Privātā un publiskā sektora partnerības (PPP) infrastruktūras un pakalpojumu pielāgošanai un uzturēšanai

Pašlaik tas, cik lielā mērā ieinteresētās personas ir iesaistītas līgumiskajās PPP, ir nepietiekami izpētīts šo projektu sekmīgas pabeigšanas aspekts (Nederhandand Klijn, 2019). Kopumā ir jānošķir ieinteresēto personu loma pašā projektā (piemēram, infrastruktūras attīstība) un to loma PPP izveidē. Ieinteresēto personu vidū ir personas, kas ir oficiāli PPP dalībnieki un kas tieši kontrolē resursus, un personas, kuras, neraugoties uz to, ka projekts ir “ārējs”, tas tieši ietekmē un ir ieinteresētas tā panākumos (Selim & Amr Soliman ElGohary, 2020).

Daži pētījuma konstatējumi liecina, ka PPP sarežģī ieinteresēto personu vides pārvaldību, jo PPP iepirkuma struktūrā ir iesaistītas vairākas attiecības. Tas var radīt iespējamas pretrunīgas intereses vai atšķirīgas PPP projektos iesaistīto ieinteresēto personu gaidas. Ieinteresēto personu attiecību slikta pārvaldība bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc PPP projekti globālā kontekstā cieta neveiksmi (Jayasuriyaet al., 2020). Lai gan ir saņemtas sūdzības par to, ka trūkst pētījumu par ieinteresēto personu pārvaldību PPP, PPP projektos jau ir zināmi būtiski konfliktu novēršanas aspekti. Piemēri ir plaša apspriešanās, vienošanās par saskaņotajiem mērķiem un to skaidra noteikšana, kā arī publiskā un privātā sektora dalībnieku lomas un atbildības noteikšana.Ieinteresēto personu sekmīgas pārvaldības galvenie elementi ir apkopoti Globālā infrastruktūras centra un Pasaules Bankas PPP līgumu pārvaldības instrumentā (3.nodaļa ). Rīks ietver norādījumus par attiecību pārvaldību ar PPP privāto uzņēmumu, citām privātām ieinteresētajām personām, galalietotājiem, uzņēmumiem un sabiedrību, kā arī ar valdības aģentūrām.

PPP piedāvā potenciālu iespēju nodrošināt publisko infrastruktūru un pakalpojumus, lai efektīvi pielāgotos klimata pārmaiņām. Viņu panākumi ir atkarīgi no vairākiem galvenajiem faktoriem.

• Skaidri definēta projekta darbības joma, mērķi un nodevumi nodrošina stabilu pamatu.
• Veiksmīgu PPP projektu īstenošanai ir vajadzīgas ievērojamas administratīvās spējas. To var nodrošināt tikai ar piemērotu institucionālo un tiesisko regulējumu un ilgstošu pieredzi PPP projektu īstenošanā. Turklāt efektīvas pārvaldības sistēmas ar skaidri noteiktām lomām, pienākumiem un lēmumu pieņemšanas procesiem ir ļoti svarīgas, lai PPP būtu veiksmīgas.
• Efektīvai riska sadalei, kurā riski tiek vienlīdzīgi sadalīti starp publisko un privāto sektoru, ir izšķiroša nozīme projekta dzīvotspējai. Tas varētu būt arī problemātisks faktors, jo klimata pārmaiņu dēļ risks laika gaitā var mainīties.
• Ciešas sadarbības veicināšana starp partneriem ir būtiska veiksmīgai projektu īstenošanai, kā arī vienota viedokļa paušanai skartajām ieinteresētajām personām.
• Stabilas finanšu struktūras, tostarp atbilstošas riska pārvaldības stratēģijas, ir ārkārtīgi svarīgas, lai piesaistītu privātos ieguldījumus.
• MRE procedūru izmantošana var ļaut izsekot pasākumu efektivitātei un pielāgot notiekošos projektus, kā arī gūt pieredzi turpmākiem projektiem. Privātā partnera darbības rezultātu pārvaldība PPP projektā ir īpaši svarīga: būtu jānodrošina atbilstošu resursu piešķiršana un galveno darbības rādītāju skaidra noteikšana. Sīki izstrādāti norādījumi par darbības rezultātu uzraudzību ir sniegti Globālā infrastruktūras centra un Pasaules Bankas PPP līgumu pārvaldības rīkā (3.nodaļa ).

Ar PPP saistītās problēmas ir politiskā nestabilitāte, ekonomikas lejupslīde un sarežģīti regulatīvie procesi, kas var būtiski ietekmēt projektu īstenošanu (piemēram, termiņi, izmaksas). Privāto ieguldītāju nepietiekama izpratne par publiskā sektora noteikumiem un iezīmēm un otrādi var kavēt projektu izstrādi un īstenošanu. Turklāt negatīvi ieinteresēto personu/sabiedrības priekšstati un pretestība privatizācijai var radīt šķēršļus.

