IKT

IKT

Galvenie vēstījumi

• Gan akūta (t. i., ekstremāli laikapstākļu notikumi), gan hroniska klimata ietekme (t. i., ilgtermiņa izmaiņas vidē) ietekmē informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT).

• IKT arvien vairāk tiek atzītas par inovatīvu pieeju veicinātājām, lai mazinātu, uzraudzītu un pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei.

• ES pielāgošanās stratēģijā ir skaidri norādīts, ka digitālajai pārveidei ir izšķiroša nozīme zaļā kursa pielāgošanās mērķu sasniegšanā. Jauniem instrumentiem, piemēram, “Galamērķis Zeme” un digitālajiem dvīņiem, ir liels solījums uzlabot mūsu izpratni par pašreizējo un turpmāko klimata ietekmi planētas un vietējā mērogā. Tiks vēl vairāk stiprināti arī okeāna mērījumi un novērošana.

Ietekme un neaizsargātība

Problēmas, ko IKT rada klimata pārmaiņas, iedala divās galvenajās kategorijās: akūti notikumi un hroniskas spriedzes. Akūti notikumi (saukti arī par kritiskiem vai krīzes notikumiem) ietver plūdus (pluvial, fluvial, coastal), viesuļvētras, ledus vētras, karstuma viļņus utt. Akūti notikumi apdraud IKT infrastruktūru, iznīcinot vai atspējojot fiziskos aktīvus, no kuriem tie ir atkarīgi. Lai gan akūtiem notikumiem var būt postoša ietekme, tie parasti ir īslaicīgi.

Hronisks stress rodas no pakāpeniskākām klimata normu izmaiņām. Šīs izmaiņas ietver lielāku diennakts un gada temperatūras diapazonu, lielāku ekstremālu temperatūras svārstību iedarbību, ilgāku ilgstošu augstu temperatūru, ātrākas temperatūras svārstības, lielāku mitrumu un otrās kārtas ietekmi, piemēram, nokrišņu un vēja modeļu izmaiņas, kas izraisa biežāku ūdens iekļūšanu vai vētras bojājumus. Lai gan maz ticams, ka šai ietekmei būs katastrofālas sekas, tā izraisīs aktīvu degradāciju, biežākus bankrotus un īsākus darbības periodus, kam savukārt būs būtiskas finansiālas sekas, jo aktīviem būs nepieciešams biežāks modernizācijas un aizstāšanas cikls un, iespējams, būs nepieciešama intensīvāka uzraudzība, lai konstatētu pasliktināšanās pazīmes. Hronisks stress izpaužas daudz ilgākos laikposmos. Turpmāka sasilšana un mainīgāks klimats noslogo elektrotīklu, palielinot dzesēšanas pieprasījuma prasības.

Citi datu centri izmanto ievērojamu ūdens daudzumu uz vietas galvenokārt to dzesēšanas sistēmai, kas sastāv no dzesēšanas torņiem, dzesētājiem, sūkņiem, cauruļvadiem, siltummaiņiem / kondensatoriem un datortelpas gaisa kondicionētāja (CRAC) vai datortelpas gaisa kondicionētāja (CRAH) vienībām.

Šie divi stresa veidi nav atsevišķi: trešais stresa veids ir identificēts kā “hroniska krīze” vai “hroniska apdraudējuma stāvoklis”, kas būtībā ir akūts notikums, kurš ilgst ievērojamu laiku (piemēram, plūdi, kas ilgst nedēļas vai mēnešus, nevis dienas, kā tas bija 2012. gadā).

Tomēr IKT ir dabiski decentralizētas un modulāras, un tāpēc tām ir augsta klimatnoturība. Samazinātas fiksētās līnijas, interneta pakalpojumu sniedzēju daudzveidība, ārkārtas viesabonēšana un mobilo tālruņu mikrouzlādes rezerves sistēmas palielinās IKT noturību pret klimata pārmaiņām. Nākotnē tas varētu mainīties, palielinoties mākoņdatošanai, kurā ir infrastruktūras koncentrācija. Tāpat lielākā daļa transatlantiskās interneta datplūsmas iet caur Nīderlandi, kur daži savienotāji savieno abus kontinentus.

Politikas satvars

Kopumā politikas satvars attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā ES ir vērsts uz IKT infrastruktūras noturības pret klimata pārmaiņu ietekmi uzlabošanu un nozares vidiskās pēdas samazināšanu, izmantojot energoefektivitātes pasākumus un citas iniciatīvas. Politikas satvars attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām IKT jomā ES ir izveidots ar ES digitalizācijas programmu. 2020. gadā otrajā piecu gadu digitālajā stratēģijā – Eiropas digitālās nākotnes veidošanā – galvenā uzmanība tika pievērsta trim galvenajiem digitālās pārveides mērķiem: tehnoloģija, kas darbojas cilvēku labā, taisnīga un konkurētspējīga ekonomika un atvērta, demokrātiska un ilgtspējīga sabiedrība. 2021. gadā stratēģiju papildināja 10 gadu digitālais kompass: Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā, kas konkretizē ES digitālos mērķus 2030. gadam. Tajā IKT nozarei ir liela nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un to sekām. ES pielāgošanās stratēģijā ir skaidri norādīts, ka digitālajai pārveidei ir izšķiroša nozīme zaļā kursa pielāgošanās mērķu sasniegšanā. Jauniem instrumentiem, piemēram, “Galamērķis Zeme” un digitālajiem dvīņiem, ir liels solījums uzlabot mūsu izpratni par pašreizējo un turpmāko klimata ietekmi planētas un vietējā mērogā. Tiks vēl vairāk stiprināti arī okeāna mērījumi un novērošana.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

ES ir arī uzsākusi vairākas finansēšanas programmas, lai atbalstītu IKT pielāgošanos klimata pārmaiņām. Piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds nodrošina finansējumu projektiem, kas uzlabo IKT infrastruktūras noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa” atbalsta arī pētniecību un inovāciju saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām IKT vajadzībām.

Visaptverošs pārskats ir atrodams lapā par ES finansējumu pielāgošanās pasākumiem.

Atbalsts pielāgošanās pasākumu īstenošanai

2014. gadā sākto EK pilnvaru ietvaros Komisija un CEN-CENELEC ir centušās risināt jautājumu par Eiropas standartu pielāgošanu un standartizāciju klimata pārmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot galveno nozaru noturībai. Tā rezultātā ir pārskatīti infrastruktūras standarti nozarēs, kuras ietekmē klimata pārmaiņas, piemēram, enerģētikas, transporta, būvniecības un IKT nozarē.