1.4 Informācijas vākšana

Pielāgošanās politikas izstrādes pamatā vajadzētu būt pierādījumiem un pārliecinošai informācijai un zināšanām. Sākot plānot pielāgošanos, būtu jāapkopo visa potenciāli būtiskā informācija. Tas ietver:

apzināt pašreizējo darbu pie pašreizējās un iespējamās turpmākās ar klimatu saistītās ietekmes un riskiem,
notiekošās ar pielāgošanos saistītās darbības
labas prakses piemēri valstī vai ārpus tās.

I. Apzināt pašreizējo darbu pie pašreizējās un turpmākās ar klimatu saistītās ietekmes un riskiem

Būtu jāveic pirmā pārbaude par pašreizējo darbu saistībā ar iespējamo ar klimata pārmaiņām saistīto ietekmi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pasaules līmenī IPCC ir izstrādājusi AR6, kas pievēršas visjaunākajai fiziskajai izpratnei par klimata sistēmu un klimata pārmaiņām, apvienojot jaunākos sasniegumus klimata zinātnē. Pirmais Eiropas klimatisko risku novērtējums (EUCRA) ir visaptverošs novērtējums par galvenajiem klimatiskajiem riskiem, ar kuriem Eiropa saskaras šodien un ar kuriem tā saskarsies nākotnē. Tajā apzināti 36 klimata riski, kas apdraud mūsu enerģētisko un pārtikas nodrošinājumu, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu sistēmas un cilvēku veselību.

EVA izstrādā daudzus rādītājus, kas apraksta novērotās un prognozētās klimata pārmaiņas un to ietekmi Eiropā. Turklāt EVA ziņojums “Eiropas klimata pārmaiņu radītie apdraudējumi” — uz indeksiem balstīts interaktīvs EVA ziņojums sniedz noderīgu pārskatu par EVA rādītājiem, kā arī papildu informāciju par politikas kontekstu. Uzticams un uz lietotāju orientēts klimata pakalpojumu sniedzējs ir Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S). C3S sniedz piekļuvi informācijai par pagātnes, pašreizējām un turpmākajām klimata situācijām Eiropā; jo īpaši Klimata datu veikals (CDS) sniedz pielāgotus pakalpojumus konkrētām publiskām vai komerciālām vajadzībām. EVA Klimata ietekmes un sagatavotības portālā, izmantojot interaktīvas kartes un diagrammas, parādīts, kā karstuma viļņi, plūdi, sausums un dabas ugunsgrēki arvien vairāk ietekmē Eiropu, un parādīti sagatavotības piemēri. Eiropas klimata datu pārlūks ir grafiska lietotāja saskarne, kas viegli lietojamā veidā nodrošina interaktīvu piekļuvi daudziem klimata indeksiem no C3S klimata datu krātuves. Turklāt C3S piedāvā gada ziņojumus par klimatu, klimata biļetenus, kā arī izmēģinājuma pētījumus par klimata ietekmes novērtējumu atsevišķās nozarēs, izmantojot nozaru informācijas sistēmu (SIS). Jo īpaši attiecībā uz klimata ietekmi uz cilvēka veselību un labbūtību tiek apkopoti daudzi attiecīgie resursi.

Katastrofu riska pārvaldības zināšanu centra (DRMKC) Riska datu centrs (RDH) ir platforma, kas paredzēta, lai centralizētu un standartizētu riska, bojājumu un zaudējumu datus Eiropas līmenī.

Eiropas Klimata veselības novērošanas centrs var sniegt informāciju dažādos politikas cikla posmos, tostarp ar veselību saistītu pielāgošanās stratēģiju un plānu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

Turklāt vairākos Kopīgā pētniecības centra (JRC) PESETA projektos (PESETA I, II, III un IV) tiek izvērtētas iespējamās biofizikālās un ekonomiskās sekas, ko nākotnē Eiropā radīs klimata pārmaiņas.

