Optimizēt privātā un publiskā finansējuma kombināciju, lai Malmē īstenotu klimatadaptācijas pasākumus

Malme saskaras ar klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, ko izraisa temperatūras paaugstināšanās un pārmērīgas lietusgāzes. Līdz ar to pilsētai kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākuma ir nācies risināt dažādas ar plūdiem saistītas problēmas. Visproblemātiskākais jautājums ir biežā kanalizācijas sistēmu pārplūde, kas, piemēram, tika risināta, izstrādājot ilgtspējīgu plānu Augustenborgas ceturksnim, iesaistot ieinteresēto personu partnerību. Deviņdesmito gadu beigās Malme saskārās ar lielām ekonomiskām pārmaiņām. Tradicionāli pilsētas ekonomika lielā mērā bija atkarīga no kuģu būvētavas un smagās rūpniecības. Kuģu būvētavas slēgšana finanšu krīzes dēļ deva iespēju pārveidot vietējo ekonomiku. Tāpēc pilsēta plāno pāriet no industriālas pilsētas uz ilgtspējīgu un uz zināšanām balstītu pilsētu. M.alme ir vairākkārt atzīta par līderi klimatiskās pārkārtošanās jomā un kopš 2010 . gada piecas reizes atzīta par Zviedrijas ilgtspējīgāko pašvaldību. Tomēr pilsēta turpina uzlaboties, saskaroties ar lielākajām mūsdienu problēmām; pielāgošanās mākoņdatošanai, sociālā nevienlīdzība un mājokļu deficīts.

Ekonomikas pārmaiņu rezultātā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pašvaldībā tika veikti apjomīgi iekšējie darbi un tika izvirzīts mērķis veikt 3 lielus ieguldījumus; Ēresunda tilts, kas 2001. gadā savienoja Malmi ar Kopenhāgenu, Malmes Universitātes izveide 1998. gadā un Rietumu ostas pārbūve kopš 2001. gada Rietumu ostas rajonu bija paredzēts attīstīt kā ilgtspējīgas pilsētu attīstības piemēru. Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām tas ietvēra mērķi izveidot apgabalu, kas ir noturīgs pret mākoņdatošanu. Tomēr pilsēta saprata, ka rajona faktiskā būvniecība ir attīstītāju rokās. Tāpēc pilsēta plānoja attīstīt ieinteresēto personu partnerības procesu, ar kura palīdzību tās varētu īstenot pilsētas ilgtspējīgas ambīcijas, faktiski nefinansējot attīstības būvniecību. Tas ļauj pilsētai noteikt pasākumus, kuriem ir vajadzīgs papildu publiskais finansējums, un tādējādi optimālu publiskā un privātā finansējuma kombināciju, lai īstenotu ilgtspējīgu pilsētattīstību.

Malmes pilsēta ir izvēlējusies īstenot savus ilgtspējas mērķus (tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām), koncentrējoties uz līdzradīšanu kopā ar privātajiem attīstītājiem, organizējot tā dēvētos “ieinteresēto personu partnerības procesus”. Tas ļauj efektīvi apvienot privāto un publisko finansējumu. Šī pieeja ietver dialogu uzsākšanu ar privātajiem attīstītājiem jau no paša pilsētattīstības procesa sākuma. Dialoga gaitā konkrētam objektam tiek kopīgi izveidots ilgtspējīgas pilsētattīstības modelis. Tādējādi pilsēta nodrošina, ka iecerētie ilgtspējas mērķi izpaužas pilsētas attīstības būvniecībā, neuzņemoties finansiālu atbildību par tās izpildi. Turklāt pilsēta dialogā var noteikt, vai ir jāiegūst papildu (publiskais) finansējums, lai sasniegtu augstāku vides standartu līmeni. Kā piemēru var minēt zaļo jumtu būvniecību Rietumu ostā, par ko Malme saņēma valsts finansējumu. Dialogs sniedz pilsētai labu izpratni par attīstītāju ambīcijām vides jomā. Ja pilsēta uzskata, ka ir jāsasniedz augstāki mērķi, tā var nolemt dialogā iekļaut iespēju pieteikties finansējumam.

Ieinteresēto personu partnerības ir daļa no lieliem pilsētattīstības projektiem Malmē kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma. Ieinteresēto personu partnerības process parasti sastāv no vairākām sanāksmēm un darbsemināriem. Process sākas ar kopīgu mācību braucienu. Pēc tam seko virkne darbsemināru, kuros pilsēta sniedz tematus atkarībā no plānotajiem ilgtspējas mērķiem. Parasti pilsēta uzņemas iniciatīvu, lai sāktu partnerības procesu. Šī iesaiste laika gaitā samazinās, jo ieinteresētās personas pārņem iniciatīvu attiecībā uz sanāksmēm. Partnerības process oficiāli beidzas, kad pilsētattīstība ir pabeigta. Tomēr dažos gadījumos privātā sektora ieinteresētās personas pēc oficiālās vienošanās beigām turpināja partnerību pēc savas iniciatīvas.

