Atbalsts ar klimata pārmaiņām saistītām briesmām Somijā – “Ekotrauksmes prāts”

Klimata pārmaiņas ietekmēs ne tikai fizisko veselību, bet arī garīgo veselību un labbūtību (Lawrance et al., 2021). Tomēr pētījumi par tā psiholoģisko ietekmi kopumā ir bijuši ierobežoti, un, ja tiem pievēršas, tie ir vērsti uz ekstremālu notikumu ietekmi, nevis ilgtermiņa un pakāpenisku ietekmi uz garīgo veselību (Burenby et al., 2021). Tomēr pastāv vairākas jaunas koncepcijas, kas atzīst daļu no netiešās ietekmes uz garīgo veselību, tostarp ietekmi, ko rada ekotrauksme un klimata trauksme (Wuet al. 2020). Tā kā tie arvien vairāk izpaužas sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū (piemēram, Wu et al., 2020; Hickman et al., 2021), tie tiek plaši aplūkoti medijos un arvien lielākā pētniecības struktūrā (Pihkala, 2020a, 2020b). Ekotrauksme ir trauksme un satraukums par ekoloģisko krīzi (Pihkala, 2020b), savukārt klimata trauksme īpaši atzīst šādas klimata pārmaiņu sekas (Clayton, 2020). Tie var izpausties dažādās un sarežģītās formās; daži simptomi ir vispārējas bailes un uztraukums, skumjas, vaina, bezcerība, obsesīva domāšana, panikas lēkmes, bezmiegs un citi (sk.,piemēram, Pihkala, 2020a, 2020b; Wu et al., 2020).

Pētnieki ir aicinājuši rīkoties, lai praksē atzītu un novērstu klimata trauksmi, jo īpaši jauniešu vidū (Wuet al., 2020; Hickman et al., 2021). Tomēr nesenā EVA analīzē tika konstatēts, ka tikai dažas EVA dalībvalstis un sadarbības valstis savā valsts pielāgošanās un sabiedrības veselības politikā ir apsvērušas klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz garīgo veselību. Somija ir viena no nedaudzajām valstīm, kas zināmā mērā risināja klimata trauksmi, taču sociālajos jautājumos un veselības aprūpes dienestos ir jāīsteno preventīvi pasākumi un īpaši pasākumi, lai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz garīgo veselību (Burenby et al., 2021).

Projekta “Ekotrauksmes prāts” dibinātāji norādīja uz pieaugošajām garīgās veselības problēmām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Somijā, un apņēmās tās risināt, izmantojot savas speciālās zināšanas garīgās veselības atbalsta piedāvāšanā. Tāpēc projekta mērķi ir šādi:

• Nodrošināt visu vecumu cilvēkiem instrumentus, ar kuriem tikt galā ar emocijām, kas piedzīvotas ekotrauksmes vai klimata trauksmes veidā, un regulēt tās, tādējādi veidojot dalībnieku noturību. Lai gan projekts ir pieejams plašai auditorijai, tas galvenokārt ir vērsts uz cilvēkiem, kuri ir neaizsargāti pret jauno ekoloģisko trauksmi, tostarp tiem, kas strādā vai studē vides zinātnes; cilvēki ar spēcīgu vides identitāti; jaunieši; un indivīdi ar citu apgrūtinošu dzīves pieredzi.
• Informētības palielināšana, lai uzsāktu publiskas sarunas, cita starpā, lai veicinātu atpazīstamību to cilvēku vidū, kuriem ir simptomi, bet kuri varētu nezināt to cēloni vai veidus, kā tos novērst.
• iestāties par to, lai ekotrauksme un ekoemocijas (ar vidi saistītas emocijas) tiktu atzītas par plašāku sabiedrisku parādību, nevis par psihiatrisku diagnozi vai individuālu problēmu;
• Uzsākt rīcību starp dažādām organizācijām un citiem sabiedrības dalībniekiem, lai iekļautu zināšanas par ekoemocijām savā darbā ar dažādām cilvēku grupām visā sabiedrībā.

 Turklāt projekta mērķis ir veicināt vispārējās garīgās labklājības nozīmi.

Lai sasniegtu savus mērķus, projekts izmanto sociālās un garīgās veselības darbinieku esošās prasmes un zināšanas citu garīgās veselības problēmu risināšanā. Viņu zināšanas par risinājumiem, ko jau plaši izmanto sociālajā un garīgās veselības aprūpē, tiek nodotas jaunai darba jomai, t. i., darbam ar vides emocijām, galvenokārt klimata pārmaiņām. Projekta aktivitātes ietver trīs pīlārus (visi bez maksas dalībniekiem):

• Informētība: kampaņas, lai palielinātu informētību par ekoloģisko trauksmi.
• Atbalsts: tiešs garīgās veselības atbalsts plašai auditorijai.
• Izglītība: profesionāļiem, kas strādā ar tiem, kuri jau izjūt vai varētu izjust sarežģītas emocijas saistībā ar vides pārmaiņām.

