Uz ekosistēmām balstītas pieejas

Galvenie vēstījumi

• Uz ekosistēmām balstītas pieejas ir vērstas uz ekosistēmu atjaunošanu un ekosistēmu pakalpojumu uzlabošanu, lai aizsargātu sabiedrību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Tā kā klimata pārmaiņas kļūst arvien jūtamākas, piemēram, sausuma, ekstremālu laikapstākļu un plūdu dēļ, pielāgošanās pasākumu steidzamība palielinās.
• Uz ekosistēmām balstītas pieejas tiek atzītas par daudzfunkcionāliem risinājumiem, kas bieži vien ir efektīvāki nekā tradicionālie tehniskie pasākumi. Nesen atjauninātajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā liels uzsvars likts uz ekosistēmās balstītām pieejām un jo īpaši uz dabā balstītiem risinājumiem. Tās parasti ir orientētas uz ieinteresētajām personām un pielāgotas reģionālajiem apstākļiem. Tādējādi attiecīgie politikas satvari ir ne tikai ES Pielāgošanās stratēģija, bet arī Zaļās infrastruktūras stratēģija un Biodaudzveidības stratēģija. Šajā ziņā īpaši svarīgi ir mērķrādītāji attiecībā uz ekosistēmu atjaunošanu.
• Paļaušanās uz reģionālām ieinteresēto personu iniciatīvām uzsver spēju veidošanas un zināšanu apmaiņas nozīmi. ES līmenī šim nolūkam ir izveidotas vairākas attiecīgas informācijas platformas. Reģionālās iniciatīvas tiek atbalstītas arī ar īpašām finansēšanas shēmām un tīklu veidošanas iniciatīvām.

Ietekme un neaizsargātība

Klimata pārmaiņas ietekmē daudzas nozares un reģionus visā Eiropā. Uz ekosistēmām balstītas pieejas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu ir plaši piemērojamas un līdz ar to ļoti dažādas. Tie ietver vairākas saistītas koncepcijas, tostarp dabā balstītus risinājumus (NbS), zaļo infrastruktūru (ZI) un zilo infrastruktūru, ekosistēmās balstītu pielāgošanos (EbA), dabiskās ūdensaiztures pasākumus (NWRM) un ekosistēmās balstītas pieejas katastrofu riska mazināšanai (eco-DRR). EVA ziņojumā par dabā balstītiem risinājumiem Eiropā ir sniegts detalizēts pārskats par dažādajiem jēdzieniem.

Šiem jēdzieniem kopīgs ir tas, ka to mērķis ir uzlabot sociālo un vides noturību, atjaunojot, uzturot un uzlabojot ekosistēmas un tādējādi uzlabojot to pakalpojumus sabiedrībai, piemēram, ūdens aizturi un augsnes erozijas, plūdu un sausuma novēršanu.

Uz ekosistēmām balstītas pieejas atbilst vairākiem vides un nozaru politikas mērķiem (piemēram, attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, ūdens kvalitāti vai lauksaimniecības un mežu apsaimniekošanu) un rada daudzus sociālekonomiskus ieguvumus, kas bieži vien pārsniedz tehniskos risinājumus.

Politikas satvars

Eiropas zaļā kursa ietvaros Eiropas Komisija pieņēma ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kurā dabas atjaunošana atzīta par būtisku ieguldījumu gan klimata pārmaiņu mazināšanā, gan klimatadaptācijā, kā arī veicināta tās integrēšana pilsētplānošanā.

Jaunajā ES Klimatadaptācijas stratēģijā uz ekosistēmām balstītas pieejas ir noteiktas kā transversāla prioritāte. To īstenošana ir būtiska, piemēram, integrētai upju baseinu apsaimniekošanai saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu .

Zaļās infrastruktūras stratēģijas 2019. gada pārskatā ir uzsvērti ekonomiskie, sociālie un citi papildu ieguvumi, ko rada zaļā infrastruktūra un ekosistēmās balstīti risinājumi. Divās jaunākajās vadlīnijās par ekosistēmu pakalpojumiem un zaļo infrastruktūru galvenā uzmanība ir pievērsta ES līmeņa zaļās un zilās infrastruktūras īstenošanai lēmumu pieņēmējiem: ES vadlīnijas par stratēģisko satvaru un ES vadlīnijas par ekosistēmu un to pakalpojumu integrēšanu lēmumu pieņemšanā.

