Okas upes augšteces atjaunošana Urdaibai biosfēras rezervātā Spānijā

Saskaņā ar “Basku zemes klimata pārmaiņu stratēģijā 2050. gadam” iekļautajām klimata pārmaiņu prognozēm sagaidāms, ka gada vidējā un sezonālā temperatūra un karstuma viļņi palielināsies. Tiek prognozēts, ka ziemas mēnešos minimālā temperatūra līdz 2100. gadam paaugstināsies par 1–3 °C, savukārt vasaras mēnešos maksimālā temperatūra līdz 21.^gadsimta beigām varētu palielināties par 3 °C. Šo pārmaiņu dēļ līdz gadsimta beigām ir gaidāmi ilgāki un biežāki karstuma viļņi. Prognozēts, ka nokrišņu daudzums samazināsies, jo īpaši pavasarī, un līdz 2100. gadam būs no -10 % līdz -30 %. Paredzams arī, ka līdz 21.^gadsimta beigām ekstremālu nokrišņu gadījumu skaits palielināsies līdz 30 %, tādējādi palielinot plūdu risku un risku.

Tajā pašā dokumentā “Basku zemes klimata pārmaiņu stratēģija 2050. gadam” ir minēts arī tas, ka līdz 2100. gadam jūras līmenis paaugstināsies par 29–49 cm, vēl vairāk palielinot plūdu risku rezerves estuārā. Turklāt klimata pārmaiņas palielinās jūras vētru intensitāti un biežumu, kas izraisa pludmales plūdmaiņu un virslitorālās zonas eroziju. Dažās jomās šis process jau notiek. Piemēram, Laidas pludmale, kas daļēji sašaurina estuāru, cieta no spēcīgas erozijas 2014. gadā notikušo vētru dēļ, kā rezultātā pārlitorālā zona pazuda, kaitējot infrastruktūrai, viļņlauža sienām un novirzīšanai, kā arī ierobežojot atpūtas darbību.

Ņemot vērā pašreizējo spiedienu, kas saistīts ar klimatu, un spiedienu, ko radīs turpmākās klimata pārmaiņas, nākamajos 50 gados būs jāturpina darbs pie Okas upes estuāra renaturalizācijas, tostarp mākslīgo šķēršļu likvidēšanas, kas pašlaik ierobežo estuāra paplašināšanu un iepriekš esošā purva atjaunošanu. Tas uzlabotu estuāra ekosistēmas autonomo pielāgošanās spēju.

Okas upes augštecē īstenoto darbību galvenie mērķi ir šādi: i) uzlabot estuāru ekosistēmu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, jūras līmeņa celšanos un ūdens režīma izmaiņām; ii) palielināt vietējo bioloģisko daudzveidību, atjaunojot daļu no ekosistēmas funkcionalitātes; iii) palielināt Urdaibai biosfēras rezervāta dabas telpas ilgtspējīgu izmantošanu sabiedrībā.

Okas upes augštecē ir īstenoti atjaunošanas pasākumi, kuru mērķis ir atjaunot iepriekš esošo purvu, tostarp pastāvīgi plūdi Barrutibaso apgabala daļā, kas atrodas augštecē. Turklāt ir atjaunota Okas upes apakšējā posma sākotnējā plūdmaiņu kanāla daļas funkcionalitāte. Šo atjaunošanas darbību ietvaros daži aizsprosti un citi mākslīgie šķēršļi ir likvidēti, lai uzlabotu grīvas renaturalizāciju, savukārt uzbērumi ir būvēti, lai izveidotu lagūnas, kas nākotnē kļūs par plūdmaiņu zonām. To purvu atjaunošana, kas iepriekš tika nosusināti sanitāru iemeslu dēļ, var palīdzēt estuāram stāties pretī klimata pārmaiņām. Papildus aizsardzībai pret jūras līmeņa celšanās ietekmi purviem ir svarīga ekoloģiska nozīme, nodrošinot jaunas dzīvotnes dažādām abinieku un putnu sugām un uzlabojot to pielāgošanās spēju. Turklāt iesāļūdens pastāvīga klātbūtne veicina dažu invazīvu sugu (piemēram, Baccharis halimifolia) izskaušanu.

