Spēcīgu lietusgāžu un lietusūdeņu apsaimniekošanas ekonomika Kopenhāgenā — Mākoņplūsmas pārvaldības plāns

Kopenhāgenā pēdējo sešu gadu laikā ir notikušas četras lielas lietusgāzes. Lielākais 2011. gadā radīja zaudējumus vairāk nekā DKK 6 miljardu apmērā. Tas neietver pašvaldības infrastruktūras remonta tiešās izmaksas vai netiešās izmaksas, piemēram, negūto peļņu, saimnieciskās darbības zaudēšanu, apdrošināšanas prēmiju pieaugumu vai to uzņēmumu izmaksas, kuri izvēlas pārcelties prom no Kopenhāgenas pilsētas.

Saskaņā ar Kopenhāgenas klimatadaptācijas plānu Kopenhāgenas galvenais uzdevums, ņemot vērā klimata pārmaiņas, nākotnē būs arvien lielāks un smagāks. Paredzams, ka nokrišņu daudzums palielināsies, savukārt lietusgāzes samazināsies, izraisot intensīvākus lietusgāžus un tai sekojošus plūdus. Izmantojot IPCC prognozes saskaņā ar A2 scenāriju, Dānijas Meteoroloģijas institūts prognozē, ka 2100. gada ziemas mēnešos nokrišņu būs par 25–55 % vairāk, bet vasarā nokrišņu daudzums samazināsies par 0–40 %. Tajā pašā laikā stipru lietusgāžu intensitāte varētu palielināties par 20-50%. Pielāgošanās plānā norādīts, ka lietus intensitāte ar 10 gadu atgriešanos līdz 2100. gadam palielināsies par aptuveni 30 %, kas nozīmē izmaiņas, kuras pārslogotu esošās kanalizācijas un noteces sistēmas.

Kopenhāgenai nodarītā kaitējuma izmaksu ekonomiskais novērtējums, ja nekas netiks darīts, lai pielāgotu pašreizējo noteces un kanalizācijas sistēmu, tiek lēsts aptuveni DKK 16 miljardu apmērā 100 gadu laikā. Nesenajos lielajos lietusgāžu notikumos jau ir “izlietoti” līdz pat DKK 9 miljardiem no šīs summas.

Lai analizētu pašreizējos apstākļus un prognozētu klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdiem Kopenhāgenā, tika izmantots matemātisks noteces modelis MIKE URBAN. Vairāki scenāriji tika novērtēti, izmantojot 2010. gada grafiku (kā pamatscenāriju), 2060. un 2110. gada grafiku un ņemot vērā turpmāko plūdu biežumu (10, 20, 100 gadi) un to, vai ir īstenoti klimatadaptācijas pasākumi. Aprēķinu rezultāti ir sniegti kā neaizsargātības kartes, kurās redzamas ūdens dziļuma atšķirības applūdušajās teritorijās. Modelēšanas rezultāti par 2060. gadu liecina, ka 10 gadus ilgs lietus plūdi skartu teritoriju, kas ir lielāka nekā 2010. gadā (58 hektāri salīdzinājumā ar 48 hektāriem), bet, īstenojot jaunus pasākumus, 100 gadus ilgu lietusgāžu izraisītie plūdi tiktu samazināti līdz minimumam. Scenārija rezultāti 2110. gadā aptvēra 100 gadus ilgušus lietus notikumus un plūdu atšķirības ar pielāgošanos klimata pārmaiņām vai bez tām. Bez pielāgošanas tiktu appludināti 742 hektāri pilsētas, bet ar pielāgošanu tiktu skarti tikai 235 hektāri.

Mākoņdatošanas pārvaldības plāna mērķis ir samazināt spēcīgo lietusgāžu izraisīto lietusgāžu izraisīto lietusgāžu ietekmi, kas, paredzams, klimata pārmaiņu dēļ kļūs biežākas. Plāna pamatā ir detalizēts sociālekonomiskais novērtējums, lai pārliecinātos, vai mākoņu un lietus ūdeņu apsaimniekošana var dot labumu sabiedrībai kopumā. Iepriekš kanalizācijas izplūde tika atļauta zemes līmenī reizi 10 gados. Saskaņā ar jauno apsaimniekošanas plānu kanalizācijas notekūdeņu novadīšanai joprojām būs atļauts sasniegt zemes līmeni tikai reizi 10 gados, bet vidējais ūdens līmenis vientuļš drīkstēs pārsniegt zemes līmeni par 10 cm reizi 100 gados (izņemot teritorijas, kas paredzētas plūdu kontrolei).

