Ūdens resursu apsaimniekošana

Svarīgākie vēstījumi

• Klimata pārmaiņas ietekmē ūdens resursu apsaimniekošanu dažādos veidos, sākot no nokrišņu izmaiņām un līdz ar to arī sezonālām un ikgadējām plūdu un sausuma tendencēm, ūdens pieejamības vai atšķaidīšanas spējas, un ietekmē mūsu veselību, saimniecisko darbību un (svaigas) no ūdens atkarīgas ekosistēmas.
• ES ir labi izstrādāta ūdens apsaimniekošanas politika, kas aptver gan ūdens kvalitātes, gan kvantitātes pārvaldību. To īstenošanu, kas ir cieši saistīta ar ekosistēmās balstītu pielāgošanos un dabā balstītiem risinājumiem, atbalsta tādi instrumenti kā Dabiskā ūdens saglabāšanas pasākumu instruments.
• Eiropas līmenī regulāri tiek izvērtēts progress ūdens resursu apsaimniekošanā, pamatojoties uz valstu paziņoto informāciju. Šajos novērtējumos ir iekļauti arī klimata pārmaiņu (pielāgošanās) aspekti, taču ir secināts, ka šajā jomā ir vajadzīgi papildu centieni.

Ietekme, neaizsargātība un riski

Charles Garnett, Picture2050 /EEA

Ūdens resursu apsaimniekošanas mērķis ir nodrošināt pietiekamu ūdens kvantitātes kvalitāti mājsaimniecībām, ekonomikas nozarēm, tostarp lauksaimniecībai, transportam un enerģētikai, un ekosistēmām. Upes, ezeri un gruntsūdeņi, ieteku ūdeņi, kā arī plūdu zonas vai infiltrācijas zonas ir būtiski elementi ekosistēmām, dzeramā ūdens apgādei un notekūdeņu apsaimniekošanai, kā arī daudzām ekonomikas nozarēm un sistēmām, tostarp lauksaimniecībai, transportam un enerģētikai.

Klimata pārmaiņas ūdens apsaimniekošanu ietekmē dažādi, tostarp mainās sezonālā un ikgadējā ūdens pieejamība, palielinās iztvaikošana un pieprasījums. Zemas ūdens plūsmas var ietekmēt mūsu veselību, saimniecisko darbību un no ūdens atkarīgas (saldūdens) ekosistēmas.

Vēl viens faktors, kas ietekmē ekosistēmas, ir neilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana. Piemēram, neilgtspējīga apūdeņošana izraisa gruntsūdeņu noplicināšanu, mitrāju un piekrastes dzīvotņu izmaiņas, augsnes sasāļošanos un jūras ūdens ielaušanos (Eiropasklimata riska novērtējums).

Sīkāka informācija par piekrastes ūdeņu apsaimniekošanu atrodama lapā par piekrastes teritorijām.

Politikas satvars

2021. gada ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt, lai saldūdens būtu pieejams ilgtspējīgā veidā, krasi samazinātos ūdens izmantošana un tiktu saglabāta ūdens kvalitāte, un uzsvērts risks, ka ekstremāli laikapstākļu notikumi, kas izraisa sausumu un plūdus un līdz ar to plašu ekonomisko kaitējumu, kļūs biežāki un smagāki. Tāpēc īpaši svarīgi ir ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz ES politiku ūdens resursu jomā.

2000. gadā pieņemtās Ūdens pamatdirektīvas (ŪPD), kas ir pirmais ES ūdens resursu politikas stūrakmens, mērķis ir ilgtermiņa ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana, kuras pamatā ir ūdens vides augsta līmeņa aizsardzība, panākot labu ekoloģisko stāvokli visās ūdenstilpēs. Pašā direktīvā nav skaidras atsauces uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tomēr 2009. gadā ES dalībvalstis vienojās, ka ar klimatu saistītie apdraudējumi un pielāgošanās plānošana ir jāiekļauj upju baseinu apsaimniekošanas plānos (UBAP), kas izstrādāti saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu.

2007. gadā pieņemtās ES Plūdu direktīvas (FD) mērķis ir saskaņoti novērtēt un pārvaldīt plūdus visā ES, un tās īstenošanā ir tieši integrēti apsvērumi par klimata pārmaiņu ietekmi.  Dalībvalstīm ir jānovērtē plūdu risks savā teritorijā un jāsagatavo plūdu riska pārvaldības plāni (PRPP), kuros ņemta vērā klimata pārmaiņu ietekme.