Tradicionālos projektus var sadalīt daļās, lai piesaistītu vairāk pretendentu. PPP projektiem ir nepieciešams minimālais apjoms, lai pamatotu iepirkuma izmaksas un veicinātu apjomradītus ietaupījumus, kas ir vajadzīgi, lai uzlabotu ekspluatācijas un uzturēšanas efektivitāti. Tomēr ļoti lielais potenciālo projektu apjoms dažkārt var samazināt konkurences līmeni, jo parasti tikai dažiem uzņēmumiem ir finansiālie līdzekļi, lai iesniegtu piedāvājumus. Ar ļoti augstas vērtības līgumiem tikai neliels skaits operatoru, iespējams, tikpat maz kā viens, spēj piedāvāt visus pieprasītos produktus vai pakalpojumus. Tas līgumslēdzējai iestādei varētu radīt atkarības situāciju (EiropasRevīzijas palāta, 2018).

Lai pārvarētu šīs problēmas, ir nepieciešama rūpīga plānošana, efektīva riska pārvaldība un spēcīga ieinteresēto personu iesaiste. Pievēršoties šiem faktoriem, valdības un privātie partneri var palielināt tādu veiksmīgu PPP pielāgošanās projektu iespējamību, kas nodrošina ieguldīto līdzekļu atdevi un uzlabotus sabiedriskos pakalpojumus.

PPP var piedāvāt divējādu pieeju jebkuram pielāgošanās projektam. No vienas puses, tie paātrina projektu īstenošanu, piesaistot privātā sektora efektivitāti un kapitālu. No otras puses, PPP var ieviest inovatīvus risinājumus un potenciāli uzlabot pakalpojumu kvalitāti. PPP ļauj finansēt projektus, kas citādi nebūtu īstenojami publisko budžetu ierobežojumu dēļ.

Tomēr šīs priekšrocības rada izmaksas. Projekta izmaksas vai uzturēšanas izmaksas bieži vien pārsniedz tradicionālos publiskā sektora modeļus, jo privātais sektors gūst peļņu. Sarežģītās sarunas par līgumiem un ilgtermiņa finanšu saistības valdībām ir būtiski trūkumi. Turklāt dažu risku nodošana privātajam sektoram var radīt neparedzētas problēmas un konfliktus starp publiskā un privātā sektora partneriem.

ES regulē PPP, izmantojot direktīvas, ar kurām īsteno un paplašina ES līgumos noteiktos principus un brīvības. Šo direktīvu mērķis ir padarīt publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas procedūras pārredzamas un pieejamas visiem piegādātājiem visā ES. Tādējādi šie piegādātāji var piedāvāt savus pakalpojumus un produktus publiskajām iestādēm visā ES vienotajā tirgū.

2014. gada martā ES publiskā iepirkuma jomā pieņēma divas ES direktīvas, kas attiecas uz PPP: jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu un koncesijām. Publiskā iepirkuma direktīva (2014/24/ES) un Koncesiju direktīva (2014/23/ES), kas atspoguļo ES vēlmi stingrāk regulēt koncesijas (Eiropas Investīciju banka, 2016). Abas direktīvas ir jātransponē valstu tiesību aktos. PPP faktisko īstenošanu ierobežo arī valsts vai reģionālais tiesiskais regulējums. Tajos var paredzēt īpašus noteikumus līgumiem, piemērošanas jomas ierobežojumus un dažādas tipoloģijas attiecībām starp publisko un privāto sektoru.

PPP izveides termiņš var ievērojami atšķirties atkarībā no vairākiem faktoriem:

• Projekta sarežģītība: Lielākiem un sarežģītākiem projektiem, protams, ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai tos apspriestu un īstenotu.
• Normatīvā vide: Skaidrs un efektīvs tiesiskais regulējums var paātrināt šo procesu.
• Publiskā iepirkuma procedūras: publiskā iepirkuma procesu sarežģītība var ietekmēt termiņus.
• Sarunu risināšanas prasmes: efektīvas sarunas starp publiskā un privātā sektora partneriem var paātrināt šo procesu.
• Ekonomiskie apstākļi: ekonomiskie faktori var ietekmēt privātā finansējuma pieejamību un projektu īstenošanas iespējas.

Kopumā PPP izveide var ilgt aptuveni no diviem līdz pieciem gadiem vai pat ilgāk.

PSL parasti ir ilgtermiņa līgumi. Atkarībā no tā, kāda veida projektu pārvalda PPP, tā ilgums ir no 20 līdz 30 gadiem, bet atkarībā no konkrētā projekta tas var būt ilgāks vai īsāks. PPP attiecas ne tikai uz infrastruktūras būvniecības posmu a. Tā sedz arī tās darbību un uzturēšanu, no kuras tās gūst ekonomisku atdevi, izmantojot lietotāju maksas vai valdības maksājumus.