Kopenhāgenas pilsētai nav ne jaudas, ne ekonomikas resursu, lai nekavējoties īstenotu visus pasākumus. Mākoņdatošanas pārvaldības plāna darbības minimālais termiņš ir 20 gadi, un saskaņā ar Kopenhāgenas klimatadaptācijas plānu ir jānosaka atsevišķu projektu prioritātes.

Pluviālo plūdu risks tiks risināts, veicot adaptīvus pasākumus, lai uzkrātu vai novadītu lieko ūdeni zemes līmenī, piemēram, no jauna atverot strautus, būvējot jaunus kanālus vai izveidojot ezerus un vairāk zaļo zonu, kā arī izmantojot ceļus ar augstiem apmales akmeņiem, lai tajos ievadītu pluviālos plūdu ūdeņus. Turklāt Kopenhāgenas centra visblīvāk apbūvētajā teritorijā ūdeni var novirzīt uz ostu caur lielām caurulēm. Konkrētāk, Cloudburst pārvaldības plāns sastāv no četriem virsmas risinājumiem, kā arī cauruļu risinājumiem, tostarp:

• vētras ceļi un cauruļvadi, pa kuriem ūdens tiek transportēts uz ezeriem un ostu;
• Aizturēšanas ceļi ūdens uzglabāšanai;
• aizturēšanas zonas, lai uzglabātu ļoti lielu ūdens daudzumu, piemēram, parkus, kas plūdu laikā varētu kļūt par ezeriem;
• Zaļie ceļi, lai aizturētu un aizturētu ūdeni mazākās sānu ielās.

Ir plānoti 300 projekti, un pilsēta reizi gadā lems par to, kuri projekti tiks īstenoti, izvēloties prioritātes, ņemot vērā:

• Augsta riska jomas: Saistībā ar Kopenhāgenas klimatadaptācijas plānu tika sagatavota riska analīze. Rezultāti tika prezentēti kā riska karte, kurā norādītas pilsētu teritorijas ar vislielāko plūdu risku (izteikts DKK) un līdz ar to arī vietas, kur pielāgošanās pasākumiem būtu vislielākā ietekme.
• Jomas, kurās pasākumus ir viegli īstenot: Teritorijas, kurās, piemērojot salīdzinoši vienkāršus pasākumus, plūmju plūdu ūdeņus var novadīt uz vietām, kur tie neietekmēs vidi. Tās būtu ostas tuvumā esošas teritorijas, piemēram, Ny Kongensgade un Ved Stranden, kur 2012. gadā tika īstenoti plūmju plūdu projekti, lai aizsargātu teritorijas pret plūdiem, izveidojot atveres piestātnē, tādējādi ļaujot lietus ūdenim ieplūst ostā.
• Teritorijas, kurās notiek pilsētu attīstības projekti: Plūstošu plūdu projektu izmaksas bieži vien var ievērojami samazināt, ja tos īsteno kopā ar renovācijas projektiem un jauniem pilsētu attīstības projektiem (piemēram, ceļu renovāciju).
• Teritorijas, kurās var panākt sinerģisku ietekmi, piemēram, apvienojot plūdu riska iniciatīvas ar citu pilsētu shēmu iniciatīvām, piemēram, vietējo pašvaldību direktīvām par ūdeni.

