1.4 Informācijas vākšana

Pielāgošanās politikas izstrādes pamatā vajadzētu būt pierādījumiem un pārliecinošai informācijai un zināšanām. Uzsākot pielāgošanās plānu, būtu jāapkopo visa potenciāli būtiskā informācija. Tas ietver:

apzinot pašreizējo darbu pie pašreizējās un iespējamās turpmākās ar klimatu saistītās ietekmes un riskiem,
notiekošās ar pielāgošanos saistītās darbības un
labas prakses piemēri valstī vai ārpus tās.

I. Identificēt pašreizējo darbu pie pašreizējās un turpmākās ar klimatu saistītās ietekmes un riskiem

Būtu jāveic pirmā pārbaude par pašreizējo darbu saistībā ar iespējamo ar klimata pārmaiņām saistīto ietekmi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pasaules līmenī IPCCC ir izstrādājusi AR6, kas pievēršas visjaunākajai fiziskajai izpratnei par klimata sistēmu un klimata pārmaiņām, apkopojot jaunākos sasniegumus klimata zinātnē. EVA sagatavo daudzus rādītājus, kas raksturo novērotās un prognozētās klimata pārmaiņas un to ietekmi Eiropā. Turklāt EVA ziņojumā “Eiropas mainīgie klimata apdraudējumi — uz indeksiem balstīts interaktīvs EVA ziņojums” ir sniegts noderīgs pārskats par EVA rādītājiem, kā arī papildu informācija par politikas kontekstu. Uzticams un uz lietotāju orientēts klimata pakalpojumu sniedzējs ir Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S). C3S nodrošina piekļuvi informācijai par pagātnes, pašreizējo un turpmāko klimata stāvokli Eiropā; jo īpaši Klimata datu krātuve (CDS) sniedz pielāgotus pakalpojumus konkrētām publiskām vai komerciālām vajadzībām. Eiropas klimata datu pārlūks ir grafiska lietotāja saskarne, kas viegli lietojamā veidā nodrošina interaktīvu piekļuvi daudziem klimata indeksiem no C3S klimata datu krātuves. Turklāt C3S piedāvā ikgadējus klimata ziņojumus, klimata biļetenus, kā arī izmēģinājuma pētījumus par ietekmes uz klimatu novērtējumu izvēlētajai nozarei, izmantojot nozaru informācijas sistēmu (SIS). Jo īpaši attiecībā uz klimata ietekmi uz cilvēku veselību un labbūtību tiek salīdzināti bagātīgi attiecīgie resursi. Eiropas Klimata veselības novērošanas centrs var sniegt informāciju dažādos politikas cikla posmos, tostarp izstrādājot, īstenojot, uzraugot un novērtējot ar veselību saistītas pielāgošanās stratēģijas un plānus.

Turklāt Kopīgā pētniecības centra (JRC) vairākos PESETA projektos (PESETA I, II, III un IV) ir izvērtētas iespējamās biofizikālās un ekonomiskās sekas, ko nākotnē Eiropai radīs klimata pārmaiņas.

Šajā pārbaudes posmā būtu jāņem vērā arī to projektu un pētījumu rezultāti, kas vērsti uz konkrētām nozarēm, piemēram: lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens resursu apsaimniekošana, zivsaimniecība, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, veselība, enerģētika, tūrisms, transports, būvniecība/ēkas, ekonomika/rūpniecība, civilā aizsardzība/katastrofu riska mazināšana, telpiskā plānošana/zemes izmantošanas plānošana un sociālie jautājumi. EVA sniedz pārskatu par problēmām, ko lauksaimniecības, transporta un enerģētikas nozarē rada klimata pārmaiņas un pielāgošanās pasākumi. Nozaru apvienības, konsultāciju uzņēmumi vai atsevišķas publiskas struktūras veic nozaru analīzi. Iepriekšējie ar dabu/laika apstākļiem un klimatu saistītie notikumi un katastrofas ir dokumentētas vairākās starptautiskās datubāzēs, piemēram, EM-DAT vai DesInventar. Tomēr, ņemot vērā ziņošanas robežvērtības, tām ir savi ierobežojumi. Arī apdrošināšanas nozare, jo īpaši pārapdrošināšanas sabiedrības, uztur apdraudējumu un risku datubāzes. EVA katru gadu uztur rādītāju un informācijas paneli, kura pamatā ir NatCatSERVICE un CATDAT (RiskLayer).

Šis plašais pirmais pārskats palīdzēs uzsākt procesu un izstrādāt pamatojumu pielāgošanai, kā arī nodrošinās pamatu dziļākai analīzei vēlākā posmā. Turklāt tā atbalsta diskusiju veicināšanu par pielāgošanās politikai būtiskiem aspektiem, piemēram, mērķiem, prioritārajām nozarēm, neaizsargātām grupām utt.

II nodaļa. Apzināt notiekošās darbības, kas attiecas uz pielāgošanos

Pielāgošanu nedrīkst veikt izolēti. Būtu jāapzina spēkā esošie attiecīgie instrumenti un notiekošās ar pielāgošanos saistītās darbības (lai gan tās, iespējams, netiek veiktas ar nosaukumu “pielāgošanās”), piemēram, katastrofu riska mazināšana un pārvaldība, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai zemes izmantošanas plānošanas/telpiskās plānošanas politika. Turklāt būtu jāapzina valstī pastāvošās nozaru vai reģionālās pielāgošanās stratēģijas/plāni, kā arī transnacionālas un Eiropas mēroga ar pielāgošanos un pielāgošanos saistītas darbības.

To var izdarīt ciešā sadarbībā ar kolēģiem no citām iestādēm un skartajām ieinteresētajām personām, uzdodot šādus orientējošus jautājumus, lai palīdzētu apzināt notiekošās darbības, kas ir būtiskas pielāgošanās jomā:

Vai viņi jau ir saskārušies ar klimata pārmaiņu vai pielāgošanās jautājumiem?
Vai viņi ir informēti par pētījumiem vai projektiem par klimata pārmaiņām vai pielāgošanos tām no citiem avotiem (universitātēm, citām pētniecības iestādēm, valdības ministrijām, citām valstīm utt.), kas ir svarīgi?
Vai jau ir ieviesti pasākumi, kas veicina pielāgošanos, pat ja tie nav īpaši norādīti vai apzīmēti kā pielāgošanās pasākumi?
Vai jau ir īstenotas mērķtiecīgas ar pielāgošanos saistītas darbības?
Vai pastāv instrumenti, stratēģijas, procesi utt., kas ir svarīgi vai ko varētu izmantot, lai pielāgotos klimata pārmaiņām?
Kādi ir esošie tīkli vai iniciatīvas, kas attiecas uz pielāgošanos, un kā tos var izmantot vai izmantot pielāgošanās nolūkā?

Pārskats par konkrētām valstīm adresētiem pasākumiem klimatadaptācijas jomā ir pieejams Climate-ADAPT valstu lapās.

III. nodaļa. Izpētiet labu praksi valstī vai ārpus tās

Pielāgošanās praksi, kas labi darbojas vienā jomā, iespējams, var pārnest, lai risinātu līdzīgas problēmas citās jomās, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Tomēr atsevišķu pasākumu rezultāti var būt atkarīgi no problēmas mēroga un īstenošanas konkrētā mēroga. Izmantojot esošo informāciju par labu pielāgošanās praksi un pieredzi (t. i., Climate-ADAPT gadījumu izpēti),var arī optimizēt individuālo resursu un centienu pārvaldību.