Informētība: Kampaņa “Parunāsim par ekoemocijām” tika sākta 2021. gada martā, un tajā bija iekļauts aicinājums izsludināt ārkārtas situāciju vides jomā, ko apstiprināja visas nacionālās organizācijas, kuras darbojas garīgās veselības jomā. Turklāt “ekotrauksmes prāts” 2021. gadā organizēja vairākus tīmekļseminārus par šo tematu, kas bija vērsti uz sociālo un veselības aprūpes nozari, NVO, kā arī publiskā un privātā sektora dalībniekiem. Tīmekļa vietne Ympäristöahdistus.fi tika izveidota 2021. gada februārī, lai vāktu un sniegtu jaunāko informāciju un resursus par šo tematu, kā arī nodrošinātu jaunus materiālus un informācijas paketes. Tie ietvēra atsauces uz zinātniskiem rakstiem; pārskats par dažādām psihoterapijas pieejām jautājuma risināšanā; un īsi informatīvi raksti, kas publicēti sadarbībā ar ekspertiem. Turklāt tika veikti vairāki sabiedrības iesaistīšanas pasākumi, tostarp:

• Vairāku aplādes epizožuproducēšana , no kurām vienair vērsta uz jauniešiem, kuri globālo vides pārmaiņu dēļ vilcinās dzemdēt bērnus.
• Grupu sarunu tērzēšanas organizēšana, lai īpaši uzrunātu lauksaimniekus un lauku iedzīvotājus. Klimata pārmaiņas tieši ietekmē šo kopienu iztikas līdzekļus, taču to viedoklis publiskajās debatēs netiek uzklausīts.

Izpratnes veicināšanas kampaņas dažādos kanālos sasniedza aptuveni 3 570 000 skatījumu. 2022. gadā projektā plānots vairāk koncentrēties uz jaunatnes organizācijām un izglītības nozari.

Atbalsts: Lai sniegtu tiešu garīgās veselības atbalstu tiem, kurus skāris ekotrauksme, projektā ir izstrādāts uz grupām balstīts modelis vides jūtu risināšanai, kurā galvenā uzmanība pievērsta šādiem jautājumiem:

• Ekoemisiju atpazīšana un to risināšana.
• Apgūt pārvarēšanas prasmes.
• Atbalstošas kopienas veidošana.
• Nākotnes perspektīvu stiprināšana.

Tika plānotas atbalsta grupas, kas galvenokārt paredzētas jauniešiem, lai gan tajās var piedalīties visu vecumu cilvēki. Koncepcijā bija paredzētas 3–5 atbalsta sesijas, kurās ideālā gadījumā piedalījās 10–15 dalībnieki un viens projekta komandas koordinators, parasti ar pieredzi sociālajā darbā un/vai garīgās veselības aprūpē. Lai gan sesijās sākotnēji bija iekļauta vispārīga informācija par klimatisko trauksmi, vēlāk tajās galvenā uzmanība tika pievērsta instrumentiem un prasmēm, kas pieejamas, lai risinātu ar “vides emocijām” saistītus jautājumus, tādējādi dodot lielāku rīcības brīvību dalībnieku pašu pieredzei un priekšstatiem. Galvenā uzmanība tika pievērsta grupu veidošanai un grupu dinamikai, lai atvieglotu jūtu apmaiņu un līdzbiedru atbalstu. Projekts 2021. gada rudenī ir apmācījis vairākus brīvprātīgos, kuri vēlāk paši varēs vadīt grupu nodarbības un tādējādi paplašināt aktivitātes visā valstī. Vēl viena apmācības sesija ir plānota 2022. gada aprīlī. Tomēr brīvprātīgo vadītas grupas vēl nav ieviestas praksē.

Projektā tika piedāvāti arī darbsemināri par to, kā novērst ekoloģisko/klimata trauksmi, nododot rīkus un aktivitātes, kas var uzlabot garīgo labklājību un palīdzēt izteikt piedzīvotās emocijas.

Tika integrēti arī apdomības vingrinājumi un uzsvērta empātijas nozīme gan pret citiem, gan pašiem. Dalībnieki tika atbalstīti, palīdzot atrast un sekot jēgpilnībai un to svarīgākajām vērtībām, kā arī tam, kā tas var veicināt garīgo labbūtību un spēju atbilstošā veidā kļūt aktīviem.

Līdz 2022. gada sākumam aptuveni 360 dalībnieki (galvenokārt vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem) piedalījās 30 ekoemociju darbsemināros un atbalsta grupās.

