīti dabas apdraudējumi (atlūzu plūsmas, zemes nogruvumi, vētras, klinšu nogruvumi). Dažāda veida nelabvēlīga ietekme uz vides sistēmām, fiziskajām struktūrām, cilvēku veselību un sociālekonomiskajām darbībām visās nozarēs (piemēram, infrastruktūra, ūdensapgāde, energoapgāde, mežsaimniecība, tūrisms) jau rada biežus postījumus pašvaldībās, radot no tiem izrietošas izmaksas pašvaldību mājsaimniecībām un bieži apdraudot pašvaldību attīstības potenciālu ilgtermiņā.

Tāpat kā citas Lejasaustrijas provinces vietējās kopienas, arī Ober-Grafendorf pašvaldību Mostviertel reģionā pēdējos gados arvien vairāk ir skāruši spēcīgi nokrišņi, no vienas puses, un biežāki un izteiktāki sausuma periodi, no otras puses. Sakarā ar spēcīgu lietusgāžu un pakāpeniskas augsnes noslēgšanas kopējo ietekmi, ko rada pastāvīga apdzīvotības palielināšanās, virszemes ūdeņu pārpalikumi no noslēgtām virszemes teritorijām arvien biežāk izraisa notekūdeņu sistēmu pārslodzi un nelielus dzīvojamo rajonu plūdus. Sekas ir dārgs kaitējums īpašumiem un apbūvētajai videi, kā arī izmaksu pieaugums kanalizācijas izsūknēšanai un komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ekspluatācijai. No tā izrietošās uzturēšanas un remonta izmaksas rada ievērojamu papildu spiedienu uz pašvaldības budžetu, ko, tāpat kā lielākajā daļā citu pašvaldību, apgrūtina lielās ieguldījumu un ekspluatācijas izmaksas pilsētas kanalizācijas un ūdens sanitārijas infrastruktūrai, kā arī plūdu aiztures struktūrām.

Turklāt ilgstoša sausuma laikā izmaksas un centieni apūdeņot un uzturēt veģetāciju pilsētu zaļajās zonās pastāvīgi pieaug, un intensīvāku karstuma viļņu ietekme uz cilvēku veselību un labklājību jau ir jūtama pat salīdzinoši mazās lauku pašvaldībās.

Austrijā gada vidējā temperatūra jau ir paaugstinājusies par +2°C salīdzinājumā ar laiku pirms rūpniecības laikmeta. Saskaņā ar jaunākajiem reģionālajiem klimata pārmaiņu scenārijiem Lejasaustrijas provincē (Chimani et al. 2016a), kuru pamatā ir jaunie Austrijas klimata scenāriji (Chimani et al. Tiek prognozēts, ka gada vidējā temperatūra laikposmā no 2021. līdz 2050. gadam turpinās pieaugt par +1,3 °C līdz 1,4 °C (salīdzinājumā ar laikposmu no 1971. līdz 2000. gadam) un laikposmā no 2071. līdz 2100. gadam var pieaugt līdz +3,9 °C ierastās reprezentatīvās koncentrācijas trajektorijā (RCP8.5), un vislielākais sezonālais pieaugums notiek ziemā (+4,4 °C). Gada vidējais karsto dienu skaits (definēts kā dienas, kurās maksimālā dienas temperatūra pārsniedz 30 °C) Lejasaustrijā var palielināties no pašreizējām 6 karstajām dienām gadā līdz 29 karstajām dienām gadā līdz gadsimta beigām. Lai gan klimata modeļi ir pakļauti lielākai nenoteiktībai, tajos tiek prognozēts arī gada vidējā nokrišņu daudzuma pieaugums līdz +11 % saskaņā ar ierastās darbības scenāriju līdz gadsimta beigām un būtiskas sezonālo nokrišņu daudzuma izmaiņas visā provincē, un ziemā ir iespējams nokrišņu daudzuma pieaugums par +25,6 %. Maksimālie dienas nokrišņu daudzumi tiek simulēti tā, lai ilgtermiņā ievērojami un pakāpeniski palielinātos lielākajās Austrijas daļās (RCP4.5: 16,2 %; RCP8.5.: 23,5 %; abi attiecas uz laikposmu no 2071. līdz 2100. gadam), un visspēcīgākās izmaiņas no +20 % līdz +40 % notiek ziemā Austrijas ziemeļos un austrumos.