Tiek lēsts, ka nākamajos 20–30 gados tiks īstenoti aptuveni 15 projekti gadā. Papildus projektu prioritāšu noteikšanai attiecībā uz to nozīmi plūdu novēršanā tika veikts sociālekonomiskais novērtējums. Novērtējumu veido:

• Plūdu riska novērtējums lietusgāžu un spēcīgu lietusgāžu gadījumā, kā arī to radīto zaudējumu izmaksas nākamajos 100 gados, ja mēs neko nedarīsim (“ierastās darbības scenārijs”).
• Būvniecības un ekspluatācijas izmaksu aprēķins tradicionālajā risinājumā (kanalizācija) un kombinētajā alternatīvajā risinājumā.
• Salīdzinājums starp abu risinājumu izmaksām un ieguvumiem, kas gūti, samazinot kaitējumu pilsētai, salīdzinājumā ar ierastās darbības scenāriju (izmaksu un ieguvumu analīze). Šis aprēķins sniedz atbildi uz jautājumu, vai risinājumi ir izdevīgi attiecībā uz nedarīšanu (“ierastās darbības scenārijs”).
• Tradicionālā risinājuma un alternatīvā risinājuma salīdzinājums saistībā ar noteiktajiem pakalpojumu mērķiem (izmaksu lietderības analīze), kas sniedz atbildi uz jautājumu, kāds risinājums ir visizdevīgākais, ja ir vēlme sasniegt pašvaldības pakalpojumu mērķus.

Novērtējumā tika ņemts vērā neto maksas faktors 17 % apmērā un nodokļu izkropļojumu radītais zaudējums 20 % apmērā aplēsto būvniecības izmaksu ietvaros. Tā kā risinājumi tiek ieviesti pakāpeniski 20 gadu laikā, virszemes risinājumu ekspluatācijas izmaksas tiek palielinātas par 1 % gadā, bet citu risinājumu ekspluatācijas izmaksas — par 5 % gadā.

Novērtējumā tika konstatēts, ka, lai gan gan tradicionālais kanalizācijas risinājums un alternatīvais risinājums atbilst pašvaldības mērķiem attiecībā uz lietusūdeņiem un mākoņu pārplūdēm, alternatīvais risinājums nodrošina lielākus neto ieguvumus. Tiek lēsts, ka tradicionālais kanalizācijas risinājums izmaksās DKK 20 miljardus salīdzinājumā ar alternatīvā risinājuma DKK 13 miljardiem. Abi risinājumi samazinātu zaudējumu izmaksas par DKK 16 miljardiem; tādējādi alternatīvā risinājuma neto ieguvums ir DKK 3 miljardi salīdzinājumā ar tradicionālā risinājuma neto zaudējumiem DKK 4 miljardu apmērā.

Lai ilustrētu ekonomiskā novērtējuma nenoteiktību, tika veikts papildu aprēķins alternatīvai, pamatojoties uz Finanšu ministrijas 2013. gada pamatnostādnēm par sociālekonomisko diskontēšanu. Aprēķins liecina, ka kopējie zaudējumi 100 gadu laikā pieaug no DKK 16 miljardiem līdz DKK 18 miljardiem un ka arī neto peļņa pieaug no DKK 3 miljardiem līdz DKK 5 miljardiem. Šis rezultāts jo īpaši ir saistīts ar Finanšu ministrijas diskontēšanu, piešķirot lielāku nozīmi zaudējumu samazinājumam nākotnē.

Kopenhāgenas pilsētas izstrādātais Cloudburst pārvaldības plāns tika saskaņots ar Køben-havns Energi (Kopenhāgenas enerģija), Frederiksbergas pilsētu un Frederiksbergas Forsyning (Frederiksbergas komunālo pakalpojumu uzņēmums), jo viss lietusūdens, kas ārkārtēju lietusgāžu laikā nokrīt Frederiksbergā, noved pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai nonāk jūrā caur Kopenhāgenas pilsētu. Turklāt tika uzsākta sadarbība ar kaimiņos esošajām vietējām iestādēm, kas caur pilsētu novada virszemes ūdeņus un notekūdeņus uz kopējām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai uz kopējām ūdenstecēm un ezeriem.

Ir konstatētas vairākas problēmas saistībā ar mākoņdatošanas pārvaldības plāna projektu īstenošanu:

• Projekti būs jāīsteno uz privātiem ceļiem. Plānā ir iekļauti 132 km privāto ceļu (aptuveni 30 %), un ceļu īpašnieki var izlemt, vai projekti tiks īstenoti. Var būt nepieciešams iegādāties ceļus, kas tiek uzskatīti par svarīgiem apsaimniekošanai (pašlaik ir noteikti 9 km ceļu).
• Plāns var ietekmēt saglabāšanas mērķus. Ir veikta plāna ietekmes uz vidi sākotnējā analīze, un dažos apgabalos ir iespējams saņemt atbrīvojumus no saglabāšanas padomes.
• Prioritāšu noteikšana projektiem ir vērsta uz liela mēroga projektiem, kuriem būs nepieciešama sadarbība starp pašvaldībām un arī privātajiem zemes īpašniekiem.
• Lai nodrošinātu pienācīgu ūdens kvalitāti, vētras ūdens būs jāattīra; Risinājumi tiek testēti.