Izglītība: Visbeidzot, “ekotrauksmes prāts” organizēja pasākumus, kas bija vērsti uz profesionāļiem, kuri strādā izglītības, veselības aprūpes un sociālā darba jomā, lai viņus apmācītu, kā tikt galā ar cilvēkiem, kuri cieš no nemiera saistībā ar vides pārmaiņām. Trīs stundu apmācības sniedza rīkus, lai veicinātu diskusijas un atklātu jau esošās emocionālās un psihosociālās prasmes, kā arī lai konkrētāk atpazītu un apstrādātu ekoemocijas un ekoloģisko trauksmi savās mērķgrupās (un pašās). Tika rīkoti daži papildu divu stundu tīmekļsemināri ar līdzīgu saturu un viesreferentiem, lai uzrunātu arī plašāku auditoriju. Lai atbalstītu šo darbību, tika pabeigts projekts “Small Guide to Environmental Anxiety – Information Pack for Teachers and Educators”. Materiāls ir tulkots arī zviedru valodā, lai paplašinātu tā sasniedzamību.

Lai piesaistītu dalībniekus, iniciatīva tika vērsta uz dabas aizsardzības organizācijām, aktīvistu grupām, kā arī universitātēm. Tā kā Helsinku Universitāte iepazīstināja ar konkrētu mērķgrupu, projekta ietvaros Helsinku Universitātes darbiniekiem tika rīkotas līdzdalīgas lekcijas un semināri studentiem, lai apspriestu, kādu garīgās veselības atbalsta modeli viņi vēlētos pieņemt un kāda veida emocionālais atbalsts būtu noderīgs.

Aptuveni 1160 speciālisti (galvenokārt sievietes) apmeklēja aptuveni 30 apmācības un citus informatīvus pasākumus.

Projekta ideju ierosināja Tunne ry - NVO, kas tika īpaši dibināta 2018. gadā, lai risinātu garīgās veselības jautājumus saistībā ar klimata un vides pārmaiņām - kopā ar starptautiski atzītu ekoloģisko emociju pētnieku, Helsinku Universitātes asociēto profesoru Panu Pihkala. Pēc tam to izstrādāja un īstenoja kopīgi ar divām citām Somijas organizācijām: organizācija Nyyti ry, kas īpaši veicina studentu garīgo veselību, un organizācija MIELI Mental Health Finland, kuras mērķis ir sniegt atbalstu krīzes situācijās un novērst garīgās veselības problēmas Somijas sabiedrībā un kura ir pasaulē vecākā garīgajai veselībai veltītā NVO. Projektu finansē STEA — Somijas Sociālās labklājības un veselības organizāciju finansēšanas centrs.

Pastāv papildu sadarbība ar:

• Helsinku Universitātes Bioloģijas un vides zinātņu fakultāte
• Maaseudun tukihenkilöverkko— atbalsta tīkls lauku iedzīvotājiem un lauksaimniekiem
• Somijas Vides izglītības fonds ( FEE)
• Väestöliitto, nevalstiska organizācija, kas uzlabo cilvēku labklājību un saikni starp cilvēkiem

Projekta plānošanas procesā tika veikts vajadzību novērtējums, izmantojot aptauju, kurā piedalījās aptuveni 500 dalībnieku no plašas sabiedrības. Papildus tika izveidotas izmēģinājuma grupas un darbsemināri, lai pārbaudītu projekta pieeju. Bija paredzētas klātienes sanāksmes, bet Covid-19 pandēmijas dēļ darbības tika pārvietotas tiešsaistē.

Trīs gadus pieejamais finansējums veicināja projekta veiksmīgu īstenošanu, jo tas ļāva dalībniekiem piekļūt bez maksas. Projekts saņēma pozitīvas atsauksmes no dalībniekiem (liela interese iegūt zināšanas par ekotrauksmi un ekoemocijām, uzlabota labklājība un kopīgas izpratnes sajūta), mudinot turpināt projektu. Plašsaziņas līdzekļu interese izraisīja vairākus uzaicinājumus uz dažādiem pasākumiem. Sabiedrisko personu ( Shouting Man) iesaistīšana veicināja iniciatīvas panākumus, paplašinot tās tvērumu.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskārās projekts, bija tā, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visas darbības bija jāpārvieto tiešsaistē. Tas ietekmēja projekta spēju uzrunāt cilvēkus un veidot jēgpilnāku saikni ar viņiem. Lai atbalstītu dalībnieku interesi un veicinātu viņu aktīvu līdzdalību, tika sagatavoti īsāki, mazāk padziļināti tiešsaistes darbsemināru formāti.