Jau gadiem aktīvi darbojusies vietējās energoefektivitātes, klimata pārmaiņu mazināšanas un vides aizsardzības jomā, Ober-Grafendorfas pašvaldība atzina klimata pārmaiņu izraisītās pieaugošās problēmas pilsētu attīstībai un nolēma izmēģināt un īstenot inovatīvu vietējo pielāgošanās pasākumu jaunā pašvaldības attīstības teritorijā.

Ober-Grafendorf pašvaldībā īstenotais projekts “Eco-street” (“Ökostraße”) ir vieda, decentralizēta, ekoloģiska lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma, kuras pamatā ir videi draudzīgs pilsētas ielu dizains (DrainGarden®). Galvenais mērķis bija izvairīties no apbūvēto teritoriju applūšanas, novadot liekos virszemes ūdeņus spēcīgu nokrišņu gadījumā no noslēgtas ielas virsmas uz nenoslēgtām ceļmalas zonām, kas apstādītas ar apstādījumiem, kuru īpašais dizains ļauj aizturēt, uzglabāt un filtrēt lietusūdeni. Vienlīdz svarīgi mērķi bija izvairīties no valsts izmaksām par papildu kanalizācijas cauruļu būvniecību un uzturēšanu un samazināt sūkņu staciju un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas izmaksas un enerģijas patēriņu. Tajā pašā laikā pielāgošanās pasākuma mērķis ir radīt papildu ieguvumus, piemēram, pilsētu mikroklimata uzlabošanu, izmantojot staciju transpirāciju, dzesēšanas efektu vasaras karstuma viļņu laikā, pilsētas ainavas vizuālu uzlabošanu un pilsētu zaļumu apūdeņošanas un uzturēšanas izmaksu un centienu samazināšanu. Pasākums ir paredzēts kā inovatīvs pielāgošanās izmēģinājuma un demonstrējumu pasākums, kas kalpos par paraugrisinājumu arī citām pilsētām un pašvaldībām. Pastāvīga zinātniskā uzraudzība atbalsta pielāgotas lietojumprogrammas citos kontekstos un vietās.

Vietējais pielāgošanās pasākums Ober-Grafendorfā tika izstrādāts un īstenots kā daļa no reģionāla pielāgošanās izmēģinājuma procesa transnacionālā ES projekta C3-Alps — “Zināšanu par klimata pārmaiņām kapitalizācija, lai pielāgotos Alpu telpai” (Interreg Alpu kosmosa programma 2007.–2013. gadam). Projekta ietvaros Alpu reģionos veikto izmēģinājuma darbību vispārējais mērķis bija iekļaut pielāgošanos klimata pārmaiņām vietējās un reģionālajās programmās un pavērt ceļu konkrētu pielāgošanās darbību un pasākumu īstenošanai. Mostviertel reģionā procesā piedalījās septiņas izmēģinājuma pašvaldības, tostarp Ober-Grafendorf.

Projekts “Eco-street” (“Ökostraße”) Ober-Grafendorf pašvaldībā ir videi draudzīgs pilsētas ielu projekts decentralizētai ekoloģiskai lietusūdens apsaimniekošanai. Reaģējot uz atkārtotiem spēcīgiem nokrišņiem, kas izraisīja neliela mēroga plūdus, kanalizācijas sistēmas pārslodzes situācijas un uzturēšanas darbu izmaksu pieaugumu, pasākums 2015. gadā tika īstenots jaunā pilsētas attīstības teritorijā ielas posmā, kura garums ir 100 metri un platums 11 metri.

