Agrīnās brīdināšanas sistēmas vektoru pārnēsātām slimībām

Klimata pārmaiņas var ietekmēt vektoru pārnēsātu slimību (VBD) pārnesi, jo klimatiskie apstākļi ietekmē slimības vektoru (piemēram, odu, ērču u. c.) dzīves ciklu un vīrusu un parazītu replikācijas ātrumu vektoros. Paaugstināta temperatūra var saīsināt vektoru vairošanās ciklus un vektoru pārnēsātu patogēnu inkubācijas periodus, kā rezultātā palielinās vektoru populācijas un palielinās pārnešanas risks. Temperatūras, nokrišņu un mitruma izmaiņas varētu ietekmēt gan vektoru un saimniekdzīvnieku ģeogrāfisko izplatību un sezonālo aktivitāti, gan cilvēku uzvedību un zemes izmantošanas modeļus, kā arī VBD vispārējo izplatību. 

Pēdējo desmitgažu laikā Eiropā ir bijuši VBD uzliesmojumi, un viens no šo uzliesmojumu virzītājspēkiem varētu būt klimata pārmaiņas. Piemēram, 2010. gada vasarā vēl nepieredzētā Rietumnīlas vīrusa infekcijas gadījumu skaita palielināšanās cilvēkiem Dienvidaustrumeiropā izraisīja ārkārtēju karstu laikapstākļu periodu šajā reģionā. Turpmākajos gados tika konstatēts, ka atkārtotus uzliesmojumus veicinoši faktori ir augstas temperatūras anomālijas (EVA, 2016. gads).

Lai novērstu iespējamus veselības apdraudējumus iedzīvotājiem, efektīvu vektoru kontroles programmu strukturēšanai var izmantot signālus no agrīnās brīdināšanas sistēmām (ABS). Pasākumi pēc agrīnās brīdināšanas ietver patogēnu izplatīšanās analīzi, to atklāšanu (pamatojoties uz patogēnu klātbūtnes un telpiskā sadalījuma uzraudzību), infekciju iespējamās tālākās izplatīšanās prognozēšanu, izmantojot prognozējošu modelēšanu, un, visbeidzot, brīdinājumu izplatīšanu, lēmumu pieņemšanu un atbildes pasākumu īstenošanu. Šajās darbībās ir iesaistīti dažādi dalībnieki, piemēram, politikas veidotāji, valsts, reģionālās un vietējās iestādes (piemēram, Veselības ministrija, medicīniskās epidemioloģiskās vienības u. c.), medicīnas personāls (piemēram, ārsti, klīnicisti un laboratoriju darbinieki) un pētnieki.

ABS izstrāde un īstenošana attiecībā uz BD ietver plašu prasmju klāstu, ko nodrošina, iesaistot ekspertus no tādām jomām kā tradicionālā vides un infekcijas slimību epidemioloģija, sabiedrības veselība un vides pārmaiņas. Šā iemesla dēļ parasti ir iesaistītas vairākas administrācijas un iestādes dažādos telpiskajos mērogos, tostarp valstu veselības ministrijas, valstu sabiedrības veselības aģentūras, valstu medicīniskās entomoloģijas vienības, valstu/reģionālās/vietējās asins drošības iestādes, ārsti, laboratoriju tehniķi, veterinārārsti un citi.

Eiropas līmenī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) īsteno informācijas resursu centru, ko sauc par Eiropas Vides un epidemioloģijas tīklu (E3). E3 tīkls ir sadarbības tīkls, kurā E3 tīkla lietotāji un partneri var apmainīties ar datiem un informāciju par šo tematu. Ar E3 tīkla starpniecību ECDC mērķis ir veicināt darbību šajā jomā, vācot un izplatot datus par klimata, vides, demogrāfiskajām un infekcijas slimībām, kas iegūti dažādos galvenokārt Eiropas pētniecības projektos, institūtos un valdības aģentūrās. E3 tīkla izveides vispārējais mērķis ir ļaut veikt Eiropas mēroga analīzi par gaidāmajiem infekcijas slimību izplatīšanās riskiem vides pārmaiņu dēļ. Šīs analīzes rezultāti tiek izplatīti politikas veidotājiem, sabiedrības veselības speciālistiem, Eiropas Savienības un starptautiskajām aģentūrām, citiem valsts sektoriem un nevalstiskajām organizācijām. Valsts un vietējā līmeņa sistēmas var integrēt plašākā sistēmā (piemēram, E3), lai uzraudzītu un homogenizētu ievades datus, kā arī rezultātus (piemēram, kartes) vektoru uzraudzībai.