Vēl viena problēma bija ierobežotā līdzdalība tērzēšanā, kas tika organizēta īpaši lauku kopienām un lauksaimniekiem, un to cilvēku ierobežotā līdzdalība projekta darbībās, kuriem jau ir spēcīga vidiskā identitāte (piemēram, aktīvistu grupas). Tāpēc būtu jāveicina emocionālā atbalsta labāka integrācija klimata pasākumu kopienās, nevis jāiesaista ārējas garīgās veselības organizācijas.

STEA, Somijas Sociālās labklājības un veselības organizāciju finansēšanas centrs, piešķīra projektam 640 000 EUR uz trim gadiem (2020.–2022. gads).

Tas ļāva četriem darbiniekiem (divi pilnas slodzes, divi nepilnas slodzes) veltīt pilnu uzmanību projektam un garīgās veselības atbalsta sniegšanai dalībniekiem bez maksas. Savukārt tas ir devis labumu daudzajiem dalībniekiem un, visticamāk, dos daudz lielāku netiešu labumu, pateicoties speciālistu apmācībai, resursu nodrošināšanai projekta tīmekļa vietnē, jaunizstrādātām praktiskām koncepcijām un izpratnes veicināšanai par šo tēmu. Turklāt garīgās veselības veicināšana klimata pārmaiņu kontekstā var būt svarīgs virzītājspēks efektīvu klimatrīcības pasākumu veicināšanā.

Projekts bija augšupēja iniciatīva, kas nedarbojās saskaņā ar konkrētiem tiesību aktiem. Tomēr Somija savā Sociālo lietu un veselības ministrijas plānā par pielāgošanos klimata pārmaiņām (2021. gads) ir atzinusi klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz garīgo veselību, tostarp vides vai klimata trauksmi.

Ideja risināt garīgās veselības problēmas, kas saistītas ar vides un klimata pārmaiņām, īstenojas Tunne ry fondā 2018. gadā, un 2019. gada vidū visi iesaistītie dalībnieki iesniedza projekta priekšlikumu. Projektu īstenošana sākās 2020. gada sākumā un turpināsies līdz 2022. gada beigām pašreizējā finansēšanas periodā. Ir plāni turpināt darbības pēc šā termiņa, ja būs pieejami papildu resursi, iespējams, pielāgojot darbības jomu un formātu, pamatojoties uz pašreizējā projektā gūto pieredzi, un, iespējams, iesaistot jaunus partnerus.

Ņemot vērā projekta iezīmes, “ekotrauksmes prāta” ilgums atbilst tā īstenošanas laikam (3 gadi). Tomēr paredzams, ka zināšanu, informētības un pārvarēšanas prasmju uzlabošanas pozitīvā ietekme turpināsies ilgāk nekā pats projekts, radot apstākļus faktiskai rīcībai klimata jomā.

Hanna Rintala,

specialist in environmental emotions and support,  Nyyti ry

hanna.rintala@nyyti.fi

Burenby, L., Partonen, T., Carter, T. R., Ruuhela, R., Halonen, J. (2021). Klimata pārmaiņas un garīgā veselība. Diskusiju dokuments Nr. 32/2021. Somijas Veselības un labklājības institūts. 

Clayton, S. (2020). Nemiers klimata jomā: Psiholoģiskā reakcija uz klimata pārmaiņām. Journal of Anxiety Disorders, 74, 102263. https://doi.org/10.1016/j.janxdis.2020.102263

Hickman, C., Marks, E., Pihkala, P., Clayton, S., Lewandowski, E., Mayall, E., Wray, B., Mellor, C., van Susteren, L. (2021). Bērnu un jauniešu trauksme par klimatu un viņu uzskati par valdības reakciju uz klimata pārmaiņām: globāls apsekojums. The Lancet Planetary Health, 5(12), E863-E873. https://doi.org/10.1016/S2542-5196(21)00278-3.

Lawrance, E., Thompson, R., Fontana, G., Jennings, N. (2021). Klimata pārmaiņu ietekme uz garīgo veselību un emocionālo labbūtību: pašreizējie pierādījumi un ietekme uz politiku un praksi. Grantham Institute, Briefing Paper No 36, Londonas Imperiālā koledža.  https://doi.org/10.25561/88568 

Pihkala, P. (2020.a). Trauksme un ekoloģiskā krīze: Ekotrauksmes un klimata trauksmes analīze. Ilgtspēja, 12(19), 7836. https://doi.org/10.3390/su12197836

Pihkala, P. (2020.b). Ekotrauksme un vides izglītība. Ilgtspēja, 12(23), 10149. https://doi.org/10.3390/su122310149

Wu, J., Snell, G., Samji, H. (2020). Klimata trauksme jauniešu vidū: aicinājums rīkoties. The Lancet, 4(10), E435-E436. lpp. https://doi.org/10.1016/S2542-5196(20)30223-0.