Jēdziens “ekoiela”, kas ir aizsargāts ar nosaukumu DrainGarden®, ir veģetētu, estētiski pievilcīgu ceļa virsmas joslu sistēma, kas pārklāta ar īpašiem dabiskas izcelsmes substrātiem un apstādīta ar apstādījumiem, kuri spēj īsā laikā absorbēt, aizturēt, uzglabāt un filtrēt lielu daudzumu ūdens. Īpaši izstrādātie augsnes substrāti ir slāņoti tā, lai apvienotu augstu ūdens caurlaidību ar augstu uzglabāšanas jaudu. Spēcīgu lietusgāžu gadījumā ūdens no ielām un citām bruģētām virsmām neplūst kanalizācijā, bet gan zaļajās zonās. Katrs substrāta kubikmetrs var uzglabāt līdz 500 litriem ūdens. Kā to paredz spēkā esošie noteikumi attiecībā uz konvencionālajām ūdens aiztures struktūrām, sistēma ir izstrādāta tā, lai nodrošinātu aizsardzību pret plūdiem līdz pat smagiem nokrišņiem ar 100 gadu atgriezes intervālu. Ūdens paliek pieejams augiem, tiek filtrēts ar substrātu un ļauj lēni iefiltrēties gruntsūdens tilpē. Ūdens mikroklimatiskā iedarbība, ko izmanto transpirācijas stacijās, atbilst 100 gadus veca dižskābarža dzesēšanas jaudai karstā vasaras dienā un spēj samazināt vietējo temperatūru par līdz pat 5 °C karstuma periodos. Papildu vidiskie papildu ieguvumi ietver CO2 uzglabāšanu augos un substrātā, noslēgtas augsnes augšanas ierobežošanu, pilsētu zaļo zonu palielināšanu un pilsētas ainavas vizuālo uzlabošanu.

Sistēma ļauj pašvaldībai izvairīties no ieguldījumu izmaksām papildu kanalizācijas cauruļu izbūvei, kā arī no regulārām ekspluatācijas izmaksām kanalizācijas uzturēšanai un sūknēšanas iekārtu ekspluatācijai. Turklāt tiek noslogota esošā pilsētas ūdens novadīšanas sistēma un samazinātas komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ekspluatācijas, kā arī pilsētu apstādījumu apūdeņošanas un uzturēšanas izmaksas.

Pareizo augu sugu izvēle ir izšķirošs faktors pasākuma sekmīgai īstenošanai. Papildus tam, ka zaļumi atbilst ceļu satiksmes drošības standartiem, tie jāprojektē tā, lai autovadītāji un gājēji nesabojātu sistēmu, ko var panākt, izmantojot krūmus, ziedošas un augsni klājošas sugas. No otras puses, piemērotas augu sugas ir jāpielāgo vietējam klimatam, un tām vajadzētu būt daudzgadīgām, viegli uzturamām un stabilām, tostarp izturētspējīgām pret atledošanas sāli ziemas laikā.

Projekts ir izstrādāts kā zinātnisks eksperiments, kura veiktspējas parametri pašlaik tiek pastāvīgi uzraudzīti, lai mācītos turpmākiem lietojumiem. Adaptācijas pasākums ir īpaši piemērots sekundāro ielu sistēmai apdzīvotās vietās un jaunizveidotām apdzīvotām vietām. Ar nepieciešamajām izmaiņām lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu var pielāgot citām situācijām, piemēram, zaļajiem jumtiem, autostāvvietām un privātajiem mājokļiem.

Gan sabiedrība, gan eksperti lielu uzmanību ir pievērsuši “ekoielu” koncepcijai, un tā tiek uzskatīta par svarīgu inovāciju ilgtspējīgā vietējo ceļu būvniecībā. Ober-Grafendorf pašvaldība plāno plaši piemērot šo jēdzienu savā teritorijā, tādējādi samazinot aizzīmogotās virsmas platības daļu.

Projektu ierosināja Ober-Grafendorfas mērs, kurš jau sen ir spēcīgs ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu atbalstītājs pašvaldību attīstībā. Lēmumu par pielāgošanās pasākuma finansēšanu un ieviešanu ir pieņēmusi pašvaldības padome. Tā kā pasākums bija jāīsteno jaunā pilsētas teritorijā, kas vēl nebija attīstīta, nebija īpašas vajadzības turpmāk iesaistīt iedzīvotājus lēmuma pieņemšanā. Tomēr, kā to prasa Austrijas telpiskās plānošanas likumi, iepriekšējais vietējais telpiskās attīstības plāns un konkrētais zonējuma plāns tika apspriests ar ieinteresētajām personām un sabiedriskajā apspriešanā. Būtiskus kontaktus ar ārējiem ekspertiem nodrošināja pašvaldības ilgtermiņa dārzkopības pakalpojumu sniedzējs. Pašvaldības vārdā projekts ir īstenots sadarbībā ar Vīnes Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitāti un konsultāciju uzņēmumu Zenebio GmbH, kas jau vairākus gadus ir ieguldījis pētniecībā, lai izstrādātu viedas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmas.

