Atbalsts problēmām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Somijā — “Ekotrauksmes prāts”

Klimata pārmaiņas ietekmēs ne tikai fizisko veselību, bet arī garīgo veselību un labklājību (Lawrance et al., 2021). Tomēr pētījumi par tā psiholoģisko ietekmi kopumā ir bijuši ierobežoti, un, ja tos aplūko, tie ir vērsti uz ekstremālu notikumu ietekmi, nevis ilgtermiņa un pakāpeniskāku ietekmi uz garīgo veselību (Burenby et al., 2021). Tomēr pastāv vairāki jauni jēdzieni, kas atzīst daļu no netiešās ietekmes uz garīgo veselību, tostarp ietekmi, ko rada ekotrauksme un klimata trauksme (Wu et al. 2020). Tā kā tie arvien vairāk izpaužas sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū (piemēram, Wu et al., 2020; Hickman et al., 2021), tie tiek plaši aplūkoti plašsaziņas līdzekļos un augošā pētījumu kopumā (Pihkala, 2020a, 2020b). Ekotrauksme ir trauksme un ciešanas saistībā ar ekoloģisko krīzi (Pihkala, 2020b), savukārt klimata trauksme jo īpaši atzīst šādas klimata pārmaiņu sekas (Clayton, 2020). Tie var izpausties dažādās un sarežģītās formās; ir konstatēts, ka daži simptomi ietver vispārējas bailes un raizes, skumjas, vainu, bezcerību, obsesīvu domāšanu, panikas lēkmes, bezmiegu un citus (sk., piemēram, Pihkala, 2020a, 2020b; Wu et al., 2020).

Pētnieki ir aicinājuši rīkoties, lai atzītu un risinātu klimata trauksmi praksē, jo īpaši jauniešiem (Wu et al., 2020; Hickman et al., 2021). Tomēr nesenā EVA analīzē tika konstatēts, ka tikai dažas EVA dalībvalstis un sadarbības valstis savā nacionālajā pielāgošanās un sabiedrības veselības politikā ir apsvērušas klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz garīgo veselību. Somija ir viena no nedaudzajām valstīm, kas zināmā mērā pievērsās klimata trauksmei, taču sociālo lietu un veselības aprūpes dienestos ir jāīsteno preventīvi pasākumi un īpaši pasākumi, lai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz garīgo veselību (Burenby et al., 2021).

Projekta “Ekotrauksmes prāts” dibinātāji norādīja uz pieaugošām garīgās veselības problēmām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Somijā, un apņēmās tās risināt, izmantojot savas speciālās zināšanas garīgās veselības atbalsta sniegšanā. Tāpēc projekta mērķi ir šādi:

• nodrošināt visu vecumu cilvēkiem rīkus, ar kuriem tikt galā ar emocijām, kas piedzīvotas kā ekotrauksme vai klimata trauksme, un tās regulēt, tādējādi veidojot dalībnieku noturību. Lai gan projekts ir pieejams plašai auditorijai, tas galvenokārt ir vērsts uz cilvēkiem, kuri ir neaizsargāti pret jaunu ekotrauksmi, tostarp tiem, kas strādā ar vides zinātnēm vai studē tās; cilvēki ar spēcīgu vides identitāti; jaunieši; un personas ar citu apgrūtinošu dzīves pieredzi.
• Palielināt informētību, lai uzsāktu publiskas sarunas, cita starpā, lai veicinātu atpazīstamību to cilvēku vidū, kuriem ir simptomi, bet kuri varētu nezināt par to cēloni vai veidiem, kā tos novērst.
• Iestāties par to, lai ekotrauksme un ekoemocijas (emocijas, kas saistītas ar vidi) tiktu atzītas par plašāku sabiedrības parādību, nevis par psihiatrisku diagnozi vai individuālu problēmu.
• Dažādu organizāciju un citu sabiedrības dalībnieku darbības uzsākšana, lai iekļautu zināšanas par ekoemocijām savā darbā ar dažādām cilvēku grupām visā sabiedrībā.

 Turklāt projekta mērķis ir veicināt vispārējās garīgās labklājības nozīmi.

Lai sasniegtu savus mērķus, projektā tiek izmantotas sociālās un garīgās veselības darbinieku esošās prasmes un zināšanas citu garīgās veselības problēmu risināšanā. Viņu zinātība par risinājumiem, ko jau plaši izmanto sociālās un garīgās veselības aprūpē, tiek nodota jaunai darba jomai, t. i., darbam ar vides emocijām, galvenokārt klimata pārmaiņām. Projekta aktivitātes ietver trīs pīlārus (visi bez maksas dalībniekiem):

• Informētība: kampaņas, lai palielinātu informētību par ekotrauksmi.
• Atbalsts: sniegt tiešu garīgās veselības atbalstu plašai auditorijai.
• Izglītība: profesionāļiem, kas strādā ar tiem, kuri jau piedzīvo vai varētu piedzīvot sarežģītas emocijas saistībā ar vides pārmaiņām.

