Vektoru pārnēsātu slimību agrīnās brīdināšanas sistēmas

ABS izstrāde un īstenošana attiecībā uz VBD ietver plašu prasmju klāstu, ko nodrošina, iesaistot ekspertus no tādām jomām kā tradicionālā vides un infekcijas slimību epidemioloģija, sabiedrības veselība un vides pārmaiņas. Šā iemesla dēļ parasti ir iesaistītas vairākas administrācijas un iestādes dažādos telpiskajos mērogos, tostarp valstu veselības ministrijas, valstu sabiedrības veselības aģentūras, valstu medicīnas entomoloģiskās vienības, valstu/reģionālās/vietējās asins drošības iestādes, ārsti, laboratoriju tehniķi, veterinārārsti un citi.

Eiropas līmenī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) īsteno informācijas resursu centru, ko sauc par Eiropas Vides un epidemioloģijas tīklu (E3). E3 tīkls ir sadarbības tīkls, ar kura starpniecību E3 tīkla lietotāji un partneri var apmainīties ar datiem un informāciju par šo tematu. Ar E3 tīkla starpniecību ECDC mērķis ir veicināt darbību šajā jomā, vācot un izplatot klimatiskos, vides, demogrāfiskos un infekcijas slimību datus, kas iegūti dažādos, galvenokārt Eiropas pētniecības projektos, institūtos un valdības aģentūrās. E3 tīkla izveides vispārējais mērķis ir dot iespēju veikt Eiropas mēroga analīzi par vides pārmaiņu izraisīto infekcijas slimību izplatīšanās iespējamo risku. Šo analīžu rezultāti tiek izplatīti politikas veidotājiem, sabiedrības veselības speciālistiem, Eiropas Savienības un starptautiskajām aģentūrām, citiem valdības sektoriem un nevalstiskajām organizācijām. Valstu un vietējās sistēmas var integrēt plašākā sistēmā (piemēram, E3), lai uzraudzītu un homogenizētu ievades datus, kā arī rezultātus (piemēram, kartes) vektoru uzraudzībai.

ABS par VBD darbojas labi tikai tad, ja slimību sastopamības un klimatoloģisko un vides faktoru uzraudzības tīkls ir labi izveidots un attiecīgi uzturēts. VBD monitoringā un analīzē var būt jāņem vērā dažādi mainīgie lielumi (piemēram, vietējā temperatūra, mitrums, veģetācijas stāvoklis, ūdens indekss utt.), un pašlaik pieejamās metodikas var nespēt tos visus monitorēt. Veselības rezultātu identificēšana, izmantojot šīs uzraudzības metodes, būtiski kavējas datu (piemēram, klimatisko, ekoloģisko vai epidemioloģisko, epidemioloģisko datu) izguves kavējumu dēļ, kā arī kavējas gadījumu identificēšana, diagnostika, ziņošana vai citi elementi, kas var izraisīt nepareizu ekspozīcijas klasifikāciju.

VBD ABS neesamība vai bojātas ABS varētu ievērojami palielināt ietekmi uz skartajiem iedzīvotājiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi pareizi ieviest un pārvaldīt ABS attiecībā uz VBD. ABS, kas paredzētas VBD, ir pastāvīgi jāatjaunina un jāuzlabo, pamatojoties uz jaunākajām atziņām, kas gūtas pētījumos par klimata pārmaiņām vai epidemioloģiju. Līdz šim, lai gan jau ir ieviestas vairākas VBD brīdināšanas sistēmas (piemēram, Rietumnīlas vīrusa infekcijas profilakse Grieķijā), ir vairākas problēmas, kuras ir grūti pārvarēt. To vidū galvenā nozīme ir grūtībām vākt klimata un epidemioloģiskos datus (t. i., ievades datus), kā arī pierādīt pierādījumus par rentabliem kontroles pasākumiem. Grūti ir arī salīdzināt un ekstrapolēt analīzes.

ABS izmaksas VBD absolūtā izteiksmē nav nenozīmīgas. Tomēr tas ir salīdzinoši zems salīdzinājumā ar iespējamo zaudējumu apjomu, ko šīs sistēmas ļauj samazināt. Faktiski, pārtverot vektoru pārnēsātu slimību rašanos un izplatīšanos, var ierobežot iespējamās epidēmijas radītās cilvēkresursu un finanšu izmaksas. ABS par VBD ietver izmaksas, kas saistītas ar vairākiem uzraudzības sistēmu komponentiem, kā arī izmaksas par vektoru kontroles biocīdiem, kas var būt saistītas ar cilvēkresursiem, asins drošības pasākumiem (piemēram, skrīninga procesiem) vai vīrusu testēšanu cilvēkiem, dzīvniekiem vai vektoriem. Turklāt ir vajadzīgi resursi, lai uzturētu sistēmu un turpinātu to uzlabot.

ES Klimatadaptācijas stratēģijā ir uzsvērts, cik svarīgi ir ierobežot tādu infekcijas slimību un alergēnu rašanos un izplatīšanos, kas saistīti ar vektoru un patogēnu ģeogrāfiskām izmaiņām. Stratēģijas mērķis ir “apvienot un savienot datus, rīkus un speciālās zināšanas, lai paziņotu, uzraudzītu, analizētu un novērstu klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi (t. i., pieeja “Viena veselība”)”. Šajā kontekstā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) — neatkarīga Eiropas aģentūra, kas sadarbībā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) sagatavo zinātniskus atzinumus un ieteikumus par pārtikas nekaitīgumu, uzturu, dzīvnieku veselību/labturību, augu aizsardzību un augu veselību — vāc datus par vektoriem un vektoru pārnēsātām slimībām un analizē to izplatību Eiropas Savienībā.

VBD agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrādei un ieviešanai parasti ir vajadzīgi 1–5 gadi atkarībā no sistēmas konkrētā mērķa un iezīmēm.

Profilakses un reaģēšanas darbības, tostarp cilvēku VBD infekciju uzraudzība, parasti tiek īstenotas katru gadu, un uzraudzības sistēmas darbojas nepārtraukti.