Pasākuma sagatavošana tika iekļauta reģionālajā pielāgošanās procesā, kas no 2011. līdz 2014. gadam tika veikts Mostviertel reģionā Lejasaustrijā. Darbojas ar nosaukumu “Changeable Mostviertel. “Pielāgošanās klimata nākotnei” šis process bija viens no izmēģinājuma pasākumiem Alpu telpas projektā C3-Alps, kura mērķis bija atbalstīt un īstenot pielāgošanos vietējā līmenī. Pamatojoties uz pielāgotu reģionālās komunikācijas stratēģiju un rūpīgu procesa plānošanu, ieinteresēto personu procesā tika izmantoti strukturēti līdzdalības veidi un grupu mijiedarbības formāti, ko atbalstīja neformālāka ad hoc mijiedarbība ar ieinteresētajām personām. Īpaša uzmanība tika pievērsta ieinteresēto personu agrīnai līdzdalībai, procesa nepārtrauktībai un pārredzamībai, kā arī regulārai ieinteresēto personu mijiedarbībai. Lejasaustrijas Klimata alianses pamatgrupa, kuru politiski atbalstīja Lejasaustrijas federālās zemes valdības biroja pārstāvji, bija atbildīga par procesa plānošanu, organizēšanu un vadīšanu reģionālā līmenī. Trīs gadu laikā no 2012. līdz 2014. gadam septiņas pašvaldības, tostarp Ober-Grafendorf, piedalījās četros vietējos darbsemināros katrā pašvaldībā, kopā 28 pašvaldību darbsemināros, kā arī četros kopīgos starppašvaldību darbsemināros un sabiedrisko ieinteresēto personu pasākumos. Procesa vadības komandas galvenās funkcijas bija motivēt ieinteresētās personas piedalīties, uzsākt un veicināt vietējos pielāgošanās procesus, sniegt un izplatīt zinātniskās atziņas izmantojamās formās, integrēt vietējās zināšanas un nodrošināt atbalstošu un iespēcinošu satvaru pašvaldību ieinteresētajām personām.

Galvenās iesaistītās ieinteresētās personas bija mēri, kā arī vietējo darba grupu vadītāji un locekļi katrā no septiņām izmēģinājuma pašvaldībām. Katrā pašvaldībā izveidotās darba grupas veidoja dažāda vecuma, dzimuma, izglītības un profesijas pilsoņu grupa. Dalībnieki augstu novērtēja starppašvaldību darbseminārus un sabiedriskos pasākumus, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un sociālo mācīšanos starp visu pašvaldību darba grupām. Pielāgošanās zināšanu sagatavošanu, kā arī informācijas nodošanu atbalstīja ārējie klimata pārmaiņu eksperti, kuri semināros sniedza ekspertu lekcijas par katras pašvaldības izvēlētajām konkrētajām tēmām. Reģionālais pielāgošanās process tika iekļauts plašākās tīklošanas darbībās ar partnerorganizācijām un iestādēm, kurām ir multiplikatora loma, tostarp reģionālās attīstības aģentūrām, LEADER reģionu vadītājiem, Lejasaustrijas ciematu un pilsētu atjaunošanas aģentūru, Lejasaustrijas reģionālo enerģētikas un vides aģentūru un klimata un enerģētikas modeļa reģionu vadītājiem.

Apstiprinot projekta inovācijas potenciālu, pasākums 2016. gadā ir ieguvis Austrijas Energy Globe balvu kategorijā “ūdens” un Climate Star balvu. Kopš tā laika pielāgošanās risinājums ir pielāgots dažādām konteksta situācijām un tiek piemērots arī citās pašvaldībās un lielās pilsētās, tostarp Vīnē. Veiksmes faktori, kas atviegloja pasākuma īstenošanu, ir šādi:

• Ober-Grafendorfas pašvaldībai ir ilgstoša pieredze klimata pārmaiņu mazināšanā, energoefektivitātē un ilgtspējīgas attīstības pasākumos. Gadiem ilgi tā ir bijusi aktīva dalībniece attiecīgajos tīklos un programmās, piemēram, Klimata aliansē, programmā e5, klimata un enerģētikas modeļa reģionā “Mostviertel Mitte”, taisnīgas tirdzniecības pašvaldībās un pavisam nesen Pilsētas mēru paktā. Līdzšinējā pieredze, kas gūta, vietējā līmenī integrējot vides politikas tematus un aktīvi piedaloties pašvaldību tīklos, ir palīdzējusi sagatavot ceļu tam, lai pielāgošanās klimata pārmaiņām tiktu iekļauta pašvaldības darba kārtībā.
• Kā ekosistēmās balstīts pielāgošanās pasākums, kas vienlaikus reaģē uz vairākām klimata pārmaiņu ietekmēm un sniedz vairākus līdzieguvumus videi, pasākumu var uzskatīt par ilgtspējīgas pielāgošanās labas prakses piemēru.
• Pasākums darbojas ļoti labi attiecībā uz izmaksu lietderību, un tam ir salīdzinošas izmaksu priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem risinājumiem. Tādējādi tas ietaupa publiskos līdzekļus un izmaksā pašvaldības mājsaimniecībai.

Turklāt reģionālais pielāgošanās process, kas tika veikts projekta “Sākuma finansējums” C3-Alps ietvaros, izrādījās veiksmīgs, palielinot informētību par klimata pārmaiņām un pielāgošanās vajadzībām, informējot par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī nododot zināšanas par pielāgošanos un veidojot pielāgošanās spējas. Tādējādi tas bija noteicošais faktors, lai pielāgošanās klimata pārmaiņām tiktu iekļauta iesaistīto pašvaldību darba kārtībā. Pamatojoties uz C3-Alpu procesā gūtās pieredzes novērtējumu, ir noteikti šādi veiksmes un veicinošie faktori:

• atbalsts, ko nodrošināja augstāks administratīvais līmenis un pārstāvju personīga klātbūtne ieinteresēto personu sanāksmēs, apliecināja politisko apņemšanos un motivēja pašvaldības piedalīties;
• augšupējai problēmu formulēšanai un interešu tematu izvēlei, ko veic pašas pašvaldības, bija izšķiroša nozīme attiecībā uz izstrādāto pielāgošanās pasākumu apņemšanos, pieņemšanu un atbilstību;
• pielāgošanās klimata pārmaiņām strukturēšana pozitīvā izteiksmē, uzsverot tādas iespējas un koncepcijas kā noturība, ilgtspēja un nākotnes attīstības potenciāls, nevis riska, kaitējuma vai zaudējumu izteiksmē, palīdzēja informēt par pielāgošanos;
• atbalsts vietējiem pielāgošanās procesiem ir jāpielāgo katras pašvaldības specifikai un jāņem vērā atsevišķu ieinteresēto personu vēlmes; nav universālas pieejas, kas vienlīdz labi darbotos katrā pašvaldībā;
• lai līdzdalības process būtu labi rezultatīvs, tam bija nepieciešama intensīva sagatavošanās, rūpīga plānošana, profesionāla procesu pārvaldība un pietiekami resursi (finansējums, laiks), vienlaikus atstājot pietiekamas elastības iespējas;
• zināšanu sagatavošanai un paziņošanai jābūt vērstai uz mērķa grupu; iekšējās komunikācijas apmācības ar didaktikas ekspertu palīdzēja profesionalizēt komunikācijas pieejas;
• atrast pareizo līdzsvaru starp ieinteresēto personu motivēšanu piedalīties un izvairīšanos no ieinteresēto personu resursu un spēju pārmērīgas apmācības bija grūti, bet ļoti svarīgi;
• sadarbība un tīklu veidošana ar citām organizācijām, kas darbojas reģionā, bija būtiska pielāgošanās procesa ilgtspējai;
• dalība kā izmēģinājuma reģionam ES projektā un “kā priekšgājējam reģionam” transnacionālā līmenī bija spēcīgi motivējoši argumenti pašvaldībām.