Informētība: 2021. gada martā tika uzsākta kampaņa “Parunāsim par ekoemocijām”, tostarp uzaicinājums uz ārkārtas situāciju vides jomā, ko apstiprinājušas visas valstu organizācijas, kuras strādā garīgās veselības jomā. Turklāt “ekotrauksmes prāts” 2021. gadā organizēja vairākus tīmekļseminārus par šo tematu, kas bija vērsti uz sociālo un veselības aprūpes nozari, NVO, kā arī publiskā un privātā sektora dalībniekiem. Tīmekļa vietne Ympäristöahdistus.fi tika izveidota 2021. gada februārī, lai vāktu un sniegtu aktuālu informāciju un resursus par šo tematu, kā arī nodrošinātu jaunus materiālus un informācijas paketes. Tās ietvēra atsauces uz zinātniskiem rakstiem; pārskats par dažādām psihoterapijas pieejām šā jautājuma risināšanā; un īsi informatīvi raksti, kas publicēti sadarbībā ar ekspertiem. Turklāt tika veikti vairāki sabiedrības iesaistes pasākumi, tostarp:

• Vairāku podkāstu epizožu producēšana, no kurām viena ir vērsta uz jauniešiem, kuri vilcinās radīt bērnus globālo vides pārmaiņu dēļ.
• Grupu sarunu tērzēšanas organizēšana, lai īpaši uzrunātu lauksaimniekus un lauku iedzīvotājus. Šo kopienu iztikas līdzekļus tieši ietekmē klimata pārmaiņas, taču to viedoklis publiskajās debatēs netiek uzklausīts.

Izpratnes veicināšanas kampaņas dažādos kanālos sasniedza aptuveni 3 570 000 skatījumu. 2022. gadā projektā plānots vairāk koncentrēties uz jaunatnes organizācijām un izglītības nozari.

Atbalsts: Lai sniegtu tiešu garīgās veselības atbalstu ekotrauksmju skartajām personām, projektā ir izstrādāts uz grupu balstīts modelis vides izjūtu novēršanai, kurā galvenā uzmanība pievērsta šādiem jautājumiem:

• Ekoemociju atzīšana un to risināšana.
• Pārvarēšanas prasmju apguve.
• Atbalstošas kopienas veidošana.
• Nākotnes perspektīvu stiprināšana.

Tika plānotas atbalsta grupas, kas galvenokārt paredzētas jauniešiem, lai gan tajās var piedalīties visu vecumu cilvēki. Koncepcijā bija paredzētas 3–5 atbalsta sesijas, kurās ideālā gadījumā piedalījās 10–15 dalībnieki un viens koordinators no projekta grupas, parasti ar pieredzi sociālajā darbā un/vai garīgās veselības aprūpē. Lai gan sesijas sākotnēji ietvēra vispārīgu informāciju par klimatisko trauksmi, vēlāk tajās galvenā uzmanība tika pievērsta pieejamajiem rīkiem un prasmēm, lai risinātu “vides emociju” problēmu un piešķirtu lielāku telpu dalībnieku pašu pieredzei un priekšstatiem. Galvenā uzmanība tika pievērsta grupu veidošanai un grupu dinamikai, lai veicinātu sajūtu apmaiņu un vienaudžu atbalstu. 2021. gada rudenī projektā tika apmācīti vairāki brīvprātīgie, kuri vēlāk varēs paši vadīt grupu sesijas un tādējādi paplašināt darbības visā valstī. Vēl viena apmācības sesija ir plānota 2022. gada aprīlī. Tomēr brīvprātīgo vadītas grupas vēl ir jāīsteno praksē.

Projekts papildus piedāvāja darbseminārus par to, kā risināt eko-/klimata trauksmi, nododot rīkus un aktivitātes, kas var uzlabot garīgo labklājību un palīdzēt izpaust pieredzētās emocijas.

Tika integrēti arī apziņas vingrinājumi un uzsvērta empātijas nozīme gan pret citiem, gan pret sevi. Dalībnieki tika atbalstīti, palīdzot atrast un sekot jēgpilnumam un viņu svarīgākajām vērtībām, kā arī tam, kā tas var veicināt garīgo labbūtību un spēju atbilstošā veidā kļūt aktīviem.

Līdz 2022. gada sākumam aptuveni 360 dalībnieki (galvenokārt vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem) piedalījās 30 ekoemociju darbsemināros un atbalsta grupās.

