European Union flag

Attiecībā uz ES dalībvalstīm informācija ir balstīta uz to oficiālajiem pielāgošanās ziņojumiem: 2023. un 2021. gada pielāgošanās ziņojumi saskaņā ar Regulu par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (sk. ES pielāgošanās ziņojumus, Climate-ADAPT valstu profilus). Piezīme. Attiecīgā informācija ir kopēta no ES oficiālā ziņojuma par pielāgošanos (iesniegts līdz 2023. gada 15. novembrim), sīkāk neizstrādājot teksta saturu. Atsevišķa informācija, kas ir derīga ziņošanas brīdī, var šodien vairs nebūt derīga. Visi nepieciešamie teksta papildinājumi ir skaidri izcelti. Turklāt informācija tika apkopota EVA analīzē par klimata pārmaiņām un veselību: valsts politikas pārskats Eiropā (2021). Piezīme. Atsevišķa informācija, kas ir spēkā publicēšanas brīdī, šodien, iespējams, vairs nav derīga. Visi nepieciešamie teksta papildinājumi ir skaidri izcelti. 

Informācija no Pārvaldības regulas, kurā ziņots par pielāgošanos (2023., 2021. gads)

Iedzīvotāju veselības stāvoklis ir ņemts vērā neaizsargātības rādītājā, kas izstrādāts, lai novērtētu Slovēnijas neaizsargātības pakāpi valsts un pašvaldību līmenī, lai uzraudzība un novērtēšana būtu sekmīga.

Kopš 2019. gada Klimata pārmaiņu fonda līdzfinansēto pētniecības projektu "Vektoru un vektoru pārnēsāto slimību monitoringa izveide Slovēnijā" kopā ar partneriem īsteno Ļubļanas Universitātes Medicīnas fakultāte. Projekta mērķis ir izveidot standartizētas procedūras odu un smilšu mušu monitoringam un noteikt precīzu slimību pārnēsātāju sugu, kā arī medicīniski svarīgu patogēnu izplatību tādos pārnēsātājos kā Denges vīruss, Zikas vīruss, Dzeltenā drudža vīruss, Rietumnīlas vīruss un Čikungunjas vīruss. Dati par vektoru un vektoru pārnēsātu patogēnu klātbūtni un izplatību kopā ar vides datiem būs pamats riska novērtējumam par jaunu patogēnu ievazāšanu un tās ietekmi uz sabiedrības veselību Slovēnijā. Pētniecība veicinās gan pašreizējā stāvokļa atzīšanu, gan jaunu patogēnu izplatības kontroli Slovēnijā. Šie dati būs pamats pastāvīgam vektoru un jauno mikroorganismu monitoringam Slovēnijā. Slovēnijā tiks izveidota agrīnās brīdināšanas sistēma attiecībā uz jauniem patogēniem. Savāktie dati būs noderīgi ne tikai Slovēnijas sabiedrības veselības speciālistiem, bet arī citām Eiropas valstīm, jo siltāka temperatūra ir ļāvusi daudziem slimību pārnēsātājiem paplašināt savu izplatību uz ziemeļiem un uz augstākiem augstumiem Eiropā.

Informācija no EVA ziņojuma. Klimata pārmaiņas un veselība: valstu politikas pārskats Eiropā (2022)

Tika analizēta valstu politika attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un valstu veselības stratēģijas, lai noteiktu ar klimatu saistītās ietekmes uz veselību (fiziskās, garīgās un sociālās) aptvērumu un ar to saistīto intervences pasākumu veidus. Ziņojumā sniegts Eiropas pārskats, savukārt dažādu valstu politikas aspektu ģeogrāfisko pārklājumu visā Eiropā var vizualizēt, izmantojot karšu skatītāju. Rezultāti par Slovēniju ir apkopoti šeit.

Pārskatītie politikas dokumenti:

Klimata pārmaiņu stratēģiskais satvars (2016. gads)

Slovēnijas septītais valsts paziņojums un trešais divgadu ziņojums saskaņā ar UNFCCC (2018. gads)

Nacionālais veselības plāns 2016.–2025. gadam

Aspekti, kas aplūkoti pārskatītajā politikas dokumentā:

Resursi Observatorijas katalogā par Slovēniju

Language preference detected

Do you want to see the page translated into ?

Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.