Katastrofu riska mazināšana

Svarīgākie vēstījumi

• Eiropa (un pārējā pasaule) jau saskaras ar klimata pārmaiņām. Neskarot nepieciešamību pēc klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem (un pēc iespējas ātrāk panākt neto nulles emisiju līmeni), pielāgošanās ir vajadzīga visos scenārijos, jo klimata pārmaiņu sekas būs redzamas arī nākamajās desmitgadēs (vai pat gadsimtos).
• Ekstrēmāki laikapstākļu notikumi ir tie dabiskie apdraudējumi, kuru gadījumā pielāgošanās klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšana pārklājas. Abiem ir jākoncentrējas uz visu riska pārvaldības ciklu, tostarp pasākumiem, kas vērsti uz novēršanu, sagatavotību un atveseļošanu.
• Pastāv sinerģijas starp ES politiku katastrofu pārvarēšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā, un tās abas ir jāintegrē visās ES politikas jomās, piemēram, ūdens (plūdi, sausums) vai kritiskās infrastruktūras jomā.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Ihsan Ilze, Climate Change PIX /EEA

Pēdējo desmitgažu laikā Eiropa ir piedzīvojusi arvien biežākus un smagākus laikapstākļu un ar klimatu saistītus dabas apdraudējumus, piemēram, sausumu, meža ugunsgrēkus, karstuma viļņus un spēcīgus nokrišņus. Pat ņemot vērā pašreizējos saskaņotos mērķus strauji samazināt SEG emisijas un efektīvi novērst klimata risku, tiek prognozēts, ka šīs tendences turpināsies un pastiprinās sociālekonomiskās un vides pārmaiņas (piemēram, demogrāfiskā attīstība un zemes izmantošanas maiņa) (EVA2021; IPCC 2020. gadā; EVA, 2017. gads).

Politikas satvars

ES katastrofu riska pārvaldības (DRM) īstenošanas politika, kuras pamatā ir ES civilās aizsardzības mehānisms (CPM), veicina sadarbību starp valstu civilās aizsardzības sistēmām, veicinot labas prakses apmaiņu attiecībā uz DRM, tostarp to, kā tikt galā ar klimata pārmaiņu ietekmi.

Eiropas Komisija (EK) atbalsta Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai (SFDRR), uzlabojot un veicinot IIM un tā integrāciju ES politikā. 2016. gadā EK publicēja rīcības plānu, kura mērķis ir virzīt NGDR īstenošanu ES politikas jomās, izmantojot uz katastrofu risku balstītu pieeju politikas veidošanā. Turklāt 2017. gadā EK publicēja paziņojumu ar galvenajām darbībām katastrofu pārvaldības stiprināšanai Eiropā .

2021. gada ES Klimatadaptācijas stratēģijā tiek mudināts vēl vairāk izmantot sinerģiju starp katastrofu riska mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot ar ūdeni saistītiem katastrofu riskiem un kritiskajai infrastruktūrai. Stratēģija arī atbalsta katastrofu riska finansēšanu, privātā finansējuma atraisīšanu un klimatnoturības integrēšanu dalībvalstu fiskālajā politikā.

IIM darbojas vairākās svarīgās ES politikas jomās: Plūdu direktīva, rīcība ūdens trūkuma un sausuma novēršanai (skatīt ūdens apsaimniekošanas politikas lapu) un priekšlikums direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku katastrofu draudu samazināšanas nozarei.

IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība novērtē ietekmi un riskus, kas saistīti ar novērotajām un prognozētajām klimata pārmaiņām, kā arī iespējas, procesus un labvēlīgus apstākļus klimata risku pārvaldībai. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5 °C ir aplūkotas prognozētās ekstremālo klimatisko apstākļu izmaiņas atkarībā no globālās sasilšanas (1,5 °C pret 2 °C) un to ietekme uz IIM. Īpašajā ziņojumā par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā ir novērtētas ekstremālas un pēkšņas vai neatgriezeniskas izmaiņas okeānā un kriosfērā, lai apzinātu ilgtspējīgas un noturīgas riska pārvaldības stratēģijas. Riska pārvaldība un lēmumu pieņemšana saistībā ar ilgtspējīgu attīstību ir aplūkota IPCC īpašajā ziņojumā par klimata pārmaiņām un zemi.

2015. gadā EK izveidoja Katastrofu riska pārvaldības zināšanu centru (DRMKC), lai palīdzētu uzlabot ES un dalībvalstu noturību pret katastrofām un to spēju novērst ārkārtas situācijas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, izmantojot pastiprinātu saskarni starp zinātni un politiku ar tiešsaistes repozitoriju ar katastrofām saistītai pētniecībai un piekļuvi virknei tīklu un partnerību. Kopīgais pētniecības centrs (JRC) pārvalda DRMKC un kopš 2017. gada – ĢIS tīmekļa platformas riska datu centru. Centra mērķis ir uzlabot piekļuvi ES mēroga pārraudzītiem riska datiem un apmainīties ar tiem, lai veicinātu IIM. Paredzams, ka riska datu centrs kā zināšanu centrs būs atsauces punkts pārraudzītajiem ES mēroga riska datiem, vai nu mitinot attiecīgās datu kopas, vai sasaistot tās ar valstu platformām un JRC ziņojumiem par zinātni IIM jomā (2017. un 2020. gada ziņojumi).