Rietumu osta ir piemērs pilsētattīstības projektam Malmē, kurā tika izmantotas ieinteresēto personu partnerības. Bijusī degradētā teritorija tika pārveidota par ilgtspējīgu “ekopilsētu”. Attīstība ietver gan klimatadaptācijas, gan klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus. Pielāgošanās pasākumu piemēri ir zaļie jumti, zaļās zonas un nokrišņu ūdens apsaimniekošanas pasākumi. Katram attīstības teritorijai piesaistītajam attīstītājam kā zemes īpašniekam vai pircējam tika lūgts piedalīties ieinteresēto personu partnerībā. Turklāt pilsēta uzaicināja citas ieinteresētās personas, kas saistītas ar projekta ilgtspējas mērķiem; enerģētikas uzņēmums E.on (iepriekš Sydkraft), Zviedrijas Enerģētikas aģentūra un Lundas Universitāte.

Veids, kādā veidojas ieinteresēto personu līdzdalības procesi, katram projektam ir atšķirīgs. Katrs projekts sastāv no vairākiem posmiem. Viens no pirmajiem projektiem Rietumu ostā, kas ietvēra mājokļu attīstību, ietvēra šādus posmus:

• posms: Šajā posmā tika izstrādāta kvalitātes programma, kas sastāvēja no stingru ilgtspējas pamatnostādņu kopuma. Vadlīnijas tika izstrādātas kopā ar vairākiem izstrādātājiem.
• posms: Šis posms bija saistīts ar dialogu ar ieinteresētajām personām. Tajā bija iesaistīti visi privātie attīstītāji, kas bija piesaistīti teritorijai kā zemes pircēji vai īpašnieki. Dialoga gaitā ieinteresēto personu partnerība izstrādāja 5–6 ilgtspējas mērķus šajā jomā.
• posms: Kad projekts ir izstrādāts, tiek veikts novērtējums, lai pārbaudītu, vai izstrādātāji ir izpildījuši iepriekšējos divos posmos dotos solījumus.

Kvalitātes programma ir dokuments, kas īpaši izstrādāts Rietumu ostas lietai. Dokumentā bija ietverts kopīgs pamats izstrādātājiem, minimāls kvalitātes līmenis un prasību standarti arhitektūrai, ainavai, enerģētikai, ūdenim, atkritumu apsaimniekošanai un bioloģiskajai daudzveidībai. Tajā tika izklāstīts pamatnostādņu kopums, kas tika izstrādāts kopā ar visām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu augstu vides standartu saglabāšanu. Programma tika izstrādāta, izmantojot sanāksmju kopumu, ko dēvē par “radošo dialogu”, lai uzsvērtu tās atvērto raksturu. Kvalitātes programma kalpoja par stingru pamatu projekta secīgajiem posmiem.

Ieinteresēto personu partnerības procesu ierosina pilsētplānošanas departaments. Partnerības lielums ir atkarīgs no projekta. 30 cilvēku grupa tiek uzskatīta par nelielu partnerību. Šāda grupa varētu sastāvēt no 8-10 izstrādātājiem, no kuriem katrs vidēji apvieno 2 pārstāvjus. Citi dalībnieki parasti ir enerģētikas uzņēmuma, sadzīves atkritumu uzņēmuma vai citu attiecīgu (pašvaldību) aģentūru speciālisti. Ekspertu sastāvs katrā sanāksmē atšķiras atkarībā no apspriežamā temata. Privātie partneri var piesaistīt arī īpašus papildu ekspertus, piemēram, arhitektus vai konsultantus. Līdz šim partnerībās nav iesaistījušās ne NVO, ne iedzīvotāji, lai gan arī tas būtu iespējams. Partnerību sastāvā galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta attīstītājiem, jo pilsēta plāno ietekmēt dalībniekus, kas galu galā veidos objektu un finansēs to. Tāpēc diskusija ar viņiem būs visefektīvākā.