Atjaunošanas projekts ietvēra arī citas intervences un darbības:

• 14 km garu taku tīkla un gājēju un riteņbraucēju tilta izbūve, kas savieno kaimiņu pašvaldības savā starpā un ar Okas upes grīvu, lai veicinātu ilgtspējīgu šīs teritorijas apmeklējumu;
• Izstrādāt vides izglītības instrumentus, no kuriem visnozīmīgākais ir viedtālruņu lietotne, kas sniedz informāciju par dzīvotnēm, sugām un kultūru attiecīgajā teritorijā. Turklāt ir uzstādīti paneļi, kas uz vietas sniedz informāciju par vietējām dzīvotnēm un sugām.
• Invazīvo sugu (kā Baccharis halimifolia un Cortaderia selloana) izskaušana aptuveni 700 ha lielā estuāra teritorijā.

Okas upes augšteces atjaunošanas projekts ietvēra vairāku sanāksmju organizēšanu ar dažādām ieinteresētajām personām, piemēram, apgabalā esošajām pašvaldībām, zemes īpašniekiem un vides apvienībām. Ieinteresēto personu iesaiste ar mērķi noteikt kopīgus mērķus. Turklāt pilsētu domēs ir notikušas informatīvas sarunas ar pilsonisko sabiedrību, un ir izstrādāti atpūtas pasākumi, lai reklamētu projektu un uzlabotu informētību par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Jaunizbūvētais ceļu tīkls ir atvieglojis savienojumus starp dažādām pašvaldībām, izmantojot ilgtspējīgu transportu (velosipēdu un iešanu kājām). Tas ne tikai uzlaboja estuāra teritorijas ilgtspējīgu izmantošanu sabiedrībā, bet arī palīdzēja palielināt informētību par atjaunošanas projektu.

Dažas pašvaldības, kas iekļautas teritorijā, kurā atjaunošanas pasākumi ir īstenoti, projektā nepiedalījās, tādējādi radot zināmus ierobežojumus tā pilnīgai attīstībai. Tāpēc daži projekta posmi (galvenokārt saistībā ar dažu aizsprostu aizvākšanu) vēl ir jāīsteno.

Turklāt iesakņojusies iedzīvotāju līdzatbildība atjaunojamajā teritorijā ir apgrūtinājusi dažu projekta darbību īstenošanu. 1998. gada Piekrastes likums nosaka 100 m platu teritoriju abās upes pusēs, kur zemes īpašnieki var izteikt iebildumus pret plānotajām darbībām. Šā iemesla dēļ dažas atjaunošanas projektā iekļautās darbības vēl nav īstenotas. Tomēr sarunas turpinās, lai pārliecinātos, ka viss projekts tiek īstenots.

Projektu pilnībā finansēja Basku zemes valdības Vides, zemes plānošanas un mājokļu departaments. Projekta kopējais budžets ir aptuveni 2,5 miljoni eiro.

Spānijas Likums Nr. 42/2007 par dabas mantojumu un bioloģisko daudzveidību atbalsta Okas upes augšteces atjaunošanas projekta īstenošanu, jo viens no tā mērķiem ir dabisko ekosistēmu un dzīvotņu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana, uzlabošana un atjaunošana. Urdaibai biosfēras rezervāts atrodas Basku zemē, kur vietējā pašvaldība ir noteikusi dažādas stratēģijas un plānus, kas veicina šāda veida atjaunošanas darbus, tostarp jo īpaši “Basku zemes klimata pārmaiņu stratēģiju 2050. gadam”, Vides pamatprogrammu 2020. gadam un Biodaudzveidības stratēģiju.

Atjaunošanas pasākumu īstenošana sākās 2010. gadā un joprojām turpinās. Lielākā daļa pasākumu ir īstenoti, bet tikai daži no tiem gaida Spānijas ministrijas atļauju, kā tas ir aizsprostu aizvākšanas gadījumā augšējā estuārā.

Īstenotajiem pasākumiem ir jābūt pastāvīgiem, ja tiek nodrošināta nepieciešamā uzturēšana.

Paula Caviedes
Department of the Environment, Planning and Housing of the Basque Government
Service of the Urdaibai Biosphere Reserve
E-mail: p-caviedes@euskadi.eus