Attiecībā uz visu reģionālo pielāgošanās procesu kā tādu visierobežojošākais faktors izrādījās tas, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām ir jauna vietējās politikas tēma apvienojumā ar dominējošo stāvokli un iepriekš panākto klimata pārmaiņu mazināšanas un atjaunīgās enerģijas jautājumu integrācijas dziļumu vietējā līmenī. Tādējādi daudzām pašvaldību ieinteresētajām personām bija grūti diskriminējoši pielāgoties klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem. Rezultātā daļai izstrādāto pielāgošanās pasākumu bija izteikta nosliece uz klimata pārmaiņu mazināšanu, un tiem trūka skaidras atbilstības attiecībā uz pielāgošanos. Vēl viena problēma bija tā, ka procesa īstenošanas laikā provinču līmenī joprojām trūka reģionālas pielāgošanās stratēģijas. Pielāgošanās iespējas, kas izklāstītas Nacionālajā rīcības plānā par pielāgošanos klimata pārmaiņām, izrādījās nepiemērotas vietējam līmenim, t. i., tās tika uztvertas kā pārāk abstraktas, stratēģiskas un tālas. Tādējādi bija jāiegulda ievērojamas pūles, lai “tulkotu” un “lejupvērstu” pielāgošanās iespējas no valsts līmeņa uz vietējo līmeni.

Salīdzinājumā ar tradicionālajiem strukturālajiem risinājumiem Ober-Grafendorfā ieviestajai viedajai, ekoloģiskajai lietusūdens apsaimniekošanas sistēmai ir ievērojamas izmaksu priekšrocības gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, un tā sniedz virkni papildu ieguvumu vides jomā. Pašlaik tiek uzraudzīts pasākuma vidiskais sniegums. Kvantitatīvie dati tiek vākti, piemēram, par sistēmas ūdens bilanci, substrātu un augu mikroklimatisko ietekmi, to spēju filtrēt piesārņotājus un par vietējās sistēmas ieguldījumu lietus ūdens apsaimniekošanā reģionālā mērogā.

Atkarībā no objekta lieluma un pieejamības absolūtās ieguldījumu izmaksas ekoielas / DrainGarden® koncepcijas īstenošanai katrā gadījumā var atšķirties. Substrāta izmaksas par vienu kubikmetru ir aptuveni 100 eiro. Atkarībā no augu izvēles audzēšanas izmaksas svārstās no diviem eiro / m ² sēšanai līdz vairākiem tūkstošiem eiro / m ² lielu koka daudzgadīgu augu stādīšanai.

Pasākums novērš ievērojamas ieguldījumu izmaksas, kas citādi būtu vajadzīgas ceļmalas kanalizācijas cauruļu būvniecībai un tīra ūdens novadīšanas ierīkošanai, un tas samazina ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas kanalizācijas uzturēšanai, kanalizācijas izsūknēšanai plūdu gadījumā, notekūdeņu attīrīšanai, kā arī pilsētas apstādījumu apūdeņošanai un uzturēšanai. Tā kā pilsētas kanalizācijas un ūdens sanitārijas sistēmas būvniecības un uzturēšanas izmaksas veido lielu daļu no pašvaldību budžeta, tas ievērojami atvieglo slogu pilsētu mājsaimniecībām. Tūlītējās izmaksas ceļmalas būvdarbiem un ielu projektēšanai tikai nedaudz atšķiras no standarta risinājumiem, jo sistēma tiek ieviesta teritorijās, kas jebkurā gadījumā tiktu izmantotas parastajiem ceļmalas apstādījumiem.

Papildus vietējo plūdu riska novēršanai ūdens novadīšanas un lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma piedāvā vairākus ieguvumus. Tā uzglabā lietus ūdeni, dara to pieejamu augiem, filtrē piesārņotājus un izvada atlikušos ūdens daudzumus gruntsūdeņos. Substrātos uzkrātā ūdens iztvaikošana un augu transpirācija rada dzesēšanas efektu, tādējādi uzlabojot pilsētas mikroklimatu un palīdzot mazināt karstuma stresu vasaras karstuma periodos bez papildu izmaksām.

Pasākuma īstenošana ir finansēta no pašvaldības parastā budžeta. Pašvaldība nesaņēma nekādu īpašu valsts finansējumu.