Pasaules līmenī Konvencija par bioloģisko daudzveidību ir skaidri atbalstījusi uz ekosistēmām balstītas pieejas, nosakot saistītos mērķus un nesen pieņemot brīvprātīgas pamatnostādnes to izstrādei un efektīvai īstenošanai. Arī Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam veicina uz ekosistēmām balstītas pieejas, lai veidotu noturību un samazinātu katastrofu risku.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Saskaņā ar ES finansēto programmu “Apvārsnis 2020” tika īstenoti būtiski sadarbības centieni, lai nodrošinātu praktiķiem visaptverošu NbS ietekmes novērtējuma sistēmu un stabilu rādītāju un metodiku kopumu NbS ietekmes novērtēšanai. Tā rezultātā ir izstrādāta rokasgrāmata praktiķiem un attiecīgs metožu pielikums, kā arī pārskats par pētījumiem un publikācijām par zaļo infrastruktūru, ko finansē Eiropas Komisija.

Vairākos portālos un tīmekļa lapās ir sniegti piemēri un pamatinformācija par EbA:

• OPPLA platformas mērķis ir dalīties praktiskajās zināšanās par dabas kapitālu, ekosistēmu pakalpojumiem un dabā balstītiem risinājumiem, piedāvājot plašu gadījumu izpētes, produktu un rīku klāstu;
• Dabā balstītas pilsētvides inovācijas NATURVATION tīmekļa vietnē ir pieejama informācija par gandrīz 1000 dabā balstītu risinājumu piemēriem no 100 Eiropas pilsētām, kas palīdz pielāgot pilsētu sistēmu klimata pārmaiņām;
• Platforma ThinkNature ir gadījuma izpētes un resursu centrs, kas veltīts dabā balstītiem risinājumiem;
• Dabas ūdens saglabāšanas pasākumu (NWRM)platformā tiek apkopota informācija par zaļo infrastruktūru, ko piemēro ūdens nozarē, un plašs darbību un gadījumu izpētes katalogs;
• ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pielāgošanās zināšanu portālā uztur datubāzi “Database on ecosystem-based approaches to Adaptation”;
• EbA risinājumu portāls veicina EbA gadījumu izpētes un piemēru apmaiņu no dažādiem reģioniem un ekosistēmām visā pasaulē;
• Dabā balstītu risinājumu iniciatīva ir starpdisciplināra programma, kas vērsta uz NbS zinātni, politiku un praksi un piedāvā divas saistītas globālasplatformas (“Dabā balstītu risinājumu pierādījumu platforma” un “Dabā balstītu risinājumu politikas platforma”).

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

Daudzgadu finanšu shēma (DFS) nosaka ES budžetu. 2021.–2027. gada izdevumu periodā vismaz 30 % no kopējā ES budžeta tiek piešķirti klimata mērķiem.

ES pētniecību līdz 2030. gadam finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, un 6. kopa ir visatbilstošākā ekosistēmās balstītām pieejām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu.

Jaunajā ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam uzsvērts, ka ievērojama daļa no 25 % ES budžeta, kas paredzēts klimatrīcībai, tiks ieguldīta biodaudzveidībā un dabā balstītos risinājumos.

Kopumā pielāgošanās finansējumu var kombinēt no dažādiem avotiem, un daudzi no tiem atbalsta arī uz ekosistēmu balstītas pieejas pielāgošanās jomā.

Atbalsts īstenošanai

ES dalībvalstis ir izstrādājušas plašu ar ZI saistītu pasākumu klāstu attiecībā uz valsts politikas satvaru, integrējot ZI nozaru politikā, uzlabojot zināšanu bāzi un īstenojot konkrētus ZI projektus.  Šī informācija ir pieejama Eiropas Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmā.

Lai izstrādātu pareizu metodiku un integrētu sistēmu dabas kapitāla uzskaitei, ES ir INCA projekts, kas ir cieši saskaņots ar tās vispārējo darbu ekosistēmu un to pakalpojumu stāvokļa kartēšanā un novērtēšanā (MAES). INCA-MAES publicēja pārskatu un progresa ziņojumu par dabas kapitāla uzskaiti Eiropas Savienībā.