Izmaksas

Būvniecības ekonomika tiek aprēķināta, ņemot vērā izmaksas, kas rastos, ja Kopenhāgenā tiktu izveidota mākoņu un lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma, ja tā tiktu uzbūvēta rīt. Tādējādi kopējās būvniecības izmaksu aplēses atšķiras no sociālekonomiskajām izmaksām ar pasākumiem, kuros izmaksas tiek aprēķinātas pašreizējās vērtības izteiksmē ilgākā laikposmā ar 37 % papildinājumu maksājumiem un nodokļu izkropļojumiem. Būvprojekta tāme ietver 20% projekta plānošanai un 20% neparedzētiem izdevumiem. Aplēsē nav iekļauts nolietojums un darbības izmaksas. Kombinētā risinājuma izstrāde izmaksās DKK 11 miljardus 2015. gada cenās:

• Virsmas risinājumi izmaksās aptuveni DKK 4,975 miljardus. Pašvaldību un privātā līdzfinansējuma projektu izmaksas tiks atlīdzinātas, izmantojot maksu par ūdeni.
• Mākoņplūsmas caurules izmaksās aptuveni DKK 2,66 miljardus, ko segs maksa par ūdeni (HOFOR).
• Atvienošana un pieslēgšana ārpus īpašuma robežām izmaksās aptuveni DKK 1 miljardu, ko segs maksa par ūdeni (HOFOR).
• Mājokļu aizsardzība ar pretplūdu pretūdens vārstiem un atslēgšana īpašuma robežās tiek lēsta aptuveni DKK 2,4 miljardu apmērā, ko finansē zemes īpašnieki.

Pilsētvides uzlabošanas iespēja izmaksās aptuveni DKK 1 miljardu, un to finansēs Kopenhāgenas pilsēta.

Aplēse ietver kopējās izmaksas, kas radušās Kopenhāgenas pilsētai, Capital Area Supply Company (HOFOR) un privātiem zemes īpašniekiem. Komunālo pakalpojumu uzņēmumi Frederiksberg Forsyning un Nordvand ir daļa no risinājuma Kopenhāgenā, jo mākoņdatošanas pārvaldība šajās pašvaldībās ir atkarīga no Kopenhāgenas risinājuma un otrādi. Ja šo komunālo pakalpojumu ieguldījums ir DKK 900 miljoni, kombinētā risinājuma būvniecības aplēse ir DKK 12 miljardi.

Kombinētā risinājuma daļu, kas attiecas tikai uz ūdens apsaimniekošanu (hidrauliskā funkcija), var finansēt, izmantojot maksu par ūdeni. Lai segtu šīs izmaksas, palielināsies maksa par ūdeni. Ir aplēsts, ka ūdens patēriņš mājsaimniecībā, kas patērē 110 kubikmetrus ūdens gadā, palielinātos vidēji par DKK 890 gadā.

Apvienotais risinājums papildus rada nepieciešamību privātpersonām ieguldīt pretplūdu pretplūsmas vārstos utt. un vietējā nokrišņu ūdens novadīšanā. Ja mākoņu un lietus ūdeņu apsaimniekošanas īstenošana tiks koordinēta ar citiem būvniecības projektiem pilsētā, visā īstenošanas periodā var ietaupīt līdz 1 miljardam DKK.

Ieguvumi

Mākoņdatošanas pārvaldības plāns veicinās īpašuma vērtības pieaugumu un nodarbinātības pieaugumu. Tiek lēsts, ka pilsētvides uzlabojumi ar atpūtas vērtību Kopenhāgenā palielinās īpašumu cenas gandrīz par DKK 1,4 miljardiem. Pilsētu teritoriju modernizācija var arī palielināt ieņēmumus no īpašuma nodokļa, jo ievērojami pieaug to īpašumu vērtība, kas atrodas blakus parkiem. Vairāk nekā 100 gadu laikā šo papildu ieņēmumu vērtība pašreizējās cenās būs DKK 1 miljards. Tomēr izlīdzināšanas sistēma pašlaik ir strukturēta tā, ka 66 % no īpašuma nodokļa ieņēmumiem Kopenhāgenā tiek iekļauti izlīdzināšanā un līdz ar to nonāk citās pašvaldībās.