Tas pats attiecas uz pasākumiem, kas īstenoti citās pašvaldībās, kuras piedalījās reģionālajā pielāgošanās procesā. Lai gan procesa pārvaldības un atbalsta pakalpojumiem ES līdzfinansētajā C3-Alps projektā bija pieejams budžets 65 000 EUR apmērā, pašvaldības un citas ieinteresētās personas nesaņēma nekādu finansējumu vai atlīdzību par dalību reģionālajā izmēģinājuma procesā un konkrētu pasākumu īstenošanu. Tomēr procesa vadītāji sniedza konsultācijas un konsultācijas par pieejamajiem finanšu stimuliem un finansēšanas iespējām provinces pavalsts un federālās valdības esošo finansēšanas programmu ietvaros. Kopumā pašvaldību noteiktie un īstenotie pielāgošanās pasākumi bieži vien bija nesaistoši un zemu izmaksu pasākumi, nevis tehnoloģiski risinājumi, kam nepieciešami ievērojami ieguldījumi.

Sekundāro autoceļu tīkla būvniecība un uzturēšana Austrijas pašvaldībās ir pašvaldības kompetencē, un tādējādi tā ir vietējo iestāžu likumiska atbildība. Ekoloģiskajai pilsētas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmai ir jāatbilst tādiem pašiem noteikumiem un standartiem kā jebkuram citam tradicionālajam risinājumam, piemēram, noteikumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību, vai valsts normām par ūdens infiltrācijas inženiertehniskajiem darbiem. Konkrētais mērķis šajā gadījuma izpētē bija ievērot Austrijas Ūdens un atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (ÖWAV) noteikumus par 100 gadus ilgu spēcīgu lietusgāžu uzglabāšanu.

Īpašā sistēma DrainGarden®, kas ir ieviesta šajā lietā, ir reģistrēta preču zīme, un tādējādi uz to attiecas attiecīgās piemērojamās aizsardzības tiesības. Sistēmu tirgo Austrijas dārzkopības un ainavu plānošanas uzņēmums Zenebio GmbH.

Videi draudzīgs pilsētas ielu dizains decentralizētai ekoloģiskai lietusūdens apsaimniekošanai Ober-Grafendorfā tika īstenots vairākus mēnešus 2015. gada vasarā. To papildina zinātniskās uzraudzības posms, kas paredzēts uz vairākiem gadiem.

Attiecībā uz visu reģionālo pielāgošanās procesu C3-Alps projekta ietvaros sagatavošanas darbības sākās 2011. gada sākumā. Sākot ar pirmo ieinteresēto personu darbsemināru 2011. gada rudenī, procesa darbības posms ilga līdz 2014. gada beigām. Pēc C3-Alps projekta beigām pašvaldības turpina īstenot pasākumus un starppašvaldību apmaiņu.

Tiek lēsts, ka Augšgrāfendorfā īstenotā pasākuma dzīves cikls ir aptuveni 50 gadi, ja plānošana, īstenošana un uzturēšana tiek veikta, izmantojot vajadzīgās speciālās zināšanas.

Gemeindeentwicklung und Raumplanung
DI Sonja Kadanka
Marktgemeinde Ober-Grafendorf
Hauptplatz 2
3200 Ober-Grafendorf
Tel: +43 (0) 2747/2313-204
Email: sonja.kadanka@ober-grafendorf.at

Gemeinde Ober-Grafendorf
Gemeindeamt
DDI Gerhard Gruber
Hauptplatz 2
3200 Ober-Grafendorf
T: +43 (0)2747 2313-0; +43 (0)2747 2313-202
Email: gerhard.gruber@ober-grafendorf.at; gemeindeamt@ober-grafendorf.at

Amt der Niederösterreichischen Landesregierung (Provincial Government of Lower Austria), Abteilung RU3
Mag. Karina Zimmermann
Landhausplatz 1, Haus 16
3109 St. Pölten
Tel.: +43 (0)2742 9005 15188
E-mail: post.ru3@noel.gv.at

Klimabündnis Niederösterreich (Climate Alliance Lower Austria)
DI Petra Schön
Wiener Straße 35
3100 St. Pölten
Tel.: +43 (0)2742 26967
E-mail: niederoesterreich@klimabuendnis.at

Zenebio GmbH
Preysinggasse 19
1150 Wien
Tel.: +43 (0)1 9828305
E-mail: office@zenebio.at

Augšgrāfendorfas pašvaldība, Lejasaustrijas federālās zemes valdība, projekts C3 Alps un Lejasaustrijas Klimata alianse