Izglītība: Visbeidzot, “ekotrauksmes prāts” organizēja pasākumus, kas bija vērsti uz profesionāļiem, kuri strādā izglītības, veselības aprūpes un sociālā darba jomā, lai apmācītu viņus par to, kā tikt galā ar cilvēkiem, kas cieš no trauksmes saistībā ar vides pārmaiņām. Trīs stundu apmācības nodrošināja rīkus, lai veicinātu diskusijas un atklātu iepriekš pastāvošās emocionālās un psihosociālās prasmes, kā arī, konkrētāk, atpazītu un apstrādātu ekoemocijas un ekotrauksmi savās mērķgrupās (un pašās mērķgrupās). Tika rīkoti daži papildu divu stundu tīmekļsemināri ar līdzīgu saturu un vieslektori, lai uzrunātu arī plašāku auditoriju. Lai atbalstītu šo pasākumu, tika pabeigts “Small Guide to Environmental Anxiety – Information Pack for Teachers and Educators” (“Mazs ceļvedis par vidisko trauksmi — informācijas komplekts skolotājiem un pedagogiem”). Materiāls ir tulkots arī zviedru valodā, lai paplašinātu tā tvērumu.

Lai piesaistītu dalībniekus, iniciatīva vērsās pie dabas aizsardzības organizācijām, aktīvistu grupām, kā arī universitātēm. Tā kā Helsinku Universitāte iepazīstināja ar konkrētu mērķgrupu, projektā notika līdzdalīgas lekcijas darbiniekiem un darbsemināri studentiem Helsinku Universitātē, lai apspriestu, kādu garīgās veselības atbalsta modeli viņi vēlētos pieņemt un kāda veida emocionāls atbalsts būtu noderīgs.

Aptuveni 1160 speciālisti (galvenokārt sievietes) apmeklēja aptuveni 30 apmācības un citus informatīvus pasākumus.

Projekta ideju ierosināja Tunne ry - NVO, kas tika īpaši dibināta 2018. gadā, lai risinātu garīgās veselības jautājumus, kas saistīti ar klimata un vides pārmaiņām, - kopā ar starptautiski atzītu ekoloģisko emociju pētnieku, asociēto profesoru Panu Pihkala no Helsinku Universitātes. Pēc tam to izstrādāja un īstenoja kopā ar divām citām Somijas organizācijām: Nyyti ry, organizācija, kas īpaši veicina studentu garīgo veselību, un MIELI Mental Health Finland, kuras mērķis ir sniegt atbalstu krīzes situācijās un novērst garīgās veselības problēmas Somijas sabiedrībā un kura ir pasaulē vecākā NVO, kas nodarbojas ar garīgās veselības jautājumiem. Projektu finansē STEA – Somijas Sociālās labklājības un veselības organizāciju finansēšanas centrs.

Pastāv papildu sadarbība ar:

• Helsinku Universitātes Bioloģijas un vides zinātņu fakultāte
• Maaseudun tukihenkilöverkko, lauku iedzīvotāju un lauksaimnieku atbalsta tīkls
• FEE, Somijas Vides izglītības fonds
• Väestöliitto, nevalstiska organizācija, kas uzlabo cilvēku labklājību un saikni starp cilvēkiem

Projekta plānošanas procesā tika veikts vajadzību novērtējums, aptaujājot aptuveni 500 dalībniekus no plašas sabiedrības. Papildus tika izveidotas izmēģinājuma grupas un darbsemināri, lai pārbaudītu projekta pieeju. Bija paredzētas klātienes sanāksmes, bet Covid-19 pandēmijas dēļ pasākumi tika pārvietoti tiešsaistē.

Trīs gadus pieejamais finansējums veicināja projekta sekmīgu īstenošanu, jo tas ļāva dalībniekiem piekļūt bez maksas. Projekts saņēma pozitīvas atsauksmes no dalībniekiem (liela interese iegūt zināšanas par ekotrauksmi un ekoemocijām, uzlabotu labklājību un kopīgas izpratnes sajūtu), mudinot turpināt projektu. Plašsaziņas līdzekļu interese izraisīja vairākus uzaicinājumus uz dažādiem pasākumiem. Publisku personu (šaušanas cilvēka) iesaistīšana veicināja iniciatīvas panākumus, paplašinot tās tvērumu.

Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskārās projekts, bija saistīta ar to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visas darbības bija jānodod tiešsaistē. Tas ietekmēja projekta spēju uzrunāt cilvēkus un jēgpilnāk sazināties ar viņiem. Tika sagatavoti īsāki, mazāk padziļināti tiešsaistes darbsemināru formāti, lai atbalstītu dalībnieku interesi un veicinātu viņu aktīvu līdzdalību.