EK mudina sagatavot labāku informāciju un katastrofu datu salīdzināmību, piemēram, informāciju par katastrofu radītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem. Šajā kontekstā JRC 2018. gadā publicētajā ziņojumā ir analizētas vairākas datubāzes, kas izstrādātas, lai vāktu, reģistrētu un apkopotu informāciju par dažādiem apdraudējumu zudumiem un tādējādi uzlabotu dažādu jebkura veida apdraudējuma izraisītu notikumu salīdzināmību. Turklāt virkne JRC PESETA projektu sniedz pārskatu par nākotnes klimata pārmaiņu iespējamo biofizikālo un ekonomisko ietekmi uz Eiropu.

Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums (CEMS) sniedz informāciju par vairākiem ar klimatu saistītiem apdraudējumiem, tostarp plūdiem, sausumu un dabas ugunsgrēkiem, reaģēšanai ārkārtas situācijās un katastrofu riska pārvaldībai.

Pēdējos gados ir pieliktas pūles, lai uzlabotu saskaņotību starp CCA un katastrofu draudu samazināšanas pētniecību, politiku un praksi. H2020 PLACARD projekta ietvaros tika izstrādāta platforma dialogam, zināšanu apmaiņai un sadarbībai starp abām dažādajām kopienām. Turklāt EVA publicēja ziņojumu, kurā novērtēta DRR un CCA pašreizējā prakse un zinātības līmenis.

EVA katru gadu atjaunina rādītāju par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko rada ekstremāli klimatiskie apstākļi. Eiropas projekti, piemēram, LODE, bija vērsti uz bojājumu un zudumu datu informācijas sistēmu izstrādi katastrofu draudu samazināšanas un CCA vajadzībām. Arī Pasaules Bankas grupa veica pētījumus Eiropas Savienībai par ekonomiku katastrofu novēršanai un sagatavotībai tām Eiropā (2021). Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde ir izstrādājusi izmēģinājuma infopaneli, lai novērstu dabas katastrofu aizsardzības nepilnības.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Eiropas Komisijas prioritāte ir veicināt efektīvus un lielākus ieguldījumus katastrofu novēršanā. ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem atbalsta daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, kas nodrošina, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi ir integrēti visās lielākajās ES izdevumu programmās.

ES Solidaritātes fonds tika izveidots, lai finansētu dalībvalstis lielu katastrofu gadījumā. Tā tika izveidota, reaģējot uz masveida plūdiem Centrāleiropā un Austrumeiropā 2002. gadā un sniedzot atbalstu katastrofu seku likvidēšanā, publiskās infrastruktūras atjaunošanā un kultūras mantojuma aizsardzībā.

Katastrofu riska mazināšanas pētniecību finansē no ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammām, jo īpaši no 2021. līdz 2027. gadam no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kuras pamatuzdevums ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, lai palīdzētu Eiropas kopienām un reģioniem labāk izprast klimata riskus, sagatavoties tiem un pārvaldīt tos. kopas “Civilā drošība sabiedrībai” mērķis ir reaģēt uz problēmām, ko rada dabas un cilvēka radīti apdraudējumi, un tāpēc tā ir īpaši svarīga katastrofu draudu samazināšanas nozarei.

Turklāt katru gadu ES civilās aizsardzības mehānisms izsludina uzaicinājumu finansēt projektus novēršanas un sagatavotības jomā. IIM stiprināšana atbilst arī LIFE finansēšanas programmas mērķiem.

Visaptverošs pārskats ir pieejams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts īstenošanai

Sagatavotības pasākumi tiek veikti ES līmenī, lai palīdzētu sasniegt cilvēku un materiālo līdzekļu gatavības un spēju stāvokli un nodrošinātu efektīvu un ātru reaģēšanu uz katastrofām. Agrīnās brīdināšanas sistēmas (katastrofām kopumā, sīkāk par plūdiem,  sausumuun mežu ugunsgrēkiem), moduļi un mācību programmas ir šo pasākumu būtiskas sastāvdaļas. Šajā kontekstā tika izveidots Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls, lai palielinātu sadarbību, koordināciju, prasmes un speciālās zināšanas, uzlabojot ES spēju sagatavoties katastrofām, tās novērst un reaģēt uz tām.

Turklāt Eiropas civilās aizsardzības rezerve tika izveidota, lai veicinātu Eiropas sadarbību civilās aizsardzības jomā un nodrošinātu ātrāku, labāk koordinētu un efektīvāku Eiropas reakciju uz cilvēku izraisītām katastrofām un dabas apdraudējumiem.

Pielāgošanās MRE

Saskaņā ar Eiropas Savienības CPM dalībvalstīm reizi trijos gados ir jāziņo Eiropas Komisijai 1) riska novērtējumu kopsavilkums, 2) riska pārvaldības spēju novērtējums, kā arī 3) informācija par prioritārajiem novēršanas un sagatavotības pasākumiem. Ziņojumos galvenā uzmanība pievērsta arī pasākumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām: Dalībvalstīm ir jāiekļauj sinerģija starp katastrofu draudu samazināšanas un CCA pasākumiem, kas izveidoti valsts vai vietējā līmenī attiecībā uz galvenajiem riskiem, kuri saistīti ar klimata pārmaiņām. Pamatojoties uz valstu riska novērtējumu kopsavilkumiem, kas iesniegti 2018. gada beigās, EK publicēja atjaunināto ES pārskatu par riskiem.

No otras puses, pašlaik nav ieviests sistemātisks mehānisms, lai valstis ziņotu par zaudējumiem Eiropas Komisijai vai EEZ.