Jautājumi saistībā ar ūdens trūkumu un sausumu pirmo reizi tika aplūkoti Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā "Meklējot risinājumu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā" (2007. gads), lai virzītos uz ekonomiku, kas taupa ūdeni un taupa ūdeni. 2012. gadā tika publicēts paziņojums “Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālais plāns”, kurā dalībvalstis tiek mudinātas savos turpmākajos UBAP un starpnozaru un vairāku apdraudējumu riska pārvaldības plānu izstrādē labāk integrēt sausuma riska pārvaldības un klimata pārmaiņu aspektus. Jaunākā rīcība ūdens trūkuma mazināšanai ir jaunā 2020. gadā pieņemtā regula par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām, kurā paredzēti jauni noteikumi, lai stimulētu un atvieglotu ūdens atkalizmantošanu, galveno uzmanību pievēršot lauksaimnieciskajai apūdeņošanai. Turklāt saskaņā ar jauno pielāgošanās stratēģiju EK plāno palīdzēt samazināt ūdens izmantošanu, paaugstinot ūdens taupīšanas prasības produktiem, veicinot ūdens izmantošanas efektivitāti un ietaupījumus un veicinot sausuma pārvaldības plānu plašāku izmantošanu, kā arī ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu un zemes izmantošanu. Lai nodrošinātu dzeramā ūdens apgādi, pārskatītajā Dzeramā ūdens direktīvā tagad ir iekļauts apsvērums par klimata pārmaiņu ietekmi piegādes sistēmu riska novērtējumā. 2023. gadā tika pieņemta jauna Ūdens atkalizmantošanas regula, lai uzlabotu alternatīvu ūdensapgādi, atkārtoti izmantojot ūdeni no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Lai atbalstītu pielāgošanās īstenošanu Ūdens pamatdirektīvas UBAP, ir pieejams kopējās īstenošanas stratēģijas norādījumu dokuments “Upju baseinu apsaimniekošana mainīgā klimatā”, lainodrošinātu, ka UBAP ir iekļauti ar klimatu saistīti apdraudējumi un pielāgošanās plānošana. Plānos ir jāparāda vismaz tas, i) kā klimata pārmaiņu prognozes ir bijušas pamatā spiediena un ietekmes novērtējumam, ii) kā monitoringa programmas ir konfigurētas tā, lai atklātu klimata pārmaiņu ietekmi, un iii) kā izvēlētie pasākumi ir noturīgi pret prognozētajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Zināšanu bāzes uzlabošana

2024. gada Eiropas klimatisko risku novērtējumā ir sniegts visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā ir apzināti 36 galvenie klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību, ņemot vērā arī risku ūdens apsaimniekošanas nozarei.

Zināšanu bāzes stiprināšana par klimata pārmaiņu ietekmi uz globālo hidroloģisko ciklu ir būtiska ilgtspējīgai ūdens resursu apsaimniekošanai. IPCC 6. novērtējuma ziņojuma II darba grupas 2022. gada ziņojums par klimata pārmaiņām: Ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība atjaunina šo satvaru, uzsverot dažādās sekas, kas saistītas ar cilvēka izraisītu klimata pārmaiņu ietekmi ūdens nozarē. Tā vietā papildu riski, ietekme un neaizsargātība ūdens nozarē, kas saistīta ar globālo sasilšanu par 1,5 °C un 2 °C, ir atspoguļota citā IPCC īpašajā ziņojumā (Globālāsasilšana par 1,5 °C – Climate-ADAPT (europa.eu)).

Lai ūdens resursus pielāgotu klimata pārmaiņām, EK un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu zināšanu bāzi. Daudzi informācijas avoti ir apvienoti Eiropas Ūdens informācijas sistēmā (WISE).

Eiropas Vides aģentūra vairākos ziņojumos ir apkopojusi attiecīgo informāciju par klimata pārmaiņu ietekmi Eiropā. 2016. gada ziņojumā par klimata pārmaiņām, ietekmi un neaizsargātību  ir aplūkota līdzšinējā un prognozētā klimata pārmaiņu ietekme uz ekosistēmām un sabiedrību, tostarp ietekme uz ūdens nozari. 2016. gada ziņojumā par plūdu riskiem un vides neaizsargātību galvenā uzmanība ir pievērsta palieņu lomai aizsardzībā pret plūdiem, ūdens resursu apsaimniekošanā un dabas aizsardzībā. Tāpat 2020. gada ziņojumā par Eiropas plūdiem ir parādīts, ka dabiskās palienes palīdz sasniegt vairākus ES politikas mērķus. 2021. gadā publicētajā ziņojumā Nature-based solutions (NbS) in Europe (Dabā balstīti risinājumi Eiropā) ir iekļauta nodaļa par ūdens resursu apsaimniekošanu.

Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir publicējis ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos tām Eiropā 2020. gadā, tostarp vairākas nodaļas, kas saistītas ar ūdens resursiem. Ziņojumā secināts, ka Dienvideiropā samazinās ūdens pieejamība un līdz ar to palielinās ūdens trūkums. Sausums būs biežāks, ilgstošāks un kļūs intensīvāks Eiropas dienvidu un rietumu daļā, un klimata pārmaiņu dēļ, visticamāk, palielināsies upju un piekrastes plūdi. Šo pārskata ziņojumu papildina vairāki konkrētāki ziņojumi, kuros sniegta sīkāka informācija par atšķirīgo ietekmi uz ūdens resursiem:

• Klimata pārmaiņas un Eiropas ūdens resursi
• Globālās sasilšanas un sausuma ietekme ES
• Globālā sasilšana un ekstremālu karstuma un aukstuma apstākļu ietekme uz cilvēkiem ES
• Pielāgošanās pieaugošajam piekrastes plūdu riskam ES klimata pārmaiņu apstākļos
• Pielāgošanās pieaugošajam upju plūdu riskam ES klimata pārmaiņu apstākļos

JRC 2018. gadā ir arī publicējis konceptuālu satvaru sausuma riska novērtēšanai un pārvaldībai un nesen ir analizējis ūdens taupīšanas pasākumu ietekmi uz Eiropas ūdens resursiem, secinot, ka ir vajadzīgi vērienīgāki ūdensefektivitātes pasākumi, lai samazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz ūdens resursiem. Turklāt JRC ir izstrādājis Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmu (EFAS), kas vairāk nekā 48 stundas iepriekš sniedz varbūtēju brīdinājuma informāciju par plūdiem. Šo portālu izmanto ārkārtas situāciju vadītāji visā Eiropā.

Ar tādu ES finansētu programmu palīdzību kā “Apvārsnis 2020”, LIFE (vides un klimata pasākumi) un Interreg daudzas dalībvalstis dažādos projektos uzlabo zināšanu bāzi par pielāgošanās stratēģijām, rīcībpolitikām un pasākumiem, kas saistīti ar ūdeni. Šajā ziņā īpaši svarīgs ir gaidāmais ekstrēmo hidroloģisko apstākļu pieaugums, ko izraisīs klimata pārmaiņu ietekme. Piemēram, IMPREXprojektā projekta partneri izstrādāja inovatīvas pieejas un palīdzēja uzlabot spēju paredzēt turpmākus ekstremālus hidroloģiskus notikumus un reaģēt uz tiem. OPERANDUM projekta mērķis ir samazināt hidrometeoroloģiskos riskus Eiropas teritorijās, kopīgi izstrādājot, ieviešot, testējot un demonstrējot inovatīvu zaļo un zilo/pelēko/hibrīdo NbS. Projekta RECONECT mērķis ir ātri uzlabot Eiropas atsauces sistēmu attiecībā uz NbS hidrometeoroloģisko risku mazināšanai, demonstrējot, salīdzinot, paplašinot un izmantojot liela mēroga NbS lauku un dabas teritorijās.

Daži projekti ir īpaši vērsti uz plūdu vai ūdens trūkuma pārvaldības uzlabošanu. Projekta SCOREwater mērķis ir ieviest digitālos pakalpojumus, lai uzlabotu notekūdeņu, nokrišņu ūdens un plūdu pārvaldību nolūkā uzlabot pilsētu noturību pret klimata pārmaiņām. LIFE UrbanStorm projekts veicina integrētu pieeju izstrādi un īstenošanu attiecībā uz pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām un rīcības plāniem, lai palielinātu Igaunijas pašvaldību klimatnoturību, jo īpaši to spēju pārvaldīt pēkšņus plūdus. Projekta SPONGE 2020 ietvaros tika izstrādāts rīkkopa, norādījumu kopums un pārrobežu rīcības plāns, lai atbalstītu ieinteresēto personu iesaisti un līdzdalības pasākumus saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām nolūkā labāk pārvaldīt plūdus pilsētās. Ūdens trūkuma problēma tiek risināta, piemēram, projektā W2W - Water to Water, kas veicina inovatīvu atsāļošanas sistēmu, lai risinātu ūdens trūkuma problēmu Vidusjūras reģionā, vai projektā DRYvER, kura mērķis ir izstrādāt stratēģijas, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz upju tīklu izžūšanu un pielāgotos tai, integrējot hidroloģiskās, ekoloģiskās (tostarp DBR), sociālekonomiskās un politikas perspektīvas.

Sīkāka informācija par iepriekšējiem un notiekošajiem projektiem ir atrodama WISE portālā un CORDIS datubāzē.