Šajā pārbaudes posmā būtu jāņem vērā arī tādu projektu un pētījumu rezultāti, kas vērsti uz konkrētām nozarēm, piemēram, lauksaimniecību, mežsaimniecību, ūdens resursu apsaimniekošanu, zivsaimniecību, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, veselību, enerģētiku, tūrismu, transportu, būvniecību/ēkām, ekonomiku/rūpniecību, civilo aizsardzību/katastrofu riska mazināšanu, telpisko plānošanu/zemes izmantošanas plānošanu un sociālajiem jautājumiem. Nozaru apvienības, konsultāciju uzņēmumi vai atsevišķas publiskas struktūras veic nozaru analīzi. Iepriekšējie dabas, laikapstākļu un klimata notikumi un katastrofas tiek dokumentēti vairākās starptautiskās datubāzēs, piemēram, EM-DAT vai DesInventar. Tomēr ziņošanas sliekšņu dēļ tiem ir ierobežojumi. Apdrošināšanas nozare, jo īpaši pārapdrošināšanas sabiedrības, arī uztur apdraudējumu un risku datubāzes. EVA katru gadu uztur rādītāju un infopaneli, kura pamatā ir NatCatSERVICE un CATDAT (RiskLayer).

Šis plašais pirmais pārskats palīdzēs uzsākt procesu un izstrādāt adaptācijas pamatojumu, kā arī nodrošinās pamatu padziļinātai analīzei vēlākā posmā. Turklāt tā atbalsta diskusiju veicināšanu par pielāgošanās politikai būtiskiem aspektiem, piemēram, mērķiem, prioritārajām nozarēm, neaizsargātām grupām utt.

II. Apzināt notiekošās darbības, kas attiecas uz pielāgošanos

Pielāgošanu nedrīkst veikt izolēti. Būtu jāapzina attiecīgie instrumenti un pašreizējās ar pielāgošanos saistītās darbības (lai gan, iespējams, tās netiek veiktas saskaņā ar virsrakstu “pielāgošanās”), piemēram, katastrofu riska mazināšana un pārvaldība, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai zemes izmantošanas plānošana/telpiskās plānošanas politika. Turklāt būtu jāapzina valstī pastāvošās nozaru vai reģionālās pielāgošanās stratēģijas/plāni, kā arī transnacionālie un Eiropas pielāgošanās un pielāgošanās pasākumi.

To var izdarīt ciešā sadarbībā ar kolēģiem no citām iestādēm un skartajām ieinteresētajām personām, uzdodot šādus orientējošus jautājumus, lai palīdzētu apzināt notiekošās darbības, kas attiecas uz pielāgošanos:

Vai viņi jau ir saskārušies ar klimata pārmaiņu vai pielāgošanās jautājumiem?
Vai viņi ir informēti par tiešsaistes zināšanu platformām, regulāriem adaptācijas biļeteniem, pētījumiem vai projektiem par klimata pārmaiņām vai adaptāciju no citiem avotiem (universitātēm, citām pētniecības iestādēm, valdības ministrijām, citām valstīm utt.), kas ir svarīgi?
Vai jau ir ieviesti pasākumi, kas veicina pielāgošanos, pat ja tie nav konkrēti identificēti vai apzīmēti kā pielāgošanās pasākumi?
Vai jau ir īstenotas mērķtiecīgas ar pielāgošanos saistītas darbības?
Vai pastāv ziņošanas darbības, instrumenti, stratēģijas, procesi utt., kas ir svarīgi vai ko varētu izmantot, lai pielāgotos klimata pārmaiņām?
Kādi ir esošie tīkli vai iniciatīvas, kas attiecas uz pielāgošanos, un kā tos var izmantot vai izmantot pielāgošanās vajadzībām?

Pārskats par konkrētām valstīm adresētām darbībām pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā ir pieejams Climate-ADAPT valstu lapās.

III. Izpētīt labu praksi valstī vai ārpus tās

Pielāgošanās praksi, kas labi darbojas vienā jomā, iespējams, var pārnest, lai risinātu līdzīgas problēmas citās jomās, ņemot vērā īpašus kontekstus. Tomēr atsevišķu pasākumu izpilde var būt atkarīga no problēmas mēroga un īstenošanas konkrētā mēroga. Izmantojot esošo informāciju par jaunākajām pielāgošanās praksēm un pieredzi (t. i., Climate-ADAPT gadījumu izpēti), var optimizēt arī individuālos resursus un piepūles pārvaldību. Pārskats par gadījumu izpētes valstu tiešsaistes portfeļiem ir pieejams arī vietnē Climate-ADAPT.