Vēl viena problēma bija ierobežotā dalība tērzēšanā, kas tika organizēta īpaši lauku kopienām un lauksaimniekiem, un ierobežotā to cilvēku līdzdalība projekta darbībās, kuriem jau ir spēcīga vides identitāte (piemēram, aktīvistu grupas). Tāpēc būtu jāveicina emocionālā atbalsta labāka integrācija klimataktivitātes kopienās, nevis jāiesaista ārējas garīgās veselības organizācijas.

Somijas Sociālās labklājības un veselības organizāciju finansēšanas centrs STEA trīs gadus (2020.–2022. gadā) nodrošināja projektam 640 000 EUR.

Tas ļāva četriem darbiniekiem (divi pilna laika darbinieki, divi nepilna laika darbinieki) veltīt visu uzmanību projektam un nodrošināt dalībniekiem bezmaksas atbalstu garīgās veselības jomā. Tas savukārt ir devis labumu daudziem dalībniekiem un, visticamāk, dos daudz lielāku netiešu labumu, pateicoties speciālistu apmācībai, resursu nodrošināšanai projekta tīmekļa vietnē, nesen izstrādātām praktiskām koncepcijām un izpratnes veicināšanai par šo tematu. Turklāt garīgās veselības veicināšana klimata pārmaiņu kontekstā var būt svarīgs virzītājspēks efektīvas klimatrīcības veicināšanai.

Projekts bija augšupēja iniciatīva, kas nereaģēja uz konkrētiem tiesību aktiem. Tomēr Somija savā Sociālo lietu un veselības ministrijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā (2021. gads) ir atzinusi klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz garīgo veselību, tostarp vides vai klimata trauksmi.

Ideja risināt garīgās veselības jautājumus, kas saistīti ar vides un klimata pārmaiņām, izpaudās Tunne ry pamatos 2018. gadā, un visi iesaistītie dalībnieki 2019. gada vidū iesniedza projekta priekšlikumu. Projektu īstenošana sākās 2020. gada sākumā un turpināsies līdz 2022. gada beigām pašreizējā finansēšanas periodā. Pastāv plāni turpināt darbības pēc šā termiņa, ja būs pieejami papildu resursi, iespējams, pielāgojot darbības jomu un formātu, pamatojoties uz pašreizējā projektā gūto pieredzi, un, iespējams, iesaistot jaunus partnerus.

Ņemot vērā projekta iezīmes, “ekotrauksmes prāta” ilgums atbilst tā īstenošanas laikam (3 gadi). Tomēr paredzams, ka zināšanu, informētības un prasmju uzlabošanas pozitīvā ietekme turpināsies ilgāk nekā pats projekta ilgums, radot apstākļus faktiskajai klimatrīcībai.

Hanna Rintala,

specialist in environmental emotions and support,  Nyyti ry

hanna.rintala@nyyti.fi

Burenby, L., Partonen, T., Carter, T. R., Ruuhela, R., Halonen, J. (2021). Klimata pārmaiņas un garīgā veselība. Diskusiju dokuments 32/2021. Somijas Veselības un labklājības institūts. 

Clayton, S. (2020). Klimata trauksme: Psiholoģiskā reakcija uz klimata pārmaiņām. Trauksmes traucējumu žurnāls, 74, 102263. https://doi.org/10.1016/j.janxdis.2020.102263

Hickman, C., Marks, E., Pihkala, P., Clayton, S., Lewandowski, E., Mayall, E., Wray, B., Mellor, C., van Susteren, L. (2021). Klimata trauksme bērniem un jauniešiem un viņu uzskati par valdības reakciju uz klimata pārmaiņām: globāls apsekojums. The Lancet Planetary Health, 5(12), E863-E873. https://doi.org/10.1016/S2542-5196(21)00278-3.

Lawrance, E., Thompson, R., Fontana, G., Jennings, N. (2021). Klimata pārmaiņu ietekme uz garīgo veselību un emocionālo labklājību: pašreizējie pierādījumi un ietekme uz politiku un praksi. Grantham Institute, Briefing Paper No 36, Londonas Imperiālā koledža.  https://doi.org/10.25561/88568 

Pihkala, P. (2020a). Trauksme un ekoloģiskā krīze: Ekoloģiskās trauksmes un klimata trauksmes analīze. Ilgtspēja, 12(19), 7836. https://doi.org/10.3390/su12197836.

Pihkala, P. (2020b). Ekotrauksme un vides izglītība. Ilgtspēja, 12(23), 10149. https://doi.org/10.3390/su122310149

Wu, J., Snell, G., Samji, H. (2020). Klimata trauksme jauniešiem: aicinājums rīkoties. The Lancet, 4(10), E435-E436. lpp. https://doi.org/10.1016/S2542-5196(20)30223-0