Būvniecības posmā var radīt kopējo nodarbinātību vairāk nekā 13 000 pilnslodzes ekvivalentu apmērā ar DKK 1,6 miljardiem nodokļu ieņēmumos. Nodokļu ieņēmumi, kas rodas no papildu nodarbinātības būvniecības nozarē, vienmēr uzkrājas pašvaldībā, kurā darba ņēmējs ir rezidents. Tāpēc nav bijis iespējams aprēķināt ietekmi tikai Kopenhāgenas pilsētā. Ja papildus iekļaus pilsētvides uzlabošanas objektu būvniecību, jauno pilnslodzes ekvivalentu skaits pieaugs līdz vairāk nekā 15 000 un nodokļu ieņēmumi – līdz aptuveni DKK 2 miljardiem.

Novērtējums liecina, ka pašreizējos apstākļos mēs varam sagaidīt vispārēju ieguvumu DKK 5 miljardu apmērā no kombinētā risinājuma Kopenhāgenā salīdzinājumā ar situāciju, kad pilsēta neko nedara. Sociālekonomiskais ieguvums, izvēloties kombinēto risinājumu salīdzinājumā ar tradicionālo kanalizācijas risinājumu, ir aptuveni DKK 9 miljardi. Sociālekonomiskajā novērtējumā ir salīdzinātas abu risinājumu izmaksas un ieguvumi no kaitējuma samazināšanas pilsētā salīdzinājumā ar ierastās darbības pieeju, kā arī analizēta izmaksu lietderība, lai risinātu problēmas saistībā ar lietusūdeņiem.

Pašreizējie tiesību akti par vidi un notekūdeņiem nav pietiekami, lai optimāli apsaimniekotu pieaugošos plūmju plūdu ūdeņu daudzumus, raugoties no vides un finanšu perspektīvas. Tāpēc Kopenhāgenas pilsēta ir iesniegusi vairākus grozījumu priekšlikumus, kas jāizskata Dānijas Vides ministrijai. Kopenhāgenas pilsētas grozījumu priekšlikumi galvenokārt attiecas uz grozījumiem saistībā ar maksājumu noteikumiem attiecībā uz notekūdeņiem un Dānijas Plānošanas likumu. Spēkā esošie tiesību akti kavē tādu pasākumu īstenošanu, kuros esošie ceļi tiks izmantoti kā plūdu ceļi plūmju izraisītiem plūdiem. Tas ir tāpēc, ka komunālo pakalpojumu uzņēmumiem ir atļauts finansēt tikai projektus, kas tieši saistīti ar notekūdeņu apstrādi. Plūdu riska risinājumu, kurā, piemēram, ceļi tiktu izmantoti, lai novadītu plūmju plūdu ūdeņus, saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nevar finansēt no ieņēmumiem no nodevām. Ja Københavns Energi (Kopenhāgenas enerģija) un Frederiksberg Forsyning (komunālo pakalpojumu uzņēmums) īstenos šos pasākumus, ceļi daļēji būs jānosaka par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Tomēr tas nav iespējams ar pašreizējo Maksājumu likumu, Ceļu likumu un Vides aizsardzības likumu.

No 2013. līdz 2014. gadam apsaimniekošanas plāns bija detalizēts, iekļaujot priekšlikumu risinājumiem katrā no 7 ūdens sateces baseiniem. Ierosinātie risinājumi ir sadalīti 300 projektos, kurus tagad sāk īstenot tikai reizi gadā.

Apmēram 100 gadi kanalizācijas sistēmai; uz nenoteiktu laiku izveidotajiem parkiem.

Jan Rasmussen
The City of Copenhagen
Technical and Environmental Administration
PO box 457
DK - 1505 København V
E-mail: jrasmu@tmf.kk.dk

Generic e-mail contact

Kopenhāgenas pilsēta