Veiksmīgas partnerības īstenošanai ir būtiski vairāki aspekti. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir uzticēšanās starp partneriem. Uzticēšanās nebija acīmredzama, uzsākot pirmos ieinteresēto personu partnerības procesus Augustenborgas pilsētattīstībai. Dažos gadījumos tika konstatēts, ka izstrādātājiem ir grūtības uzticēties viens otram, jo viņi parasti ir konkurenti. Dažkārt tiek konstatēts, ka jaunas ieinteresētās personas nomāc pilsētu. Tāpēc ieinteresēto personu līdzdalības procesam vienmēr būtu jāsākas ar objekta apmeklējumu, lai iesaistītu ikvienu, kas atrodas uz vietas. Ir svarīgi nesākt procesu ar regulāru sanāksmi, jo tas mēdz izraisīt dalībnieku ātru ieslēgšanos viņu pazīstamajās pozīcijās. Pēc apmeklējuma uz vietas notiek vairāki semināri un diskusijas, kuru laikā ieinteresētās personas tiek sadalītas apakšgrupās. Šos seminārus un diskusijas ierosina pilsēta, un tajos galvenā uzmanība tiek pievērsta konkrētam sižetam vai tematam. Tā kā laika gaitā ir jāveido uzticēšanās, ieinteresēto personu partnerības process kļūst mazāk piemērots īstermiņa (politikas) problēmu risināšanai. Tomēr, tiklīdz ir iegūta uzticēšanās, tas ir ļoti spēcīgs instruments, lai īstenotu ilgtspējīgākas norises ar ierobežotiem publiskajiem finanšu ieguldījumiem.

Ir arī ārēji faktori, kurus pilsēta nevar ietekmēt un kuri var ietekmēt ieinteresēto personu partnerības procesa panākumus. Ieinteresēto personu informētība par vides jautājumiem ir svarīga, lai ieinteresēto personu partnerība būtu sekmīga. Augustenborgas procesa sākumā tika konstatēts, ka šī informētība ir ļoti ierobežota. Citi faktori, kas var ietekmēt partnerības panākumus, ir izmaiņas valstu tiesību aktos. Līdz 2016. gadam ieinteresēto personu līdzdalības procesu papildināja Vides būvniecības kodekss. Šajā pašvaldības programmā ir iekļautas papildu ēku tehniskās prasības, piemēram, enerģijas normas un dabas kompensācijas prasības. Programmā ir integrēts Rietumu ostas lietā izmantotais "Zaļās telpas faktors". To izmantoja gandrīz 10 gadus, bet nesen pieņemtie valsts tiesību akti ir padarījuši neiespējamu stingrāku tehnisko tiesību aktu noteikšanu pašvaldību līmenī. Vēl nav zināms, kā ieinteresēto personu partnerības procesa īstenošana bez “Vides būvniecības kodeksa” ietekmēs tā ietekmi.

Ieinteresēto personu partnerības process var būt lietderīgs politikas instruments, ja pilsēta nav finansiāli atbildīga par pilsētattīstības īstenošanu, tomēr vēlas sniegt pēc iespējas vairāk norādījumu attiecībā uz mērķtiecīgiem ilgtspējas mērķiem šajā jomā. Ieinteresēto personu līdzdalības process tomēr prasa laika ieguldījumu no pašvaldības bez garantijas par panākumiem. Tam nepieciešama arī privāto pušu interese par teritorijas attīstību. Malmes gadījumā šo pilsētu teritoriju attīstīšana, ko veic privāti attīstītāji, tradicionāli ir bijusi standarta prakse. Tāpēc šis process īpaši labi darbojas pilsētu attīstības projektos. Ieinteresēto personu līdzdalības process neietver nekādus papildu finanšu ieguldījumus, izņemot laika ieguldījumu un pašvaldības iekārtu izmantošanu. Tāpēc tas var būt veiksmīgs instruments, lai īstenotu klimatadaptācijas pasākumus, ja pilsēta ir gatava ieguldīt pietiekami daudz laika un ir pacietīga, lai ilgtermiņā redzētu redzamus rezultātus.

Valsts un Eiropas finansējums var nodrošināt ieinteresētajām personām partnerības procesā papildu finansējuma avotu vides pasākumu īstenošanai. Tomēr tas nav panākumu nosacījums. Rietumu ostas gadījumā tika iegūts valsts finansējums, lai īstenotu pirmos trīs attīstības posmus. Lai gan 4. posms kopumā tika uzskatīts par Rietumu ostas visilgtspējīgāko daļu, tas neietvēra nekādu valsts finansējumu. Šo atšķirību var izskaidrot ar to, ka laikā, kad tika īstenots 4. posms, kopumā palielinājās sabiedrības informētība par vidi. Ieinteresēto personu līdzdalības procesā pilsēta labi izprot attīstītāju nodomus un līdzekļus pilsētas vides redzējuma īstenošanai. Tādējādi ieinteresēto personu līdzdalības process ļauj pilsētai precīzāk noteikt nepieciešamā publiskā finansējuma veidu un apjomu, kas attiecīgi palielina izredzes sekmīgi īstenot plānoto ilgtspējīgo attīstību.