ABS par VBD darbojas labi tikai tad, ja slimību sastopamības monitoringa tīkls un klimatiskie un vides faktori ir labi izveidoti un attiecīgi uzturēti. Var būt dažādi mainīgie lielumi, kas jāņem vērā, monitorējot un analizējot VBD (piemēram, vietējā temperatūra, mitrums, veģetācijas stāvoklis, ūdens indekss utt.), un šodien pieejamās metodikas var nespēt monitorēt visus šos mainīgos lielumus. Veselības rezultātu identificēšana, izmantojot šīs uzraudzības metodes, ievērojami kavējas, jo kavējas datu (piemēram, klimatisko, ekoloģisko vai epidemioloģisko, epidemioloģisko datu) izgūšana, kā arī kavējas gadījumu identificēšana, diagnostika, ziņošana vai citi elementi, kas var izraisīt nepareizu ekspozīcijas klasificēšanu.

VBD ABS neesamība vai to kļūdaina izmantošana varētu ievērojami palielināt ietekmi uz skartajiem iedzīvotājiem. Tāpēc ļoti svarīga ir ABS pareiza īstenošana un pārvaldība attiecībā uz BD. VBA ABS ir pastāvīgi jāatjaunina un jāuzlabo, pamatojoties uz jaunākajām atziņām, kas gūtas pētījumos par klimata pārmaiņām vai epidemioloģiju. Lai gan līdz šim jau ir ieviestas vairākas VBD brīdināšanas sistēmas (piemēram, Rietumnīlas vīrusa infekcijas profilakse Grieķijā), ir vairākas problēmas, kuras ir grūti pārvarēt. Viens no tiem ir grūtības vākt klimata un epidemioloģiskos datus (t. i., ievades datus), kā arī pierādīt pierādījumus par rentabliem kontroles pasākumiem. Grūti ir arī salīdzināt un ekstrapolēt analīzes.

ABS izmaksas attiecībā uz VBA absolūtā izteiksmē nav nenozīmīgas. Tomēr tas ir salīdzinoši zems salīdzinājumā ar iespējamo zaudējumu apjomu, ko šīs sistēmas ļauj samazināt. Faktiski, pārtverot vektoru pārnēsātu slimību rašanos un izplatīšanos, var ierobežot iespējamās epidēmijas cilvēku un finansiālās izmaksas. ABS par VBD ietver izmaksas, kas saistītas ar vairākiem uzraudzības sistēmu komponentiem, kā arī izmaksas par vektoru kontroles biocīdiem, kas var būt saistītas ar cilvēkresursiem, asins drošības pasākumiem (piemēram, skrīninga procesiem) vai vīrusu testēšanu ar cilvēkiem, dzīvniekiem vai vektoriem. Turklāt ir vajadzīgi resursi, lai sistēmu uzturētu un vēl vairāk uzlabotu.

ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir uzsvērts, cik svarīgi ir ierobežot tādu infekcijas slimību un alergēnu rašanos un izplatīšanos, kas saistīti ar vektoru un patogēnu ģeogrāfiskām izmaiņām. Stratēģijas mērķis ir “apkopot un savienot datus, rīkus un speciālās zināšanas, lai paziņotu, uzraudzītu, analizētu un novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību un dzīvnieku veselību un vidi (t. i., pieeju “Viena veselība”). Šajā kontekstā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) — neatkarīga Eiropas aģentūra, kas sadarbībā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) sagatavo zinātniskus atzinumus un ieteikumus par pārtikas nekaitīgumu, uzturu, dzīvnieku veselību/labklājību, augu aizsardzību un augu veselību, vāc datus par vektoriem un vektoru pārnēsātām slimībām un analizē to izplatību Eiropas Savienībā.

VBD agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrādei un īstenošanai parasti ir vajadzīgi 1–5 gadi atkarībā no sistēmas konkrētā mērķa un iezīmēm.

Profilakses un reaģēšanas darbības, tostarp cilvēku VBD infekciju uzraudzība, parasti tiek īstenotas katru gadu, un pastāvīgi darbojas uzraudzības sistēmas.