Atbalsts ieguldījumiem un finansējumam

2020. gada decembrī tika publicēta jaunā daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam; tā nodrošina vairākas finansēšanas iespējas ūdensapgādes nozarē. Pētniecības un inovācijas projektus var finansēt no programmas “Apvārsnis Eiropa”. ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”atbalsta reģionus, pilsētas un vietējās pašvaldības to centienos veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi, nodrošinot finansējumu ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Misijas darbībās var iesaistīt reģionus un vietējās pašvaldības valstīs, kas asociētas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, vai valstīs, kas risina sarunas par asociāciju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Uzņēmumiem arī var būt tiesības piedalīties, piemēram, kā novatoriem, kas nodrošina inovatīvus risinājumus vai klimata pakalpojumus. Finansējuma iespējas ir atrodamas Finansējuma un iepirkumu portālā, jo īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmā.

Papildu finansējums ir pieejams no vides un klimata pasākumu programmas LIFE, kas cita starpā ir vērsta uz to, lai panāktu pāreju uz ilgtspējīgu klimatneitrālu un noturīgu ekonomiku un aizsargātu, atjaunotu un uzlabotu ūdens kvalitāti. Programma ietver apakšprogrammu “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām” un finansē inovatīvas tehnoloģijas, paraugprakses izstrādi un darbības, kas atbalsta reģionālā, daudzreģionālā vai valsts līmenī izstrādātu vides un klimata plānu īstenošanu. Finansējums ir pieejams arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas atbalsta sadarbības pasākumus starp reģioniem dažādās dalībvalstīs (sk. Interreg programmas). Vēl viens svarīgs finansējuma avots ūdenssaimniecības nozarei ir Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kas ir daļa no kopējās lauksaimniecības politikas un veicina dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un klimatrīcību, kā arī atbalsta projektus, kas vērsti uz darbībām, kuru mērķis ir atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, pozitīvi ietekmējot bioloģisko daudzveidību, augsni, ūdeni un gaisu.

Atbalsts īstenošanai

Saskaņā ar Ūdens konceptuālo plānu tika uzsākta ūdens bilances veidošana ES līmenī, kas ir ļāvusi precīzāk kvantificēt spiedienu uz ūdens resursiem un nozaru/ģeogrāfiskās atšķirības. Šajā kontekstā ir pieejams īpašs norādījumu dokuments par ūdens bilances piemērošanu. Turklāt Eiropas dabiskā ūdens saglabāšanas pasākumu platforma ir platforma, kas atbalsta Eiropas vides politikas īstenošanu zaļās infrastruktūras jomā, lai veicinātu integrētus mērķus, kas saistīti ar dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu, ainavu veidošanu.

Turklāt ES līmenī tiek stingri veicināta NbS un zaļās infrastruktūras izmantošana. 2021. gada ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir norādīts, ka DBR ir īpaši labi piemēroti, lai palielinātu klimatnoturību pret ūdens ietekmi, un tiek veicināta to izmantošana ŪPD un PL īstenošanā.

Pielāgošanās MRE

UBAP un PRPP pārvaldības plāni, kas sagatavoti, pamatojoties uz ŪPD un PL, Eiropas dalībvalstīm ir jāpārskata, izmantojot 6 gadu ciklisku pieeju. Pēc katras atjaunināšanas Eiropas Komisijai ir jāpublicē ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par šo direktīvu īstenošanas gaitu. Šajos ziņojumos ir iekļauta informācija par to, kā dalībvalstis, izstrādājot plānus, ir ņēmušas vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Jaunākais ziņojums tika pieņemts 2021. gadā, un tas ir sestais Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas īstenošanas ziņojums. Saistībā ar ŪPD īstenošanu Eiropas Komisija norāda, ka klimata pārmaiņu ietekmes uzskaite joprojām ir svarīgs uzdevums nākamajos ŪPD īstenošanas ciklos. Lai gan lielākā daļa dalībvalstu, izstrādājot pēdējos UBAP, ir ņēmušas vērā klimata pārmaiņas, klimatdrošināšanas metodiku efektivitāte ir neskaidra, un kopumā zaļā infrastruktūra un ūdens aiztures pasākumi netiek pietiekami izmantoti.  PL pirmajā īstenošanas ciklā liela daļa dalībvalstu ir apsvērušas vismaz dažus klimata pārmaiņu aspektus, bet nav padziļināti pievērsušās to ietekmei. PL prasa pievērst lielāku uzmanību klimata pārmaiņu ietekmei, sākot no otrā cikla. Ziņojumā ir ieteikts, piemēram, nodrošināt ciešāku koordināciju ar valstu pielāgošanās stratēģijām.