Izmaksas, kas pilsētai rodas, īstenojot partnerības procesu, ir ierobežotas. Tie ietver laiku, ko pavada politikas speciālisti, kuri vada procesu, un resursu nodrošināšanu, lai atvieglotu sanāksmes un darbseminārus. Privātie attīstītāji ir atbildīgi par visām izmaksām, kas saistītas ar zemesgabalu apbūvi. Pat pilsētas attīstītie ceļi, parki un ielas ir iekļauti apbūves gabalu cenā, un tāpēc tos netieši maksā attīstītāji. Pati apbūves gabala attīstības izmaksas pilnībā sedz attīstītāji.

Ieinteresēto personu partnerības process var sniegt iespēju privātajiem partneriem samazināt izmaksas, veicot kopīgus pētījumus. Rietumu ostas gadījumā pašvaldība un attīstītāji nodarbināja ilgtspējas koordinatoru, lai veiktu izsmeļošus enerģijas aprēķinus. Izmaksas, kas saistītas ar šo nomu, tika sadalītas starp pašvaldību un attīstītājiem. Šīs izmaksas būtu daudz augstākas, ja katram attīstītājam būtu jāmaksā koordinatoram atsevišķi. Papildu finansējumu var saņemt arī projekti, tostarp ieinteresēto personu partnerības. Rietumu ostas gadījumā projekts saņēma finansējumu kā Eiropas pētniecības un attīstības projekts SURE/RESECO ES 5.^{pamatprogrammas} ietvaros.

Rietumu ostas gadījumā pilsēta pieteicās finansējumam gan no valsts, gan Eiropas avotiem, lai uzlabotu energoefektivitāti, realizētu zaļos jumtus un organizētu pasākumus informētības palielināšanai (t. i., augstākus standartus). Kopumā pilsētai tika piešķirts SEK 250 000 000 (aptuveni EUR 26 300 000) valsts finansējums (Vietējais investīciju fonds) dažādu vides projektu īstenošanai Rietumu ostā. Projekti ietvēra gan ilgtspējas ekspozīciju, gan atbalstu izstrādātājiem zaļo jumtu izveidē. Subsīdijas tika izmantotas arī energoefektīvāku ēku būvniecībai. Rietumu ostas energosistēmas finansēšanas sistēma veiksmīgi saņēma pieteikumu Eiropas finansējuma saņemšanai. Sistēma ļauj Rietumu ostai ražot enerģiju uz vietas, izmantojot vēja elektrostaciju, saules enerģijas ražošanu un ģeotermālo apkuri.

Ieinteresēto personu skaita un veida iesaiste finansējuma pieteikumā katrā gadījumā ir atšķirīga. Pieteikums ar valsts finansējumu energoefektīvu materiālu iegādei Rietumu ostas attīstībai tika izstrādāts sadarbībā ar attīstītāju. Attiecībā uz finansējumu zaļajiem jumtiem pilsēta pilnībā pārvaldīja pieteikumu, un attīstītāji pieteicās finansējumam no pilsētas. Šī atšķirīgā pieeja galvenokārt bija saistīta ar to, ka lēmums pieteikties finansējumam tika pieņemts vēlāk izstrādes procesā. Eiropas finansējuma pieteikumu energosistēmai izstrādāja pilsēta sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu. Ieinteresēto personu atlasi dalībai finansējuma pieteikumā parasti veic pilsēta, pamatojoties uz ieinteresēto personu līdzdalības procesa ieguldījumu. Tas ļauj pilsētai sagatavot konkrētākus finansējuma priekšlikumus. Pilsēta vienmēr darbojas kā finansējuma pieteikuma iniciators un galvenais rakstnieks.

Dalība ieinteresēto personu partnerības procesā nav pilnīgi brīvprātīga. Pilsēta zemes gabala pārdošanas līgumā var iekļaut īpašus nosacījumus attiecībā uz apņemšanos ievērot partnerības un ilgtspējas prasības. Šī pieeja attiecas tikai uz situācijām, kad pilsētai pieder attīstāmais zemes gabals. Līdz šim pilsēta ir iesaistījusies tikai vienā partnerībā ar ieinteresēto personu, kurai jau piederēja zeme, kas bija jāattīsta. Šajā gadījumā tika konstatēts, ka dialoga process ir intensīvāks un grūtāks. Galu galā tika panākta vienošanās ar apbūves gabalu pircēju atbalstu no privātā zemes īpašnieka.

Pirmā ieinteresēto personu partnerība tika izveidota Augustenborgā deviņdesmito gadu sākumā. Rietumu ostas attīstība sākās 2001. gadā un joprojām turpinās. Projekts sastāv no vairākiem posmiem, kuros tiek veidotas dažādas ieinteresēto personu partnerības.

Ieinteresēto personu partnerības process sākas, tiklīdz zemes gabali ir pārdoti attīstītājam, un beidzas, tiklīdz pilsētattīstība ir īstenota.

Malmes pilsēta